Otrajā posmā notiks pieminekļa iekšējo dzelzsbetona konstrukciju rekonstrukcija. Pašlaik pieminekļa centrālā daļa ventilējas labi, bet sānu daļas praktiski neventilējas, līdz ar to radot armatūras problēmas un kaitējot arī pašam betonam. Patlaban būvinženiera Celmiņa birojs Latvijā un angļu firma CAPCIS izstrādā rekonstrukcijas projektu. Angļu firmas darbību nodrošina latviešu nacionālās organizācijas Lielbritānijā un ar savu entuziasmu sekmē būvinženieris Jānis Gravenieks. Trešajā posmā tiks uzlabots un nostiprināts pieminekļa ārējais veidols. Notiks travertīna skulptūru tīrīšana un šuvošana, kas ir ļoti komplicēts un atbildīgs darbs. Tiks atjaunota centrālās skulptūras — Brīvības tēla — mākslīgā patīna. Paredzēts notīrīt arī zaļos notecējumus, ko radījuši skābie lieti. Visu trīs posmu kopējā izmaksa, pēc pašreizējiem aprēķiniem, būs 400 tūkstoši latu.

Vaicāts, kad šie trīs posmi varētu tikt pabeigti, Upmaņa kungs min trīs gadus, gan uzsverot, ka tā ir visai optimistiska prognoze.

Vai pietiks līdzekļi visiem darbiem? Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda prezidents Raimonds Bulte min šādus konkrētus skaitļus: līdz 30.jūnijam ziedojumos bija savākti 196 794 lati. Sākotnējās izmaksas, kas bija saistītas ar reklāmu, ziedojumu zīmju iespiešanu un dažiem citiem darbiem, sasniedza 9652 latus. Tātad darbu sākšanas brīdī bija 187 142 lati. Darbu pirmajam posmam saskaņā ar līgumu atvēlēti 166 tūkstoši. Tātad, lai pietiktu arī otrajam un trešajam darba posmam, vēl jāsavāc divtik daudz līdzekļu.

Pašlaik apmēram puse ziedojumu savākta Latvijā un otra puse — no tautiešiem ārzemēs. Ziedojumi saņemti no visiem Latvijas novadiem. Raimonds Bulte īpaši uzteic skolas un vecos ļaudis, kuru ziedojumi gan nav skaitliski lieli, taču to ir daudz. Piemēram, Talsu novadā uz Daugavas Vanagu organizācijas vadītāja un sporta nama direktora Ričarda Kalniņa aicinājumu vien atsaukušies 1500 individuālo ziedotāju. Daudzi ziedotāji ir Jēkabpilī.

Patlaban pie pieminekļa vairākās maiņās diendienā strādā seši septiņi cilvēki. Speciālisti strādā gan te, gan savos kabinetos. Augas dienas te pavada Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu pārvaldes galvenā akmens restaurētāja Linda Krāģe. Nākamnedēļ sāksies terases pamatu betonēšana. Bet mēneša beigās tiks sagatavots detalizēts augustā veicamo darbu grafiks.