Saeimas 2009. gada 16. jūlija ārkārtas sesijas sēdes pulksten 16.00 stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada vasaras ceturto ārkārtas sesiju.

Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Andra Pešudova atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4589.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra dokumentus par Andra Pešudova atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata. Tā izskatīja šo jautājumu un atbalstīja.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andra Pešudova atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Gundegas Lapiņas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi un izskatījusi lēmuma projektu “Par Gundegas Lapiņas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”. Komisija aizklātā balsojumā apstiprinājusi to un lūdz arī Saeimu apstiprināt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gundegas Lapiņas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Ingas Putras iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija lūdz apstiprināt lēmuma projektu “Par Ingas Putras iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Putras iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmums projekts “Par Ineses Strodes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Ineses Strodes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”, izskatījusi un atbalstījusi to. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Strodes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Agneses Veitas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Agneses Veitas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”, izskatījusi, atbalstījusi to un lūdz arī Saeimu to apstiprināt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agneses Veitas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Intas Zaļās apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Un visbeidzot Juridiskajā komisijā ir sagatavots lēmuma projekts “Par Intas Zaļās apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskā komisija izskatīja, aizklāti balsojot apstiprināja un lūdz arī Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Intas Zaļās apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Nikolaja Kabanova apstiprināšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli, aizstājēju”.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es jūs uzrunāju kā NATO Parlamentārās Asamblejas delegācijas loceklis. Mūsu delegāciju vada deputāte Vaira Paegle. Mums ir vairāku gadu darba pieredze. Šī institūcija ir nepieciešama, protams, mūsu parlamentārajā sadarbībā NATO darbības attīstīšanā. Šajā delegācijā vienmēr ir strādājuši nopietni ļaudis, un es ceru, ka tā tas būs arī nākotnē, taču vēlos jūs informēt, ka delegācijas vadītāja Vaira Paegle kategoriski iebilst pret Nikolaja Kabanova kandidatūru, un arī es vēlos informēt, ka arī es kategoriski iebilstu pret šo kandidatūru.

Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijai ir iespējams izvirzīt citu, atbilstošāku, kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi deputāti! Diemžēl NATO Parlamentārās Asamblejas delegācijas vadītāja pati šeit šobrīd nepiedalās un man nav iespējas viņai prasīt, kāpēc viņai ir kategoriski iebildumi pret manu kandidatūru. Tas ir ļoti interesants precedents, ka cilvēku dēļ viņa, es nezinu, kādiem personiskiem vai politiskiem uzskatiem negrib ievēlēt kaut kādā Saeimas institūcijā.

Mums tagad būs vesela virkne kandidātu no citām frakcijām, un es ceru, ka es un mani kolēģi atbalstīs visu mūsu frakciju… visu jūsu frakciju kandidātus, jo man šķiet, ka mēs esam profesionāļi politiķi un visi no mums ir tiesīgi tikt ievēlēti tādās institūcijās, kādās darboties mūs deleģē mūsu frakcijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Jebkuras parlamentārās asamblejas būtība ir nacionālajā parlamentā pārstāvēto politisko spēku daudzmaz proporcionāla pārstāvēšana arī starptautiskajā līmenī. Es domāju, ka šeit deputātu šķirošana pareizajos un nepareizajos šajā situācijā ir nepieļaujama. Protams, mums ir koalīcija, kura veido izpildvaru, un jūs, protams, esat tiesīgi izvēlēties kandidātus amatiem, vadoties pēc savas savstarpējas vienošanās. Bet šeit ir runa tieši par parlamentāru pārstāvniecību, un, protams, nav noslēpums, ka, teiksim, mūsu frakcijas izvirzīti kandidāti var nepatikt mūsu politisko oponentu frakcijām un otrādi. Ticiet man, mēs arī neesam nemaz sajūsmā par dažu kolēģu frakciju pārstāvniecību citās parlamentārajās asamblejās, bet mēs vienmēr cienām kolēģu izvēli.

Es domāju, ja mēs tagad pieļausim šādu situāciju, ka citas frakcijas lems mūsu frakcijas vietā par to, kam būtu jāpārstāv mūsu frakcija vienā vai otrā parlamentārā delegācijā, tas ļoti būtiski iedragās pašas parlamentārās demokrātijas principus.

Es aicinu jūs atbalstīt mūsu ierosinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, arī es esmu šīs Parlamentārās Asamblejas loceklis. Es atbalstu NATO Parlamentārās Asamblejas locekļa Dzintara Rasnača ierosinājumu nedot šo vietu Kabanovam. Kādēļ? Tādēļ, ka Kabanovs ir atklāti naidīgs cilvēks latviešu tautai un Latvijas valstij. Proti, viņš ir pateicis… (No zāles dep. V.Buzajevs: “Pierādījumu, lūdzu!”)

Sēdes vadītājs.

Jūs balansējat šobrīd uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma robežas.

V.Lācis.

Acumirkli! Ko jūs…

Sēdes vadītājs.

Jebkurā gadījumā jebkurš no deputātiem pārstāv zināmu Latvijas pilsoņu daļu, un jums nav tiesības apgalvot, ka Kabanova kungs ir naidīgs Latvijas valstij…

V.Lācis.

Ir!

Sēdes vadītājs.

Lai arī kā jums tas nepatiktu, likums visiem ir viens.

V.Lācis.

Labi, labi! Kādēļ nevaram dot viņam šo vietu? Tādēļ, ka, piemēram, viņš Latvijas presē un publiski ir izteicies, ka neviens krievu tautības jauneklis nebūs tāds idiots, lai ietu apskatīties… apmeklētu Okupācijas muzeju.

Otrs piemērs. Laikrakstā “Vesti Segodņa” viņš ir rakstījis, ka latviešu tauta 1944.gadā savā vairākumā bija hitleriski orientēta, un, lūk, tādēļ šī lielā bēgļu plūsma pametusi Latviju.

Viņš ir nekrietns arī personīgajās attiecībās, kāds es nekad, kritizējot kādu, neesmu bijis. Proti, pēc tam, kad es biju uzrakstījis vienu rakstu par leģionu, ka mēs… kas mēs esam, kas mēs gribējām būt, latviešu avīzēs, viņš uzrakstīja par mani, paaugstinot mani, kā krieviski saka, “činā”, nosaucot mani par SS virsnieku, kāds es neesmu bijis, bet virsraksts bija “Veļikij inkvizitor”. Tātad es esmu lielais inkvizitors.

Tādam cilvēkam nav vietas NATO Parlamentārajā Asamblejā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam, otro reizi.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi deputāti! Mūsu literāri politiski vēsturisko strīdu ar Lāča kungu mēs varam turpināt ārpus NATO Parlamentārās Asamblejas, bet varu jums apliecināt, ka es atbalstu Ziemeļatlantijas līguma organizāciju kā demokrātisku valstu savienību, kuras galvenais mērķis ir stiprināt tās dalībvalstu neatkarību, suverenitāti un demokrātiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Nikolaja Kabanova apstiprināšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli, aizstājēju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 42, atturas – 5. Lēmums par Nikolaja Kabanova apstiprināšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli, aizstājēju, nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par deputātes Intas Feldmanes ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Intas Feldmanes ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Intas Feldmanes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Intas Feldmanes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Mihaila Zemļinska ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Mihaila Zemļinska ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Mihaila Zemļinska ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Mihaila Zemļinska ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts apstiprinātajā darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Taču ir saņemti divi iesniegumi, ka divi no šā lēmuma projekta iesniedzējiem atsauc savus parakstus. Līdz ar to nav nepieciešamo desmit parakstu. Tātad šis jautājums nav balsojams.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par deputāta Igora Pimenova ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Igora Pimenova ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 2, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Igora Pimenova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Igora Pimenova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav… Es atvainojos, pret – 1, atturas – 1. Tātad par – 78, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Gunta Jāņa Eniņa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Jāņa Eniņa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Gunta Jāņa Eniņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Jāņa Eniņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Skaidrītes Pilātes ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Skaidrītes Pilātes ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Skaidrītes Pilātes ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Skaidrītes Pilātes ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Mārtiņa Rozes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Mārtiņa Rozes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Alberta Krūmiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Alberta Krūmiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Alberta Krūmiņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Alberta Krūmiņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Gunta Bērziņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Bērziņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Gunta Bērziņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Bērziņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedra parakstītu iesniegumu, ka komisija lūdz izslēgt no šīsdienas darba kārtības 34.punktu – likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Līdz ar to mans priekšlikums ir atbalstīt komisijas viedokli un izslēgt šo punktu no darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4560 – likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Lūdzam jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 2, atturas – 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene.

27.jūlijs.

Sēdes vadītājs.

27.jūlijs. Deputāti neiebilst.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Cienītie kolēģi deputāti! Šā likuma mērķis, īsi sakot, ir sakārtot tās likuma normas, kas attiecas uz fiziskām personām, kuras nodarbojas ar ogu un sēņu lasīšanu vai arī ar savvaļas ārstniecības augu un ziedu lasīšanu. Lai šo situāciju juridiski noregulētu, šis likumprojekts paredz apmēram 6 procentus lielu nodokli, taču – es uzsveru! – tas nebūs jāmaksā pašiem šiem cilvēkiem, bet būs jāmaksā tikai pārstrādātājiem, un tādējādi mēs atvieglosim… šiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar ogu un sēņu lasīšanu un tā tālāk, atvieglināsim visu birokrātisko slogu.

Kā jūs zināt, tūlīt sākas ogu un drīz arī sēņu lasīšanas sezona, un tādēļ būtu svarīgi šo likumu pieņemt pēc iespējas ātrāk, pieņemt jau šodien. Bet gribu atgādināt, ka to mēs varēsim izdarīt tikai tad, ja nebūs iebildumu pret šā likumprojekta izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā.

Tādēļ, kolēģi, es vispirms aicinu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Kolēģi, komisijas vārdā es aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Bērziņš.

Ja Saeimai nav iebildumu, komisijas vārdā es aicinu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš.

Paldies, kolēģi! Tas ir mazs, labs darbiņš.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (reģistrācijas numurs 1381/Lp9). Šo likumprojektu ir izstrādājuši deputāti, to ir parakstījuši piecu frakciju deputāti, un likumprojekts ir nepieciešams, lai mēs ar šiem grozījumiem iespējami labi iekļautos taupības režīmā un lai nodrošinātu likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” paredzēto atlīdzības samazinājumu, kā arī lai vienādotu Saeimas darbinieku un valsts un pašvaldību institūciju darbinieku sociālās garantijas. Tādēļ ar šo likumprojektu tiek ierosināts papildināt pārejas noteikumus ar diviem punktiem – ar 9. un 10.punktu.

Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, to atbalstīja, kā arī nolēma lūgt Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece.

Es arī lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es jūs ilgi neaizkavēšu, tikai pateikšu dažus aspektus.

Šis likumprojekts ir par to, kādas ir priekšrocības, samazinot Saeimas Kancelejas darbinieku skaitu. Un es domāju, ka jūs visi man piekritīsiet, ka mēs ar grūtu, smagu sirdi balsosim par šiem grozījumiem. Un tam ir vismaz divi aspekti. Pirmām kārtām Saeimas Kanceleja šo septiņu gadu laikā, kopš es esmu Saeimā, štatu ir palielinājusi tikai par diviem cilvēkiem. Saeimas Kanceleja nav skrējusi līdzi tai negausībai, kas ir bijusi varbūt valsts pārvaldē, un vienmēr sekojusi līdzi tam, lai varētu izpildīt savus veicamos darbus, optimizējot darbu un ar optimālo cilvēku skaitu.

Otrs jautājums ir par atalgojumu. Saeimas Kancelejas darbinieki arī nebūt nebija tā lielākā atalgojuma saņēmēji mūsu valsts pārvaldē un arī nepakļāvās šai negausībai 2004., 2005., 2006.gadā, kad algas pieauga un daudzās vietās dubultojās, pat trīskāršojās. Saeimas Kancelejas pārstāvjiem diemžēl tas tā nenotika. Taču šīs izmaiņas diemžēl ir jāizdara, tām ir jābūt un par tām ir jābalso, bet tās nav normāli godīgas, es teikšu tā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Muižniece.

Paldies.

Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo mums ir iespējami ātri šāds lēmums jāpieņem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Muižniece.

Ja deputātiem nav iebildumu pret šo likumprojektu, tad es lūdzu arī… Ar komisijas lēmumu mēs aicinām Saeimu atbalstīt šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (dokuments Nr.4571), komisija neatbalstīja šo likumprojektu, bet izstrādāja un iesniedza alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (dokuments Nr.4621), kuru komisija atbalstīja. Un mēs lūdzam tam noteikt arī steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Jā, bet vispirms mums ir jābalso par iesniegto likumprojektu…

I.Circene.

Jā.

Sēdes vadītājs.

…kuru komisija neatbalstīja un iesniedza alternatīvu likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsosim tātad par iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kuru komisija ir noraidījusi! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 61, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Un tagad alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kuram komisija lūdz noteikt steidzamību. Vai Buzajeva kungs vēlas runāt par steidzamību? Par steidzamību, protams, ir tiesības vienam runāt “par”, vienam – “pret”.

Lūdzu, vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Dāmas un kungi! Steiga, ar kādu mēs cenšamies ieviest Latvijas kalendārā vēl vienu sēru datumu, nedara mums godu. It īpaši, ja tas ir datums, kas attiecas uz 70 gadus seniem notikumiem un gandrīz ne uz vienu no pašreiz dzīvojošiem neattiecas.

Šajā sakarā man gribētos pievērst jūsu uzmanību citam likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” grozījumam, kuru Saeima otrajā lasījumā pieņēma februārī. Runa ir par pareizticīgo Ziemassvētku atzīmēšanu, un šie reliģiskie svētki attiecas uz vismaz 300 tūkstošiem pašreiz dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju. Šo grozījumu Saeima izskatīt nesteidzas. Šajā ziņā būtu vietā atcerēties, ka pareizticību bez jebkādas vardarbības un piespiešanas pieņēma ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju 800 gadus pirms tam, kad Molotovs un Ribentrops nāca šajā pasaulē. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņš jau nerunā par lietu!”)

Otrs arguments. Likumprojekta anotācijā ir teikts, ka…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, mēs nerunājam par likumprojekta anotāciju. Mēs runājam par steidzamības piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Jums ir šobrīd jāargumentē steidzamības piešķiršana vai nepiešķiršana.

V.Buzajevs.

Arguments par steidzamības nepiešķiršanu. Likumprojekta anotācijā ir teikts, ka 2008.gada septembrī Eiropas Parlamentā tika oficiāli pieņemta un izsludināta deklarācija par 23.augusta pasludināšanu par attiecīgu Eiropas dienu, aicinot arī nacionālos parlamentus to izdarīt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tā nav steidzamība, nu!”) Anotācijas autori aizmirsuši arī par EDSO Parlamentārās Asamblejas līdzīgu lēmumu. No vienas puses, tas ir arguments par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, bet... Cienījamie draugi, eksistē daži desmiti gan Eiropas Parlamenta, gan EDSO, gan citu līdzvērtīgu struktūru rekomendāciju par Latvijas mazākumtautību un Latvijas nepilsoņu diskriminācijas pārtraukšanu! Rekomendācijas, kuras Latvija dažu gadu laikā…

Sēdes vadītājs.

Buzajeva kungs, runājiet par tēmu, lūdzu!

V.Buzajevs.

Tas ir tieši par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas redzesloku. Šī komisija neko šajā jomā negrib darīt. Sakarā ar to aicinu neatbalstīt šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību un skatīt to vispārējā kārtībā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai komisijas vārdā Circenes kundzei ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Circene.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Circene.

Lūdzam atbalstīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Ir!”) Deputāti iebilst. Tādā gadījumā jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un laiks, kad otrajā lasījumā izskatīsim šo likumprojektu.

I.Circene.

Ņemot vērā, ka šis jautājums ir izdiskutēts un saskaņots ar Juridisko komisiju un ir atbilstošs Eiropas Parlamenta pieņemtajai deklarācijai, priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz pulksten 16.55 un izskatīšana otrajā lasījumā...

I.Circene.

...šodienas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šodienas sēdē.

Līdz ar to šobrīd sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 17.00... nē, es atvainojos, komisija nepaspēs sanākt... Tātad līdz pulksten 17.10.

Pārtraukums – līdz pulksten 17.10.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus aicinu uz komisijas sēdi komisijas telpās. Tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Es aicinu jūs uz sēdi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās. Tūlīt! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Baltijas Asamblejas un Baltijas lietu apakškomisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm Juridiskās komisijas sēžu zālē ceturtajā stāvā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Pieprasījumu komisijas sēde – tūlīt nekavējoties! – blakuszālē. Tūlīt! Aicinu arī jaunievēlētos deputātus.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 15 minūtēm komisijas telpā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.10.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ir radusies tehniska problēma, jo vienkārši nav paspēts sakopēt dokumentus. Acīmredzot mēs tiksimies vēl pēc 15 minūtēm – pulksten 17.25.

Saeimas kārtības rullis paredz to, ka likumprojektam pirms otrā lasījuma ir jābūt pieejamam deputātiem, taču Dokumentu nodaļa burtiski nupat ir saņēmusi šo dokumentu, un līdz ar to mums nav, par ko lemt. Diemžēl.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi.

Atgādinu, ka mēs skatām sēdes darba kārtības pēdējo jautājumu – alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Skatām otrajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1382/Lp9, – “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, otrais lasījums. Komisija saņēma vienu priekšlikumu – deputāta Kabanova priekšlikumu, kuru neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu aicināt jūs atbalstīt deputāta Nikolaja Kabanova priekšlikumu, jo priekšlikuma būtība saistīta ar to situāciju, kāda tolaik, 1939.gada 23.augustā, bija Latvijā.

Jūs domājat, ka tad, kad Ribentropa–Molotova pakts bija parakstīts, mēs ieviesām Latvijā karabāzes, pēc tam okupējām un tā tālāk. Nekas tur nebija!... Tur bija tikai vispārējos vārdos runāts par ietekmes sfēru sadalīšanu. Un valsts turpmākais liktenis bija šīs valsts vadītāju rokās. Teiksim, Somija, kas arī minēta pakta protokolā, bija parlamentāra republika, un tai bija iespēja un vēlme pretoties, un sakarā ar to nekas ar Somijas valsts neatkarību nenotika. Un sakarā ar to ir nepieciešams Saeimai atzīt Latvijas valdības vainu par to, kas notika pēc šā pakta parakstīšanas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Kolēģi deputāti! Kāpēc mums dziedāt svešu dziesmu? Pirms 70 gadiem divi slikti čomi sazvērējās divatā un noslēdza paktu, kura rezultātā (citēju no jūsu preambulas) “Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kas no Molotova–Ribentropa pakta un tā slepenā protokola ir cietusi visvairāk”. Bet, piedodiet, kāda ir Molotova–Ribentropa pakta jēga? Tas taču ir PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu. Divas suverēnas valstis savā starpā vienojās par to, ka neviena otrai neuzbruks. Jā, tolaik tās, gan PSRS, gan Vācijas reihs, bija suverēnas valstis, atzītas, un tolaik neviens neiebilda pret to, ka divas valstis savā starpā vienojās par to, ka tās neuzbruks viena otrai. Vai jūs domājat, ka labāk būtu bijis, ja Eiropā būtu sācies karš 24.augustā? Jūs domājat, ka Latvijai no tā būtu bijis labāk?

Par slepenajiem protokoliem. Ozoliņa kungs, manuprāt, šajos slepenajos protokolos nav nekādas ziņas par to, ka Latvijai jābūt pievienotai PSRS. Kāpēc, piemēram, tur nav minēta Ziemeļbukovina, daļa no Ziemeļrumānijas, bet tā bija pievienota PSRS? Tur nebija minēta arī Lietuva sākumā, bet pēc tam tā bija pievienota. Tur bija minēta Somija, bet Somija, piedodiet, bija parlamentāra republika, un tā aizstāvēja savu neatkarību, tāpēc ka tur bija parlaments, tur nebija diktatūras. Un līdz ar to mums vajag šajā likumā… šajā lēmumā jaunajā redakcijā ietilpināt arī Kārļa Ulmaņa līdzatbildību.

Juridiski ir tāda lieta kā līdzatbildnieks. Viņš bija līdzgaitnieks Hitleram un Staļinam Latvijas neatkarības zagšanā, tāpēc ka viņam bija iespēja 24.augustā pēc PSRS un Vācijas līguma slēgšanas pateikt: “Latvieši – pie ieročiem!” Viņš noteikti labi zināja to, kāpēc bija šis līgums un kādas bija politiskās sekas. Politiskās – es pasvītroju! –, ne juridiskās! Bet Ulmanis gļēvulīgi to neizdarīja, un līdz ar to viņš ir līdzatbildīgs.

Tālāk. Jūs savā šajā, teiksim tā, prelūdijā rakstāt, ka tas ir tikai tāpēc, ka Eiropas Parlamentā ir pieņemta kaut kāda deklarācija par to, ka 23.augusts būs visas Eiropas diena nacisma un komunisma upuriem. Labi! Viena no izcilākajām Eiropas Savienības valstīm ir Lielbritānija. Es gribu jums nolasīt vienu interesantu citātu no Antonija Zundas teiktā. Cieniet viņu! Antonijs Zunda ir viens no lielākajiem Latvijas vēsturniekiem, viņš ir arī Vēstures komisijas priekšsēdētājs. Citāts: “Aplūkojot Lielbritānijas pieeju Baltijas jautājumam Otrā pasaules kara beigās, var konstatēt, ka tās Ārlietu ministrijas vadība atzina, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atpakaļnonākšana Padomju Savienības kontrolē ir jāuztver kā dabisks process, jāsaprot, ka nekāds būtisks pretspiediens no Anglijas puses nav iespējams. 1944.gada janvārī Ārlietu ministrijas sagatavotajā memorandā bija uzsvērts, ka Lielbritānija varētu piekrist Padomju Savienības teritoriālām pretenzijām Austrumeiropā tiktāl, ciktāl tas atbilst bijušās cariskās Krievijas rietumu robežām.” Citāta beigas.

Sakiet, lūdzu, kāpēc viņi ir tik gudri pēc 70 gadiem? Kāpēc viņi 40.gados šeit neatnāca un jūs neatbrīvoja? Tāpēc, ka viņi bija gļēvuļi, tādi kā Ulmanis 1940.gadā. Un man šķiet, ka mums vajag būt vēsturiski saprātīgiem un nepieņemt stulbus lēmumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Spriežot pēc Buzajeva kunga un vēl dažu citu uzstāšanās, es esmu… laikam varētu teikt, arī jūs… pārliecinājusies, ka viņi šo deklarāciju, kura 2008.gada septembrī Eiropas Parlamentā tika pieņemta par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, nav izlasījuši vai speciāli negrib saprast.

Tāpēc es gribu parunāt par to, kas ir šīs deklarācijas pieņemšanas pamatā un kas ir teikts šajā deklarācijā. Proti, šī deklarācija tika, kā norādīts tās preambulā, izstrādāta, balstoties, pirmkārt, uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par noilguma termiņa nepiemērošanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; otrkārt, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 1.pantu (kā mēs zinām, tas nosaka pienākumu ievērot cilvēktiesības), uz 2.pantu – tiesības uz dzīvību, kas ir absolūtas, uz 3.pantu – spīdzināšanas aizliegumu, uz 4.pantu – verdzības un piespiedu darba aizliegumu; un beidzot, treškārt, arī uz Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas rezolūciju Nr.1481 par komunistisko režīmu noziegumu nosodīšanu.

Deklarācijā ir teikts (citēju): “Staļinisma un nacisma agresijas ietvaros veiktās masu deportācijas, slepkavības un apspiešana ir klasificējami kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci.” Kā mēs zinām, uz šiem noziegumiem neattiecas noilguma termiņi.

Godātie kolēģi! Kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, Eiropā vēl maz bija zināms par padomju režīma un okupācijas ietekmi un nozīmi bijušo komunistisko valstu pilsoņu dzīvē. Un par to “jāpateicas” arī tādiem kolēģiem, kas pie mums šādā veidā runā par šīm lietām un diemžēl ievēlēti arī Eiropas Parlamentā.

Taču Eiropas Parlamenta deputāti nodemonstrēja uzskatu, ka abi totalitārie režīmi, proti, staļinisms un nacisms, ir vienlīdz noziedzīgi. Un līdz ar to, lai nepieļautu staļinisma un nacisma noziegumu atkārtošanos un lai paturētu atmiņā masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, un lai stiprinātu Eiropā demokrātiju un mieru, es aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Man, atklāti sakot, izraisīja dziļu sašutumu šo divu mūsu kolēģu piedāvājums mūsu dokumenta saturu tādā veidā izmainīt, ka divus noziedzniekus pielīdzinātu tādam reālpolitiķim, kas varbūt paglāba ļoti daudzu latviešu dzīvības, mūsu tēvu, mūsu vectēvu dzīvības, un viņi neaizgāja bojā, viņi izdzīvoja. Viņš palīdzēja saglabāt mūsu nāciju, un viņu nevar pielīdzināt diviem noziedzniekiem, kas izraisīja Otro pasaules karu, izraisīja tādas sekas, ar savu rīcību pakļaujot citas nevainīgas tautas. Izraisīja tik milzīgas sekas ar savu šo Molotova–Ribentropa paktu un slepeniem protokoliem! Tā ka ir pilnīgi atbalstāms Eiropas Parlamenta pieņemtais lēmums un deklarācija. Un mums nevajadzētu šeit grozīt vēsturiskos faktus, jo... Vajag atcerēties kaut vai vienu lietu: ja Kārlis Ulmanis būtu pieņēmis citu lēmumu tajā sarežģītajā situācijā, ņemot vērā to, ka Padomju Savienības karabāzes personālsastāvs Latvijas teritorijā bija jau tik liels, ka pārsniedza Latvijas armiju. Tātad kaut kāda pretošanās būtu izraisījusi tikai milzīgu asinsizliešanu un arī nevainīgu cilvēku līdzaizraušanu visās šajās kara šaušanās un arī represijās. Tā ka mūsu godājamais valstsvīrs, kuru joprojām mūsu tauta ciena un atceras, būtībā izdarīja gudru soli – viņš nepieļāva to, ka sāktos militārais konflikts. Mēs tad būtu bijuši tikai zaudētāji, mēs neko nebūtu ieguvuši, un mēs tagad varbūt vairs šeit nesēdētu.

Tā ka es kategoriski iebilstu pret šādu iespējamu dokumenta labojumu. Tas ir pilnīgi neadekvāts, nepieņemams un, es domāju, pat mums visiem aizvainojošs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs jau rīta pusē runājām par, es teikšu, pretvalstiskiem priekšlikumiem, kas skāra iespējamo mūsu kontingenta atsaukšanu no starptautiskajām misijām. Nav ko brīnīties! Šeit tādi priekšlikumi ir bijuši un būs. Diemžēl. Un tāpēc visa tā raudāšana par nepilsoņiem un tamlīdzīgas lietas... tas viss arī šādas sekas rada. Protams, šis priekšlikums ir pilnīgi nenopietns, galīgi nav saistīts ar vēsturi. Es domāju, ka tā ir vienkārši tāda ņirgāšanās. Tas priekšlikums ņirgāšanās pēc šeit ir parādījies. Jo – kāds Kārlim Ulmanim ir sakars ar 23.augustu? 23.augusts bija divu nezvēru tieksme uzkrāt spēkus, lai viens otru pēc tam nokostu. Staļinam bija plāns uzbrukt 1941.gada jūlijā, bet Hitlers viņu apsteidza, iegūdams precīzus datus par šo plānu. Un tas notika drusku vēlāk... Vienkārši abi divi bija labāk bruņojušies...

Bet te jau ir runa par to, kas notiek ar Latviju un kas notika ar Latviju. Šīs noziedzīgās vienošanās dēļ cieta visvairāk Baltijas valstis. No visām Eiropas valstīm šinī gadījumā tās visvairāk cieta! Un tā ir mūsu vēsture. Un tāda ir mūsu attieksme pret savu vēsturi. Tas, ka arī Eiropā to ir beidzot izpratuši pēc daudzu gadu runāšanas, pēc mūsu dažāda veida pārliecināšanas dažādos saietos... tas sākumā nemaz tik vienkārši nebija. Un es jums pateikšu godīgi. Arī šodien ne katrs eiropietis vēlas kaut ko zināt par mūsu pagātni. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Vispār neko nevēlas zināt!”) Ne katrs. Lūk!

Līdz ar to es uz šo likumu skatos kā uz tādu likumu, kas skar mūsu valsti, mūsu tautas vēsturi un neko citu. Un, ja arī citi tam piekrīt, paldies viņiem par to!

Bet, Kabanova kungs! Kāpēc jūs tā muļķīgi jokojaties? Ja jūs iesniedzat kādu priekšlikumu, tad vismaz kaut kādām minimālām vēstures zināšanām vajadzētu būt. Nu, neapkaunojiet pats sevi! Jūs gribējāt, lai jūs uz augstiem krēsliem tur aizsūta... Nu kā par jums var balsot nākamreiz, ja jūs atkal kaut kur gribēsiet? Jūs tāds labs, jauns cilvēks, tāds enerģisks, bet taisāt šitādas muļķības. Nu, nedariet vairs tā! Nevar atbalstīt kaut ko!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijas nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

1988.gadā Tautas frontes dibināšanas kongresā es turēju runu. Pēc Tautas frontes darbības izbeigšanas Tautas fronte ir izdevusi grāmatu “Latvijas Tautas fronte” 3000 eksemplāru metienā, kurā jūs varat lasīt, ka Madonas delegāts Visvaldis Lācis ir teicis, ka pilsonība Latvijā jāpiešķir tikai tiem šeit svešas varas ievestajiem cilvēkiem, kuriem ir nopelni Latvijas labā.

Atļaujos teikt, ka tagad visi jūs, kas šeit kritizējāt Kabanova uzstāšanos, esat no 7., 8. un 9.Saeimas laika darījuši visu, lai tādu pilsoņu, kas ievēlē Kabanovu, un arī tādu jaunpilsoņu, kāds ir Kabanovs, skaits pieaugtu.

Es atgādināšu jums, ka 2006.gada novembrī vai decembrī – un stenogrammas to pierādīs –, no šīs vietas runājot, es, jauns ienācējs Saeimā, gados vecs vīrs, izstiepu roku un teicu: “Ja mēs turpināsim dot pilsonību, tad drīz būs tā, ka šeit nebūs kreisais vai labais spārns, bet šeit būs vidū, jo viņu jau ir 40 procenti, un viņu starpā ir arī latvieši, kas balso komunistiski noskaņoti, nostalģijas noskaņoti par šo partiju.” Jā! Es to šeit pateicu! Un, ja šajā Saeimā viena gada laikā vai nākamajā, desmitajā, Saeimā mēs nepieņemsim jaunu Pilsonības likumu un neierobežosim šādu cilvēku ieplūšanu Saeimā... neierobežosim tādu cilvēku skaitu, kuri var balsot par šādu cilvēku iekļūšanu Saeimā, tad Latvijas valsts nākotne tuvākajā laikā un latviešu tautas nākotne tālākajā laikā, kā es teicu, būdams studentu partijas izvirzīts Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts, divpadsmit kandidātu sanāksmē, kaut neesmu šīs partijas biedrs, būs apdraudēta, un tā jau tagad ir apdraudēta.

Tātad mans priekšlikums ir skaidrs – jauns Pilsonības likums...

Sēdes vadītājs.

Nē, runājiet par šo priekšlikumu...

V.Lācis.

Tas ir par šo tēmu! Tas taču ir tieši par šo tēmu! Lai tādi Latvijai naidīgi vai vienaldzīgi cilvēki vispār neiegūtu Latvijas pilsonību.

Vēl labāks priekšlikums! Dāņi tagad, būdami demokrātiska valsts, par kuru neviens cilvēktiesību aizstāvis neteiks, ka viņi nav demokrāti, ir pieņēmuši vai pieņems – precīzi nezinu – likumu attiecību uz saviem jaunpilsoņiem, kas ir imigranti, lielākoties no Āzijas vai Āfrikas valstīm...

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, visu cieņu jūsu uzskatiem, bet tomēr ir jārunā par Kabanova kunga iesniegto priekšlikumu, lai kāds tas...

V.Lācis.

Daudzes kungs, es rādīšu piemēru....

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos...

V.Lācis.

Dāņi ir pieņēmuši likumu, ka jāizraida tie jaunpilsoņi, kuri ir naidīgi Dānijas valstij.

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs! Es jums izsaku aizrādījumu par to, ka jūs kārtējo reizi neievērojat Saeimas kārtības rulli!

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam...

V.Lācis.

Jūs kārtējo reizi neļaujat runāt par tēmu! Jo es runāju tieši par tēmu – par to, kas ir jādara Saeimai!

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs! Vēl vienu vārdu, un es jūs izraidīšu no zāles!

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam, otro reizi.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es no šīsdienas debatēm daudz ko uzzināju. Piemēram, es uzzināju, ka pie Dobeļa kunga kaut kur seifā viensētā glabājas Staļina slepenie plāni par to, ka viņš gribēja uzbrukt 1941.gada jūlijā. Jūs varat to parādīt, teiksim, vēsturniekiem, un tā būs liela sensācija. Vienīgais eksemplārs, speciāli Jurim Dobelim!

Un pēc tam es uzzināju vēl kaut ko interesantu – to, ka esmu jaunpilsonis... Jā, pateicoties…

Sēdes vadītājs.

Kabanova kungs, jūs varētu runāt par priekšlikumu.

N.Kabanovs.

Jā, par priekšlikumu… Par priekšlikumu es varu pateikt to, ka manas vecāsmātes brālis 1942.gadā sēdēja nometnē Salaspilī, jo viņš bija Latvijas pilsonis un viņa noskaņojums bija mazliet citādāks nekā Lāča kungam. Mans vecvectēvs nomira Rīgā no bada 1943.gadā, tāpēc ka viņam nebija produktu kartītes, jo viņa meita aizbrauca uz PSRS. Un es varu jums pateikt, ka gan šajā Saeimā, gan nākamajā Saeimā būs ļoti daudz Latvijas…

Sēdes vadītājs.

Kabanova kungs, runājiet par jūsu iesniegto priekšlikumu!

N.Kabanovs.

Mana priekšlikuma būtība ir grozīt Latvijas vēstures falsifikācijas traktējumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Jau 2006.gadā Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja savā rezolūcijā aicināja nosodīt totalitāro komunistisko režīmu. Tieši tas pats arī Eiropas Parlamenta deklarācijā skaidri ir norādīts – ka tieši saistībā ar šo Padomju Savienības un Vācijas jeb Ribentropa–Molotova paktu sekoja tālāk visas šīs slepkavības, izsūtīšanas un viss pārējais. Es domāju, ka tā ir necieņa – šādā veidā vērsties pret Latvijas tautu. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, un es aicinu arī Saeimu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kabanova priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Noņem priekšlikumu! Klausies!”) Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: “Iestāsies LNNK vēl!”) Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.

I.Circene.

Paldies.

Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 21, atturas – nav. Likums pieņemts.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa sēdes darba kārtība izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Andris Bērziņš, Vaira Paegle, Jānis Dukšinskis, Uldis Ivars Grava, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Guntis Bērziņš, Leopolds Ozoliņš, Anta Rugāte, Inese Šlesere un Artis Pabriks.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada vasaras ceturto ārkārtas sesiju pasludinu par slēgtu.

Paldies.