8.saraksts

Politiskā partija “Visu Latvijai!”

Priekšvēlēšanu programma

Stipra, nacionāla valsts – pamats nākotnes Eiropai!

Partijas “Visu Latvijai!” galvenais mērķis bija, ir un vienmēr būs latviska Latvija.

Mūsu galvenā vērtība ir latviešu tauta, tās garīgais mantojums, intereses un tiesības būt saimniekiem savā valstī.

Visa mūsu partijas darbība vērsta uz šo vērtību aizstāvību, nostiprināšanu, izkopšanu un latviskas Latvijas mērķa sasniegšanu.

Lai kļūtu par līdzvērtīgu Eiropas daļu, mums jāizceļ un jāapliecina sava neatkārtojamā latviskā tāpatība ne tikai kultūras jomā, bet arī sociālajā sfērā, izglītības sistēmā, valsts pārvaldē, ārpolitikā, iekšpolitikā un tautsaimniecībā.

Mēs esam par nacionālu daudzveidību pasaules mērogā, ko iespējams panākt, stiprinot nacionālu valstu patstāvību, kultūras identitāti un taisnīgumu starptautiskajās attiecībās.

“Visu Latvijai!” virsmērķis Eiropas Parlamentā:

Okupācijas seku novēršana

Padomju okupācijas gados Baltijas valstīs notika masveidīga PSRS pilsoņu iepludināšana. Tādējādi, pārkāpjot 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencijas 49.pantu, tika veikta nelikumīga kolonizācija. PSRS rīcības mērķis bija rusificēt okupētās tautas un vairot Padomju Savienībai labvēlīgi noskaņoto iedzīvotāju skaitu Baltijas valstīs. Krievijai kā PSRS tiesību mantiniecei jāuzņemas atbildība par to.

Atbilstoši 1996.gada 22.augusta Deklarācijai par Latvijas okupāciju ir jānotiek Latvijas dekolonizācijai. Sadarbojoties ar starptautiskajām institūcijām, dekolonizācija īstenojama ar politikas un ekonomikas līdzekļiem, panākot visām iesaistītajām pusēm izdevīgus nosacījumus un ievērojot mūsdienu demokrātijas tiesiskās un humānisma normas.

Diemžēl Krievija joprojām manipulē ar bijušās PSRS kolonistu kopienu Baltijas valstīs, lai stiprinātu Kremļa politikas ietekmi Eiropas Savienībā. ES institūcijām ir jāizvērtē risks, kādu Eiropas iekšējai drošībai rada minētā situācija, un jāpiedalās dekolonizācijas jautājumu risināšanā.

“Visu Latvijai!” uzdevumi Eiropas Parlamentā:

Komunisma nosodīšana un dekolonizācija

Panākt komunistiskā un nacistiskā režīma izdarīto noziegumu pret mieru un cilvēci vienādu nosodījumu. Saukt pie kriminālatbildības šos noziegumus izdarījušās personas atbilstoši starptautiskajām tiesību normām.

Pieprasīt no Krievijas okupācijas gados radīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Panākt ES izpratni un atbalstu dekolonizācijai.

Ieviest taisnīgu un vienlīdzīgu sociālā atbalsta programmu nacisma un komunisma represijās cietušajiem ES valstu pilsoņiem.

Reabilitēt latviešu un igauņu leģionārus Eiropas līmenī.

Eiropas Savienības dalībvalstu vienlīdzība

Līdzvērtīga Latvijas valsts un pilsoņu interešu ievērošana Eiropas Savienībā.

Vienādas subsīdijas ES lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zivsaimniekiem.

Preču tirgus aizsardzības mehānismi lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs. Nacionālais protekcionisms pirmās nepieciešamības preču ražošanai.

ES pamatdokumentos skaidri noteikt nacionālo valstu izstāšanās procedūru.

Aktīvi darboties pret ES federalizāciju. Noraidīt Lisabonas līguma pašreizējo redakciju.

Nacionālo saimniekošanas modeļu atbalsta programma.

Nacionālā identitāte, kultūra un dzīvesveids

ES atbalsts valstu nacionālās kultūras vērtību un vēsturiskās vides saglabāšanai.

ES atbalsts nacionālo valstu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai, kā arī ES līmeņa darba, sadzīves un izglītības nodrošināšana mazāk blīvos reģionos.

Ekonomiskās motivācijas programma, kas veicinātu ES nacionālo valstu pilsoņu atgriešanos dzimtajā valstī.

No ģenētiski modificētas pārtikas brīva ES. ES fondu finansējums ekoloģiskas pārtikas produktu ražošanai.

Nacionālo resursu efektīva izmantošana valsts interesēs, nepieļaujot ekonomiski stiprāku valstu kontroli pār nacionālo valstu enerģētikas un dabas resursiem.

Panākt ievērojami lielāku ES budžeta daļu zinātnei.

Pārliecinošs ES finansējums atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Droša un stabila Eiropa

Sadarbība ar ES tiesībsargājošām un korupcijas novēršanas institūcijām Latvijas tieslietu sistēmas sakārtošanā.

Stingrākas migrācijas politikas izveide, nelegālās migrācijas apkarošana. Dalībvalstu brīvas tiesības darbaspēka kustības regulēšanai.

Obligātas, no kopējiem ES fondiem atbalstāmas cilvēku ar invaliditāti integrācijas programmas.

Efektīvāki ES likumdošanas akti, kas vienkāršotu dalībvalstīs noziegumus izdarījušo nepilsoņu un atklāti nelojālo personu izraidīšanu.

Kompensācijas sistēma par speciālistu un zinātnieku piesaisti pastāvīgam darbam citās valstīs.

Deputātu kandidātu saraksts

Ziņas par deputātu kandidātiem

1. Visvaldis Lācis

Dzimis 1924.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Madonas rajons. Darbavieta: Latvijas Republikas Saeima. Beidzis šādas mācību iestādes: 1. Maskavas valsts svešvalodu pedagoģiskais institūts (1965), filologs; Raiņa vakara vidusskola (1946). Darbavietas un ieņemamie amati: Latvijas Republikas Saeima, deputāts. Ģimenes stāvoklis: precējies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – dzimtā, angļu – brīvi, vācu – sarunvalodas līmenī.

2. Aivars Fogels

Dzimis 1937.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: Latvijas Policijas akadēmija. Beidzis šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte (1999), asoc.profesors tiesību zinātnēs; Latvijas Universitāte (1992), tiesību zinātņu doktora grāds; Pēterburgas valsts universitāte (1966), juridisko zinātņu doktora grāds; Latvijas Universitāte, Juri diskā fakultāte (1963), jurists. Darbavietas un ieņemamie amati: Latvijas Policijas akadēmija, asoc.profesors; Apvienoto Nāciju Latvijas asociācija, prezidents; Latvijas Paneiropas ūnija, vadītājs; privātprakse, zvērināts advokāts. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – dzimtā; angļu – brīvi; franču – sarunvalodas līmenī; vācu – sarunvalodas līmenī.

3. Ieva Betkere

Dzimusi 1976.g. Dzimums: sieviete. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: individuāli praktizējoša zvērināta advokāte. Beigusi šādas mācību iestādes: Nacionālā administrācijas skola Parīzē, Francijā (2003), starptautisko attiecību programma; Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte (2001), tiesību zinātnes, maģistra grāds starptautiskajās tiesībās; Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte (1999), tiesību zinātnes, jurists; Rīgas 3.vidusskola (1994). Darbavietas un ieņemamie amati: individuāli praktizējoša zvērināta advokāte. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – dzimtā, angļu – brīvi, franču – brīvi, vācu – pamati.

4. Zane Velmere

Dzimusi 1976.g. Dzimums: sieviete. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīgas rajons. Darbavieta: Zvērinātu advokātu birojs “Velmers un Velmere”. Beigusi šādas mācību iestādes: Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte (1999), tiesību zinātņu bakalaurs, jurista kvalifikācija; Rīgas 2.vidusskola (1994), vidējā izglītība. Darbavietas un ieņemamie amati: Zvērinātu advokātu birojs “Velmers un Velmere”, zvērināta advokāte. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – dzimtā, angļu – perfekti.

5. Mārtiņš Kālis

Dzimis 1980.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: Lundas universitāte. Beidzis šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte (2003), dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā; Latvijas Universitāte (2002), dabaszinātņu bakalaura grāds bioloģijā; Rīgas 62.vidusskola (1998). Darbavietas un ieņemamie amati: Lundas Universitāte, doktorants; Dienvidzviedrijas latviešu biedrība, valdes priekšsēdētājs. Ģimenes stāvoklis: precējies, divi dēli. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – dzimtā; angļu – teicami; krievu – labi; zviedru – sarunvalodas līmenī; somu – pamatzināšanas.

6. Imants Jansons

Dzimis 1976.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīgas rajons. Darbavieta: Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra, Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra”. Beidzis šādas mācību iestādes: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (2003), lauksaimniecības zinātņu maģistra grāds lauksaimniecībā; Latvijas Lauksaimniecības universtiāte (2001), lauksaimniecības zinātņu bakalaura grāds lauksaimniecībā; Smiltenes Lauksaimniecības tehnikums (1995), lauksaimnieks ar specializāciju veterinārijā. Darbavietas un ieņemamie amati: Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra, Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra”, pētnieks. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – dzimtā, angļu – sarunvalodas līmenī.

7. Arvīds Balodis

Dzimis 1985.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīgas rajons. Darbavieta: . Beidzis šādas mācību iestādes: Ernst – Moritz – Arndt – Universit‰t Greifswald (2009), tiesībzinātnes programma; Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte (2007), sociālo zinātņu bakalaurs tiesībzinātnē. Darbavietas un ieņemamie amati: FK “Iecava”, biedrs. Ģimenes stāvoklis: neprecējies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – dzimtā (labā līmenī); vācu – labā līmenī; angļu – labā līmenī.

8. Vigo Krastiņš

Dzimis 1978.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīgas rajons. Darbavieta: Zvērinātu advokātu birojs “Skrastiņš & Dzenis”. Beidzis šādas mācību iestādes: Biznesa augstskola “Turība” (2005), tiesību zinātne (maģistra programma); Latvijas Universitāte (2003), tiesību zinātne. Darbavietas un ieņemamie amati: Zvērinātu advokātu birojs “Skrastiņš & Dzenis”, zvērināts advokāts. Ģimenes stāvoklis: precējies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – dzimtā, angļu – vidēji.

Šā saraksta kandidāti norādījuši, ka:

nav un nav bijuši PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki; nav sadarbojušies ar PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji; nav darbojušies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās pēc 1991.gada 13.janvāra.