Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2009.gada 27.maijā

 

FM: Par papildu ierobežojumiem 2009.gada atlīdzībās visiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem

27.maijā Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Likumā par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā un Likumā par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu.

Grozījumi Likumā par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā paredz papildu pasākumus atlīdzību ierobežošanai, kā arī vienotas likuma normas par atlīdzību visām valsts institūcijām.

Izmaiņas paredz, ka šogad valsts sektorā strādājošajiem netiek izmaksātas ne tikai prēmijas un naudas balvas, bet netiek veikta arī materiālā stimulēšana un maksāti atvaļinājuma pabalsti. Grozījumi arī nosaka, ka prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku) vienlaikus var aizvietot ne vairāk kā viena amatpersona (darbinieks).

Lai nodrošinātu finansējuma samazinājumu atlīdzībai papildus citiem likumā paredzētajiem pasākumiem, ar grozījumiem tiek paredzēts, ka mēnešalgas samazināšanas rezultātā saglabājama mēnešalga, kas nav mazāka par 270 latiem. Tāpat tiek konkretizēta nepilna darba laika noteikšana, kuru institūcija var reglamentēt, lai nodrošinātu kopējā atlīdzībai paredzētā finansējuma samazinājumu.

Tāpat valdība vienojās, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem 2009.gadā saistībā ar ekonomisko situāciju valstī atlaišanas pabalstu izmaksā tikai vienas mēnešalgas apmērā. Līdz šim atlaišanas pabalsts atbilstoši Darba likumam bija vienas līdz četru mēnešalgu apmērā atkarībā no darba stāža.

Veiktās izmaiņas nosaka arī ierobežojumu kompensācijas vai pabalsta izmaksai pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputātiem sakarā ar deputāta pilnvaru izbeigšanos, ja divu nedēļu laikā deputāts netiek atjaunots amatā vai ja pašvaldību apvienošanas rezultātā deputātam netiek piedāvāts līdzvērtīgs amats. Tādējādi šobrīd esošais kompensācijas un pabalsta apmērs trīs amatalgu apmērā tiek aizstāts ar vienu amatalgu.

 

FM: Par banku finansiālās stabilitātes veicināšanu

27.maijā Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē valdība atbalstīja grozījumus likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Grozījumi veikti, lai veicinātu banku finansiālo stabilitāti krīzes apstākļos.

Grozījumi paredz UIN nepiemērot ienākumam no banku akciju pārdošanas trīs gadu laikā no to iegūšanas brīža, ja akcijas iegūtas, pārvēršot aizdevumu par ieguldījumu bankas pamatkapitālā jeb veicot aizdevuma kapitalizāciju. Šis atvieglojums piemērojams bankas finansiālās atveseļošanas ietvaros.

Tāpat grozījumi likumā paredz atlikt UIN maksājumus valsts budžetā par bankas aprēķināto procentu maksājumiem nerezidentiem. Minētais attiecas uz tādiem procentu maksājumiem, kas saistību pārjaunošanas rezultātā pievienoti aizdevuma pamatsummai pirms aizdevumu kapitalizācijas.

Tādējādi tiks nodrošināta banku, kuras nonākušas finansiālās grūtībās, turpmāka sekmīga darbība un līdz šim piesaistīto finanšu līdzekļu Latvijas bankās saglabāšana.

Grozījumi arī precizē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību statusu atbilstoši Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā. Tie paredz, ka īpašā nodokļa maksāšanas kārtība (katrs biedrs ienākuma nodokli maksā patstāvīgi) turpmāk attieksies uz tādām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kuras kvalificējas normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai.

 

FM: Par akcīzes nodokļa piemērošanu biodegvielai

Valdība 27.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Likumā par akcīzes nodokli.

Izmaiņas tiesību aktā izstrādātas saistībā ar 5% obligāto biodegvielas piejaukuma ieviešanu fosilajai degvielai, kā arī lai veicinātu biodegvielas ražošanu un izmantošanu.

Grozījumi likumā paredz diferencēt akcīzes nodokļa likmes iezīmētai (marķētai) degvielai, kuru izmanto par kurināmo, jo biodegvielas pašizmaksa ir augstāka nekā fosilajai degvielai. Likumā plānots noteikt, ka degvielai ar biodegvielas piejaukumu akcīzes nodoklis būs 15 lati par 1000 litriem, bet bez piejaukuma – 40 lati par 1000 litriem.

