• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas kompetenci, piemērojot Prokuratūras likuma 41.3 pantu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.01.2000., Nr. 8/9 https://www.vestnesis.lv/ta/id/196--par-latvijas-republikas-augstakas-tiesas-kompetenci-piemerojot-prokuraturas-likuma-41-3-pantu-

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Saeimas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja tikšanos

Vēl šajā numurā

12.01.2000., Nr. 8/9

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā tiesa

Veids: lēmums

Numurs: 1

Pieņemts: 10.01.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma lēmums Nr.1

Rīgā 2000.gada 10.janvārī

"Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas kompetenci, piemērojot Prokuratūras likuma 41. 3 pantu"

Noklausījies un apspriedis Augstākās tiesas priekšsēdētāja a A.Guļāna ziņojumu, plēnums

konstatē:

Augstākās tiesas priekšsēdētājs saņēmis no Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofilija), atkārtotu uzaicinājumu ierasties uz šīs komisijas sēdi, lai izrunātu, apspriestu un saskaņotu jautājumus, kas saistīti ar ģenerālprokurora darbības pārbaudes procedūras iespējamību un šīs pārbaudes iespējamajiem termiņiem un norises gaitu.

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3 pantu Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no šā likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevumi saskaņā ar Saeimas 1999.gada 7.oktobra paziņojumu ir sagatavot priekšlikumus nepilngadīgo personu (bērnu) tiesību aizsardzībai, tai skaitā cietušo un liecinieku aizsardzībai, policijas, prokuratūras un tiesu iestāžu darbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzībā un līdz 2000.gada 15.februārim sniegt komisijas darba apkopojuma ziņojumu Saeimā.

No Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicinājuma izriet, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam jautājumi, kas saistīti ar ģenerālprokurora darbības pārbaudes procedūras iespējamību un tās iespējamajiem termiņiem un norises gaitu, jāapspriež un jāsaskaņo ar komisiju. Ņemot vērā to, ka Augstākā tiesa ir ģenerālprokurora atlaišanas procesa virzītājs, plēnums uzskata par nepieciešamu izskaidrot par Prokuratūras likuma 41.3 panta piemērošanu un Augstākās tiesas kompetenci, izpildot šo likuma normu.

 

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 49.panta otro daļu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums

nolemj izskaidrot:

1. Jautājuma izlemšana par pārbaudes ierosināšanu, faktu pārbaude un atzinuma došana saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3 pantu ir tiesu varas kompetence.

2. Saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3 pantu pārbaudi jautājumā par ģenerālprokurora atlaišanu var ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.

3. Pieņēmis lēmumu par pārbaudes ierosināšanu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pilnvaro vienu no Augstākās tiesas tiesnešiem veikt pārbaudi par konkrētiem, pieprasījumā minētiem pārkāpuma faktiem (faktu), lai noskaidrotu, vai atbilstoši Prokuratūras likuma 41.1 pantam ir pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

4. Ja pārbaudes rezultātā ir konstatēts ģenerālprokurora atlaišanas pamats, tad Augstākās tiesas priekšsēdētājs sastāda atzinumu, kuru kopā ar Augstākās tiesas plēnuma atzinumu nosūta Saeimai.

5. Saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 1985.gada 13.decembra rezolūciju Nr.40/146, Satversmes 83.pantu, likuma "Par tiesu varu" 10. un 11. pantu tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti un ikvienam ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību. Tiesneši ir neatkarīgi un neaizskarami, arī lemjot par ģenerālprokurora atlaišanas pamatotību.

Lai izvairītos no tiešas vai netiešas ietekmēšanas un ietekmējamības šķietamības un nodrošinātu objektivitāti ģenerālprokurora iespējamās atlaišanas procedūrā, kā arī ievērotu likumā noteikto tiesu varas neatkarības principu, neviens no Augstākās tiesas plēnuma locekļiem (tiesnešiem) nav tiesīgs piedalīties šā jautājuma sagatavošanā un apspriešanā, pirms nav pieņemts lēmums par pārbaudes ierosināšanu. Tas tāpat attiecas uz Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš arī ir tiesnesis un plēnuma loceklis.

6. Prokuratūras likums un citi normatīvie akti neparedz tiesnešiem tiesības vai pienākumu veikt darbības prokuratūras iestāžu, tai skaitā Ģenerālprokuratūras, vispārējās pārbaudēs. Šāda pienākuma uzlikšana Augstākajai tiesai atzīstama par neatbilstošu spēkā esošajiem likumiem.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns

Plēnuma sekretāre V.Eilande

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!