Eiropas Komisija: Par peldūdeņu kvalitāti Eiropas pludmalēs

Ikgadējā ziņojumā par peldūdeņiem (ar kuru 11.jūnijā iepazīstināja Eiropas Komisija un Eiropas Vides aģentūra) konstatēts, ka lielākajā daļā ES peldvietu 2008.gadā ir ievēroti ES higiēnas standarti. Konstatēts, ka peldsezonā aptuveni 96% piekrastes peldvietu un 92% upju un ezeru peldvietu atbilda obligātajiem standartiem. Ziņojums noderīgu informāciju par ūdens kvalitāti sniedz miljoniem cilvēku, kas katru vasaru apmeklē Eiropas pludmales.

Vides komisārs Stavrs Dimss teica: “Augstas kvalitātes peldūdeņi ir ļoti svarīgi Eiropas iedzīvotāju un vides veselībai, un to pašu var sacīt par visām ūdenstilpēm. Priecājos, ka peldūdeņu kvalitāte kopumā uzlabojas visā Eiropas Savienībā.”

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore, profesore Žaklīna Makgleida piebilda: “Tādi informācijas avoti kā šis ziņojums un mūsu tīmekļa rīki ne tikai dod iespēju iedzīvotājiem pārliecināties par peldūdeņu kvalitāti dzīvesvietā vai vietā, kur viņi pavada atvaļinājumu, bet arī ļauj aktīvāk iesaistīties vides aizsardzībā.”

Ik vasaru miljoniem Eiropas iedzīvotāju dodas uz pludmali, lai izbaudītu sauli un atvēsinātos tīrā ūdenī. Lai Eiropas iedzīvotājiem būtu pietiekama informācija par to, kuru pludmali izvēlēties, Komisija ik gadu publicē ziņojumu par piekrastes un saldūdens peldvietām, kurā ietverta dalībvalstu sniegtā informācija par pludmalēm to teritorijā. Šogad ziņojumu sagatavoja Eiropas Vides aģentūra (EVA), turklāt tās tīmekļa vietnē ir pieejamas kartes un tabulas ar sīku informāciju par konkrētām peldvietām.

2008.gadā to peldvietu skaits, kurās veic peldūdeņu monitoringu, palielinājās par 75 peldvietām. No 21 400 peldvietām, kurās 2008.gadā Eiropas Savienībā veikts monitorings, divas trešdaļas bija piekrastē, bet pārējās – upju un ezeru krastos. Visvairāk piekrastes peldūdeņu ir Itālijā, Grieķijā, Francijā, Spānijā un Dānijā, savukārt visvairāk iekšzemes peldūdeņu ir Vācijā un Francijā.

Kopš 1990.gada ES peldūdeņu kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. No 1990. līdz 2008.gadam obligātajiem normatīviem (kvalitātes minimuma prasībām) atbilstošo piekrastes peldvietu skaits pieauga no 80% līdz 96%, bet iekšzemes peldvietu skaits – no 52% līdz 92%. No 2007. līdz 2008.gadam palielinājās gan iekšzemes, gan piekrastes ūdeņu atbilstība normatīviem (attiecīgi par 1,1 un 3,3 procentpunktiem).

Peldvietas ir zonas, kur peldēšanās ir nepārprotami atļauta vai kur parasti peldas daudz peldētāju un peldēšanās nav aizliegta.

Lai noteiktu peldvietu ūdens kvalitāti, ūdeni pārbauda, vērtējot pēc dažādiem fiziskiem, ķīmiskiem un mikrobioloģiskiem parametriem, kuriem obligātie normatīvi noteikti Peldvietu ūdens kvalitātes direktīvā. Dalībvalstīm jāievēro obligātie rādītāji, bet tās var pieņemt stingrākus standartus un nesaistošus mērķlielumus.

2006.gadā stājās spēkā jaunā direktīva par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību; tajā atjaunināti parametri un monitoringa noteikumi saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām. Direktīvā lielāka vērība veltīta sabiedrības informēšanai par peldvietu kvalitāti. Dalībvalstīm direktīva jāievieš līdz 2015.gadam, taču 12 dalībvalstis (Dānija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Slovākija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija) jau 2008.gada peldsezonā monitoringu veica saskaņā ar jaunās direktīvas parametriem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa