Par Krievijas transporta ministra darba vizīti un Starpvaldību komisijas trešo sēdi

29.jūlijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Krievijas Federācijas transporta ministru Igoru Levitinu, kurš vienlaikus ir arī Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs. Tikšanās notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas un Lietišķās padomes ietvaros.

Sākot sarunu, transporta ministrs I.Levitins pateicās Ministru prezidentam V.Dombrovskim un ekonomikas ministram Artim Kamparam par konstruktīvo un veiksmīgo sadarbību, kā arī par to, ka šīs vizītes laikā ir izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu, lai iespējami drīz varētu parakstīt līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību un līgumu par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas. “Ja pirms dažiem gadiem mēs diskutējām par tikšanās nepieciešamību vispār, tad šobrīd šādu diskusiju vairs nav. Tā vietā ir konstruktīvs un uz mērķi virzīts darbs,” uzsvēra I.Levitins.

V.Dombrovskis, pozitīvi novērtējot starpvaldību komisijas paveikto, uzsvēra, ka attiecībā uz dubultnodokļu līgumu pusēm jāturpina darbs pie iekšējās saskaņošanas procesa pabeigšanas. Valdības vadītājs teica, ka Latvijas puse ir gatava tuvākajā laikā virzīties uz iekšējās saskaņošanas procesa pabeigšanu.

Ministru prezidents arī atzina, ka investīciju līguma sarunās puses ir paveikušas ievērojamu darbu, vienlaikus piebilstot, ka ir spēkā Latvijas puses kompromisa piedāvājums par nacionālā režīma nepiemērošanu nozarēs, kas noteiktas KF likumā par stratēģiskajām nozarēm. “Domāju, ka mūsu piedāvājums ir izdevīgs abām pusēm,” piebilda V.Dombrovskis.

I.Levitins pozitīvi novērtēja abu valstu sadarbību transporta un pārvadājumu nozarēs, kā arī atzina, ka vēl ir daudz neizmantotu iespēju to paplašināt. Savukārt V.Dombrovskis uzvēra, ka Latvijas puses redzējumā Latvijas un Krievijas attiecības transporta jomā attīstās dinamiski un konstruktīvi. Kravu pārvadājumiem pa Latvijas un Krievijas dzelzceļiem ir tendence pieaugt. Latvijas un Krievijas dzelzceļu uzņēmumu līmenī ir izveidojusies konstruktīva sadarbība, kas būtu jāveicina arī turpmāk.

Krievija ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris ārpus ES (trešais lielākais kopumā). Latvijas un Krievijas tirdzniecības apgrozījums 2008.gadā bija 2,59 miljardi ASV dolāru, kas attiecīgi bija par 27% lielāks nekā 2007.gadā. Sagaidāms, ka ekonomiskās krīzes iespaidā 2009.gadā šie apjomi kritīsies.

No Latvijas puses sarunā piedalījās ekonomikas ministrs A.Kampars, Latvijas vēstnieks Krievijā E.Skuja, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents V.Gavrilovs un viceprezidents V.Meļņiks.

No Krievijas puses piedalījās Krievijas vēstnieks Latvijā A.Vešņakovs, Lietišķās padomes līdzpriekšsēdētājs P.Avens, Krievijas Ražotāju un uzņēmēju padomes prezidents A.Šohins, Krievijas Transporta ministrijas Starptautisko attiecību departamenta direktors A.Andrejevs.

29.jūlijā tika aizvadīta trešā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas (SVK) sēde, kuras laikā tika pārrunāti vairāki aktuāli jautājumi par sadarbību ekonomikā, transporta un tranzīta jomā, pārvietoto kultūrvēsturisko vērtību jomā, kā arī demarkācijas komisijas darba sākšana.

SVK abu pušu līdzpriekšsēdētāji – Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars un Krievijas transporta ministrs Igors Levitins – atzina, ka sēde notiek globālās ekonomiskās krīzes laikā, kas atsaucas arī uz tirdzniecības apjomu. Ministri bija vienisprātis, ka SVK jāturpina aktīvs darbs, lai šajos apstākļos veicinātu Latvijas un Krievijas ekonomisko sadarbību.

Pēc Krievijas puses iniciatīvas tika panākta vienošanās par jaunas darba grupas izveidošanu SVK ietvaros. Darba grupas par reģionālo sadarbību kompetencē papildus sadarbības veicināšanai starp abu valstu reģioniem būs jautājumi arī par pierobežas sadarbības attīstību. Šo iniciatīvu atbalstīja arī Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padome.

Lietišķās sadarbības padome aktīvi piedalījās ekonomiskās sadarbības veicināšanas jautājumu apspriešanā, jo īpaši attiecībā uz līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanu ekonomiskajā jomā. SVK vadītāji novērtēja abu pušu uzņēmēju iesaistīšanos Latvijas un Krievijas sadarbības veicināšanā un pauda gatavību turpināt sadarbību.

Īpaša uzmanība SVK sēdē tika veltīta divpusējās līgumu bāzes pilnveidošanai. Puses vienojās iespējami tuvākā laikā parakstīt līgumu par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, nodokļu nemaksāšanas, investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu.

Puses uzsvēra nepieciešamību veicināt sadarbības līgumu saskaņošanu tādās jomās kā robežas šķērsošana, vīzu režīma atvieglošana pierobežas teritorijas iedzīvotājiem un dzelzceļa satiksme. Tāpat tika panākta vienošanās pabeigt darbu pie līgumu saskaņošanas tūrisma, vides aizsardzības un ārkārtas situāciju likvidēšanas jomā un sagatavot tos parakstīšanai līdz šā gada beigām.

Tika pārrunāts līgumprojekts starp Latvijas Labklājības ministriju un Krievijas Veselības aprūpes un sociālās attīstības ministriju par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par sadarbību sociālās drošības jomā piemērošanas kārtību. Puses izteica gatavību sekmēt darba pabeigšanu pie šā līguma projekta līdz 2009.gada beigām.

Latvijas puse uzsvēra interesi turpināt risināt jautājumus par pārvietotajām kultūrvēsturiskajām vērtībām. Abas puses atzina: lai arī atsevišķos gadījumos pušu redzējums atšķiras, tomēr ir svarīgi, ka eksperti spēj veidot un uzturēt dialogu. Puses atzina, ka šie jautājumi ir plaši un sarežģīti un to risināšanā būs jāiegulda pakāpenisks un komplekss darbs.

Sanāksmes noslēgumā puses vienojās, ka nākamā sēde notiks Krievijā 2010.gadā un, atzīstot reģionālās sadarbības nozīmi, pieļāva, ka tā varētu tikt rīkota kādā no Krievijas reģioniem.

28.jūlijā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēdē abu valstu transporta nozares speciālisti diskutēja par turpmāko sadarbību dzelzceļa, tranzīta, jūrniecības un autosatiksmes jomā.

Apspriežot darbu dzelzceļa jomā, puses vienojās izstrādāt starpvaldību nolīgumu, kas regulētu gan tiešās dzelzceļa satiksmes, gan arī pārrobežu darbības jautājumus. Darba grupas dalībnieki nolēma līdz šā gada septembra vidum apmainīties ar attiecīgiem priekšlikumiem.

Transporta darba grupas sēdē Latvijas pārstāvji informēja par darbu papildu kravu apjoma nodrošināšanā uz austrumiem un atpakaļ. Abas puses izteica ieinteresētību pārvadājumu apjomu palielināšanā, tai skaitā konteinerkravu pārvadājumiem. Savukārt Krievijas pārstāvji akcentēja interesi pēc iespējas lielākā savu ostu noslogojumā, ko varētu nodrošināt no austrumiem vestās kravas.

Lai paplašinātu sadarbību jūrniecības drošībā, kaimiņvalsts piedāvāja noslēgt memorandu par kopīgu darbu jūras negadījumos cietušo cilvēku meklēšanā un glābšanā. Latvijas puse apņēmusies izskatīt šo piedāvājumu, kad saņems memoranda projektu.

Latvijas un Krievijas pārstāvji vienojās turpināt darbu pie izmaiņām starpvalstu nolīgumā par autosatiksmi, kā arī nolīgumā par sadarbības un savstarpējo attiecību principiem infrastruktūras lietošanas maksas ieviešanā. Tika apspriests arī jautājums par nepietiekamo atļauju skaitu, ar kurām abas valstis apmainās, lai veiktu kravu autopārvadājumus. Sadarbības iespējas šajā jautājumā tiks apspriestas septembrī, kad notiks abu valstu autopārvadātāju asociāciju un transporta ministriju pārstāvju tikšanās, kuras mērķis ir mazināt administratīvos šķēršļus autopārvadājumu veikšanai starp Latviju un Krieviju, kā arī izstrādāt priekšlikumus nākamajai starpvaldību komisijas Transporta darba grupai.

28.jūlijā notika arī satiksmes ministra Kaspara Gerharda un transporta ministra Igora Levitina tikšanās. Amatpersonas pārrunāja jautājumus par sadarbības attīstīšanu aviācijas jomā un iespējām palielināt dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomus starp abām valstīm.

Nākamā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas Transporta darba grupas sēde ieplānota šā gada decembrī Rīgā.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre;
Ārlietu ministrijas Informācijas  un sabiedrisko attiecību departaments;
 Satiksmes ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļa