Par migrācijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību

Latvijai būtu ieteicams veidot efektīvu, valsts ekonomiskajām interesēm atbilstošu migrācijas politiku, īpašu uzmanību pievēršot imigrācijas jautājumiem – tā, trešdien prezentējot ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības atbalstu tapušo SIA “Ekonomikas prognozēšanas centrs” pētījumu par migrācijas ietekmi uz tautsaimniecību, norādīja tā autore, akad. Dr.ekon. Raita Karnīte.

 “Dziļa pārliecība, kas man radās pēc literatūras studēšanas, ir: ārvalstu pieredze liecina, ka emigrācija nav novēršama. Nav tāda ekonomiskās attīstības līmeņa, kas apturētu emigrāciju – aizbrauc arī no [vecajām] Eiropas Savienības valstīm, un tur tā ir pietiekami nopietna problēma. Pēc intensitātes emigrācija tur ir daudz lielāka nekā Latvijā. Tāpēc attīstītajās valstīs ir klusa vienošanās, ka emigrāciju regulēt nav vērts – cilvēku brīvība ir izvēlēties un dzīvot un strādāt, kur viņi grib. Tas ir jākompensē ar imigrāciju un ar dzimstību. Lielākajā daļā valstu emigrāciju kompensēt ar dzimstību neizdodas, tāpēc papildus dzimstības veicināšanas politikai ir nepieciešama arī dzimstības politika,” sacīja R.Karnīte. Pētījumā viņa secinājusi, ka Latvijā daudz vairāk uzmanības pievērsts emigrācijas jautājumiem, bet par imigrāciju domāts mazāk un tā lielākoties vērtēta negatīvi. “Latvijā ir stingri ierobežojoša imigrācijas politika, un ekonomisku mērķu tai nav,” teica R.Karnīte, uzsverot, ka pretēji sabiedrībā izplatītam viedoklim kontrolēta imigrācija ir ekonomiski izdevīga.

 “Mums joprojām trūkst izpratnes, kāds ir migrācijas makroekonomiskais efekts uz Latvijas tautsaimniecību. Piemēram, krīze, kurā mēs pašlaik esam, nebūtu tik dziļa, ja būtu bijusi atļauta imigrācija no trešajām valstīm – ekonomika būtu atdzesēta, algu kāpums, it īpaši celtniecībā, nebūtu tik straujš, un mēs tagad nebūtu situācijā, kad algu un cenu līmenis ir pārāk augsts, lai šī valsts būtu konkurētspējīga,” diskusijā pēc pētījuma prezentācijas sacīja Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieks Dr. Vjačeslavs Dombrovskis.

 “Pētījums ir ļoti labs mēģinājums neitrāli un ekonomiski paskatīties, kādas ir emigrācijas un imigrācijas sekas. Latvijā šāda vērtējuma ļoti trūkst, un diskusija vai nu nav notikusi vispār, vai arī notikusi šauros pulciņos augstās, emocionālās gammās,” vērtēja sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Dace Akule.

 “Visaktuālākais jautājums, man šķiet, būtu aizbraukušo latviešu repatriācijas iespējas. Tagad sanāk tā – mums bļoda ir caura, latvieši tek uz Angliju un Īriju. [..] Domāju, vēl ar viņiem var runāt,” sacīja Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, norādot, ka repatriācijas jautājums būtu pētāms nākotnes pētījumos.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pārstāve Dr.habil.oec. Pārsla Eglīte gan norādīja, ka imigrācija vien Latvijas ekonomiku neglābs, tāpēc jācenšas ierobežot arī emigrāciju: “Tā mēs palīdzam citiem attīstīties uz sava rēķina.”

20.maijā R.Karnīte iepazīstināja ar sava pētījuma “Iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrācijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību” pirmo posmu, kuru nākotnē paredzēts papildināt ar otro – ekonomiski matemātisku modeli migrācijas ietekmes analīzei, kas ļaus veikt migrācijas ietekmes aprēķinus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa