Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 11.augustā

FM: Par priekšlikumiem Eiropas Savienības fondu apguves vienkāršošanai

Finanšu ministrija (FM) 11.augustā Ministru kabinetam prezentēja informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem Eiropas Savienības (ES) fondu apguves vienkāršošanai.

ES fondu administrēšanas sistēmas vienkāršošanas mērķis ir palielināt ES fondu sistēmas darbības ātrumu, vienlaikus samazinot administrēšanas izmaksas un saglabājot uz klientu orientētu pieeju. Lai sasniegtu šo mērķi, FM piedāvā pasākumu plānu trīs galvenajos virzienos:

• ES fondu administrācijā iesaistīto institūciju efektivitātes kāpināšana;

• uz klientu orientētas ES fondu administrēšanas nodrošināšana;

• administratīvā un finanšu sloga samazināšana Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem.

Lai veicinātu ES fondu administrācijā iesaistīto institūciju efektivitātes kāpināšanu, projektu vērtēšanas eksperti būtu jāiesaista tikai tad, ja nepieciešamā ekspertīze ir specifiska un nav atrodama citās valsts pārvaldes iestādēs, kā arī atklātās projektu iesniegumu atlasēs, kur tiek saņemts institūcijas iekšējiem cilvēkresursiem neatbilstoši liels skaits projektu iesniegumu. Tāpat FM piedāvā veikt ES fondu finanšu vadības un kontroles sistēmas efektivitātes izvērtēšanu, nosakot pieļaujamās kļūdas līmeni, zem kura neatbilstības un kļūdas novēršanas procedūra nav finansiāli efektīva. FM arīdzan plāno organizēt darba grupas, lai sadarbības iestādes dalītos labās prakses piemēros un tiktu realizēta sadarbības iestāžu darba prakses vienādošana.

Lai nodrošinātu uz klientu orientētu ES fondu administrēšanu, tiek piedāvāts vienkāršot pieteikšanās un vērtēšanas procedūru ierobežotas atlases konkursos, iesniedzot vienkāršotus kritēriju komplektus un vienlaikus saglabājot iespēju projektu iesniegumu kvalitatīvai novērtēšanai. FM plāno veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai mazinātu atskaitīšanās slodzi finansējuma saņēmējiem, kā arī izstrādāt vienotas prasības atskaišu un izdevumu pamatojošo dokumentu iesniegšanai. Tāpat plānots veicināt informācijas pieejamību ES fondu vadībā iesaistīto institūciju interneta vietnēs, kā arī sagatavot metodiskos materiālus projektu īstenotājiem.

Administratīvā un finanšu sloga samazināšanai ES fondu finansējuma saņēmējiem FM piedāvā turpināt darbu pie eksporta garantiju izsniegšanas nosacījumu izstrādes un valsts atbalsta nosacījumu saskaņošanas. Pasākumu plāns arīdzan paredz izvērtēt iespēju noteikt, ka finansējuma saņēmēji var iesniegt projekta atskaites elektroniski.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

VesM: Par līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai

11.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta līdzekļu pārdale ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Pēc ilgām diskusijām veselības aprūpes iestāžu infrastruktūras attīstībai no valsts budžeta piešķīra trīs miljonus latu.

Ar valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu tiks nodrošināta iespēja sākt ES fondu projektu īstenošanu infrastruktūras attīstībai slimnīcās par kopējo summu 17,1 miljons latu.

No kopējā valsts finansējuma – 52 miljoniem latu – lielākais valsts finansējums ES fondu projektu un pasākumu īstenošanai tika piešķirts Ekonomikas ministrijai 16,4 miljoni ekonomikas “sildīšanas” pasākumiem un Labklājības ministrijai 17 miljoni latu, lai veicinātu nodarbinātības atjaunošanos un sekmētu bezdarbnieku apmācību un to atgriešanos darba tirgū.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par nozīmīgiem lēmumiem situācijas uzlabošanai lauksaimniecībā

11.augustā valdības sēdē tika izskatīti un apstiprināti vairāki Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti, kuru īstenošana uzlabos situāciju nozarē.

Turpmāk lauksaimniekiem būs iespēja vienas kravas vietā galamērķī nogādāt divas kravas, kas būtiski uzlabos lauksaimniecības produktu ražotāju konkurētspēju. Tas noteikts Zemkopības ministrijas izstrādātajos grozījumos Ceļu satiksmes noteikumos, kas veikti, lai samazinātu lauksaimniecības produkcijas transportēšanas izmaksas un veicinātu lauksaimniecības uzņēmumu attīstību. Izmaiņas paredz, ka traktortehnika no 1.maija līdz 1.oktobrim pa koplietošanas ceļiem varēs vilkt divas piekabes, kas aprīkotas ar darba bremzēm.

Tāpat arī lauksaimniecības mašīnas vairs nevajadzēs aprīkot ar tahogrāfiem, kas tika prasīts līdz šim. Līdz ar to ir novērsta lauksaimnieku nepamatota sodīšana par nepareizu vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites reģistrācijas kontrolierīces izmantošanu. Grozījums atbilstošajā normatīvajā aktā būtiski uzlabos lauksaimniecības produktu ražotāju konkurētspēju.

Ar valdības akceptu turpmāk Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra paliks ZM pakļautībā, kā tas bija līdz šim un kā to vēlējās lauksaimnieki un nozaru sabiedriskās organizācijas. Tāpat tiks reorganizēti Latvijas Lauksaimniecības muzejs un Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”, tādā veidā samazinot iestāžu administratīvos izdevumus un ekonomējot valsts budžeta līdzekļus.

Savukārt atbilstoši “Grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam””, kas stājās spēkā šā gada 1.jūlijā (publicēti “Latvijas Vēstnesī” Nr.98, 27.06.2009.), precizēts subsīdiju nolikums 2009.gadam, veicot līdzekļu pārdali no vairākām subsīdiju programmām, kurās, pārskatot līdzekļu faktisko izlietojumu, tika konstatēts to pārpalikums, uz tām, kur tas nepieciešams programmas veiksmīgai realizācijai. Līdzekļu pārdale nav skārusi lauksaimniekiem būtiskas atbalsta programmas.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa