Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 19.maijā

IZM: Par profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu

Lai sakārtotu profesionālās izglītības iestāžu tīklu, ar 1.jūliju tiks reorganizēta Apes arodvidusskola, Kazdangas profesionālā vidusskola un Daugavpils Mežciema arodskola – šāds lēmums pieņemts Ministru kabineta (MK) sēdē 19.maijā, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos MK rīkojuma projektus par trīs profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju, pievienojot tās citām izglītības iestādēm un nodrošinot audzēkņiem iespēju turpināt apgūt viņu izvēlēto specialitāti.

Izglītības iestāžu reorganizācijas pamatprincips ir nodrošināt līdzsvarotas profesionālās izglītības pieejamību visā valsts teritorijā. Reorganizācija tiks īstenota pakāpeniski, kopīgi ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām un izglītības iestādēm.

Reorganizācijas rezultātā Apes arodvidusskola tiks pievienota Alsviķu profesionālajai skolai. Apes arodvidusskolā šobrīd mācās 60 audzēkņu, 19 no viņiem jūnijā iegūs profesionālo kvalifikāciju. Profesionālajā vidusskolā mācās 100 audzēkņu, skola saņēmusi reģiona atbalstu, tajā tiks ieguldīti ERAF līdzekļi.

Kazdangas profesionālajā vidusskolā šobrīd mācās tikai 51 audzēknis 2 programmās, skolā ir daudz telpu, kuras netiek izmantotas. Reorganizācijas rezultātā Kazdangas profesionālā vidusskola tiks pievienota Cīravas arodvidusskolai, kurā mācās 208 audzēkņi, izglītības iestāde saņēmusi reģiona atbalstu, tai paredzēta ESF un ERAF līdzekļu piesaiste.

Daugavpils Mežciema arodskola reorganizācijas rezultātā tiks pievienota Daugavpils 1.arodvidusskolai. Daugavpils Mežciema arodskola īsteno tikai pedagoģiskās korekcijas programmas, kurās mācās 110 audzēkņu, lai gan arodskolas ietilpība ir 500 audzēkņu. Samazinoties bērnu skaitam reģionā, arodskolai pēdējos gados bijušas grūtības uzņemt pietiekamu audzēkņu skaitu.

Ņemot vērā finansējuma samazinājumu profesionālās izglītības iestādēm, reorganizācijas rezultātā divu nepietiekami finansētu izglītības iestāžu vietā darbu turpinās viena izglītības iestāde ar apvienotu finansējumu, savukārt reorganizētās izglītības iestādes nekustamos īpašumus paredzēts nodot pašvaldībām vai valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par pašvaldību aizņēmumu dzēšanu Valsts kasē

19.maijā Ministru kabinets atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna priekšlikumu dzēst pašvaldībām Valsts kasē ņemto aizņēmumu 1 747 797 latus.

Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) piedāvāja daļai pašvaldību, kurām pienākas valsts budžeta dotācija novada infrastruktūras attīstībai, tās vietā dzēst Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu.

Apkopojot pašvaldību sniegto informāciju, RAPLM konstatēja, ka 18 pašvaldības piekrīt pilnībā vai daļēji dzēst Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu no pašvaldībai normatīvajos aktos paredzētās dotācijas līdzekļiem.

Ministru kabinets lēma, ka Raunas novada domei Valsts kasē tiks dzēsts aizņēmums 114 000 latu, Trikātas pagasta padomei – 62 772 lati, Varakļānu pilsētas domei – 25 412 lati, Babītes pagasta padomei – 99 695 lati, Amatas novada domei – 115 213 lati; Olaines pilsētas domei – 199 978 lati, Sidrabenes pagasta padomei – 59 944 lati, Ķoņu pagasta padomei – 154 085 lati, Naukšēnu pagasta padomei – 117 500 lati, Sakas novada domei – 20 814 lati, Vaiņodes pagasta padomei – 40 197 lati, Otaņķu pagasta padomei – 47 902 lati, Ozolnieku novada domei – 77 779 lati, Nīcas pagasta padomei – 62 889 lati, Murmastienes pagasta padomei – 31 325 lati, Siguldas novada domei – 300 000 latu, Embūtes pagasta padomei – 18 292 lati, Līgatnes pilsētas domei – 200 000 latu.

Kopumā saskaņā ar likumā noteikto 28 pašvaldībām dotācijām novadu infrastruktūras attīstībai nepieciešami 5,45 miljoni latu. Pašvaldības RAPLM ir iesniegušas laika grafiku, kādā tās plāno apgūt valsts dotāciju novada infrastruktūras attīstībai. Šā gada otrajā pusē pašvaldības būtu gatavas apgūt 3 328 450 latus, 2010.gadā – 345 053 latus, bet 2011.gadā – 25 000 latu.

Līdz šim novadus veidojošās pašvaldības dažādu izglītības, veselības un sociālās aprūpes, kultūras objektu, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadājumiem saņēmušas valsts atbalstu 95,95 miljonus latu.

Vienreizēja valsts budžeta dotācija novadu infrastruktūras attīstībai tiek piešķirta 200 000 latu par katru novada pilsētu un novada pagastu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa