Par ES struktūrfondu nozīmi Latvijas ekonomikas veicināšanā

Latvijas Ministru prezidents

16.jūnijā Ministru kabinetā notika apaļā galda diskusija par Eiropas Savienības (ES) fondiem uzņēmējdarbībai, kas tika translēta interneta portālā “Delfi”.

Atklājot apaļā galda diskusiju, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra: “Struktūrfondi pašreiz ir reālākais pieejamais ekonomikas sildīšanas instruments. Valdība to arī skaidri apzinās. Gatavojot budžeta grozījumus, ir veikti fiskālās konsolidācijas pasākumi par 500 miljoniem latu, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus. ES fondu atbalstam šajos budžeta grozījumos, par kuriem šodien balsos Saeima, papildus ir paredzēti 66 miljoni latu līdzfinansējumam.”

Ministru prezidents arī norādīja, ka itin bieži izskan viedokļi, ka ES fondu apguve ir pārlieku birokratizēta un lēna. Lai to uzlabotu, nepieciešami uzņēmēju priekšlikumi, kam jābūt konkrēti formulētiem, norādot precīzi, kurā vietā ir šī birokrātija, kurā vietā ir šis lēnums vai sarežģītums, precīzi identificējot problēmas, kuras valdība var novērst no savas puses. Kā uzsvēra Ministru prezidents, atbildīgajām ministrijām, jo īpaši Finanšu ministrijai kā vadošajai ministrijai, jāpievērš uzmanība šiem konkrētajiem uzņēmēju priekšlikumiem, lai novērstu nepilnības.

V.Dombrovskis uzskata: “Administratīvā sloga vienkāršošana ir viena no šīs valdības prioritātēm. Praktiski katrā valdības sēdē tiek pieņemti konkrēti lēmumi, kādā veidā vienkāršot vienas vai otras administratīvās procedūras, tas pats jādara arī ar ES fondu apguvi.”

Diskusijā piedalījās Ministru prezidents V.Dombrovskis, Finanšu un Ekonomikas ministrijas un to pakļautības institūciju pārstāvji, kuri atbild par ES fondu apguvi, sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji –, kā arī uzņēmēji, kuri īstenojuši vai īsteno ES struktūrfondu projektus.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Apaļā galda diskusijā 16.jūnijā

ES fondu atbalsta uzņēmējdarbībai mērķis ir Latvijas ekonomikas konkurētspējas palielināšana, veicinot jaunu komersantu veidošanos un attīstību, veidojot komercdarbības uzsākšanas atbalsta mehānismus, veicinot esošo komersantu attīstību, nodrošinot atbalstu uzņēmējdarbības infrastruktūrai un pakalpojumiem, kā arī veicinot finanšu resursu pieejamību. Atbalsts uzņēmējdarbībai tiek sniegts gan grantu veidā (tiešais atbalsts uzņēmējdarbībai), gan ar finanšu instrumentu starpniecību.

2007.–2013.gada ES fondu finansējums uzņēmējdarbībai plānots, samazinot tiešā atbalsta apjomu un palielinot atbalstu finanšu instrumentiem. Publiskais finansējums (ES fondi + nacionālais līdzfinansējums) finanšu instrumentiem no uzņēmējdarbībai kopējā piešķirtā 2004.–2006.gada perioda finansējuma veidoja 16% jeb 30 miljonus latu.

2007.–2013.gada periodā publiskais finansējums finanšu instrumentiem plānots 164 miljonu latu apmērā. Tā ir ceturtā daļa jeb 25% no darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” kopējā finansējuma.

Argumenti par labu finanšu instrumentu attīstībai un izmantošanai:

• piesaistīts papildu privātā sektora finansējums;

• valsts atgūst ES fondu līdzfinansējuma daļu uzreiz pēc ieguldījuma veikšanas;

• kredītņēmēju atmaksātos līdzekļus var izmantot atkārtoti;

• kredītportfeļa, t.sk. ES fondu finansējuma, pārvaldība nodota profesionāļiem privātajā sektorā;

• finanšu starpnieks izpilda ES fondu finansējuma saņēmējam izvirzītās administratīvās prasības;

• ES fondu finansējuma saņēmējs darbojas sev ierastajā vidē;

• netiek kropļots uzņēmējdarbības tirgus ar lielām tiešā atbalsta investīcijām ierobežotam uzņēmēju skaitam;

• var tikt atbalstīts lielāks uzņēmēju skaits;

• uzņēmumi, kas nesaņem finanšu instrumentu atbalstu, joprojām konkurētspējīgi ar tiem, kas saņem, turpretī tiešā atbalsta apmēri ir būtiski lielāki nekā finanšu instrumentu atbalsts un tādējādi tiešo atbalstu nesaņēmušie uzņēmumi nolemti nevienlīdzīgai konkurencei;

• no valsts puses tas ir apzināts solis valsts atbalsta intensitātes samazināšanā komersantiem. Šobrīd nav zināms, vai ES kohēzijas politika paredzēs tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai arī pēc 2014.gada.

Valsts no ES fondiem piedāvā trīs galvenās jomas uzņēmējdarbības atbalstam:

• tiešais atbalsts uzņēmējdarbībai;

• finanšu instrumenti un tirgi uzņēmējdarbības atbalstam;

• darbinieku apmācību programmas (tiešais atbalsts).

1. Tiešais atbalsts uzņēmējdarbībai

2004.–2006.gada periodā īstenotais tiešais atbalsts uzņēmējdarbībai:

• Uzņēmējdarbības veicinošas infrastruktūras attīstība – kopējais pasākumam pieejamais finansējums 93,6 miljoni latu, no tā ES finansējums – 70,2 miljoni latu.

– Investīcijas privātajā infrastruktūrā ražošanas procesu un produkcijas modernizēšanai – 79,4 miljoni latu; īstenoti 235 projekti.

– Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās – 5,9 miljoni latu; īstenoti 173 projekti.

– Investīcijas privātajā infrastruktūrā koplietošanas iekārtās – 4,2 miljoni latu; īstenoti 15 projekti.

– Investīcijas privātajā infrastruktūrā sabiedriskās lietošanas tīklu (ceļi, elektrība, ūdens u.tml.) pieejamības nodrošināšanai – 4,2 miljoni latu; īstenoti 23 infrastruktūras investīciju projekti.

• Atbalsts mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai – kopējais pasākumam pieejamais finansējums 6,2 miljoni latu, no tā ES finansējums – 4,7 miljoni latu.

– Atbalsts uzņēmumu dalībai starptautiskās izstādēs un gadatirgos – 3,7 miljoni latu; atbalstīti 370 mazie un vidējie uzņēmumi (MVU).

– Atbalsts MVU konsultāciju izmantošanai (tirgus pētījumi, mārketinga konsultācijas, finanšu vadība, biznesa plānu izstrāde, kvalitātes prasības u.tml.) – 2,6 miljoni latu;atbalstu saņēmuši 284 MVU.

2007.–2013.gada periodā plānotais tiešais atbalsts uzņēmējdarbībai:

• Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes: publiskais finansējums – 11,7 miljoni latu, no tā ES fondu finansējums ir 11,3 miljoni latu.

– Ārējo tirgu apgūšanai paredzēti 9,7 miljoni latu – plānots atbalstīt 330 projektus.

– Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai – 2,0 miljoni latu; plānots 2250 personas iesaistīt motivācijas programmās. Panākts rādītājs – 32 ekonomiski aktīvie komersanti uz 1000 iedzīvotājiem.

• Uzņēmējdarbības infrastruktūras un aprīkojuma uzlabojumi: publiskais finansējums – 46,5 miljoni latu, tai skaitā ES fondu līdzfinansējums 42,8 miljoni latu.

– Biznesa inkubatori – izveidoti 18 biznesa inkubatori par kopējo finansējumu 20,2 miljoni latu, 82 ekonomiski aktīvie komersanti, kas saņēmuši atbalstu no biznesa inkubatora.

– Atbalsts ieguldījumiem mikrokomersantiem, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪAT) – 360 atbalstu saņēmušie mikrokomersanti un mazie komersanti un 71 vidējais komersants ĪAT, paredzētais finansējums – 25,6 miljoni latu.

– Klasteru programma – 0,6 miljoni latu.

2. Finanšu instrumenti un tirgi uzņēmējdarbības atbalstam

2004.–2006.gada periodā īstenotie finanšu instrumenti par 24,0 miljonu latu publisko finansējumu:

• garantiju sistēmas attīstība – 6,6 miljoni latu (Latvijas Garantiju aģentūra – LGA). Izsniegto garantiju apjoms nodrošināja 275 uzņēmumiem kredītresursu pieejamību 62,9 miljonu latu apjomā;

• riska kapitāla finansējums – 7,2 miljoni latu (LGA) – trīs riska kapitāla pārvaldītāji; 28 uzņēmumi, no kuriem deviņos ir investējis “ZGI fonds”, 16 – “Otrais Eko fonds” un trijos – “INVENTO”;

• aizdevumi, t.sk. mikrokredīti, komercdarbības sākšanai – 10,2 miljoni latu (Latvijas Hipotēku un zemes banka – LHZB).

Pasākuma ietvaros nodrošinātas vai izveidotas vairāk nekā 1300 darba vietas (Ekonomikas ministrijas 2008.gada 1.pusgada dati).

2007.–2013.gada periodā plānotajiem finanšu instrumentiem paredzēti 164 miljoni latu publiskā finansējuma:

• riska kapitāla instrumenti (tehnoloģiju pārnesei, sēklas fondi, ieguldījumi MVU kapitālā līdz 3 miljoniem eiro) – 24 miljoni latu (Eiropas Investīciju fonds – EIF);

• aizdevumu programma (dalīta riska aizdevumi bankām MVU kredītportfeļa izveidei ) – 36,5 miljoni latu (EIF);

• garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai, t.sk. eksporta darījumiem, 40 miljoni latu (LGA);

• aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai – 45 miljoni latu (HB);

• mikrokredīti komercdarbības sācējiem – 14 miljoni latu (HB).

Iedzīvotāji vai jaundibināti komersanti:

1. Apmācības un konsultācijas: mentorings.

2. Aizdevums biznesa plānā noteiktās saimnieciskās darbības sākšanai līdz 54 tūkstošiem latu: mikrokredīts.

3. Līdzekļi darbības nodrošināšanai līdz 3,6 tūkstošiem latu; aizdevuma dzēšanai līdz 2 tūkstošiem latu: grants.

3. Darbinieku apmācību programmas

2004.–2006.gada periodā īstenotās apmācību programmas:

• Nodarbināto personu kvalifikācijas un pārkvalifikācijas veicināšana – atbalstīts 181 projekts par 3,0 miljoniem latu, tai skaitā 1,4 miljoni latu no struktūrfondu finansējuma.

• Nodarbināto pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas veicināšana, nodrošinot uz nozari orientētas apmācības – 3992 apmācīti cilvēki par 2,0 miljoniem latu (0,9 miljoni latu SF finansējums).

• Apmācības uzņēmējiem un uzņēmējdarbības uzsācējiem – par 5,8 miljoniem latu, ieskaitot 4,3 miljonu latu SF finansējumu; apmācīti 998 cilvēki un 237 cilvēki pēc apmācības saņemšanas sākuši komercdarbību vai kļuvuši par pašnodarbinātajiem.

2007.–2013.gada periodā plānotās apmācību programmas:

• Darbspējas vecuma iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, t.sk. nodarbināto pārkvalifikācijai un aktīviem nodarbinātības pasākumiem, plānots izmantot 59,4 miljonus latu (ESF finansējums – 55,3 miljoni latu), iesaistot apmācībās 28 400 nodarbināto personu.

• Atbalstam pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai paredzēti 14,3 miljoni latu publiskā finansējuma (tai skaitā 12,2 miljoni latu ESF finansējuma), tā ietvaros plānots apmācīt 5000 personas.

• Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste – paredzēts publiskais finansējums 4,9 miljoni latu (4,9 miljoni latu ESF finansējums + privātais).

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments