Uzturoties vizītē Vācijā, Berlīnē, 29.aprīlī

Vakar, 29.aprīlī, Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, lai apspriestu divpusējo sadarbības politiku, finanšu un ekonomikas situāciju abās valstīs, enerģētikas politiku un citus būtiskus jautājumus, uzturējās vienas dienas vizītē Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsētā Berlīnē. Vizītes laikā Valdis Dombrovskis tikās ar savu kolēģi – federālo kancleri Angelu Merkeli, kā arī federālo finanšu ministru Pēru Šteinbriku, federālo ekonomikas un tehnoloģiju ministru Karlu Teodoru cu Gūtenbergu, Vācijas banku sektora pārstāvjiem un apmeklēja “AirBaltic” Berlīnes biroju. Tāpat Latvijas Ministru prezidents sniedza intervijas Vācijas un starptautiskajiem medijiem. Attēlā: Vācijas Federatīvās Republikas kanclere Angela Merkele un Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis oficiālās sagaidīšanas ceremonijas laikā Berlīnē 29.aprīlī Foto: Vācijas kancleres birojs

Vācijas Federatīvās Republikas kanclere Angela Merkele un Latvijas Republikas Ministru prezidents kopīgajā preses konferencē Berlīnē 29. aprīlī Foto: Vācijas kancleres birojs

Vakar, 29.aprīlī, Berlīnē vienas dienas darba vizītē Vācijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Vācijas federālo kancleri Angelu Merkeli.

Tikšanās laikā A.Merkele izteica stingru Vācijas atbalstu Latvijai sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem (Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju), uzsverot, ka starptautisko aizdevēju prasības nedrīkst padziļināt recesiju un izjaukt sociālo līdzsvaru sabiedrībā.

A.Merkele izrādīja dziļu interesi par iekšpolitisko situāciju un procesiem Latvijā – sociālajām un strukturālajām reformām, bezdarba līmeni, pabalstu un pensiju apjomu, kā arī Latvijas valdības piedāvātajiem risinājumiem. Viņa pauda, ka izprot Latvijas situāciju un neuzskata par iespējamu, ka Latvija varētu izpildīt iepriekšējā gada beigās panāktās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem šābrīža ekonomiskajā situācijā, kad ekonomikas kritums ir -12% pretstatā IKP samazinājumam -5%, kas tika prognozēts pagājušā gada nogalē.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka Latvijai nav reāli izpildīt panāktās vienošanās un nedrīkst no Latvijas prasīt to izpildi, neņemot vērā izmaiņas ekonomiskajā situācijā. A.Merkele norādīja, ka Vācija iestāsies par saprātīga risinājuma meklēšanu un starptautiskā aizdevuma saņemšanas nosacījumu maiņu Latvijai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis uzsvēra: “Vācijas kā lielākās Eiropas Savienības dalībvalsts atbalsts Latvijai ir ļoti nozīmīgs. Latvijā šobrīd saglabājas labs progress, lai saņemtu aizdevumu, un ir jāstrādā, lai veiktu nepieciešamās darbības, saskaņā ar plānu, par kuru ir vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.” Viņš norādīja, ka Latvija saskata iespējas pārstrukturēt daļu no 7,5 miljardu eiro lielā starptautiskā aizdevuma, lielāko daļu novirzot tieši valsts budžeta deficīta segšanai.

Sarunas laikā A.Merkele informēja, ka Vācija ir saņēmusi jauno prognozi par ekonomikas lejupslīdi šajā gadā, kas iepriekš tika prognozēta -2,25%, taču tikko paziņotā prognoze paredz Vācijas IKP samazināšanos par -6%. Ekonomiskā situācija šobrīd ir viens no galvenajiem tematiem Vācijas politiskajā vidē. Kanclere norādīja, ka arī 2010.gads Vācijas ekonomikā būs grūts un pieaugs bezdarbs, tāpēc Vācijas valdība plāno risinājumus ekonomiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā. Šis temats tika pārrunāts arī tikšanās laikā ar Vācijas ekonomikas ministru Karlu Teodoru cu Gūtenbergu.

A.Merkele izjautāja V.Dombrovski par Latvijas ekonomikas lejupslīdes iemesliem un par viņa redzējumu šajā jautājumā. V.Dombrovskis minēja, ka iepriekšējos gados, kad Latvijā bija strauja ekonomikas izaugsme, netika sabalansēts valsts budžets un veidoti uzkrājumi, kā arī tika pieļauts straujš kreditēšanas apjomu pieaugums, kas lielā mērā noteica ekonomikas lejupslīdi.

A.Merkele piebilda, ka pēc viņas rīcībā esošās informācijas veselības aprūpe Latvijā izmaksā dārgāk nekā Vācijā. Ministru prezidents V.Dombrovskis apstiprināja, ka šāda situācija nedrīkst turpināties un ka Latvijas valdība ir sākusi nopietnas strukturālas reformas veselības aprūpes jomā saskaņā ar vienoto plānu un Pasaules bankas rekomendācijām.

Tikšanās gaitā A.Merkele interesējās arī par reformu politisko atbalstu Latvijas parlamentā un politisko līdzsvaru Latvijā. Šis jautājums tika pārrunāts arī, tiekoties ar ekonomikas ministru K.T. cu Gūtenbergu, kurš uzsvēra, ka parlamenta atbalsts ir ļoti nozīmīgs šābrīža ekonomiskajā situācijā. V.Dombrovskis informēja, ka šobrīd Latvijā valdības koalīciju veido piecas politiskās partijas, kuras kopīgi un ar izpratni par šābrīža situācijas nopietnību strādā pie strukturālajām reformām un budžeta grozījumiem, kā arī Latvijas valdība cer uz parlamenta atbalstu budžeta grozījumiem.

Sarunas laikā A.Merkele pauda atbalstu vienota Baltijas enerģētikas tirgus izveidei un integrācijai Eiropas Savienības enerģētikas tirgū, jo īpaši saistībā ar 27.aprīlī Viļņā parakstīto trīs Baltijas valstu premjerministru deklarāciju, kas nosaka Baltijas vienotā enerģētikas tirgus izveides principus un tuvākajā laikā veicamos pasākumus. A.Merkele piebilda, ka virzīšanās uz enerģētikas tirgus atvēršanu Baltijā nākotnē liks Krievijai kā energoresursu piegādātājai būt pragmatiskākai attiecībās ar Eiropas valstīm.

Sarunās tika skarts arī Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas jautājums. Ministru prezidents pauda viedokli, ka ir svarīgi, lai Krievija pabeidz darbu pie robežas demarkācijas komisijas izveides. V.Dombrovskis informēja, ka Latvija no savas puses nepieciešamos priekšdarbus jau ir paveikusi.

V.Dombrovskis un A.Merkele bija vienisprātis, ka Eiropas Savienības līmenī ir jāsāk konsultācijas un jāmeklē risinājumi jautājumā par tiešo maksājumu apjomu piensaimniekiem, kas ir būtisks jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs. V.Dombrovskis iestājās par tiešo maksājumu izlīdzināšanu Latvijas zemniekiem.

Tika pārrunāts arī jautājums par investīcijām un preču piesaisti tranzīta sektoram, kas ir viena no svarīgākajām Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm. Latvija jau ir realizējusi projektus kravu piegādes jomā sadarbībā ar Vācijas uzņēmumiem “Deutsche Bahn” un “DB Schenker”. Ar A.Merkeli tika pārrunāts arī projekts “Jaunais zīda ceļš”. Šis projekts tiek realizēts kā jauns tranzīta projekts, savienojot dzelzceļa un jūras tranzīta ceļus. Projektā ir iesaistītas Latvijas ostas, un tā ietvaros kravas tiek pārvadātas no Vācijas caur Latviju un tālāk uz Ķīnu. Ministru prezidents pauda viedokli, ka Latvija ir ieinteresēta attīstīt šo projektu. 13.maijā Minhenē ir plānota diskusija par loģistikas jautājumiem Baltijā, kuras ietvaros tiks pārrunāts arī šis projekts.

V.Dombrovskis un A.Merkele pārrunāja sadarbību atjaunojamo energoresursu jomā. A.Merkele informēja, ka Vācija ir ieinteresēta veidot sadarbību šajā jomā. Puses apsprieda arī drīzumā gaidāmo Starptautiskās atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) ģenerālsekretariāta izveidi. Vācija ir pieteikusi savu kandidatūru ģenerālsekretāra amatam. Arī Latvija ir šīs aģentūras dalībvalsts un atbalsta Vācijas centienus šīs aģentūras darbības sekmīgai sākšanai. A.Dombrovskis uzskata, ka Vācijas izvirzītā kandidatūra aģentūras ģenerālsekretāra amatam ir viena no spēcīgākajām.

Sarunās tika skarts jautājums arī par Augsta līmeņa padomdevēju grupas izveidi, kas šobrīd tiek veidota kā padomdevējs Latvijas valdībai, lai sniegtu tai rekomendācijas un piedāvātu vīzijas nākotnei. Sarunas laikā kļuva zināms, ka gatavību piedalīties Augsta līmeņa padomdevēju grupas darbā izteikuši vadošie Vācijas ekonomikas un politikas eksperti.

A.Merkele un V.Dombrovskis pārrunāja arī tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Eiropas Komisijas vēlēšanas, kā arī Lisabonas līguma ratifikācijas procesu.

Tāpat vizītes ietvaros Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Vācijas banku sektora pārstāvjiem.

Vācijas finanšu sektora pārstāvji ļoti augstu novērtēja V.Dombrovska vadītās valdības vēl nepilnajās simts darbības dienās paveiktos darbus budžeta izdevumu daļas pārskatīšanā, strukturālo reformu sākšanā, kā arī paveikto attiecībā uz banku sektora stabilizēšanu Latvijā, t.sk. Parex bankā. Vācijas puse apliecināja, ka banku sektors ilgtermiņā ir ieinteresēts gan Latvijas, gan Baltijas tirgū, bet jebkura investīcija šajos ekonomiskajos apstākļos tiek rūpīgi izvērtēta, ņemot vērā konkrētās valsts un finanšu sektora iesaistīšanos kopīgu projektu finansēšanā.

Vācijas puses finanšu eksperti kategoriski izteicās pret lata devalvācijas iespēju, un šo viedokli apstiprināja Ministru prezidents V.Dombrovskis, piebilstot, ka jautājums par lata devalvāciju šobrīd vispār netiek izskatīts un pieļauts.

Tikšanās laikā Vācijas banku sektora pārstāvji pozitīvi novērtēja Latviju kā investīciju vidi un tirgu kopumā, īpaši uzsverot, ka Latvijā ir ļoti augsti kvalificēts darbaspēks. Tiek prognozēts, ka Latvijai, kaut arī šobrīd te ir ekonomiskā krīzē, ir iespēja vienai no pirmajām iziet no krīzes, ņemot vērā šīs valdības aktīvo rīcību un Latvijas specifisko ģeopolitisko stāvokli starp Krieviju un Eiropas Savienību.

Vācijas finanšu sektora pārstāvji norādīja, ja iesāktās strukturālās reformas tiks īstenotas atbilstoši plānotajam, tad īsā laikā tas uzlabos Latvijas finanšu tirgus novērtējumu starptautiski.

Sarunas gaitā abas puses apmainījās ar informāciju par finanšu situāciju Latvijā un Vācijā. Ministru prezidents informēja Vācijas banku un finanšu institūciju pārstāvjus par Latvijas sadarbību ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Latvijas valdības vadītājs norādīja, ka šobrīd notiek sarunas par iespējamo 7% budžeta deficīta līmeni, kas būs labs pamats, lai valdība strādātu pie budžeta grozījumu sagatavošanas. Ministru prezidents stāstīja par plānotajām strukturālajām reformām veselības un izglītības nozarē, par Parex bankas situāciju, uzsverot, ka noslēgtais līgums ar Eiropas Rekonstrukcijas banku ir solis ceļā uz Parex bankas stabilizāciju un finanšu sistēmas nostiprināšanu Latvijā.

V.Dombrovskis informēja par budžeta izdevumu samazinājumu scenārijiem un tām atsevišķām budžeta izdevumu daļām, kas ir saistītas ar sociālajiem jautājumiem, t.sk. pensijām, uz ko samazinājums netiks attiecināts. Vācijas puse izrādīja interesi ne tikai par Latvijas finanšu situāciju, bet arī par sociālo situāciju Latvijā.

No Vācijas puses tikšanās reizē piedalījās Vācijas Banku asociācijas, “Deutsche Bank”, “Landesbank Berlin AG”, “Alianz SE”, “Global Banking”, Vācijas rekonstrukcijas bankas, “Commerzbank AG”, “UniCredit Group HypoVereins Bank”, Vācijas Krājbanku asociācijas, Vācijas Pasta koncerna, Vācijas biržas un Berlīnes Humbolta universitātes pārstāvji.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments