Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 4.jūnijā

FM: Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas dalībvalstu balsstiesību palielināšanu

4.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts par grozījumiem Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (SRAB) Vienošanās līgumā SRAB dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai.

Grozījumi nepieciešami, lai stiprinātu attīstības un pārejas ekonomikas valstu balsstiesības un pārstāvniecību SRAB. Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt SRAB šogad pieņemtās rezolūcijas apstiprināšanu nacionālajos tiesību aktos. SRAB pilnvarnieku valde apstiprināja rezolūciju par attīstības un pārejas ekonomikas valstu balsstiesību un līdzdalības stiprināšanu SRAB, kas paredz dubultot pamata balsu skaitu, kā arī noteikt procentuālu pamatbalsu attiecību pret kopējām SRAB balsīm.

Pašlaik pamatbalsis sastāda 2,86% no kopējām SRAB balsīm. Grozījumu rezultātā katrai dalībvalstij būs 500 pamatbalsis, bet pamatbalsu īpatsvars sastādīs 5,55% no kopējām SRAB balsīm.

Grozījumi SRAB vienošanās līgumā stāsies spēkā attiecībā uz visām dalībvalstīm trīs mēnešus pēc tam, kad banka rakstiskā paziņojumā visām dalībvalstīm apstiprinās, ka trīs piektdaļas no visām dalībvalstīm, kam kopā pieder 85% no visām balsstiesībām, ir piekritušas šiem grozījumiem.

Likumprojektu vēl izskatīs Ministru kabinets un par tā pieņemšanu lems Saeima.

FM: Par ziņu sniegšanu VID par darbā iekārtotajiem Latvijas rezidentiem jūrniekiem

Valsts sekretāru sanāksmē 4.jūnijā tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kādā licencēta sabiedrība, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, vai šādu sabiedrību veidota apvienība elektroniski sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Paredzams, ka kārtība reglamentēs, kā sabiedrības elektroniski sniegs informāciju VID par iepriekšējā kalendārajā gadā nodarbinātajiem jūrniekiem, kuri, iekārtojoties darbā, izmantojuši attiecīgās sabiedrības vai sabiedrību apvienības pakalpojumus.

Informācija būs jāsniedz par iepriekšējā taksācijas gadā darbā uz kuģiem iekārtotajiem jūrniekiem – Latvijas rezidentiem. Atbilstoši MK noteikumu pielikumam par jūrnieku būs jāsniedz šādas ziņas: vārds, uzvārds, personas kods, profesionālā kvalifikācija, līguma noslēgšanas datums, nodarbinātības periods, kā arī kopējais atalgojums mēnesī.

Aizpildītā veidlapa VID būs jāsniedz līdz pēctaksācijas gada 1.februārim, savukārt sabiedrības likvidācijas vai licences anulēšanas gadījumā – desmit darba dienu laikā pēc likvidācijas procesa sākšanas vai licences anulēšanas.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par MK noteikumu projektu vēl lems valdība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par ministrijas funkciju un uzdevumu papildināšanu

Lai papildinātu Labklājības ministrijas (LM) funkcijas un uzdevumus, plānots veikt izmaiņas LM nolikumā.

To paredz 4.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Labklājības ministrijas nolikums”. Tie vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Atbilstoši projektam LM pēc Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas ministrijas reorganizācijas pārņems valsts politikas izstrādi bērnu tiesību aizsardzības un bērnu un ģimenes tiesību jomā. Tas nozīmē, ka ministrijai būs jāorganizē un jākoordinē bērnu tiesību aizsardzības jomas normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība. Ministrijai būs jāveicina arī bērniem un ģimenei labvēlīgas vides veidošana valstī.

Vienlaikus LM īstenos bāriņtiesu darba funkcionālo pārraudzību, kā arī nodrošinās ar adopciju saistītās funkcijas, t.sk. adoptējamo bērnu un adoptētāju uzskaiti adopcijas reģistrā, informēs adoptētājus par adoptējamiem bērniem, izsniegs adoptētājiem norīkojumus.

Tāpat LM veiks audžuģimeņu uzskaiti, nodrošinās psiholoģisko palīdzību, kā arī informatīvo un metodisko atbalstu audžuģimenēm, audžuģimeņu apmācību, piešķirs un izmaksās atlīdzību par bērna adopciju, adoptējamā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Saskaņā ar noteikumu projektu LM padotībā būs arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Vienlaikus LM būs atbildīga par Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi, kas izriet no Hāgas 1993.gada 29.maija konvencijas par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos un 1967.gada 24.aprīļa Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju.

Atbilstoši projektam no ministrijas padotības iestāžu skaita svītros Sociālo pakalpojumu pārvaldi (SPP) un ar 2009.gada 1.septembri valsts aģentūru “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” (TPC). SPP funkcijas plānots nodot LM un Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, savukārt TPC funkcijas plānots nodot valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””, Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par kārtību, kādā plāno ES līdzekļus programmu īstenošanai un veic maksājumus

Valsts sekretāru sanāksmē 4.jūnijā izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus ES struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu īstenošanai un veic maksājumus.

Noteikumi nosaka, ka valsts budžetā līdzekļus plāno programmu finansējuma saņēmējiem: pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, plānošanas reģioniem, biedrībām vai nodibinājumiem, pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrībām, ja plānotā valsts budžeta līdzekļu piešķiršana projektu īstenošanai nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē, kā arī nozaru ministrijām un to padotības iestādēm un pārējām programmas partnervalstīm.

Programmas tiek finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta līdzfinansējuma un valsts budžeta finansējuma atbilstoši Latvijas nacionālā finansējuma apmēram.

Noteikumi vēl tiks izskatīti Ministru kabinetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem noteikumos par zvērinātu notāru amata vietām

4.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi noteikumos par zvērinātu notāru amata vietām, kas paredz likvidēt vakantās amata vietas Rīgā. Grozījumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, ņemot vērā Notariāta likumā noteiktos kritērijus zvērinātu notāru amata vietu izveidei un likvidācijai, konstatēts, ka pārmaiņas notariālo lietu piekritībā nav notikušas, jo kopš 2006.gada zvērinātiem notāriem jaunu funkciju veikšana nav uzticēta. Taču ir novērotas izmaiņas saimnieciskajā dzīvē un iedzīvotāju skaitā visā Latvijas teritorijā.

Konstatēts, ka iedzīvotāju skaits Latvijā no 2006.gada līdz 2008.gadam ir samazinājies par 23 696 iedzīvotājiem, bet Rīgā – par 10 207. Turklāt, ņemot vērā 2007. un 2008.gadā konstatēto straujo patēriņa cenu kāpumu un inflācijas pieauguma tempu, noticis ievērojams zvērinātu notāru amata darbību skaita un biroju ienākumu samazinājums.

Anotācijā secināts, ka reģionos zvērinātu notāru pieejamība nevar tikt mainīta, jo, to nosakot, tika izvērtēti visi apstākļi, lai reģionu iedzīvotāji tiktu nodrošināti ar pietiekamu zvērinātu notāru sniegto juridisko palīdzību, kas pašreiz arī tiek īstenota.

Ar grozījumiem paredz likvidēt sešas vakantas zvērinātu notāru amata vietas Rīgā. Proti, būs noteikts, ka Latvijā būs 125 zvērinātu notāru amata vietas līdzšinējās 131 vietā. Pēc grozījumu stāšanās spēkā Rīgā būs 65 zvērinātu notāru amata vietas līdzšinējās 71 vietā.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai.

TM: Par kārtību maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegumiem

4.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtībai. Noteikumu projektu izstrādājuši valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (MNA) un Tieslietu ministrijas speciālisti.

Noteikumu mērķis ir regulēt kārtību, kādā maksātnespējīgā darba devēja administrators iesniegs MNA informāciju par darbinieku prasījumu izskatīšanu, un kārtību, kādā no Darbinieku prasījumu garantiju fonda tiek apmierināti šie prasījumi.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, pašlaik spēkā esošā kārtība nepilnīgi regulē darbinieku prasījumu apmierināšanai nepieciešamos dokumentus un to iesniegšanas kārtību MNA maksātnespējas procesos, kas sākti pirms 2008.gada 1.janvāra. Līdz ar to noteikumus nepieciešams precizēt un papildināt MNA iesniedzamo dokumentu sarakstu.

Vienlaikus jāprecizē noteikumu pielikumi gan redakcionāli, gan atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, lai nodrošinātu iespēju, izmantojot mazākus administratīvos resursus, efektīvāk izskatīt iesniegumus un pieņemt attiecīgus lēmumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Labklājības ministrijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par izmaiņām lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas kontroles kārtībā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumos Nr.401 “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtība””, ko 4.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumos “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšana prasības, kā arī kontroles kārtība” noteiktas lauksaimniecības produktu – augļu, dārzeņu un kartupeļu – integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtība. Savukārt grozījumu projektā ietverta prasība, ka audzētājam, uzsākot integrēto audzēšanu, iesniegumā būs jānorāda tirdzniecības perioda sākums, kā arī jāvienojas par pārbaudes laiku saimniecībā ar Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoru, kas iepriekš nebija noteikts.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka integrēti audzētu lauksaimniecības produktu audzētājs vai izplatītājs produkciju varēs marķēt ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkta marķējumu “Kvalitatīvs produkts” saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību.

Noteikumu grozījumu projekts izstrādāts, konsultējoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Latvijas Augļkopju asociāciju, biedrību “Latvijas dārznieks” un Valsts augu aizsardzības dienestu.

Izmaiņas dokumentā stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par veterinārajām un higiēnas prasībām svaigu zvejas produktu apritei

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Veterinārās un higiēnas prasības svaigu zvejas produktu apritei nelielā apjomā”, ko 4.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi nosaka veterinārās un higiēnas prasības Latvijas teritorijā iegūtu svaigu zvejas produktu piegādei galapatērētājam vietējā tirgū vai personai, kura nodarbojas ar mazumtirdzniecību un tieši realizē zvejas produktus galapatērētājam.

Saskaņā ar noteikumiem svaigu zvejas produktu neliels apjoms ir tie zvejas produkti, ko piegādā zvejnieks, kuram ir speciālā atļauja (licence) komercdarbības veikšanai zvejniecībā zvejai iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastes ūdeņos, un zvejas produktu apjoms nepārsniedz zvejniekam noteikto nozvejas limitu, ja tāds ir paredzēts. Tie ir arī zvejas produkti, ko piegādā audzētājs no PVD reģistrētas vai atzītas audzētavas.

Noteikumu prasību izpildi kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Svaigi zvejas produkti ir savvaļas vai akvakultūrā audzēti jūras vai saldūdens dzīvnieki, kas var būt dzīvi, nogalināti vai apstrādāti atbilstoši noteikumos noteiktajām prasībām.

Noteikumi paredz, ja zvejas produktu ieguvējs pārdot svaigus zvejas produktus tieši galapatērētājam, tad viņš pircējam redzamā vietā novieto uzrakstu ar zvejnieka vārdu un uzvārdu (juridiskai personai – nosaukumu) vai audzētavas nosaukumu. Tāpat redzamā vietā jānovieto PVD piešķirtais reģistrācijas numurs un speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā numurs vai PVD atzītas vai reģistrētas audzētavas numurs, kā arī zvejas produktu ieguves vieta un datums.

Savukārt, ja zvejas produktu ieguvējs zvejas produktus piegādā personai, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību un tieši realizē zvejas produktus galapatērētājam, tad pavadzīmē ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu numuru vai citā darījumu apliecinošā dokumentā papildus norāda zvejas produktu ieguves vietu un datumu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par dzīvnieku barības piedevu un bioproteīnu aprites kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību”, ko 4.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projektā noteikta atļauto dzīvnieku barības piedevu un bioproteīnu aprites kārtība. Plānots noteikt, ka atļaus ražot, izplatīt un lietot tās dzīvnieku barības piedevas, kas publicētas Eiropas Kopienas dzīvnieku barības piedevu reģistrā, kā arī atļaus ražot, izplatīt un lietot tos bioproteīnus, kuri uzskaitīti šo noteikumu projekta pielikumā. Plānots arī, ka noteiktās prasības nepiemēros dzīvnieku barībai, kas paredzēta eksportam uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Dzīvnieku barībai, kas paredzēta eksportam, piemēro importētājvalsts normatīvo aktu prasības.

Paredzēto noteikumu izpildi uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Eiropas Kopienas dzīvnieku barības piedevu reģistrs pieejams Zemkopības ministrijas mājaslapā www.zm.gov.lv.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa