Eiropas Komisija: Par atklātu, neatkarīgu un atbildīgu interneta pārvaldību

Eiropas Savienības izpildinstitūcija Eiropas Komisija 18.jūnijā nāca klajā ar stratēģisku dokumentu, kurā aicināja panākt lielāku pārredzamību un daudzpusēju atbildību interneta pārvaldības jomā. Patlaban pasaulē ir 1,5 miljardi interneta lietotāju, un no tiem 300 miljoni mīt ES 27 dalībvalstīs. Pašlaik par interneta nozīmīgāko resursu koordināciju ir atbildīga privāta, ASV reģistrēta organizācija – Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācija (ICANN). Komisija uzskata, ka arī turpmāk galvenā loma interneta dienišķās darbības nodrošināšanā būtu jāpiešķir privātajiem uzņēmumiem, tomēr šiem uzņēmumiem jābūt neatkarīgiem un jāuzņemas atbildība. Komisija uzskata, ka lēmumi par internetu, sevišķi par atvērtību un drošību, ir jāpieņem pārredzami un atbildīgi, jo tie skar ikvienu pasaules iedzīvotāju. Pašlaik ICANN darbojas saskaņā ar Kopējo projekta nolīgumu, ko uzņēmums noslēdzis ar ASV Tirdzniecības ministriju, tomēr šā līguma darbības termiņš ir 2009.gada 30.septembris. Eiropas Komisija uzskata, ka interneta pārvaldībai nākotnē jāatspoguļo tas, cik nozīmīgs globālais tīmeklis ir kļuvis visām valstīm.

ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga sacīja: “Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācija tuvojas vēsturiskam attīstības punktam. Vai tā kļūs par pilnībā neatkarīgu organizāciju, kas uzņemas atbildību pasaules interneta lietotāju priekšā? To vēlas Eiropa, par to Eiropa cīnīsies. Es aicinu ASV sadarboties ar Eiropas Savienību, lai to panāktu.”

2009.gada septembrī pienāks beigu termiņš divpusējam Kopējam projekta nolīgumam starp ICANN un ASV valdību. Komisija 18.jūnijā paziņoja, ka privātajam sektoram arī turpmāk būtu jāuzņemas vadošā loma, tomēr darbībā jāievēro skaidri norādījumi, kas sagatavoti starptautiskā dialogā. Piemēram, ja ICANN pārraudzīs personalizētu domēna nosaukumu ieviešanu (piemēram, vietnes “.com” vietā varēs izvēlēties nosaukumu “.vienalgakāds”), tai ir jānosaka skaidras vadlīnijas un jādarbojas atklāti. Tāpat ES uzskata, ka interneta pārvaldībai nākotnē ir jāatbilst svarīgākajiem principiem (piem., cilvēktiesību ievērošana, vārda brīvība) un nepieciešamībai nodrošināt interneta stabilitāti un drošību.

Komisijas priekšlikumā “Interneta pārvaldība – turpmāk veicamie pasākumi” iekļauti priekšlikumi, kā interneta pārvaldību padarīt atklātāku, pārredzamāku un atvērtāku.

Galvenais mērķis ir atbildība – gan iekšējā (tā jāuzņemas ICANN un tās lēmumu pieņemšanas struktūrām), gan ārējā (atbildība visu pasaules valstu priekšā). Tas arīdzan nozīmē, ka tiem, ko skar pārvaldības struktūru lēmumi, jābūt iespējai tos pārsūdzēt neatkarīgā tribunālā. Komisija arī ierosināja, ka tīkla vadība jāuzņemas privātām struktūrām, ievērojot principus, par ko vienojušās valsts pārvaldes iestādes, taču bez valdības iejaukšanās ikdienas darbā.

Kopš ICANN izveidošanas 1998.gadā ASV valdība ir vienīgā struktūra, kam ir oficiālas tiesības pārraudzīt ICANN politiku un darbības. Tā kā Kopējā projekta nolīguma termiņš tuvojas beigām, Komisija uzskata, ka ICANN būtu jāuzņemas vispārēja atbildība – ne tikai vienas valdības, bet arī visu interneta lietotāju priekšā. Tam ir sevišķi liela nozīme tāpēc, ka nākamais miljards lietotāju būs galvenokārt no jaunattīstības valstīm. Komisija 18.jūnijā paziņoja, ka ES ar starptautiskajiem partneriem jāsāk diskusijas par šiem jautājumiem, jo īpaši par to, kā palielināt interneta izturību pret nejaušu atteici vai tīšu uzbrukumu.

Komisijas politikas priekšlikumi sagatavoti ar domu, ka privātajai iniciatīvai joprojām ir izšķirīga nozīme un ka ir jānodrošina, lai internets arī turpmāk būtu inovāciju, vārda brīvības un ekonomiskās attīstības dzinējspēks.

Priekšvēsture

ES jau no paša sākuma ir stājusies priekšgalā starptautiskajām debatēm par interneta pārvaldību, piemēram, tā iesaistījās ICANN izveidē 1998.gadā. Valdības, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība Pasaules samitā par informācijas sabiedrību (2003.–2005.gadā) vienojās par vairākiem būtiskiem principiem, kā sabiedrības interesēs pārvaldāms un koordinējams internets. Galvenās ES izvirzītās prioritātes bija šādas: jānodrošina nepārtraukta interneta drošība un stabilitāte, privātajam sektoram jāuzņemas vadošā loma, politikas veidošanas procesam jābūt daudzpusējam.