Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.550
Rīgā 2009.gada 17.jūnijā (prot. Nr.43 36.§)
Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk – pabalsts) un slēdzama vienošanās par līdzdarbību.
2. Pabalstu piešķir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai (turpmāk – ģimene (persona)), kura atzīta par trūcīgu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, lai sniegtu materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām) un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas sociālās situācijas uzlabošanā.
3. Pabalstu, pamatojoties uz ģimenes (personas) iesniegumu un trūcīgas ģimenes (personas) statusu apliecinošiem dokumentiem, aprēķina, piešķir un izmaksā tās pašvaldības sociālais dienests, kuras teritorijā ģimene (persona) deklarējusi savu dzīvesvietu (turpmāk – sociālais dienests).
II. Pabalsta aprēķināšana un piešķiršana
4. Pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:
P = GMI x n – I, kur
P – pabalsta summa;
GMI – Ministru kabineta vai pašvaldības noteiktais garantētais minimālais ienākumu līmenis;
n – ģimenes locekļu skaits;
I – ģimenes (personas) vidējie mēneša ienākumi, kas novērtēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu.
5. Ja pašvaldība dažādām sociālām grupām noteikusi atšķirīgu garantēto minimālo ienākumu līmeni, pabalsta apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
P = (GMI x n + GMI1 x n + GMI2 x n) – I, kur
P – pabalsta summa;
GMI – Ministru kabineta vai pašvaldības noteiktais garantētais minimālais ienākumu līmenis;
GMI1 – pašvaldības noteiktais garantētais minimālais ienākumu līmenis bērniem vai citām sociālām grupām;
GMI2 – pašvaldības noteiktais garantētais minimālais ienākumu līmenis pensionāriem un invalīdiem vai citām sociālām grupām;
n – ģimenes locekļu skaits, kas pieder pie sociālās grupas, kam noteikts vienāds GMI līmenis;
I – ģimenes (personas) vidējie mēneša ienākumi, kas novērtēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu.
6. Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt piemaksu garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērā vai lielākā apmērā pabalsta saņēmējam, kuram visi apgādājamie ir nepilngadīgi.
7. Pabalstu piešķir no tā mēneša, kurā noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam.
8. Pabalstu piešķir par laikposmu, kurā ģimenei (personai) noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss.
9. Aprēķinātā pabalsta apmēru, izmaksas veidu un laiku, uz kuru pabalsts piešķirts, sociālais dienests norāda veidlapā “Pabalsta aprēķins garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) nodrošināšanai” (1.pielikums) un ar to iepazīstina ģimeni (personu).
10. Sociālais dienests noslēdz vienošanos par līdzdarbību (2.pielikums) (turpmāk – vienošanās) ar katru pilngadīgo pabalsta saņēmēju, vienojoties par pasākumiem pabalsta saņēmēja un viņa ģimenes sociālās situācijas uzlabošanai. Vienošanos var neslēgt ar pensionāriem un personām ar invaliditāti, kā arī ar jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, ja tie iegūst vispārējo vidējo izglītību vai vidējo profesionālo izglītību dienas nodaļā.
11. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības, sociālais dienests pieņem, pamatojoties uz ziņām, kas iegūtas, novērtējot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, kā arī vienošanos par līdzdarbību sociālās situācijas uzlabošanā.
12. Ja ģimenei (personai) pabalsts nepienākas, sociālais dienests rakstiski izsniedz pamatotu atteikumu piešķirt pabalstu.
III. Pabalsta izmaksa
13. Pabalstu izmaksā par kārtējo mēnesi pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā termiņā.
14. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists un ģimene (persona) vienojas par pabalsta izmaksas veidu.
15. Pabalsta izmaksu naudā daļēji vai pilnībā var aizstāt ar pabalstu natūrā (ar uzskaiti naudā), samaksājot bērnu ēdināšanas izdevumus skolā vai bērnu audzināšanas iestādē, kā arī pieaugušo ēdināšanas un citus izdevumus saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem:
15.1. ja konstatēts, ka pabalsta saņēmējs pārkāpis vienošanos par pabalsta izlietošanas mērķiem. Izmaksas veidu maina, sākot ar nākamo izmaksas mēnesi;
15.2. pēc ģimenes (personas) vēlēšanās.
16. Sociālais dienests izveido ģimenes (personas) lietu un glabā to piecus gadus pēc pabalsta izmaksas termiņa beigām.
IV. Vienošanās izpildes novērtēšana
17. Atbilstoši vienošanās nosacījumiem, bet ne retāk kā ik pēc trim mēnešiem sociālā dienesta sociālā darba speciālists sadarbībā ar personu un viņas pilngadīgajiem ģimenes locekļiem novērtē ģimenes (personas) sociālās situācijas izmaiņas un pieņem lēmumu par turpmākajiem pasākumiem.
18. Ja kāds no pabalsta saņēmējiem ļaunprātīgi nepilda vienošanos, piešķirtā pabalsta apmēru var samazināt par līdzdarbības pienākumus nepildošās personas garantētā minimālā ienākuma līmeni. Pabalstu samazina, ja pabalsta saņēmējs:
18.1. nav sniedzis visas nepieciešamās ziņas par sevi;
18.2. nav izmantojis Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos pakalpojumus;
18.3. nav izmantojis iespēju vērsties pie ārsta, lai veiktu medicīnisko izmeklēšanu un ārstēšanu;
18.4. nav izmantojis iespējas gūt no valsts sociālās drošības sistēmas visus ienākumus, kas viņam pienākas;
18.5. nav ieradies sociālajā dienestā, lai novērtētu vienošanās izpildes gaitu.
19. Sociālais dienests pēc šo noteikumu 17.punktā minētās novērtēšanas var slēgt jaunu vienošanos vai turpināt pildīt iepriekš noslēgto vienošanos, kā arī lemt par pabalsta atkārtotu piešķiršanu pēc tam, kad no jauna novērtēta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam.
V. Noslēguma jautājumi
20. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumus Nr.96 “Kārtība, kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 35., 137.nr.; 2005, 72.nr.).
21. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše
Labklājības ministrs U.Augulis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.550
Labklājības ministrs U.Augulis
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.550
Labklājības ministrs U.Augulis
