Par sabiedrisko mediju tālāko nākotni

Vakar, 13.maijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un Saeimas deputātiem, aicinot Saeimu kā Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) pārraugošo institūciju vērsties pie padomes ar uzdevumu līdz šā gada 1.jūlijam sagatavot un iesniegt ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanas un izdevumu optimizācijas plānu.

Savā vēstulē premjers norāda, ka saņēmis vairākus apliecinājumus tam, ka sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija un Latvijas Radio – uzkrāto parādu un finansiālo grūtību dēļ var nonākt reālas maksātnespējas priekšā. Vēl vairāk – ja netiks veikti nopietni optimizācijas pasākumi, sabiedriskajiem medijiem var nākties pārtraukt darbību.

 “Valsts nedrīkst pieļaut sabiedrisko mediju bankrotu. To loma sabiedrības informēšanā un izglītošanā ir neaizstājama, ko nekad nepildīs privātā kapitāla finansētas raidorganizācijas,” uzver V.Dombrovskis, vienlaikus asi kritizējot Nacionālās radio un televīzijas padomes darbību sabiedrisko raidorganizāciju pārraudzīšanā, finansiāli nepamatota nacionālā pasūtījuma apstiprināšanā u.c.

Ministru prezidents parlamentu informē, ka valdība ir radusi īstermiņa risinājumu sabiedrisko raidorganizāciju finansiālo problēmu risināšanai – 8.maija Ministru kabineta sēdē ir pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu Latvijas Radio 400 000 latu un Latvijas Televīzijai – 1 000 000 latu, kas uz laiku atvieglos uzņēmumu finansiālo stāvokli. 12.maija valdības sēdē Ministru kabinets vienojās arī par papildu maksājumiem valsts budžetā no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra dividendēm, kas ļauj rast risinājumu šo mediju pastāvēšanas finansiālajai nodrošināšanai līdz 2009.gada beigām.

Tomēr nepieciešami saprātīgi risinājumi ilgākā termiņā. NRTP valdībai piedāvātie priekšlikumi sabiedrisko mediju strukturālajām reformām ir nepieņemami, jo tie pamatā balstīti uz mediju satura apjoma samazināšanu, līdz ar to arī kvalitātes pazemināšanu. Tāpat piedāvājums Latvijas Radio samazināt programmu ģeogrāfisko izplatību vai sniegt pakalpojumus minimālā režīmā, proti, tikai vienā programmā, premjeraprāt, ir absurdi. Daudz svarīgāk ir reformēt izdevumus un veikt strukturālas izmaiņas, kas ļautu minimizēt atbalsta funkcijas un administratīvos izdevumus.

Lai arī NRTP priekšlikumos pieļauta ideja par abu mediju apvienošanu, tomēr nav sniegts finansiālais izvērtējums, līdz ar to nav informācijas par iespējamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu apvienošanas gadījumā.

 “Uzskatu, ka mediju apvienošana ir jāveic tikai saskaņā ar pamatotiem finansiāliem aprēķiniem un funkciju izvērtējumu, kas uzrāda reālu līdzekļu ietaupījumu un iezīmē uzņēmuma attīstību. Šim procesam ir jānotiek pēc iespējas īsākā laikā, turklāt maksimāli saudzējot abu mediju radošās komandas un raidījumu saturu. Pavisam noteikti ir jāizskata arī jautājums par sabiedrisko mediju pārcelšanos uz telpām, kas no apsaimniekošanas viedokļa ir ekonomiskākas.”

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments