Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumi Nr. 902 "Noteikumi par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem, kā arī to aprites kārtību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.08.2009., Nr. 129 (4115) https://www.vestnesis.lv/ta/id/196091

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.903

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 20.maija noteikumos Nr.358 "Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei"

Vēl šajā numurā

14.08.2009., Nr. 129 (4115)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 902

Pieņemts: 11.08.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.902

Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.52 40.§)
Noteikumi par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem, kā arī to aprites kārtību
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku barības aprites likuma 8.pantu
1. Noteikumi nosaka atļautās dzīvnieku barības piedevas (turpmāk – piedevas) un bioproteīnus un to aprites kārtību.
2. Šo noteikumu prasības nepiemēro dzīvnieku barībai, kas paredzēta eksportam uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.
3. Šo noteikumu izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests).
4. Piedevu un bioproteīnu klātbūtni dzīvnieku barībā dienests kontrolē laboratoriski, analizējot piedevu un dzīvnieku barības maisījumu paraugus.
5. Dzīvnieku barības piedevas, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regulas (EK) Nr.1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām 17.pantu publicētas Eiropas Kopienas dzīvnieku barības piedevu reģistrā (turpmāk – reģistrs), elektroniskā veidā ir pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē.
6. Piedevas, kuras nav minētas reģistrā vai kuru paredzētie lietošanas nosacījumi atšķiras no reģistrā minētajiem, atļauts lietot tikai zinātniskiem pētījumiem.
7. Atļauts ražot, izplatīt un lietot bioproteīnus, kas minēti šo noteikumu 1.pielikumā un kas:

7.1. ir marķēti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā un normatīvajos aktos par dzīvnieku barības marķēšanas kārtību noteiktajām prasībām;

7.2. nodrošina dzīvnieka uzturu ar proteīnu;

7.3. nelabvēlīgi neietekmē cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi, nekaitē patērētājam un nepazemina dzīvnieku izcelsmes produktu kvalitāti.
8. Šo noteikumu 1.pielikumā minētos bioproteīnus atļauts izmantot kā dzīvnieku barību vai kā dzīvnieku barības sastāvdaļu.
9. Lai reģistrētu bioproteīnus, kas iegūti no šo noteikumu 1.pielikuma 1.1. un 1.2.apakšpunktā minētajām mikroorganismu grupām, dzīvnieku barības apritē iesaistītā persona sagatavo reģistrācijas dokumentāciju, kurā iekļauta informācija atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam, un iesniedz to Eiropas Komisijā.
10. Bioproteīnus, kuri nav minēti šo noteikumu 1.pielikumā vai kuru paredzētie lietošanas nosacījumi atšķiras no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem, atļauts lietot tikai zinātniskiem pētījumiem, ja dienests ir veicis to iepriekšēju pārbaudi.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1982.gada 30.jūnija Direktīvas 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

2) Padomes 1983.gada 18.aprīļa Direktīvas 83/228/EEK par pamat­nostādnēm, vērtējot dažus dzīvnieku ēdināšanā izmantotos produktus;

3) Komisijas 1984.gada 26.jūlija Direktīvas 84/443/EEK, ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvai 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

4) Komisijas Otrās 1985.gada 6.novembra Direktīvas 85/509/EEK, ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvai 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

5) Komisijas 1986.gada 28.oktobra Direktīvas 86/530/EEK, ar kuru groza pielikumu Padomes Direktīvai 82/471/EEK, kas attiecas uz dažiem produktiem, kurus lieto dzīvnieku barībā;

6) Komisijas 1990.gada 24.jūlija Direktīvas 90/439/EEK, ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvā 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

7) Komisijas 1993.gada 29.jūnija Direktīvas 93/56/EEK, ar ko groza Padomes Direktīvu 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

8) Komisijas 1995.gada 10.jūlija Direktīvas 95/33/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

9) Padomes 1999.gada 22.marta Direktīvas 1999/20/EK, ar kuru groza Direktīvas 70/524/EEK par barības piedevām, 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanā, 95/53/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē oficiālo pārbaužu organizēšanu dzīvnieku ēdināšanas jomā, un 95/69/EK, ar ko paredz dažu dzīvnieku barības nozarē strādājošu uzņēmumu un starpnieku apstiprināšanas un reģistrēšanas nosacījumus un kārtību;

10) Komisijas 2004.gada 23.decembra Direktīvas 2004/116/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 82/471/EEK pielikumu attiecībā uz Candida guilliermondii iekļaušanu.
Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.902
Atļautie bioproteīni

Nr.
p.k.

Produktu grupa

Produkta nosaukums

Produkta vai mikroorganisma identifikācija

Kultūras substrāts (ja nepieciešams,
ar specifikāciju)

Produkta sastāva rādītāji

Dzīvnieku sugas

Īpaši norādījumi

1.

1. Proteīns, kas iegūts no šādām mikroorganismu grupām

  

  

  

  

  

  

2.

1.1. Baktērijas

  

  

  

  

  

  

3.

1.1.1. Baktērijas, kas kultivētas metanolā

Proteīna produkts, kas iegūts, fermentējot Methylophilus methylotropus metanolā

Methylophilus methylotropus NCIB celms 10515

Metanols

Kopproteīns, ne mazāk kā 68 %.

Refleksijas indekss,

vismaz 50

Cūkas

Teļi

Mājputni

Zivis

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) produkta nosaukumu;

2) kopproteīnu;

3) koppelnus;

4) koptaukus;

5) mitruma saturu;

6) norādi “Neieelpot”;

7) atzīšanas numuru;

8) lietošanas pamācību.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda produkta daudzumu barībā

4.

1.1.2. Baktērijas, kas kultivētas dabasgāzē

Proteīna produkts, kas iegūts, fermentējot baktērijas Methylococcus capsulatus (Bath), Alcaligenes acidovorans, Bacillus brevis un Bacillus firmus dabasgāzē. Produktā baktēriju šūnas nav dzīvas

Methylococcus capsulatus (Bath) NCIMB celms 11132

Alcaligenes acidovorans NCIMB celms 12387

Bacillus brevis NCIMB celms 13288

Bacillus firmus NCIMB celms 13280

Dabasgāze (aptuveni 91 % metāna, 5 % etāna, 2 % propāna, 0,5 % izobutāna, 0,5 % n-butāna, 1 % citu sastāvdaļu), amonjaks un minerālsāļi

Kopproteīns, ne mazāk kā 65 %

Nobarojamās cūkas no 25 līdz 60 kg.

Teļi no 80 kg.

Laši

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) norādi “Proteīna produkts, kas iegūts, fermentējot baktērijas Methylococcus capsulatus (Bath), Alcaligenes acidovorans, Bacillus brevist un Bacillus firmus dabasgāzē”;

2) kopproteīnu;

3) koppelnus;

4) koptaukus;

5) mitruma saturu;

6) lietošanas norādījumus;

7) maksimālo pieļaujamo daudzumu barībā:

* 8 % nobarojamām cūkām;

* 8 % teļiem;

* 19 % lašiem (saldūdenī);

* 33 % lašiem (jūras ūdenī);

8) norādi “Neieelpot”;

9) atzīšanas numuru.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) norādi “Proteīna produkts, kas iegūts, fermentējot baktērijas dabasgāzē”;

2) produkta daudzumu barībā

5.

1.2. Raugi

  

  

  

  

  

  

6.

1.2.1. Raugi, kas kultivēti uz dzīvnieku vai augu izcelsmes substrātiem

Visi raugi iegūti no 3. un 4.ailē minētajiem mikroorganismiem un substrātiem.

Produktā raugu šūnas nav dzīvas

Saccharomyces cerevisiae

Saccharomyces carlsbergiensis

Kluyveromyces lactis

Kluyveromyces fragilis

Melase, spirta rūpniecības blakusprodukti, graudaugi un cieti saturoši produkti, augļu sulas, sūkalas, pienskābe un hidrolizētas augu šķiedrvielas

Visas dzīvnieku sugas

 

  

7.

Candida guilliermondii

Melase, spirta rūpniecības blakusprodukti, graudaugi un cieti saturoši produkti, augļu sulas, sūkalas, pienskābe un hidrolizētas augu šķiedrvielas

Sausna,
vismaz 16 %

Nobarojamās cūkas

8.

1.2.2. Raugi, kuri kultivēti uz substrātiem, kas nav minēti šā pielikuma 1.2.1.apakšpunktā

  

  

  

  

  

  

9.

1.3. Aļģes

  

  

  

  

  

  

10.

1.4. Zemākās sēnes

  

  

  

  

  

  

11.

Produkti, kas iegūti, ražojot antibiotikas ar fermentācijas metodi

Micēlijs – mitrs penicilīna ražošanas blakusprodukts, kas ieskābēts ar Lactobacillus brevis, Plantarum, Sake, Collenoides un Streptococcus lactis, lai inaktivētu penicilīnu, un termiski apstrādāts

Slāpekļa maisījumi

Penicillium chysogenum ATCC 48271

Dažādi ogļhidrātu avoti un to hidrolizāti

Slāpeklis, izteikts kā kopproteīns, ne mazāk kā 7 %

Atgremotāji.

Cūkas

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) norādi “Micēlija skābbarība, kas iegūta penicilīna ražošanā”;

2) slāpekli, kas izteikts kā kopproteīns;

3) koppelnus;

4) mitruma saturu;

5) dzīvnieka sugu vai kategoriju;

6) atzīšanas numuru.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda: “Micēlija skābbarība, kas iegūta penicilīna ražošanā”

12.

2. Neproteīna slāpekļa savienojumi

  

  

  

  

  

  

13.

2.1. Amonija sāļi

2.1.1. Amonija laktāts, kas iegūts, fermentējot ar Lactobacillus bulgaricus

CH3CHOHCOONH4

Sūkalas

Slāpeklis, kas izteikts kā kopproteīns, ne mazāk kā 44 %

Atgremotāji, sākoties atgremošanas procesiem

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) norādi “Amonija laktāts, kas iegūts fermentācijas procesā”;

2) slāpekli, kas izteikts kā kopproteīns;

3) koppelnus;

4) mitruma saturu;

5) dzīvnieku sugas vai kategorijas.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) norādi “Amonija laktāts, kas iegūts fermentācijas procesā”;

2) produkta daudzumu barībā;

3) kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.

Lietošanas pamācībā norāda katrai dzīvnieku sugai vai kategorijai kopējo neproteīna slāpekļa daudzumu, ko nedrīkst pārsniegt dienas barības devā

14.

  

2.1.2. Amonija acetāta šķīdums ūdenī

CH3COONH4

  

Amonija acetāts, ne mazāk kā 55 %

Atgremotāji, sākoties atgremošanas procesiem

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) norādi “Amonija acetāts”;

2) slāpekļa un mitruma saturu;

3) dzīvnieku sugas vai kategorijas.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) norādi “Amonija acetāts”;

2) produkta daudzumu barībā;

3) kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.

Lietošanas pamācībā norāda katrai dzīvnieku sugai vai kategorijai kopējo neproteīna slāpekļa daudzumu, ko nedrīkst pārsniegt dienas barības devā

15.

  

2.1.3. Amonija sulfāta šķīdums ūdenī

(NH4)2SO4

  

Amonija sulfāts, ne mazāk kā 35 %

Atgremotāji, sākoties atgremošanas procesiem

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) norādi “Amonija sulfāts”;

2) slāpekļa un mitruma saturu;

3) dzīvnieku sugas.

Jauniem atgremotājiem produktu barības maisījumā nedrīkst iemaisīt vairāk par 0,5 %.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) norādi “Amonija sulfāts”;

2) produkta daudzumu barībā;

3) kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.

Lietošanas pamācībā norāda katrai dzīvnieku sugai vai kategorijai kopējo neproteīna slāpekļa daudzumu, ko nedrīkst pārsniegt dienas barības devā.

Jauniem atgremotājiem produktu barības maisījumā nedrīkst iemaisīt vairāk par 0,5 %

16.

2.2. Produkti, kas iegūti, ražojot aminoskābes ar fermentācijas metodi

2.2.1. Koncentrēti šķidrie
L-glutamīnskābes ražošanas blakusprodukti, fermentējot ar Corynebacterium melassecola

  

Amonija sāļi un citi slāpekļa savienojumi

  

Saharoze, melase, cietes produkti un to hidrolizāti

  

Slāpeklis, kas izteikts kā kopproteīns, ne mazāk kā 48 %.

Mitrums, ne vairāk kā 28 %

  

Atgremotāji, sākoties atgremošanas procesiem

  

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) norādi “L-glutamīnskābes ražošanas blakusprodukti”;

2) slāpekli, kas izteikts kā kopproteīns;

3) koppelnus;

4) mitruma saturu;

5) dzīvnieku sugas vai kategorijas;

6) atzīšanas numuru.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.

Lietošanas pamācībā norāda katrai dzīvnieku sugai vai kategorijai kopējo neproteīna slāpekļa daudzumu, ko nedrīkst pārsniegt dienas barības devā

17.

2.2.2. Koncentrēti šķidrie L-lizīna monohlorīda ražošanas blakusprodukti, fermentējot ar Brevibacterium lactofermentum

  

Amonija sāļi un citi slāpekļa savienojumi

  

Saharoze, melase, cietes produkti un to hidrolizāti

  

Slāpeklis, kas izteikts kā kopproteīns, ne mazāk kā 45 %

  

Atgremotāji, sākoties atgremošanas procesiem

  

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

1) norādi “L-lizīna ražošanas blakusprodukti”;

2) slāpekli, kas izteikts kā kopproteīns;

3) koppelnus;

4) mitruma saturu;

5) dzīvnieku sugas vai kategorijas;

6) atzīšanas numuru.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.

Lietošanas pamācībā norāda katrai dzīvnieku sugai vai kategorijai kopējo neproteīna slāpekļa daudzumu, ko nedrīkst pārsniegt dienas barības devā

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.902
Kārtība, kādā sniedzama informācija par atsevišķām barības sastāvdaļām

1. Vispārīgie jautājumi

1. Nosakot kārtību, kādā sniedzama informācija par atsevišķām barības sastāvdaļām (turpmāk – nosacījumi), tiek noteikta arī kārtība, kādā veic pētījumu un sagatavo dokumentāciju par proteīnu saturošu barības sastāvdaļu (turpmāk – produkts), kas iegūta, kultivējot mikroorganismus, un ko var atzīt par proteīna avotu dzīvnieku barībā. Pētījumus veic un dokumentāciju sagatavo atbilstoši šādiem vispārīgiem nosacījumiem:

1.1. veic nosacījumos minētos pētījumus un, ja nepieciešams, izmanto papildu informāciju;

1.2. dokumentācijā norāda informāciju par:

1.2.1. mikroorganismu identifikāciju;

1.2.2. barotnes sastāvu;

1.2.3. ražošanas procesu;

1.2.4. produkta īpašībām, noformējumu, izmantošanas nosacījumiem, metodiskajiem paņēmieniem, dzīvnieku ēdināšanas īpatnībām;

1.2.5. sugu individuālo jutību pret konkrēto produktu;

1.2.6. apdraudējumu cilvēkiem un videi, kas rodas, ja produktu lieto dzīvnieku ēdināšanā vai ja uzturā lieto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus;

1.3. dokumentācijā ietver sīki izstrādātus ziņojumus par pētījumiem. Ziņojumus numurē tādā kārtībā, kā norādīts pamatnostādnēs;

1.4. dokumentācijai pievieno pētījumu kopsavilkumu;

1.5. ja nav veikts kāds nosacījumos minēts pētījums, pamato iemeslus, kāpēc tas nav darīts;

1.6. pētījumus ar dzīvniekiem veic saskaņā ar pilnībā noteiktu, sīki izklāstītu pētījuma protokolu, ko rakstiski aizpilda pirms pētījuma sākšanas;

1.7. ievēro pētījumos iesaistīto dzīvnieku labturības prasības. Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga pētījumos iesaistīto dzīvnieku labturību;

1.8. pirms pētījuma sākšanas saņem pētījumā izmantojamo dzīvnieku īpašnieku piekrišanu un to dokumentē. Dzīvnieka īpašnieku rakstiski informē par to, kādas sekas pēc piedalīšanās pētījumā rodas attiecībā uz pētāmo dzīvnieku likvidāciju vai pārtikas produktu ieguvi no šiem dzīvniekiem. Šā paziņojuma kopiju, ko parakstījis un datējis dzīvnieka īpašnieks, iekļauj pētījuma dokumentācijā;

1.9. pievieno publikācijas, uz kurām darbā ir atsauces.

2. Pēc produkta apstiprināšanas produkta ražotājs norāda jebkuras izmaiņas produkta ražošanas procesā vai izmantošanas nosacījumos un, ja nepieciešams, gatavo dokumentāciju jaunam pētījumam.

2. Informācija produkta dokumentācijā

2.1. Mikroorganisms, barotne un ražošanas process, produkta īpašības, noformējums un izmantošanas nosacījumi, noteikšanas metodes

1. Mikroorganisms:

1.1. klasifikācija, izcelsme, morfoloģija, bioloģiskās īpašības, ģenētiskās manipulācijas, kas veiktas ar mikroorganismu;

1.2. nekaitīgums, iespējamā izdzīvošana ārpus fermentatora un sekas videi, ja mikroorganisms nokļūst apkārtējā vidē;

1.3. kultivētā mikroorganisma celma noturīgums un nepiesārņotība ar citiem mikroorganismiem. Kritēriju pārbaudes metodes.

2. Barotne un ražošanas procesa apraksts:

2.1. substrāta uzbūve, pievienotās vielas;

2.2. ražošanas, kaltēšanas un attīrīšanas process. Mikroorganismu devitalizācijas (dzīvotspējas mazināšanas) process. Produktu kultūru uzbūves noturības pārbaudes metodes un jebkuru ķīmisku, fizikālu un bioloģisku bojājumu noteikšana ražošanas procesā;

2.3. tehniskie procesi, gatavojoties produkta izmantošanai.

3. Produkta īpašības:

3.1. fizikālās un fizikālķīmiskās īpašības – makromorfoloģija un mikro­morfoloģija, daļu izmēri, blīvums, īpatnējais svars, higroskopisms, šķīdība, elektrostatiskās īpašības;

3.2. ķīmiskā uzbūve un raksturojums:

3.2.1. mitruma saturs, kopproteīns, koptauki, kopceluloze, koppelni, ogļhidrāti. Šo sastāvu dažādības robežas;

3.2.2. kopējais amonija, amīdu, nitrātu un nitrītu slāpekļa, nukleīnskābju, proteīnu sastāvs. Kopējo un brīvo aminoskābju, purīnu un piramidīna bāzu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs;

3.2.3. kopējais lipīdu (taukskābju, nepārziepjojamo vielu, lipīdos šķīstošo pigmentu, fosfolipīdu) kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs;

3.2.4. ogļhidrātu daļas uzbūve;

3.2.5. neorganisko komponentu kvalitatīvā un kvantitatīvā uzbūve;

3.2.6. vitamīnu kvalitatīvā un kvantitatīvā uzbūve;

3.2.7. citu sastāvdaļu kvalitatīvā un kvantitatīvā uzbūve – piedevas, substrāta un šķīdinātāja pārpalikumi, citas iespējami bīstamās atliekvielas no substrātu metabolisma, barotnēm, ražošanas procesa;

3.3. produkta mikrobioloģiska inficēšana;

3.4. produkta izturība un stabilitāte gan tīrvielā, gan sajaukumā ar barību, lietojot dzīvnieku barošanā vai uzglabājot.

4. Produkta noformējums un lietošana:

4.1. piedāvātie nosaukumi laišanai tirgū;

4.2. piedāvātā forma laišanai tirgū;

4.3. paredzētā izmantošana barībā. Paredzētā koncentrācija kombinētajā lopbarībā un paredzētais daudzums mērķsugu (dzīvnieku suga, kurai paredzēts produkts) dienas devā.

5. Noteikšanas metodes – kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes produkta noteikšanai pilnvērtīgajā barībā un papildbarībā. Metožu aprakstam pievieno informāciju par specifiskajām īpašībām, jutīgumu, noteikšanas robežām, pieļaujamo kļūdas robežu, citu vielu iespējamo iedarbību. Ir pieejami dažādu produkta formu paraugi.

2.2. Pētījumi par produkta uzturvērtību

1. Proteīna vērtības noteikšana:

1.1. ķīmiskā, bioloģiskā un mikrobioloģiskā izpēte;

1.2. pētījumi ar laboratorijas dzīvniekiem, salīdzinot ar proteīna atsauces vērtību (kopējā slāpekļa daudzuma dienas deva atgremotājam).

2. Pētījumus veic ar katru mērķsugu, salīdzinot ar kontroles grupu, kas tādos pašos barības sabalansētības apstākļos saņem diētisku ēdienu ar ekvivalentu proteīna slāpekļa daudzumu kā kopējo slāpekļa daudzumu dienas devā atgremotājam. Pētījumā nosaka:

2.1. produkta proteīnu un enerģētisko vērtību ieteiktajos produkta lietošanas apstākļos un daudzumā dažādos dzīvnieku fizioloģiskajos periodos (piemēram, augšanas periodā, grūsnības, olu dēšanas laikā);

2.2. produkta ietekme uz dzīvnieka augšanas ātrumu, barības pārstrādes (sagremojamības) ātrumu, saslimstību un mirstību ieteiktajos barības lietošanas apstākļos;

2.3. optimālais uzturvielu līmenis produkta iekļaušanai dzīvnieka dienas devā;

2.4. produkta iespaids ieteiktajos lietošanas apstākļos uz tehnoloģiskiem, organoleptiskiem vai citiem kvalitātes rādītājiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

3. Informējot par eksperimentāliem apstākļiem mērķsugu izpētē, sniedz detalizētu veikto pētījumu aprakstu un informāciju par:

3.1. dzīvnieku sugu, šķirni, vecumu, dzimumu, identifikācijas kārtību;

3.2. pētāmo grupu un kontroles grupu skaitu, dzīvnieku skaitu katrā grupā (skaitu nosaka, lai būtu iespējams veikt statistisko analīzi, izmantojot piemērotus statistiskus parametrus);

3.3. produkta iekļaušanas (pārstrādāšanas, uzsūkšanās) līmeni, devas kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu un tā analīzi;

3.4. katra eksperimenta norises vietu, dzīvnieka fizioloģisko stāvokli un veselību, audzēšanas apstākļiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem par dzīvnieku labturības prasībām;

3.5. precīzu pētījuma ilgumu un analīžu veikšanas datumu;

3.6. pētījuma laikā konstatētajām blakusparādībām un to konstatēšanas laiku.

2.3. Pētījumi par bioloģiskajām sekām, kas rodas, izmantojot produktu dzīvnieku barošanā

Pētījumu mērķis ir novērtēt produkta drošumu, lietojot to mērķsugām, noteikt apdraudējumu cilvēkiem un videi, kas varētu tieši vai netieši rasties, ja produktu izmanto dzīvnieku ēdināšanā vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos. Nepieciešamā toksikoloģiskā izpēte ir atkarīga no produkta īpašībām, mērķsugas un produkta metabolisma laboratorijas dzīvniekos.

1. Pētījumus veic ar katru mērķsugu, salīdzinot to ar kontrolgrupu, kas tādos pašos barības sabalansētības apstākļos saņem diētisku ēdienu ar ekvivalentu proteīna slāpekļa daudzumu no kopējā slāpekļa daudzuma atgremotājiem. Norāda šādu informāciju:

1.1. maksimālo daudzumu produkta dienas devā, kas nerada nelabvēlīgas sekas;

1.2. iespējamo produkta iespaidu uz reproduktīvo spēju un atražošanu, ja nepieciešams;

1.3. produkta uzņemšanas efektu (dabiskās zarnu mikrofloras spēju pārstrādāt produktu) ieteiktajos lietošanas apstākļos un iespējamo patogēnu mikroorganismu vai vielu uzkrāšanos zarnu traktā;

1.4. iespējamās produkta atliekvielas (substrātu, barotni, šķīdinātāju, indīgās vielas) dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos ieteiktajos lietošanas apstākļos;

1.5. iespējamās produkta atliekvielas (substrātu, barotni, šķīdinātāju, indīgās vielas) dzīvnieku ekskrementos produkta ieteiktajos lietošanas apstākļos.

2. Pētījumi ar laboratorijas (izmēģinājuma) dzīvniekiem:

2.1. metabolisms – produkta izplatīšanās organismā (absorbcija, akumu­lācija, biotransformācija, izvadīšana);

2.2. mutaģenēze. Indīgo vielu (īpaši mikotoksīnu un baktēriju) vai produkta atlikumu (substrāta, barotnes, šķīdinātāju) iedarbības dēļ radušās iespējamās mutaģenēzes izpēte, tostarp vitroskrīninga testi, izmantojot metaboliskās aktivācijas sistēmas;

2.3. toksikoloģisko izpēti veic salīdzinājumā ar kontroles grupām, kas tādos pašos barības sabalansētības apstākļos saņem diētisku ēdienu ar ekvivalentu proteīna slāpekļa daudzumu. Toksisko iedarbību pēta, lai izskaidrotu šīs iedarbības cēloņus un mehānismus un pārliecinātos, vai tā nerodas no nelīdzsvarotas barības vai produkta pārdozēšanas diētiskajā ēdienā. Pētījumus veic, lai noteiktu:

