Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Inese Nikuļceva. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Demir un Baykara pret Turciju

Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, ir svarīgi sekot ECT judikatūrai un analizēt spriedumus ne tikai pret Latviju, bet arī pret citām valstīm. ECT spriedums lietā Demir un Baykara pret Turciju pieņemts 2008.gada 12.novembrī. Šajā lietā ECT Lielā palāta vienbalsīgi atzina, ka Turcija ir pārkāpusi Konvencijas 11.pantu, kurš garantē “tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ieskaitot tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses”. Šis spriedums uzskatāms par “atkāpi” no ECT judikatūras vecākās, līdzīgās lietās, tomēr spriedums nav vērtējams kā pārsteigums, bet drīzāk kā sengaidīta judikatūras attīstība attiecībā uz valsts pārvaldes darbinieku tiesībām veidot arodbiedrības un piedalīties tajās. Rakstā tiek analizēts spriedums, ECT argumentācija un izdarītie secinājumi.

• Jānis Bogdasarovs. Eiropas Privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma nepieciešamība

2008.gada 25.jūnijā Eiropas Komisija ir publicējusi regulas projektu COM (2008) 396/3, kurš paredz Eiropas Privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma izveidi un ieviešanu. Eiropas Komisija uzsver nepieciešamību jaunas Eiropas sabiedrības juridiskās formas izveidei, lai sekmētu mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, atvieglojot to izveidošanas procesu un darbību vienotajā Kopienas tirgū. Regulas projekta mērķis ir ļaut nodibināt Eiropas Privāto sabiedrību, ievērojot vienādus, vienkāršus, elastīgus komerctiesību noteikumus, kā arī radīt maksimāli kopīgu tiesisko regulējumu visām dalībvalstīm. Regulas projekta plānotais spēkā stāšanās laiks ir 2010.gada 1.jūlijs.

• Māris Onževs, Andris Rimša. Par personvārdu ietveršanu kapitālsabiedrību firmās

Ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p.i. lēmumiem Nr.1-5/85 un Nr.1-5/111 tika atteikts ierakstīt Komercreģistrā kapitālsabiedrības ar firmām “Valdis Zatlers”, “Vineta Muižniece” un “Alnis Zaķis”. Uzņēmumu reģistra lēmumos paustās atziņas ir izraisījušas diskusijas juristu vidū par kapitālsabiedrības firmā iekļaujamo vārdu saturu un par personas vārda un uzvārda tiesisko aizsardzību kopumā. Raksta autori uzskata, ka Uzņēmumu reģistrs, pieņemot iepriekš minētos lēmumus, ir kļūdaini iztulkojis tiesību normas, interpretējot tās neatbilstoši tiesību normu piemērošanas metodoloģijai, tai skaitā ignorējot Komerclikuma tiesību normu iztulkošanas robežas, un līdz ar to ir veicis nepamatotu tiesību tālākveidošanu. Šajā rakstā tiks analizēta lēmumos ietvertā argumentācija, kā arī sniegts izklāsts autoru viedoklim, ka saskaņā ar pašreizējām tiesībām Uzņēmumu reģistrs nebija tiesīgs atteikt ierakstīt Komercreģistrā kapitālsabiedrības ar iepriekš norādītajiem personvārdiem to firmās, pamatojoties uz Komerclikuma 29. un 30.pantu.

• Kristaps Kretainis. Personvārdu lietošana kapitālsabiedrības nosaukumā

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu personvārdu ietveršana kapitālsabiedrības firmā nevar tikt uzskatīta kā trešās personas maldināšana par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem. Ar kapitālsabiedrību nesaistītas personas vārda, uzvārda ietveršana kapitālsabiedrības firmā nav pieļaujama tikai situācijā, kad attiecīgā persona tam nepiekrīt. Ņemot vērā, ka Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst pārbaudīt šādas personas subjektīvo attieksmi, Uzņēmumu reģistra amatpersonām nav tiesiska pamata atteikt reģistrēt kapitālsabiedrības firmas, kurās ietverti personvārdi.

• Anna Prozumenta. Vainīgā personības izvērtēšana, nosakot sodu

Personas vaina noziedzīgajā nodarījumā ir konstatējama, pamatā vadoties pēc Satversmes 92.panta, Krimināllikuma 8.panta, Kriminālprocesa likuma 19.panta (nevainīguma prezumpcija) un Kriminālprocesa likuma 520.panta noteikumiem. Personas vaina attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pakļauta pierādīšanai ar visiem iespējamajiem pierādīšanas līdzekļiem, kas uzskaitīti Kriminālprocesa likumā.

“Jurista Vārda” redakcija