Par ES lauksaimniecības maksājumu izlīdzināšanu

Diskusijās par Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikas vienkāršošanu Latvijas pārstāvji turpinās iestāties par ES lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu visu dalībvalstu lauksaimniekiem, 20.maijā, apstiprinot nacionālās pozīcijas ES Lauksaimniecības ministru padomei, noskaidroja Saeimas Eiropas lietu komisija.

Latvija atbalsta vairumu Eiropas Komisijas rosināto lauksaimniecības politikas vienkāršošanas pasākumu, tomēr vēlas iet tālāk un iestājas, lai tiktu veikti ne tikai nelieli tehniski uzlabojumi, bet arī nopietna nozares politikas reforma, deputātus informēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arnis Lapiņš. Latvija joprojām par galveno mērķi uzskata ES lauksaimniecības tiešo maksājumu izlīdzināšanu, lai arī jauno dalībvalstu zemnieki būtu vienlīdzīgās konkurences pozīcijās ar veco dalībvalstu lauksaimniekiem. Būtiski ir panākt, lai izlīdzināšana stātos spēkā 2013.gadā līdz ar jauno ES budžeta periodu.

Eiropas lietu komisijas sekretārs Andis Kāposts pauda bažas, vai tuvāko gadu laikā būs kādi pasākumi Latvijas zemnieku konkurētspējas veicināšanai. A.Lapiņš apliecināja, ka tiek plānoti vairāki lauksaimnieciskās ražošanas atbalsta pasākumi, tostarp arī valsts subsīdijas, ciktāl tās pieļauj ES.

Deputāte Sandra Kalniete rosināja skaidri definēt, kādos gadījumos lauksaimnieciska darbība uzskatāma par ražošanu un kādos – par lauku dzīvesveidu. Tāpat Latvijā beidzot jānosaka prioritārās lauksaimniecības nozares, kurās mudināt zemniekus strādāt. “Līdz šim mēs finansējumu tikai sadalījām tā, lai kaut kas nedaudz tiktu katram, un šāda politika vairāk atgādina sociālo atbalstu, nevis atbalstu lauksaimniecības ražošanai,” teica S.Kalniete.

Savukārt deputāts Artis Pabriks aicināja Latviju diskusijās par ES lauksaimniecības politikas maiņu ieņemt pēc iespējas liberālāku pozīciju, jo tikai tā būs iespējams panākt, lai vecās dalībvalstis atteiktos no savas finansējuma daļas. “Pretējā gadījumā, vai jūs tiešām cerat, ka ekonomiskās krīzes laikā franči un vācieši jaunajām dalībvalstīm atdos savus maksājumus?” retoriski vaicāja deputāts.

Šādam viedoklim piekrita arī S.Kalniete, uzsverot, ka Latvijai jāieņem tāda pozīcija, kas ļautu iegūt pēc iespējas lielāku finansējumu. “Nesaku, ka pilnībā jānojauc Kopējā lauksaimniecības politika, tomēr mums labāk to pēc iespējas liberalizēt,” teica deputāte.

Saeimas preses dienests