Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 18.augustā

FM: Par līdzekļu pārdali ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

Valdība 18.augustā atbalstīja Ministru kabineta rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 11 183 885 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija un Vides ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai no Finanšu ministrijas budžeta varētu pārdalīt finanšu līdzekļus:

• 9 866 434 latus Labklājības ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) nodarbinātības veicināšanas un bezdarba atbalsta projektu īstenošanai 2007.–2013.gadā;

• 136 311 latus Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta augstskolu – RTU, LU, RSU un LJA infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai, kā arī 2007.–2013.gada perioda ESF vispārējās vidējās izglītības satura reformas projektu īstenošanai;

• 85 206 latus Satiksmes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda tranzītielu sakārtošanas pilsētu teritorijās projektu īstenošanai 2007.–2013.gada periodā;

• 1 095 934 latus Vides ministrijai Kohēzijas fonda reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstības projektu īstenošanai 2007.–2013.gada periodā.

Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts budžetu 2009.gadam MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 79 022 382 latus.

FM: Par grozījumiem Iekšējā audita likumā

18.augustā valdība Ministru kabineta sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto grozījumu projektu likumā par iekšējo auditu, kas paredz iekšējā audita funkcijas centralizāciju ministriju līmenī.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk iekšējā audita struktūrvienība tiks veidota tikai ministrijās un Ministru prezidentam tieši padotajās institūcijās, savukārt ministrijām padotībā esošajās iestādēs iekšējā audita struktūrvienība būs tikai gadījumos, kad to noteiks Eiropas Savienības tiesību vai ārvalstu finanšu palīdzību reglamentējošie tiesību akti.

Šobrīd likumā atrunāts, ka ministrs vai Ministru prezidents atbildīgs par audita sistēmas izveidi attiecīgi sev padotajās institūcijās, tomēr pienākums iestāžu vadītājiem sniegt informāciju ministram vai Ministru prezidentam par izveidotās sistēmas darbību nav noteikts. Lai uzlabotu iekšējo komunikāciju, turpmāk arī viņiem būs jāsniedz informācija par sistēmas darbību.

Tāpat ar grozījumiem atbilstoši iekšējā audita profesionālās prakses standartiem plānots noteikt salīdzinošo pārbaužu biežumu – ne retāk kā reizi piecos gados. Šobrīd likums paredz, ka Finanšu ministrijai visās ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībās salīdzinošās pārbaudes jāveic reizi divos gados.

Ar grozījumiem likumā paredzēts arīdzan precizēt likuma attiecināmību uz ārvalstu finanšu palīdzību, nosakot, ka likums attiecas ne tikai uz ES finansētajām programmām un projektiem, bet arī uz ārvalstu finanšu palīdzību.

Plānots precizēt arī likumā lietotos terminus un likuma mērķi, kā arī noteikt auditoru objektivitātes kritērijus atbilstoši iekšējā audita profesionālās prakses standartiem. Likumprojektā precizēti iekšējo auditoru pienākumi un ētikas principi, kā arī iekšējā audita struktūrvienības uzdevumi un noteikta Iekšējā audita padomes izveidošana un mērķis.

FM: Par Latvijas balsstiesībām Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā

18.augustā valdība MK sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pasaules bankas grupas institūcijas, Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (SRAB) Vienošanās līgumā.

2009.gada janvārī SRAB pilnvarnieku valde apstiprināja rezolūciju, kas paredz stiprināt attīstības un pārejas ekonomikas valstu balsstiesības un pārstāvniecību SRAB. Šā lēmuma rezultātā plānots divkāršot šo valstu pamata balsu skaitu un noteikt fiksētu procentuāla pamata balsu attiecību pret kopējām SRAB balsīm.

Apstiprinātā rezolūcija paredz grozījumus Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līgumā. Grozījumi stāsies spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad SRAB rakstiskā paziņojumā visām dalībvalstīm apstiprinās, ka trīs piektdaļas no visām valstīm, kam kopā pieder 85% balsstiesību, ir piekritušas šiem grozījumiem.

Grozījumu rezultātā tiks palielināts Latvijas balsstiesību īpatsvars, kā arī stiprināta valsts interešu pārstāvniecība SRAB.

Latvija ir SRAB dalībvalsts kopš 1992.gada augusta.

FM: Par speciālām tehniskajām prasībām kases aparātiem un sistēmām ar elektronisko kontrollenti

18.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām. Grozījumi nosaka speciālās tehniskās prasības kases aparātiem un kases sistēmām ar elektronisko kontrollenti, kā arī aizstāj noteikumos lietoto terminu “pārnēsājamais kases aparāts ar elektronisko kontrollenti” ar terminu “kases aparāts ar kontrollentes datu nesēju”.

Speciālas tehniskās prasības kases aparātiem un kases sistēmām ar elektronisko kontrollenti paredz iespēju nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai izmantot arī tādus kases aparātus un kases sistēmas, kas nodrošina visu izdrukāto kases čeku, X pārskata un Z pārskata rekvizītu precīzu atveidi elektroniskos datu nesējos – elektroniskajā kontrollentē. Šīs speciālās tehniskās prasības ir noteiktas tā, lai kontrollente elektroniskā veidā spētu nodrošināt papīra kontrollentei līdzvērtīgas funkcijas, tai skaitā datu negrozāmību.

Ieviešot kases aparātus un kases sistēmas ar elektronisko kontrollenti, tiek saglabāta iespēja izmantot arī papīra kontrollenti, tādēļ pārejas periods grozījumos noteikto prasību piemērošanai attiecībā uz kases aparātiem un kases sistēmām ar elektronisko kontrollenti nav noteikts. Grozījumi nosaka, ka kases sistēma var būt aprīkota arī ar skaidrā naudā saņemto nominālu uzskaites mehānismu.

Grozījumi noteikumos paredz, ka kases čekā turpmāk varēs nenorādīt kases aparāta vai kases sistēmas nodaļas numuru vai nosaukumu, ja X pārskatā un Z pārskatā norādīti šādi rekvizīti: reģistrēto darījumu kopsummas (naudas izteiksmē) sadalījums pa kases aparāta vai kases sistēmas nodaļām (kases aparāta un kases sistēmas konstrukcijā darījumu reģistrācijai izveidotām nodaļām), kurās reģistrētās darīju­mu kopsummas (naudas izteiksmē) X pārskatā un Z pārskatā norāda atsevišķi.

Līdz šim saskaņā ar normatīvajiem aktiem kases aparātu un kases sistēmu konstrukcijai bija jānodrošina izdrukāto kases čeku, X pārskata un Z pārskata rekvizītu precīza atveide papīra kontrollentē, lai tajā norādītā informācija nezustu visā glabāšanas laikā.

Ieviešot kases aparātus un kases sistēmas ar elektronisko kontrollenti nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai, nodokļu maksātājiem būs iespēja samazināt resursus, kas nepieciešami papīra kontrollentes izmantošanas nodrošināšanai un glabāšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments