Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs 2009.gada 14.–19.maijā 

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera runa Kopējās Baltijas un Amerikas nacionālās komitejas Baltijas drošības konferencē 2009.gada 16.maijā:

Ekselences, dāmas un kungi!

Priecājos par man doto iespēju uzrunāt šo izcilo cilvēku grupu. Kopējā Baltijas un Amerikas nacionālā komiteja (JBANC) vienmēr bijusi būtiska institūcija, kas ievērojami veicinājusi Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Organizācijai bija būtiska loma arī mūsu iesaistē Apvienoto Nāciju Organizācijā brīdī, kad vēl tikai nupat bijām atguvuši neatkarību. Gadiem ejot, JBANC nepārtraukti atbalsta Baltijas lietu, un šī konference kārtējo reizi pierāda šo apņēmību.

Šomēnes Latvija un abas pārējās Baltijas valstis atzīmē piekto gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Vēlos uzsvērt, ka tieši dalība NATO ir nodrošinājusi Latvijas valstiskuma neatgriezenisko raksturu. Tāpat tā ir palīdzējusi aliansei tuvoties tās mērķim – eiroatlantiskai telpai, kurā valda drošība un stabilitāte.

Mēs ar prieku atzīmējam atgriešanos eiroatlantiskajā kopienā. Tas bija process, kas saistījās ar nopietnu un konsekventu darbu. Taču patlaban, iespējams, ir pat lielāki uzdevumi, risinot jautājumu par globālo finanšu un ekonomikas krīzi un tās ietekmi.

Nenovēršami mums un visai eiroatlantiskajai kopienai patlaban stāv priekšā jauni izaicinājumi. Redzam, kā daudzviet pasaulē veidojas jauni reģionālie spēki – Ķīna, Indija, Brazīlija, arī Indonēzija, Turcija, kā arī Latvijas kaimiņvalsts Krievija.

Nākamie 10 vai 20 gadi eiroatlantiskajai kopienai būs pārbaudes laiks. Tiks pārbaudītas mūsu kopējās vērtības – demokrātija, cilvēka tiesību cienīšana, kā arī sabiedrības brīvība. Tiks pārbaudītas attiecības starp Eiropas Savienību un NATO laikā, kad pasaule cīnās ar ekonomiskiem un finansiāliem izaicinājumiem un attīsta daudzpolu sistēmu.

Atlantiskā alianse ir visu laiku veiksmīgākā kopējās aizsardzības organizācija, jo tā ir pierādījusi spēju piemēroties apstākļiem un sevi transformēt. Tā ir garantija, ka alianse arī nākotnē spēs atrast un radīt efektīvākos darba rīkus un spējas, lai aizsargātu tās intereses.

Alianse pilnveido drošību, tā piesaista valstis, kuras palīdz risināt būtiskākos izaicinājumus, par kādiem patlaban jādomā starptautiskajai kopienai. Eiropā šādu valstu starpā ir neitrālā Zviedrija un Somija, kā arī Balkānu valstis, kuras kādreiz cer pievienoties aliansei. Tāpat ir Ukraina un Gruzija, kurām ir līdzīgas cerības. Valstis centrālajā Āzijā nemēģina kļūt par NATO dalībvalstīm, taču tās saprot priekšrocības, kādas rodas, piedaloties NATO programmās.

Tajā pašā laikā atbalsts, kādu NATO saņem no partneriem visā pasaulē, var tikai pievienot vērtību drošībai, kuras pamatā ir sadarbība. Šis jēdziens noteikti būs ļoti ievērojams – tas būs vadošais starptautiskās drošības princips 21.gadsimtā.

Latvija atbalsta alianses ambīcijas veicināt politisko dialogu un sadarbību starp valstīm un starptautiskajām organizācijām. Vēlos atgādināt, ka mēs aliansei palīdzam kā NATO kontaktu punkts Gruzijā. Mūsu vēstniecība uzmanīgi seko notikumiem minētajā valstī.

Pēdējā NATO samita laikā Strasbūrā un Kēlā dalībnieki no jauna apstiprināja alianses dalībnieku drošības nedalāmo raksturu, apliecinot atbalstu transatlantiskajai solidaritātei un kopējam mērķim – tā ir Eiropa, kura ir vesela, brīva un bez konfliktiem.

Runājot par NATO spējām, mēs nolēmām attīstīt veidus, kā pastiprināt alianses līguma 5.panta ietekmi, tostarp arī alianses perifērijā.

Nepārtraukti mainīgā vide nedrīkst alianses dalībvalstīs radīt nepietiekamu sagatavotības līmeni, kas neļautu adekvāti reaģēt pret plašu draudu un izaicinājumu spektru, runa var būt par politisku vai arī, ja nepieciešams, militāru reakciju. Mums ir nepieciešams koplīgums, kurā ir skaidri definēti šie izaicinājumi un draudi, mums visiem ir jālemj par to, kā un ar kādiem resursiem alianse pret tiem reaģēs.

Afganistānā esam stingri pierādījuši NATO gatavību sniegt papildu atbalstu, lai uzlabotu drošības situāciju un pilnveidotu valsts rekonstrukcijas procesus.

Latvijas sniegums Afganistānas drošībai un NATO ISAF programmai bijis spēcīgs un pastāvīgs jau kopš 2003.gada. Tobrīd mēs vēl pat nebijām alianses biedri, turklāt NATO vēl nebija uzņēmusies ISAF misijas stratēģisko vadību.

Pēdējā gada laikā esmu runājis ar visu Afganistānas kaimiņvalstu vadītājiem, izņemot vien Irānu. Viņi visi teica, ka NATO ir jāpaliek Afganistānā, taču viņi arī teica, ka mūsu pieejai ir ātrāk jāmainās.

Afganistānu nevar pilnveidot tikai ar militāru resursu palīdzību. Starptautiskā kopiena arvien vairāk uzsver civilpersonu lomu, un tas noteikti ir pareizais virziens. Taču par to ir viegli runāt, bet grūtāk ir ar šādas sistēmas nodrošināšanu. Pietrūkst personāla, tūkst koordinācijas un drošības. Tās ir tikai dažas no tām problēmām, ar kurām Afganistānā nākas saskarties civilpersonu misijām. Te nepieciešama papildu apņēmība, arī lielāks skaits kvalificētu ekspertu un resursu.

Uzskatām, ka sadarbība ir labākais veids, kā koordinēt procesus. Tāpēc mūsu civilpersonu aktivitātes Afganistānā veidotas tā, lai pēc iespējas vairāk sadarbotos ar mūsu partneriem. Tā, piemēram, Latvijas policisti piedalās Eiropas Savienības policijas misijā. Esam veidojuši kontaktus ar sievietēm, kuras nodarbojas ar biznesu.

Tautsaimniecības un tirdzniecības attīstība Afganistānā ir būtiska, lai tuvotos ilgtermiņa mērķim – stabilai valstij, kura var pati nodrošināt savas vajadzības. Lai izveidotu veselīgu un ar eksportu saistītu tautsaimniecību, vajadzīgi kārtīgi zemes ceļi, kuri savieno Afganistānu ar pasaules rietumu puslodi. Tāpēc uzskatām, ka dzelzceļa savienojums starp Latviju un Afganistānu ir ne vien loģistikas elements NATO nemilitārajiem sūtījumiem, bet arī, iespējams, elements Afganistānas preču tirdzniecībā nākotnē.

Dāmas un kungi, esam pierādījuši, ka NATO ir atvērta dialogam un sadarbībai ar Krieviju, tajā pašā laikā nepārtraukti to vērtējot Ziemeļatlantijas padomes kontekstā.

Lēmums atjaunot dialogu ar Krieviju bija pareizais lēmums. Mums ir jāapmainās ar viedokļiem tajās jomās, kur mums ar Krieviju ir domstarpības. Tāpat mums ir jāveicina sadarbība nozarēs, kurās mums ir kopējas intereses.

Taču nebūsim naivi. Pēdējo pāris gadu laikā Krievija ir demonstrējusi gatavību vienpusīgai rīcībai vairāk nekā jebkad kopš aukstā kara beigām. Lūk, daži piemēri: atteikšanās no līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, karš pret Gruziju, dabasgāzes piegāžu pārtraukšana, solījumu ignorēšana, kā arī apgalvojumi par priviliģētām ietekmes zonām.

Taču nepietiek vien ar to, ka neesam naivi. Mums jābūt atklātiem attiecībās ar mūsu partneriem, un mēs nedrīkstam apslēpt šaubas attiecībās ar sabiedrotajiem.

Dāmas un kungi, blakusefekts nesen piedzīvotajam nemieram šajā reģionā ir Eiropas Savienības vērtējuma maiņa tieši Krievijā. Daudzus pārsteidza ES spēja kļūt par vienotu un stingru sarunu vedēju, par efektīvas rīcības nodrošinātāju. Sabiedrības attieksme pret ES Krievijā mainījusies no pastāvīgi pozitīvas attieksmes uz konkrēti negatīvu attieksmi, tāpat kā tas ir ar ASV un NATO. Tieši tā krievi domā par savas valsts ietekmi.

Taču tas nav maznozīmīgi arī Eiropai. Tās politika attiecībās ar Krieviju bijusi maiga un reizēm uzpūsta. Tur mēs nedrīkstam atgriezties. Nav nekādu priekšrocību, ja ignorēsim sarunu par ietekmes sfērām un par Eiropas drošības sistēmu pārveidošanu. Reiz esam pārkāpuši “nulles līniju” Krievijas izpratnē, spēle kļūst pavisam citāda.

Eiropai nav citas izvēles, kā nodrošināt tādu pašu vienotību, ja runa ir par mērķiem, valodu un resursiem Krievijas un Eiropas kopējā reģionā.

Krīze nav mainījusi Krievijas ārpolitikas strikti “reālpolitisko” raksturu. Daži cilvēki Krievijā krīzi saskata kā iespēju ietekmēt saites ar valstīm, kuras krīzes dēļ ir kļuvušas vājākas. Citi izmanto mediju resursus, lai uzsvērtu ekonomiskās grūtības tajās valstīs, par kurām Krievijai ir interese, tā veicinot papildu saspīlējumu.

Krīze nemainīs Krievijas politikas principus, valodu un resursus. Rietumiem tas ir jāsaprot. Ir jāreaģē piemērotā veidā.

Krievijas dialogs ar Ameriku par masu iznīcināšanas un kodolieročiem ir būtisks visai pasaulei, un par to nedrīkst aizmirst. Taču Amerika nedrīkst ierobežot savas intereses attiecībās ar Krieviju. Tai jāizturas godīgi un skaidri dažādos jautājumos.

Dāmas un kungi, vēl ļaujiet mazliet parunāt par ekonomiskām lietām. Esmu pārliecināts, ka jūs piekritīsit man, ja teikšu, ka ekonomiskā lejupslīde patlaban ir būtiskākais Baltijas drošības apdraudējums. Tuvākajā nākotnē mums ir jānovērš sabiedriska nestabilitāte. Mēs nedrīkstam pakļauties politiskiem spiedieniem no ārpuses. Pārāk viegli varam piedzīvot politisko procesu radikalizāciju, un to nedrīkstam pieļaut.

Tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai pārvarētu pašreizējās grūtības.

Dzirdēta doma, ka Latvija patlaban piedzīvo vienu no dramatiskākajām finanšu sistēmas glābšanas operācijām, kāda redzēta mūslaiku Eiropas vēsturē.

Patlaban ir būtiski nesajaukt īstermiņa risinājumus ar ilgtermiņa izpratni par ekonomisko attīstību. Latvija patlaban darbojas abās jomās. Īstermiņa kontekstā nodrošināti stingri mēri, lai stabilizētu valsts budžetu. Ilgtermiņa jomā valdība patlaban ievieš strukturālas reformas. Paredzams, ka nākamā mēneša laikā tās apstiprinās arī parlaments.

Strukturālās reformas saistās ar veselības aprūpes sistēmas pārkārtošanu, ar izglītības sistēmas pārveidošanu, ar pašvaldību skaita pieckārtēju samazināšanu, kā arī ar valsts birokrātijas ievērojamu samazināšanu.

Dāmas un kungi, esmu optimists un uzskatu, ka pēc pāris gadiem pasaules un Latvijas tautsaimniecība atkal plauks, bet tas tā būs tikai tad, ja spītīgi turpināsim ceļu reformu virzienā. Tāpat būtiska ir mūsu atbalstītāju palīdzība. JBANC un līdzīgas organizācijas var piedāvāt vērtīgu padomu, lai novērstu centienus vājināt Baltijas valstu reputāciju starptautiskajā līmenī. Esmu pārliecināts, ka šāda kāre kaut kad paredzamajā nākotnē kādam arī radīsies.

Tikmēr mums ir jāturpina attiecības biznesa, kā arī cilvēku līmenī. Vēlamies veicināt studentu un jaunu uzņēmēju apmaiņu. Vēlamies pārbaudīt iespējas, kas saistās ar sadarbību inovācijās un enerģētikas jautājumos, tostarp domājot arī par energoresursu drošību un ar to saistītajām tehnoloģijām.

Latvija nesen pievienojās ASV bezvīzu režīmam, tas ir būtiski, lai nodrošinātu brīvāku ideju apmaiņu, lai veicinātu plašākas biznesa aktivitātes.

Vēlos izmantot šo izdevību, lai pateiktos katram cilvēkam JBANC ietvaros, kurš laika gaitā ir palīdzējis šajos procesos.

Paldies!