2.3.1. subhronisku toksicitāti. Pētījumu veic ne mazāk kā 90 dienas ar divām sugām, no kurām viena ir grauzēji. Produkta dienas devu dzīvniekam izēdina vismaz divos barības uzņemšanas veidos. Veidus izvēlas tā, lai noteiktu produkta nekaitīguma līmeni un līmeni, kas parāda nelabvēlīgu iedarbību. Pētāmo dzīvnieku grupās ietver atbilstošu skaitu katra dzimuma pārstāvju. Pētī­jumā vienmēr paredz kontroles grupu. Rādītājus reģistrē pēc noteiktiem laika intervāliem, jo īpaši rādītājus par augšanas ātrumu, barības uzņemšanu, hema­toloģiju, urīna analīzēm, bioķīmiskajiem parametriem, mirstību, orgānu svaru, smagu patoloģiju un galveno orgānu un asinsvadu histopatoloģiju. Rezultātus atspoguļo detalizēti un, ciktāl tas iespējams, iekļauj arī statistikas novērtējumu;

2.3.2. hronisku toksicitāti. Pētījumu veic ar divām dzīvnieku sugām, no kurām viena ir grauzēji. Produktu dod dienas devā vismaz divos barības uzņem­šanas veidos. Pētījumu veic vismaz divus gadus ar žurkām un vismaz 80 nedēļas ar pelēm. Dzīvnieku grupās ietver abu dzimumu pārstāvjus. Paredz kontroles grupu. Šīs apakšnodaļas 2.3.1.apakšpunktā minētās pārbaudes hroniskas toksicitātes noteikšanai ieteicams veikt ar mazu dzīvnieku grupu, kas ir nošķirta no galvenās grupas un ir no tās atkarīga, pēc atbilstošiem intervāliem visu eksperimenta laiku un eksperimenta beigās ar dzīvi palikušajiem dzīvniekiem;

2.3.3. karcinoģenēzi. Īpašu vērību velta audzēja parādīšanās laikam, jebkura novērotā audzēja histoloģiskajam tipam un audzēju rašanās biežumam. Iedarbība uz audzēju biežumu un slimības progresa biežumu jānovērtē attiecībā pret kontroles grupām, kā tas norādīts šīs apakšnodaļas 2.3.apakšpunktā. Rezultātus atspoguļo detalizēti un, ciktāl tas iespējams, iekļauj arī statistisko novērtējumu;

2.4. citi pētījumi. Vairošanās pētījumus veic vismaz divām dēlu vai meitu paaudzēm un tos var kombinēt ar embriotoksicitātes, tostarp teratoģenēzes, pētījumiem. Īpašu vērību velta vaislības, auglības un metiena pēcdzemdību attīstības novērojumiem. Var izmantot jebkuru citu metodi, kas ir zinātniski pamatojama un var dot izmērāmus rezultātus (piemēram, mainīgu toksicitāti);

2.5. apstākļi eksperimentāliem pētījumiem ar laboratorijas dzīvniekiem. Dokumentācijā sniedz detalizētu veikto eksperimentu aprakstu un informāciju par:

2.5.1. dzīvnieku sugu, šķirni, dzimtu un dzimumu;

2.5.2. eksperimentu un kontroles grupu skaitu, dzīvnieku skaitu katrā grupā (skaitam ir jābūt pietiekami lielam statistisko analīžu veikšanai, izmantojot atbilstīgus statistiskos parametrus);

2.5.3. produkta iekļaušanas līmeni, devas kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu un tā analīzi;

2.5.4. vispārējiem audzēšanas apstākļiem visā pētījuma laikā;

2.5.5. precīzu eksperimenta laiku un veikto analīžu datumu;

2.5.6. nāves gadījumu laiku un biežumu dažādās pārbaudes grupās;

2.5.7. klīniskajiem simptomiem un patoloģiskajām pārmaiņām, kas radušās pētījuma laikā, un to parādīšanās laiku.

3. Apkārtējās vides pētījumi. Atkarībā no produkta iespējamo atliekvielu (substrāta, barotnes, atlikumu, indīgo vielu) dabas mērķsugu dzīvnieku ekskrementos sniedz ziņas par šo atliekvielu izplatīšanos kūtsmēslos, zemē un ūdenī, kā arī par atliekvielu iedarbību uz zemes bioloģiskajiem rādītājiem, augu augšanu un dzīvību ūdenī.

2.4. Citi atbilstoši pētījumi

Atkarībā no produkta izmantošanas īpatnībām un nosacījumiem var pieprasīt ziņas par alerģiskiem efektiem, par ādas un acu gļotādas membrānu kairinājumu elpošanas vai gremošanas traktā, lai novērtētu iespējamo risku saskarē ar produktu un novērstu šo risku.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!