Par kvalitatīvu valsts pakalpojumu nodrošināšanu reģionu iedzīvotājiem

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija:

20.maijā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres Laimdotas Straujumas vadībā notika trīspusējā sanāksme, kurā Ekonomikas un Satiksmes ministrija un plānošanas reģionu pārstāvji diskutēja par ministriju plānotajām strukturālajām reformām.

Sākot diskusiju, valsts sekretāre L.Straujuma akcentēja, ka tikšanās mērķis ir veicināt diskusiju ar ministrijām un plānošanas reģioniem par pieejamu un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu reģionos. “Jārod kopīgs risinājums, lai reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu ērti un pieejami visi nepieciešamie valsts pakalpojumi, turklāt valsts pārvaldes strukturālo reformu rezultātā nedrīkst pieļaut darba vietu samazināšanos reģionos,” pauda L.Straujuma.

Plānošanas reģionu pārstāvji tika iepazīstināti ar Ekonomikas un Satiksmes ministrijas padotības iestāžu strukturālajām izmaiņām. Ekonomikas ministrija plāno reorganizēt pakļautībā esošās reģionālās iestādes. Piemēram, plānots likvidēt visas Valsts būvinspekcijas reģionālās vienības. Plānots likvidēt arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras reģionālās nodaļas Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Rēzeknē.

Izvērtējot iespējas samazināt budžeta izdevumus, ministrija plāno likvidēt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru pārvaldes Liepājā un Ventspilī. Centrālā statistikas pārvalde slēgs centrus Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī.

Plānošanas reģionu pārstāvji uzsvēra, ka jāveicina pasākumi komercdarbības vides uzlabošanā, funkcijas nododot reģioniem. Tāpat būtiska ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras saglabāšana reģionos.

Savukārt Satiksmes ministrija iepazīstināja ar sagatavotajiem priekšlikumiem par funkciju deleģēšanu plānošanas reģioniem. Plānots, ka reģioniem varētu tikt nodotas valsts 2.šķiras autoceļu pārvaldīšanas funkcijas un to uzturēšana, sabiedriskā transporta pakalpojumu reģiona teritorijā organizēšana un velotransporta attīstība.

21.maijā plānošanas reģioni tikās ar Kultūras, Izglītības un zinātnes, kā arī Finanšu ministrijas pārstāvjiem un turpināja diskusijas par strukturālajām reformām un valsts budžeta izdevumu samazinājuma ietekmi uz pakalpojumu pieejamību reģionos, nododot funkcijas apriņķu pašvaldībām.

Kultūras ministrijas pārstāvji, iepazīstinot ar sagatavotajiem priekšlikumiem valsts budžeta izdevumu samazināšanai 2009.gadam, akcentēja, ka izstrādātās strukturālās izmaiņas padotības institūcijās nepieļauj darba vietu samazināšanos reģionos.

Kultūras ministrija piedāvā reģionos ieviest piecus reģionālos kultūras ekspertus, kuriem tiktu piešķirts finansējums. Ekspertu uzdevums būtu koordinēt kultūras nozares jautājumus reģionā.

Plānošanas reģionu pārstāvji atzinīgi novērtēja ministrijas piedāvāto funkcijas deleģējumu, kā arī vienojās tuvākajā laikā tikties, lai pārrunātu kultūras ekspertu funkcijas un uzdevumus.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstināja ar plānotajām izmaiņām reģionos, lai tiktu nodrošināta valsts budžeta līdzekļu un profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes racionāla izmantošana.

Profesionālās izglītības iestāžu reorganizācija tiek izvērtēta katrā plānošanas reģionā atsevišķi, atzina IZM pārstāvis. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem ministrija izstrādāja profesionālo izglītības iestāžu un programmu vērtēšanas kritērijus, pēc kuriem izstrādāts reorganizācijas projekts. Ministrija tiekas ar konkrēto pašvaldību un izglītības iestāžu vadītājiem, lai risinātu jautājumus par profesionālo izglītības iestāžu reorganizāciju vai nodošanu pašvaldībām.

Savukārt Finanšu ministrija informēja par strukturālajām izmaiņām tajās padotībā esošajās iestādēs, kuras izvietotas reģionos. Plānots, ka tiks optimizētas Valsts kases reģionālās struktūrvienības, tomēr vēl nav skaidrs, cik struktūrvienības samazinās, kā arī to ģeogrāfiskais izvietojums.

Tāpat tiks optimizēts Valsts ieņēmumu dienests, izveidojot centralizētu vadības struktūru un uzlabojot ārējo un iekšējo klientu apkalpošanu. Reformas rezultātā FM plāno optimāli līdzsvarot klientu apkalpošanas, kontroles un atbalsta funkcijas.

22.maijā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīkotajā trīspusējās tikšanās reizē ar plānošanas reģionu un Labklājības ministrijas (LM) pārstāvjiem tika pārrunāti sociālo pakalpojumu pārvaldes reorganizācijas jautājumi un iespējamās funkcijas, kas tiktu nodotas reģioniem.

Atklājot diskusiju, RAPLM valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka akcentēja, ka, īstenojot valsts pārvaldes strukturālo reformu, jānodrošina kvalitatīvi un pieejami pakalpojumi iedzīvotājiem reģionos, saglabājot darba vietas. Diskusijas mērķis ir vienoties ar ministrijām un plānošanas reģioniem par nepieciešamajiem valsts pakalpojumiem, kurus nodotu reģioniem, lai uzņēmējiem, iedzīvotājiem un sadarbības partneriem arī turpmāk būtu ērti un pieejami nepieciešamie pakalpojumi.

LM informēja par plānotajām izmaiņām sociālo pakalpojumu pārvaldē, kur jau no 1.jūlija pakalpojumu ieviešana tiek deleģēta nevalstiskajām organizācijām (NVO). Deleģējot funkcijas NVO, tiks nodrošināti kvalitatīvi un uz klienta vajadzībām orientēti pakalpojumi, samazinot administratīvās izmaksas, uzskata ministrija.

Piemēram, plānots, ka Latvijas Neredzīgo biedrībai un Nedzirdīgo savienībai tiks nodota tiflotehnikas un surdotehnikas nodrošināšana, savukārt valsts aģentūras “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” darbību turpmāk nodrošinās Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”. Plānots apvienot arī starprajonu veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisijas, paplašinot apkalpes zonas.

Nacionālā attīstības padome:

25.maijā Nacionālā attīstības padome konceptuāli atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna priekšlikumus par valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Ministrs E.Zalāns uzsvēra, ka valsts budžeta taupīšanas nolūkā nozaru ministrijas teritoriālās iestādes reorganizē, attālinot valsts pakalpojumus no iedzīvotājiem reģionos. “Reorganizējot valsts pārvaldes, tiek likvidētas darba vietas, līdz ar to palielinot bezdarba līmeni reģionos. Lai to nepieļautu,” atzīmēja ministrs, “nekavējoties jāaptur iesāktā valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu likvidācija un to sniegto pakalpojumu samazinājums.” E.Zalāns akcentēja, ka valsts iestāžu darbinieki jāsamazina proporcionāli Rīgas centrālajos aparātos un reģionos.

Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apkopotās informācijas, piemēram, Finanšu ministrija plāno 27 Valsts kases norēķinu centros samazināt 59 darba vietas. Valsts ieņēmumu dienestā plānots likvidēt 1200 darba vietas centrālajā aparātā un reģionālajās struktūrvienībās. Tieslietu ministrija Valsts zemes dienesta reģionālajās nodaļās samazinās 61 darba vietu, savukārt Iekšlietu ministrija 116 darbiniekus Valsts robežsardzes reģionālajās pārvaldēs.

E.Zalāns uzskata, ka iespējamās valsts pārvaldes teritoriālās iestādes likvidāciju iepriekš būtu jāsaskaņo ar plānošanas reģioniem. Lai nodrošinātu valsts pakalpojumu saglabāšanu reģionos, nodrošinot kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus, ministrs piedāvā uz plānošanas reģionu bāzes izveidot apriņķus.

Apriņķiem tiktu nodota daļa valsts pārvaldes funkciju un nākotnē, izmantojot e-pakalpojumus, izveidotu pašvaldībās vienas pieturas aģentūras. Aģentūrās iedzīvotājiem, uzņēmējiem un sociālajiem partneriem būtu iespējams turpmāk visus valsts pakalpojumus saņemt vienuviet.

Apriņķiem valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumi tiktu nodoti pakāpeniski, decentralizējot funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, konsultāciju un koordinācijas darbu.

 “Ieviešot apriņķus, tiktu ietaupīti ne tikai valsts budžeta līdzekļi, bet arī izveidots pārdomāts valsts pārvalžu teritoriālo iestāžu samazinājums, stingri ievērojot reģionālās intereses,” uzskata E.Zalāns.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbalstīja vienas pieturas aģentūras izveidi pašvaldībās, kā arī aicināja līdz nākamajai Nacionālās attīstības padomes sēdei sagatavot detalizētu izklāstu par aģentūras teritoriālo izvietojumu, funkcijām un pakalpojumiem.

Nacionālā attīstības padome ir izveidota ar mērķi uzraudzīt un vadīt valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību, nodrošināt attīstības plānošanas procesa koordināciju valsts, reģionālo  un vietējo pašvaldību līmenī un valsts attīstības plānošanas un budžeta plānošanas saskaņotību, veicinot valsts ilgtspējīgu attīstību un tautsaimniecības izaugsmi.

Padomi vada Ministru prezidents, un tās sastāvā ir valdības locekļi, pārstāvji no Saeimas, Latvijas Bankas, Valsts kancelejas, Stratēģiskās analīzes komisijas, plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pilsoniskās alianses.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs:

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns 27.maijā aicināja Ministru kabinetu atbalstīt priekšlikumus valsts pārvaldes funkciju nodošanai reģioniem, tādējādi nodrošinot pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem un saglabājot darba vietas reģionos.

“Krīze ir īstais laiks, kad pieņemt valsts turpmākajai attīstībai izšķirošus lēmumus. Budžeta taupības apstākļos valdība nedrīkst aizmirst par reģionu attīstības interesēm un, nepārdomāti likvidējot valsts iestāžu reģionālās struktūrvienības, radīt šķēršļus iedzīvotājiem un uzņēmējiem valsts pakalpojumu pieejamībā,” atzīst ministrs E.Zalāns.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi valdībā priekšlikumus Reģionālās attīstības likuma grozījumiem, kuru mērķis ir nekavējoties apturēt iesākto mehānisko valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu likvidāciju un to sniegto pakalpojumu samazinājumu reģionos.

Plānošanas reģionos izveidojot tā sauktās vienas pieturas aģentūras, var nodrošināt visus valsts teritoriālo iestāžu sniegtos pakalpojumus un to pieejamību reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Mērķtiecīgi izmantojot e-pārvaldes risinājumus, tuvāko gadu laikā visus ar valsts pārvaldi saistītos pakalpojumus varēs nodrošināt vienas pieturas aģentūrās katrā pašvaldībā.

Apkopojot informāciju no reģioniem, ir secināts, ka ministriju visu reģionālo institūciju apvienošana reģionos, tādējādi izslēdzot funkciju dublēšanos un optimizējot vispārējo administrēšanu, samazinās kopējos pārvaldes izdevumus par 25–30%.

 “Mūsu uzstādījums ir valsts pārvaldes pakāpeniska decentralizācija ar mērķi lielāko daļu no valsts veiktajām funkcijām un sniegtajiem pakalpojumiem nodot tuvāk to saņēmējiem – reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Turklāt šos valsts pakalpojumus reģioni spēj nodrošināt efektīvāk un ar izteikti zemākām izmaksām,” akcentēja ministrs E.Zalāns.

To apliecina arī Eiropas Reģionu asamblejas veiktais pētījums, kurā secināts, ka šobrīd Latvija ir valsts ar vienu no vismazākajām decentralizācijas pakāpēm Eiropā, vienlaikus konstatējot, ka tās valstis, kurās decentralizācijas līmenis ir augsts, daudz labāk spēj pārvarēt ekonomisko lejupslīdi.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre