Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 22. jūlija rīkojums Nr. 483 "Par Pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.07.2009., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/195435

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.503

Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"

Vēl šajā numurā

29.07.2009., Nr. 119

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 483

Pieņemts: 22.07.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.483

Rīgā 2009.gada 22.jūlijā (prot. Nr.44 62.§)

Par Pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai

 

1. Apstiprināt Pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai (turpmāk – pasākumu plāns).

2. Noteikt, ka par pasākumu plāna īstenošanu ir atbildīgas pasākumu plā­nā norādītās valsts tiešās pārvaldes iestādes.

3. Valsts kancelejai līdz 2009.gada 8.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pasākumu plāna īstenošanas gaitu, galvenajām problēmām un to iespējamajiem risinājumiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs M.Segliņš


 

(Ministru kabineta

2009.gada 22. jūlija rīkojums Nr.483)

Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai kopsavilkums

Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai (turpmāk – optimizācijas plāns) ir sagatavots atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 19.februāra rīkojumu Nr.123 “Par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu”) Valsts kancelejai dotajam uzdevumam – izmantojot Pasaules Bankas tehnisko palīdzību, sagatavot un līdz 2009.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā pasākumu plānu par valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanu.

Optimizācijas plāna projekts tika izskatīts Ministru kabineta 2009.gada 31.marta sēdē. Sēdes protokollēmumā (prot. Nr.22 54.§) “Par pasākumu plāna projektu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai” Valsts kance­lejai uzdots līdz 2009.gada 1.maijam organizēt optimizācijas plāna sabiedrisko apspriešanu ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, apkopot apspriešanas rezultātus, attiecīgi precizēt optimizācijas plāna projektu un līdz 2009.gada 1.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā. Optimizācijas plāna projektā uzsvars likts uz valsts pārvaldes efektivitātes pa­augstināšanu un birokrātijas samazināšanu, nevis uz tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu. Šim mērķim ir jāizstrādā atsevišķi dokumenti.

Optimizācijas plāns atbilstoši apspriešanas rezultātiem ir papildināts un precizēts, tajā iekļaujot gan steidzamos īstermiņa darbus, gan vidēja termiņa aktivitātes, kas vērstas uz plānā izvirzītā mērķa sasniegšanu. Daudzi saņemtie priekšlikumi par konkrētiem trūkumiem valsts pārvaldē, kas nav saistīti ar sistē­miskām izmaiņām, tiks risināti atsevišķi, uzdodot to atbildīgajām ministrijām. Ņemot vērā saspringto 2009.gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanu, daļa no optimizācijas plāna sākotnējā projektā ieteiktajiem pasākumiem jau tiek īstenoti, tādēļ plāna beigu versijā netiek iekļauti.

Optimizācijas plāna mērķis ir izveidot mazu, profesionālu un uz iedzī­votājiem orientētu valsts pārvaldi, kas strādā visas sabiedrības labā.

Optimizācijas plāna rīcības daļa strukturēta atbilstoši reformu mērķim, sadalot to četros rīcības virzienos ar konkrētu rīcības plānojumu, izmērāmiem rezultātiem un to rādītājiem.

 

A rīcības virziens: MAZA VALSTS PĀRVALDE

Šajā rīcības virzienā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz samērīgas valsts pārvaldes izveidi Latvijā. Īstenoto reformu mērķis nav procentuāla un mehā­niska valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšana, bet gan tādas valsts pārvaldes izveidošana, kas valstij piekrītošās funkcijas veiktu efektīvāk. Tas ietver gan optimālu valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, gan pārskatāmu insti­tucionālo struktūru, gan pārdomātu un efektīvu iestāžu iekšējo uzbūvi. Paš­reizējā valsts budžeta fiskālajā situācijā nepieciešams ļoti rūpīgi izvērtēt visas valstij piekrītošās funkcijas, to veikšanas un resursu piešķiršanas lietderīgumu (cilvēku, finanšu un laika resursi), kā arī iespējamos risinājumus funkciju īstenošanas efektivitātes paaugstināšanai.

 

B rīcības virziens: PROFESIONĀLA VALSTS PĀRVALDE

Bez profesionālas valsts pārvaldes nav iedomājama efektīva valsts funkcionēšana. Valsts pārvaldes darbības kvalitāte ir atkarīga no tajā strādājošo profesionālās kompetences, pieredzes un zināšanām. Lai paaugstinātu valsts pārvaldē strādājošo profesionalitāti un nodrošinātu efektīvu un uz rezultātiem vērstu vadības funkcijas īstenošanu, nepieciešams paaugstināt iestāžu vadītāju kompetenci un arī krīzes laikā nodrošināt valsts pārvaldē strādājošo profesionālās kvalifikācijas celšanu. Kopumā tieši no vadības funkcijas īste­nošanas kvalitātes ir atkarīga arī valsts pārvaldes vispārējā veiktspēja, jo, ja vadītājs nav spējīgs vadīt kolektīvu, efektīva rezultāta nebūs.

 

C rīcības virziens: UZ IEDZĪVOTĀJIEM ORIENTĒTA VALSTS PĀRVALDE

Valsts pārvaldes darbības svarīgākais rezultāts ir iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi. Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu ir jāoptimizē tiešās valsts pārvaldes reģionos sniegtie pakalpojumi, īstenojot vienas pieturas aģentūras principu un apvienojot vienā pakalpojumu centrā gan tiešās pārvaldes iestāžu, gan pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību. Valsts pārvaldes iestāžu sniegto pakalpojumu apjomam, intensitātei un kvalitātei ir jābūt atbilstošai saņēmēju pieprasījumam. Vienlaikus jākoncentrē reģionālo filiāļu atbalsta funkciju nodrošināšana, kā arī jāievieš vienkāršs un efektīvs mehānisms starpresoru līgumu slēgšanai citu iestāžu pakalpojumu saņemšanai un sniegšanai. Vienlaikus ir nepieciešams samazināt informācijas sniegšanas pie­nākuma radīto administratīvo slogu, nosakot skaidras procedūras, kādā iestādes elektroniski apmainās ar pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo informāciju.

 

D rīcības virziens: VALSTS PĀRVALDE, KAS STRĀDĀ VISAS SABIEDRĪBAS LABĀ

Uzticības līmenis valsts pārvaldei ir ļoti zems. Plašsaziņas līdzekļos esošā informācija par budžeta līdzekļu nelietderīgu tērēšanu, nesaprotamiem vai papildu slogu radošiem normatīvo aktu projektiem un ierēdņu atalgojumu šo uzticamības līmeni tikai samazina. Lai kaut nedaudz atgūtu sabiedrības uzticēšanos, papildus jau iepriekš minētajiem pasākumiem, lai izveidotu mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem vērstu valsts pārvaldes sistēmu, nepieciešams īstenot stingrus taupības pasākumus un ieviest vēl lielāku atklātību valsts pārvaldes iestāžu darbībā.

Par optimizācijas plāna īstenošanu ir atbildīgi valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāji, kuri vada optimizācijas plānā norādītās atbildīgās institūcijas.

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!