Saskaņā ar FM sagatavotajiem grozījumiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, ārvalstu pārstāvjiem un organizācijām plānots atmaksāt akcīzes nodokli par degvielu ar obligāto 5% biodegvielas piejaukumu pēc likmes, kas samazināta, ņemot vērā 5% biodegvielas piejaukumu, lai akcīzes nodokļa atmaksa nepārsniegtu patiesībā samaksāto akcīzes nodokļa apjomu.

Tāpat ar izmaiņām tiesību aktā plānots noteikt konkrētu akcīzes nodokļa likmi bezsvina benzīna un etilspirta maisījumam ar spirta īpatsvaru no 70 līdz 95 tilpumprocentiem, lai novērstu problēmas, kas saistītas ar šāda degvielas maisījuma apriti un realizāciju.

Tā kā ar nākamā gada 1.janvāri beidzas Enerģijas nodokļu direktīvā Latvijai paredzētais pārejas periods akcīzes nodokļa atmaksai par degvieleļļu (mazutu), kas izmantota siltuma ražošanai telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, no likuma plānots izslēgt šo normu. Tādējādi ar 2010.gada 1.janvāri minētajā gadījumā degvieleļļai (mazutam) piemēros akcīzes nodokļa standarta likmi – 11 lati par 1000 kg.

Ņemot vērā, ka ir paredzēts pārejas periods obligātā 5% biodegvielas piejaukuma ieviešanai līdz 2009.gada 1.oktobrim, izmaiņas likumā paredz, ka normas par diferencētu nodokļa piemērošanu kurināmajam atkarībā no biodegvielas satura, akcīzes nodokļa atmaksu un normas par degvieleļļas (mazuta) atmaksāšanu izslēgšanu stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Ar grozījumiem likumā par akcīzes nodokli veikti arī citi redakcionāli precizējumi. Par izmaiņām tiesību aktā vēl lems Saeimā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par izdienas pabalsta atcelšanu

Budžeta līdzekļu samazinājuma dēļ policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem un citu Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām pakāpēm tomēr varētu netikt izmaksāts pabalsts par katru piecu gadu izdienu, kā to nosaka pašlaik spēkā esošā likumdošana. Par pabalsta atcelšanu 27.maijā vienojās valdība sasauktajā ārkārtas sēdē, taču izmaiņas vēl jāapstiprina Saeimā.

Lai arī IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 37.panta sestā daļa nosaka, ka amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem saņem vienreizēju pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā, tomēr pašlaik budžetā naudas šādiem pabalstiem ministrijai nav. Jau šogad Valsts robežsardzei pabalstos vajadzētu izmaksāt vairāk nekā pusmiljonu latu, taču šādi izdevumi nav iespējami pašreizējā budžeta ietvaros. Kā norāda robežsardzē, pabalstu izmaksa būtu iespējama tikai tad, ja līdzekļu piesaistes nolūkā no dienesta atbrīvotu citus darbiniekus, taču šāda situācija nav pieļaujama, jo tas būtiski ietekmētu robežsardzes funkciju veikšanu un valsts drošību.

Kopumā šogad pabalsts būtu izmaksājams 448 amatpersonām, nākamgad – 361 amatpersonai, bet 2011.gadā pabalstu saņēmēju skaits palielinātos gandrīz trīsdesmit reizes – aptuveni 10 800 dienestu amatpersonām. Tas skaidrojams ar to, ka 2011.gadā pirmo reizi pabalstu izmaksu sagaidītu ne tikai robežsargi, bet arī policisti, ugunsdzēsēji un citu saistīto dienestu pārstāvji.

Darbinieku materiālā stimulēšana par katriem nepārtrauktiem dienestā pavadītiem pieciem gadiem Valsts robežsardzes amatpersonām ir pārmantota no laika, kad šis dienests vēl bija Aizsardzības ministrijas padotībā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas sociālās garantijas arī pārējo Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kopš 2006.gada 1.oktobra šī norma attiecināta arī uz citu dienestu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tas nozīmē, ka visu iestāžu amatpersonām šis pabalsts pirmo reizi pienāktos 2011.gadā.

IeM izstrādātais likuma grozījumu projekts paredz no šāda pabalsta izmaksas atteikties no šā gada 1.jūlija, taču tie robežsargi, kas piecu gadu izdienu sasniedz līdz šim datumam, normatīvo aktu noteiktajā kārtībā pabalstu saņems.

Plānotās izmaiņas saskaņotas ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju. Tagad tās jāpieņem vēl Saeimā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par pašvaldību iespējām skolu tīkla sakārtošanā

Lai paplašinātu iespējas skolu tīkla sakārtošanai pašvaldībās un nodrošinātu efektīvāku finanšu resursu izmantošanu pēc finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” ieviešanas ar nākamo – 2009./2010.mācību gadu, vienlaikus radot iespēju nodrošināt pamatizglītības apguvi iespējami tuvāk skolēnu dzīvesvietai, 27.maijā Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Grozījumi gan uzlabos izglītības sistēmas pārvaldību, gan arī nodrošinās finanšu resursu efektīvāku izlietojumu un caurskatāmību mērķdotācijas pedagogu atalgojuma aprēķināšanā, par kuras nepieciešamību norādījusi Valsts kontrole.

Grozījumi paredz, ka līdzšinējo MK noteikumu, kuri nosaka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu skolēnu, vietā tiks izstrādāti jauni MK noteikumi. Tie noteiks kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta finansējumu vienam skolēnam vispārējās izglītības programmu apguvei atbilstoši finansēšanas principam “nauda seko skolēnam”.

Lai atbilstoši principa “nauda seko skolēnam” novadam paredzētajiem finanšu resursiem pedagogu atalgojumam būtu iespējams nodrošināt skolas pastāvēšanu un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanu, grozījumi paredz atteikties no līdz šim MK noteiktā minimālā skolēnu skaita klasē un pirmsskolas izglītības iestādes grupās valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, deleģējot šāda veida normatīvus noteikt pilsētu un novadu pašvaldībām, kam tiks dota iespēja pašiem lemt par to, cik skolēniem ir jābūt klasē.

Grozījumi paredz Vispārējās izglītības likumu papildināt ar punktu, kas paredz, ka izglītības iestāde varēs veidot filiāles kā skolas struktūrvienības izglītības programmu īstenošanai teritoriāli citā vietā. Tādējādi bērniem tiks nodrošināta iespēja pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai iegūt izglītību sākumskolas posmā vai pilnu pamatizglītību, ekonomējot līdzekļus, kas paredzēti administratīvajiem izdevumiem.

Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par lēmumu izveidot valsts reģionālo pārvaldi

27.maijā Ministru kabinets ārkārtas sēdē vienojās par valsts reģionālās pārvaldes izveidošanu. Saskaņā ar pieņemto MK lēmumu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) līdz šā gada 5.jūnijam ir jāsagatavo priekšlikumi grozījumiem Reģionālās attīstības likumā par reģionālās pārvaldes izveidošanu un darbību plānošanas reģionos. Papildus RAPLM jāizstrādā grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, grozot tiesību normas, kas paredz, ka apriņķis ir administratīva teritorija, kurā pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. Vienlaikus tiks precizēti likumā noteiktie termiņi par apriņķu izveidošanu un darbību.

RAPLM jautājumu par valsts pārvaldes funkciju nodošanu reģioniem aktualizēja saistībā ar nozaru ministriju iecerēm budžeta taupības nolūkā reorganizēt vai likvidēt valsts iestāžu reģionālās struktūrvienības, kas var negatīvi ietekmēt valsts pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Saskaņā ar RAPLM apkopoto informāciju, piemēram, Finanšu ministrija plāno 27 Valsts kases norēķinu centrus samazināt 59 darba vietas. Valsts ieņēmuma dienestā plānots likvidēt 1200 darba vietas centrālajā aparātā un reģionālajās struktūrvienībās. Tieslietu ministrija Valsts zemes dienesta reģionālajās nodaļās samazinās 61 darba vietas, savukārt Iekšlietu ministrija 116 darbiniekus Valsts robežsardzes reģionālajās pārvaldēs. Satiksmes ministrija Ekonomikas ministrija likvidēs visas Valsts būvinspekcijas reģionālās vienības un Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras reģionālās nodaļas Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Rēzeknē. Tāpat arī citas ministrijas strukturālo reformu ietvaros plāno reorganizēt vai likvidēt reģionālās struktūrvienības.

Apkopojot informāciju no reģioniem, ir secināts, ka ministriju visu reģionālo institūciju apvienošana reģionos, tādējādi izslēdzot funkciju dublēšanos un optimizējot vispārējo administrēšanu, samazinās kopējos pārvaldes izdevumus par 25-30%.

Šobrīd plānošanas reģionu - Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas – kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Plānošanas reģionu uzdevums ir noteikt reģiona ilgtermiņa attīstības principus, mērķus un prioritātes, kā arī sadarbībā ar pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm izstrādāt, vadīt un uzraudzīt ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un ieviešanu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Civilprocesa likumā

27.maijā Ministru kabinets ārkārtas sēdē akceptēja grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kas paredz izslēgt zvērinātiem tiesu izpildītājiem pienākumu reizi pusgadā pārbaudīt parādnieka mantu un ienākumus uzturlīdzekļu parāda piedziņas lietās, kurās piedzinēja vietā stājusies Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācija (UGFA). Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, CPL uzskaitītas lietu kategorijas, kurās piedzinēji ir atbrīvoti no spriedumu izpildes izdevumu samaksas, proti, prasībās par darba samaksas piedziņu, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu, gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos u.c. Minētajos gadījumos izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

Pašlaik TM budžetā zvērinātu tiesu izpildītāju vajadzībām piešķirti valsts budžeta līdzekļi 222 162 lati gadā. No tiem TM iesniegto zvērinātu tiesu izpildītāju valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu un rēķinu apmaksas nodrošināšanai gadā atvēlēti 123 522 lati.

Ņemot vērā jau šobrīd ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, kā arī ievērojot plānotās izmaiņas attiecībā uz valsts 2009.gada budžetu, jārod risinājums, kas ļautu samazināt sprieduma izpildes izdevumu apmēru.

Viena no izpildu lietu kategorijām, kurās zvērināti tiesu izpildītāji nodrošina piespiedu izpildi, ir prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem. Minētā izpildu lietu kategorija veido aptuveni 11% no visām zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā esošajām izpildu lietām.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, gadījumā, ja parādniekam uzturlīdzekļu piedziņas lietā netiek konstatēti ienākumi vai manta, uz kuru varētu tikt vērsta piedziņa, zvērināts tiesu izpildītājs piedzinējam izsniedz izziņu par piedziņas neiespējamību, kas ļauj piedzinējam ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu vērsties UGFA.

Savukārt UGFA lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksāšanu, izmaksas pārtraukšanu vai izbeigšanu paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta. No lēmuma saņemšanas dienas UGFA uzturlīdzekļu piedziņas lietā piedzinējam izmaksāto summu un likumisko procentu apmērā kļūst par piedzinēju un var lūgt vērst piedziņu uz parādnieka kustamo mantu, nekustamo īpašumu un naudas līdzekļiem. Saņemot lēmumu no UGFA, tiesu izpildītājam parādnieka mantas pārbaude ir jāveic ne retāk kā reizi pusgadā.

Saskaņā ar CPL prasībām par uzturlīdzekļu piedziņu piedzinēji ir atbrīvoti no spriedumu izpildes izdevumu iemaksas tiesu izpildītājam. Turklāt no piedziņas izdevumu samaksas ir atbrīvota arī valsts, tai skaitā UGFA.

Tādējādi sprieduma izpildes izdevumus (izdevumus, kas saistīti ar informācijas iegūšanu, kā arī izdevumus, kas tiesu izpildītājam radušies, braucot uz sprieduma izpildes vietu, tiesu izpildītājam atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem) lietās, kurās veicama uzturlīdzekļu parāda piedziņa, tiesu izpildītājam atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi secināms, ka šobrīd no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta dubulta parādnieka ienākumu kontrole.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams nodrošināt efektīvu un no ekonomiskā viedokļa adekvātu izpildes nodrošināšanai nepieciešamās informācijas ieguves kārtību uzturlīdzekļu parāda piedziņas lietās.

Likumu grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”

27.maijā Ministru kabinets ārkārtas sēdē akceptēja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā un Informācijas atklātības likumā. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas (DVI) speciālisti.

Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka, ka personām, kas vēlas veikt personas datu apstrādes auditus, ir jāakreditējas DVI, kā arī ir noteiktas prasības auditoru kvalifikācijai un akreditācijas procesa kārtībai inspekcijā. Tā kā Ministru kabinets jau ir noteicis precīzas prasības minētajiem auditoriem, tad nav papildus jātērē ne auditoru laiks akreditācijas procesam, ne DVI ierobežotie resursi, izskatot iesniegtos auditoru dokumentus un vērtējot to atbilstību Ministru kabineta noteikumiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka nodevas objektu par personas datu apstrādes ārējā auditora pirmreizēju akreditāciju, atkārtotu akreditāciju, akreditācijas termiņa pagarināšanu, akreditācijas apliecības dublikāta izsniegšanu un akreditācijas darbības atjaunošanu. Ņemot vērā minēto, ja personas, kas vēlas veikt personas datu apstrādes auditus, neakreditējas DVI, tad jāizslēdz norma par valsts nodevu no likuma “Par nodokļiem un nodevām”.

Likumu grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā

Ministru kabinets 27.maijā akceptēja izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz, ka no šā gada 1.jūlija vairs netiks nodrošināta juridiskās palīdzība administratīvajās lietās.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, patlaban valsts nodrošina juridisko palīdzību administratīvajās lietās – konsultāciju pirmstiesas, tiesvedības un tiesu nolēmuma izpildes stadijā, procesuāla dokumenta sagatavošanu pirmstiesas, tiesvedības un tiesu nolēmuma izpildes stadijā un pārstāvību tiesā, ierobežojot palīdzības apjomu stundās un noteiktu darbību veidā. Valsts sedz izdevumus par konsultāciju ne vairāk par piecām stundām vienas administratīvas lietas ietvaros, izdevumus ne vairāk kā par trīs procesuālo dokumentu sagatavošanu vienas administratīvas lietas ietvaros un izdevumus par pārstāvību tiesā ne vairāk kā par 40 stundām vienas lietas ietvaros.

Saskaņā ar Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA) sniegto informāciju 2008.gadā ir pieņemti 82 lēmumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu administratīvajās lietās, kā arī izmaksāti 2268,06 lati.

Kā norāda likumprojekta autori, lai ierosinātu administratīvo lietu iestādē, persona var vērsties ar mutvārdu vai rakstveida iesniegumu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta un prasījums. Ja lieta nonāk tiesā, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips). Ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas.

Līdz ar to secināms, ka iesnieguma vai pieteikuma sastādīšanai un iesniegšanai iestādē vai Administratīvajā rajona tiesā, lai apstrīdētu izdoto administratīvo aktu, nav nepieciešamas speciālas juridiskas zināšanas un personai nepastāv šķēršļi, lai realizētu savas tiesības.

Ievērojot minēto, nolemts no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma izslēgt normas, kas paredz valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanu administratīvajās lietās.

Šis nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad juridiskās palīdzības sniegšanas administratīvajā lietā nepieciešamība izriet no Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām.

Plānots, ka šīs un citas izmaiņas likumā stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Iesniegumus par juridisko palīdzību, kuri JPA būs saņemti līdz šā gada 1.jūlijam, JPA izskatīs, juridisko palīdzību piešķirs un nodrošinās iepriekšējā kārtībā un apjomā.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā

27.maijā Ministru kabinets ārkārtas sēdē akceptēja grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas (DVI) speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums veikt pasākumus, lai aizsargātu no aizliegtu komerciālu paziņojumu saņemšanas abonentus, kas ir fiziskas personas. Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt arī pienācīgu aizsardzību abonentiem, kas ir juridiskas personas. Piemēram, dalībvalstīm ir tiesības noteikt, ka komerciālus paziņojumus juridiskām personām var sūtīt, neiegūstot piekrišanu, bet nodrošinot iespēju atteikties no turpmāku komerciālu paziņojumu saņemšanas.

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums tiks precizēts, nosakot, ka komerciālu paziņojumu sūtīšanas aizliegums, nesaņemot piekrišanu vai nepastāvot visiem likumā esošajiem nosacījumiem, attieksies tikai uz komerciālu paziņojumu saņēmējiem, kas ir fiziskas personas. Komerciālo paziņojumu saņēmējiem, kas ir juridiskas personas, būs aizliegts sūtīt paziņojumus, ja tām netiks nodrošināta iespēja atteikties no turpmāku komerciālu paziņojumu saņemšanas.

Ar grozījumiem paredzēs, ka uzraudzības iestādei būs pienākums veikt pārbaudi par šā likuma ievērošanu, ja viena gada laikā viens pakalpojuma saņēmējs būs saņēmis vismaz desmit komerciālus paziņojumus no viena pakalpojuma sniedzēja un ja pakalpojuma saņēmējs ir iesniedzis uzraudzības iestādei par to sūdzību. Tādējādi samazināsies DVI iesniegto sūdzību skaits par aizliegtiem komerciāliem paziņojumiem.

Samazinoties iesniegto sūdzību skaitam, DVI tiks nodrošināta iespēja tās kapacitāti izmantot lietderīgāk un efektīvāk – ietaupīt resursus, kas tiek tērēti sūdzību izskatīšanai, veikt preventīvus pasākumus, samazinot nākotnē iespējamos pārkāpumus, un atklāt un piemērot atbildību par būtiskiem pārkāpumiem.

Likumu grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par izmaiņām likumā “Par zemes komisijām”

27.maijā Ministru kabinets akceptēja izmaiņas likumā “Par zemes komisijām”, kas paredz, ka Valsts zemes dienests (VZD) vairs nenodrošinās pilsētu zemes komisiju finansēšanu no valsts pamatbudžeta un izbeigs darba tiesiskās attiecības ar pilsētas zemes komisiju priekšsēdētājiem līdz šā gada 30.jūnijam.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, likuma “Par zemes komisijām” pārejas noteikumi paredz, ka no 1997.gada 1.janvāra līdz pilsētu un pagastu zemes komisiju darbības izbeigšanai to finansiālo nodrošinājumu no valsts pamatbudžeta veic VZD. Lai pilsētas zemes komisijas priekšsēdētājam nomaksātu atalgojumu un sociālo nodokli, VZD noslēdza darba līgumu ar pašvaldības iecelto amatpersonu – pilsētas zemes komisijas priekšsēdētāju. Šādā situācijā pilsētas zemes komisijas priekšsēdētājs vienlaicīgi atrodas darba tiesiskajās attiecībās gan ar VZD, gan attiecīgo pilsētas pašvaldību, jo pilsētas zemes komisija tiek uzskatīta par pašvaldības patstāvīgo komisiju.

Pilsētu zemes komisiju priekšsēdētāju atalgojuma finansēšanai Valsts zemes dienests no 1997.gada un turpmākajos gados saņēma bāzes finansējumu 65 000 latu. Kopš 1997.gada piešķirtais finansējums 65 000 latu šobrīd ir nepietiekams, lai nodrošinātu 51 pilsētu zemes komisiju priekšsēdētāja atalgojuma finansēšanu atbilstoši valstī noteiktajai darba samaksas sistēmai, tādēļ daļu no darba samaksas, apdrošināšanu un veselības pārbaudes Valsts zemes dienests finansēja no saviem ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Ievērojot minēto un ekonomisko situāciju valstī, jau apstiprināto valsts budžetu 2009.gadam un plānotos grozījumus valsts budžetā, VZD nav iespējams turpināt nodrošināt atlīdzības izmaksu 51 pilsētas zemes komisijas priekšsēdētājam.

Tādēļ paredzēts noteikt, ka turpmāk pilsētu zemes komisiju priekšsēdētāju darbu saskaņā ar likumu “Par zemes komisijām” finansēs pašvaldība.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā

27.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežotu vides piesārņošanu un veicinātu jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī lai novērstu praksē konstatētās problēmas, aprēķinot un maksājot dabas resursu nodokli.

Likumprojekts paredz paaugstināt nodokļa likmes par zemes dzīļu resursu ieguvi, sākot no 2010.gada 1.janvāra, un par sadzīves atkritumu apglabāšanu un būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apglabāšanu neapstrādātā veidā 2010. un 2012.gadā. Likumprojekts precizē, ka nodokli par pazemes ūdeņu, saldūdeņu, minerālūdeņu un avotu ūdeņu, ko realizē tālāk, ieguvi maksā par taksācijas periodā faktisko iegūto apjomu.

Likuma grozījumos precizēts, kas maksā nodokli par iepakojumu gadījumos, ja persona, kura ražo un realizē preces Latvijas Republikas teritorijā vai ieved preces iepakojumā no citām valstīm, izmanto atkārtoti lietojamu iepakojumu, ko nomā no citas personas.

Saskaņā ar likumprojektu Ministru kabinetam jānosaka izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgo preču atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līguma, ko slēdz nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs ar Vides ministrijas padotībā esošu iestādi, saturs, kā arī tas, ka, izbeidzot šo apsaimniekošanas līgumu, nodokļa maksātājam vai apsaimniekotājam trīs mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas jāiesniedz informācija par radušos atkritumu savākšanu, reģenerāciju un pārstrādi.

Likumprojekts nosaka, ka nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē noteiktā laika periodā, kas saistīts ar iekārtai netipisku darbību (piemēram, jaunas iekārtas testēšanu, rekonstrukciju), aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limita robežās emitēto piesārņojumu.

Tiek paaugstināta nodokļa likme par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas: enerģētikas iekārtām – sākot no 2010.gada 1.janvāra, bet rūpniecības iekārtām – no 2013.gada.

Saskaņā ar likumprojektu no likuma tiek izslēgta norma par C kategorijas piesārņojošās darbības deklarāciju un tās iesniegšanu Valsts vides dienesta reģionālajās pārvaldēs, kā rezultātā tiks samazināts administratīvais slogs komersantiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par Ciltsdarba valsts inspekcijas funkciju nodošanu Pārtikas un veterinārajam dienestam un Lauksaimniecības datu centram

Valdība 27.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ciltsdarba likumā, kuros paredzēts, ka Ciltsdarba valsts inspekcijas funkcijas pārņems Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Lauksaimniecības datu centrs (LDC). Grozījumi veikti, jo no 2009.gada 1.jūlija tiek reorganizēta Ciltsdarba valsts inspekcija.

Likuma grozījumos noteikts, ka Pārtikas un veterinārais dienests turpmāk kontrolēs komersanta uzņēmumus, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju. Tāpat PVD kontrolēs šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, kā arī personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību un mākslīgo apsēklošanu.

Savukārt LDC pārņems tās Ciltsdarba valsts inspekcijas funkcijas ciltsdarba jomā, kuras saistītas ar šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju atzīšanu, personu sertificēšanu un jaunu lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu apstiprināšanu un reģistrēšanu, komersanta uzņēmuma atbilstības izvērtēšanu un reģistrēšanu, normatīvajiem aktiem par ciltsdarbu neatbilstošas ciltsdokumentācijas un darbības apturēšanu un anulēšanu, kā arī slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību.

Grozījumi likumā stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā.

 

ZM: Par Sanitārās robežinspekcijas reorganizāciju

Valdība 27.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā.

Grozījumi veikti saskaņā ar ZM pakļautībā esošo iestāžu strukturālajām izmaiņām – tiek reorganizēta Sanitārā robežinspekcija, likvidējot to kā atsevišķu struktūrvienību un iekļaujot PVD sastāvā. Likumprojekti paredz, ka Sanitārās robežinspekcijas funkcijas turpmāk veiks Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kā arī tika precizēti PVD amatpersonu – inspektoru – amatu nosaukumi.

Līdz šim Pārtikas aprites uzraudzības likums noteica, ka Pārtikas un veterinārajā dienestā ietilpst centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, Sanitārā robežinspekcija, Nacionālais diagnostikas centrs, laboratorijas un Pārtikas centrs.

Savukārt Veterinārmedicīnas likums noteica, ka veterināro kontroli uz valsts robežas, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās veic Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija.

Reorganizējot Sanitāro robežinspekciju un iekļaujot to PVD sastāvā, ir samazinātas 11 amata vietas.

Izstrādātie likumprojekti paredz, ka minētie grozījumi stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa