• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Veselības ministre: Ar Rīgas domes vadību apspriežot slimnīcu nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.07.2009., Nr. 116 https://www.vestnesis.lv/ta/id/195213

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

23.07.2009., Nr. 116

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Veselības ministre: Ar Rīgas domes vadību apspriežot slimnīcu nākotni


 

Lai pārrunātu Rīgas slimnīcu turpmākās attīstības iespējas, 22.jūlijā veselības ministre profesore Baiba Rozentāle tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un domes priekšsēdētāja vietnieku Aināru Šleseru.

Veselības ministre bija vienisprātis ar Rīgas domes vadību par to, ka ārstniecības iestāžu statusa maiņa nedrīkst ietekmēt pacientu iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Pārrunājot iespējamo Rīgas 1.slimnīcas nākotni, B.Rozentāle norādīja, ka arī turpmāk pacientiem saglabāsies iespēja saņemt medicīnisko aprūpi un aicināja pašvaldības pārstāvjus kā slimnīcas īpašniekus attīstīt iestādi kā ambulatoro pakalpojumu sniedzēju. Kā alternatīva tika piedāvāta iespēja pašvaldībai piedalīties slimnīcas finansēšanā, jo pretējā gadījumā finansējums var izrādīties nepietiekams.

Atgādinām, ka veselības ministre B.Rozentāle jau iepriekš informējusi, ka veselības nozares budžeta samazinājums ir kļūda, kura jālabo.

Veselības nozares budžeta samazinājuma dēļ jau rudenī praktiski visas slimnīcas kļūs maksātnespējīgas. Tas nozīmētu, ka bez medicīniskās palīdzības paliktu ne tikai iedzīvotāji, kuru veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas sedz valsts, bet arī tie, kuri medicīniskos pakalpojumus apmaksā no personīgajiem līdzekļiem.

Jau ziņots, ka veselības aprūpes budžeta samazinājums 2009.gada otrajā pusgadā ir 89,8 miljoni latu. Šajā situācijā kā prioritāte ar vismazāko iespējamo samazinājumu noteikta bērnu veselības aprūpe. Lai nesamazinātu pieejamību tieši primārajai veselības aprūpei un neatliekamajai palīdzībai, šajos sektoros samazinājums attiecināts tikai uz darba samaksas samazinājumu mediķiem par 20% un administratīvo izmaksu samazinājumu par 10%. Savukārt būtiskākais samazinājums skar slimnīcu sektora finansējumu, kam iespējams nodrošināt tikai 43% no pirmā pusgada finansējuma, tādēļ stacionāro pakalpojumu sniegšana tiek koncentrēta lielākajās slimnīcās, pārējās ārstniecības iestādēs tiks saglabāta tikai ambulatorā palīdzība.

 

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!