Preses konferencē pēc kārtējās tikšanās ar Ministru prezidentu 3.jūnijā

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Šodien ar Ministru prezidentu mēs apspriedām to, kā veicas ar ES struktūrfondu apguvi, cik daudz struktūrfondu ir izmantoti, kā valdība varētu rīkoties un rīkosies turpmāk, lai nodrošinātu līdzfinansējumu un samazinātu birokrātiskos šķēršļus. Par šo pašu jautājumu šodien klausīšos Saeimas atbildīgās komisijas sanāksmi, lai tiešām sekotu līdzi, kas notiek ar struktūrfondiem, un vai mēs tiešām šo vienīgo ekonomikas stimulācijas paketi izmantojam lietderīgi un mērķiem, kam tā ir domāta.

Otrs temats. Es, protams, apsveicu Ministru kabinetu ar to, ka uz Saeimu vakar tika virzīti grozījumi Krimināllikumā par to, ka kriminālatbildība iestāsies par pārkāpumiem partiju finansēšanā lielos apmēros. Ceru, ka Saeimas deputāti nevilcināsies ar šā jautājuma tālāku izskatīšanu un arī lēmuma pieņemšanu.

Un, protams, es informēju Ministru prezidentu par sanāksmi, kas šodien bija Rīgas pilī par krāpšanām Rīgas pilsētas un sevišķi vecpilsētas restorānos, kurās cieš ne tikai ārzemnieki. Klāt bija gan ģenerālprokurors, gan policijas vadība, gan pašvaldības policijas vadība, gan Rīgas mērs, gan iekšlietu ministre. Un mani pārsteidza tas, cik “bezzobaina” ir Valsts policija un arī Rīgas pašvaldība, lai likvidētu šo kauna traipu no Vecrīgas.

Mēs ar Ministru prezidentu vienojāmies, ka abi rīkosimies, ne tikai runāsim. Es pieprasīju divu nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus visiem likumu grozījumiem, kas ir nepieciešami, lai pašvaldība varētu rīkoties un tai būtu brīvas rokas. Ja būs nepieciešams, tad to pašu darīs arī Ministru prezidents. Tāpat gaidu arī skaidru grupas darba plānu, ko darīs tiesībsargājošās iestādes. Tas ir vienkārši nepieļaujami, ka mums ir nesodāmība, krimināla nesodāmība, ka policija ir tik bezspēcīga šajā lietā un ka šāds jautājums ir jāapspriež Valsts prezidenta rezidencē. Tātad tas jau ir pārāk tālu aizgājis.

Jautājums: Vai, jūsuprāt, ir pareizi, ka valdība Saeimā ir iesniegusi tik nepilnīgu budžetu, ka deputāti sāk darbu pie tā, nezinot kāds būs galabudžets. Jo pirms otrā lasījuma to visticamāk sagaidīs vēl ievērojami izdevumu samazinājumi.

V.Zatlers: Tā noteikti ir valdības atbildība, kādu tieši budžeta projektu valdība iesniedz. Bet tā ir arī Saeimas atbildība, kādu budžetu Saeima apstiprina, par kādu budžetu nobalso. Tādēļ šajā procesā ar otro lasījumu, kurā varētu būt gan lielas diskusijas, gan arī varbūt viens otrs radikāls lēmums, mums ar to ir jārēķinās. Galvenais, lai šis budžets būtu tā sabalansēts, lai atbilstu tam ekonomikas glābšanas plānam, kuru Latvijas valdība ir saskaņojusi ar Starptautisko valūtas fondu.

Jautājums: Mans jautājums ir saistībā ar vēlēšanām. Vai pats piedalīsities, un ko varat ieteikt iedzīvotājiem, izvēloties nākamos pašvaldību deputātus un Latvijas pārstāvjus Eiroparlamentā?

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Noteikti piedalīšos. Jau iepriekšējās vēlēšanās parādīju savu pasi, kurā ir pilnīgi visi zīmodziņi no vēlēšanām, cik ir iespējami, kā kolekcija. Katram pilsonim ir jāpiedalās vēlēšanās. Un jo grūtāka ir situācija, gan ekonomiskā, gan arī sadzīviskā un sociālā, jo pilsonim jābūt aktīvākam. Šobrīd ir jāpanāk, lai pilsoņi noteikti aizietu uz vēlēšanu iecirkņiem un izdarītu savu izvēli. Izvēli, kuras izdarīšanai viņi ir novērtējuši situāciju savā novadā, savā pilsētā un uzticējušies kādam konkrētam cilvēkam vai politiskajam spēkam, kas, pilsoņuprāt, spēs izvest mūsu valsti no ekonomiskās krīzes un arī atrisināt tos pašvaldības reorganizācijas uzdevumus, kas šobrīd stāv priekšā, – reģionālā reforma, tātad jaunie novadi.

Ir daudz lielāka izvēle, un tas, kurš stāvēs maliņā, pēc tam noteikti būs neapmierināts un nevarēs nevienu vainot, jo tādā gadījumā pilsonis būs upurējis savas vienīgās politiskās tiesības, kas viņam tiek dotas un faktiski ir arī viņa pienākums. Tāpat ir jāpadomā, kurš veiksmīgāk risinās skolu reformu un kurš risinās veselības aprūpes reformu. Šajās vēlēšanās kā nevienās iepriekš ir svarīga tieši pilsoņu piedalīšanās un viedokļa paušana, jo ļoti daudz nākamajos trīs mēnešos būs atkarīgs tieši no jaunievēlētajiem deputātiem, vai dzīve ies augšup vai lejup. Un nebūs tā, ka pilsonis nevar ietekmēt šo procesu. Pilsonis vistiešākajā veidā ietekmē šo procesu. Neapmierinātība varētu būt tikai tad, ja kāds ir stāvējis malā.

Jautājums: Kā jūs vērtējat to, ka vismaz Rīgā varētu uzvarēt tā dēvētās krievvalodīgās partijas?

V.Zatlers: Ja visi ies uz vēlēšanām un ideālajā variantā būs vairāk nekā 80 procentu vēlētāju līdzdalība, tā precīzi atspoguļos situāciju, kāda Rīgā ir: kādi politiskie spēki ir gatavi uzņemties atbildību, un ne tikai gatavi, bet arī kurus politiskos spēkus pilsoņi atbalsta. Varbūt es nosaucu fantastisku skaitli – 80 procentu dalība, jo līdz šim tā ir bijusi starp 50 un 60 procentiem. Tas nozīmē, ka Rīgas likteni izšķir ne vairāk kā ceturtā daļa no tās iedzīvotājiem. To nedrīkst pieļaut, visiem ir jāiet uz vēlēšanām.

Jautājums: Premjers ir izteicis viedokli, ka eiro ieviešana tiek atlikta uz 2013.gadu, un faktiski šis stratēģiskais mērķis, kā liecina signāli no Latvijas Bankas, varētu tikt apdraudēts, jo citi rādītāji varētu pasliktināties. Vai jūs nesatrauc šādi paziņojumi?

V.Zatlers: Sākšu ar vēsturi. Stratēģiskais mērķis bija eiro ieviešana 2008.gada 1.janvārī. Mēs to neesam izdarījuši, tātad mūsu valdības, kas strādāja līdz 2008.gadam, nav to izdarījušas. Tas mums radīja ļoti daudz problēmu, kad pasaulē sākās finanšu un ekonomiskā krīze. Tas rada problēmas vēl šodien, problēmas, bez kurām mēs varējām iztikt. Tāpēc mērķis – eiro 2012.gadā vai 2013.gadā – ir pilnīgi noteikts un tam jābūt atbalstam gan no valdības puses, gan no Latvijas Bankas puses, gan no uzņēmēju un sabiedrības puses. Jo tālāk mēs atliksim šā mērķa izpildi, jo vairāk grūtību mums būs priekšā. Pašu radītu grūtību, nevis kāda cita radītu.

Valsts prezidenta preses dienesta preses brīfinga transkripts pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 2009.gada 3.jūnijā