Sveicot valsts iedzīvotājus sakarā ar Latvijas pieciem gadiem Eiropas Savienībā

Valsts prezidents:

 Piektdien, 1.maijā, Valsts prezidents Valdis Zatlers, Lilita Zatlere un Kārlis Zatlers apmeklēja par godu piecu gadu jubilejai kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) notiekošos “ES dārza svētkus” Vērmanes dārzā.

Sveicot Latvijas iedzīvotājus, Valsts prezidents norādīja, ka Latvijas iestāšanās ES dienā pirms pieciem gadiem viņam, līdzīgi kā daudziem citiem, bijis neliels satraukums par to, kas mainīsies, kā mēs dzīvosim ES, kādi pienākumi un ieguvumi mums būs.

 “Šobrīd mēs redzam, ka pie labām lietām ātri pierodam un uzskatām tās par pašsaprotamām. Brīva ceļošana visā Eiropas Savienībā, mūsu dalība Šengenas zonā, brīvs darba tirgus, mēs varam strādāt un mācīties jebkurā Eiropas valstī. Mēs jūtamies kā vienotā Eiropā,” uzsvēra Valsts prezidents.

Nobeigumā Valdis Zatlers novēlēja ikvienam izbaudīt iespēju šajā dienā apceļot Eiropu tepat, Rīgas Vērmanes dārzā. Šo iespēju izmantoja arī Valsts prezidenta ģimene, apmeklējot 20 ES dalībvalstu vēstniecību teltis. Tajās interesenti varēja uzzināt par ES dalībvalstu kultūru, tradīciju daudzveidību un to mijiedarbību, ceļošanas un studiju iespējām, par Latvijas un ES dalībvalstu sadarbību un tās iespējām nākotnē.

2004.gada 1.maijā notika līdz šim vērienīgākā ES paplašināšanās, kuras laikā tai pievienojās desmit jaunas valstis – Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija, kopā pārstāvot vairāk nekā 100 miljonus iedzīvotāju.  

Valsts prezidenta preses dienests

Ministru prezidents:

 Šogad 1.maijā Latvija atzīmē savu piekto gadadienu vienā no pasaules lielākajām un ietekmīgākajām valstu saimēm.

Latvija kopā ar citām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm piedzīvoja lielāko Eiropas Savienības paplašināšanos tās vēsturē, kas apvienoja politiski un ekonomiski sašķeltos Eiropas rietumus un austrumus.

Balsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija izvēlējās atbildīgu ceļu – ieviest un ievērot savienības likumus, kuri snieguši būtisku atbalstu Latvijas tiesiskuma un demokrātijas nostiprināšanā, kā arī korupcijas izskaušanā. Mūsu mērķis ir sasniegt turīgāko Eiropas valstu vidējo dzīves līmeni tuvākajos piecos, desmit gados. Tas ir iespējams, ja mērķtiecīgi reformēsim valsts pārvaldi, samazināsim administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem un stimulēsim Latvijas tautsaimniecību, apgūstot Eiropas Savienības finansējumu.

Latvijas uzdevums turpmākajos piecos gados ir nostiprināt savu ietekmi Eiropas Savienībā, lai Latvija kopā ar citām ģeopolitiski ietekmīgām valstīm sekmīgi aizstāvētu savas valsts iedzīvotāju intereses un aktīvi piedalītos “globālās darba kārtības” noteikšanā. Jau šobrīd piedalāmies Eiropas Savienības budžeta sastādīšanā, diskusijās par enerģētikas politiku, par globālās ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, savienības paplašināšanos un citām aktualitātēm.

Kopš Eiropas kopienas dibināšanas valstu sadarbības pamatā bijusi savstarpēja integrācija ekonomikas jomā, un līdz ar jaunajiem izaicinājumiem ekonomikā šī sadarbība tiks nostiprināta, pilnveidojot vienoto tirgu, likvidējot iekšējās barjeras uzņēmējdarbības brīvai kustībai savienības ietvaros un ar kopējiem līdzekļiem atbalstot nabadzīgākos Eiropas Savienības reģionus.

Latvijas pirmie pieci gadi Eiropas Savienībā būtiski stimulējuši valsts ekonomisko izaugsmi, radījuši labākus dzīves apstākļus simtiem tūkstošu Latvijas ģimeņu un nodrošinājuši daudzu miljardu eiro ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā. Pašreiz varam novērtēt priekšrocības, ko mums sniedz Latvijas atrašanās Eiropas Savienībā ne tikai finanšu palīdzības ziņā, bet arī demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā. Taču Latvijai vēl ir pietiekami daudz neizmantotu iespēju, ko mums dod Eiropas Savienības dalībvalsts statuss, tāpēc aicinu valdības ministrus un ierēdņus, iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas aktīvi izmantot visas iespējas, īpašu uzmanību veltot ekonomikas izaugsmes stimulēšanas resursiem. Pirmie pieci gadi ir pierādījuši – mērķtiecība un zināšanas mazām valstīm ļauj sasniegt lielus mērķus Eiropas valstu klubā.

Vēlos pateikties visiem, kuri šo piecu gadu laikā ir stiprinājuši Latvijas pozīcijas Eiropas Savienībā, un visiem, kuri veicinājuši integrāciju tajā, ļaujot Latvijas iedzīvotājiem izmantot Eiropas Savienības iespējas. Novēlu, lai mēs katrs rastu enerģiju un iedvesmu izaicinājumu priekšā un justos daļa no kopīgi sasniegtā mērķa!

Ar cieņu,

Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents

Ārlietu ministrs:

 1.maijā, atklājot Eiropas Savienības dārza svētkus Vērmanes dārzā un vienlaikus atzīmējot Latvijas dalības Eiropas Savienībā piekto gadadienu, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzsvēra šīs dienas nozīmību. 2004.gada 1.maijā notika Eiropas Savienības vēsturē lielākā paplašināšanās, kad līdz ar Latviju tika uzņemtas deviņas valstis: Čehija, Igaunija, Kipra, Lietuva, Malta, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Polija.

 “Latvijas un citu jauno dalībvalstu uzņemšana Eiropas Savienībā ir apliecinājums, ka ideja par brīvu un demokrātisku Eiropu ir kā magnēts, kas pievelk jaunas valstis un tautas,” uzrunā atzīmēja Māris Riekstiņš.

Tāpat ārlietu ministrs sanākušajiem novēlēja strādāt visiem kopā labākai Eiropai. M.Riekstiņš pateicās vēstniecībām, Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā, Rīgas domei un nevalstiskajām organizācijām par pašaizliedzīgu darbu svētku īstenošanā.

Eiropas Savienības dārza svētkos klātienē bija iespējams iepazīties ar 20 Eiropas Savienības dalībvalstu daudzveidību, ceļošanas un studiju iespējām, šo valstu vēsturi un kultūras tradīcijām, uzzināt par Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību un tās iespējām nākotnē.

Savukārt Latvijas teltīs apmeklētāji varēja iepazīties ar vairākām Latvijai aktuālām tēmām, kā arī nozarēm, kas nodrošina pilnvērtīgu Latvijas ieguldījumu Eiropas Savienībā un veicina Latvijas atpazīstamību citu dalībvalstu vidū. Atsevišķā teltī bija iespējams uzzināt vairāk par Eiropas Parlamenta darbības nozīmi un ietekmi. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Eiropas Darba tiesību teltī sniedza informāciju un konsultācijas par Latvijas iedzīvotāju darba tiesībām un iespējām.  

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments