• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par Eiropas akvakultūras nozares izaugsmi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.2009., Nr. 61 https://www.vestnesis.lv/ta/id/190891

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par telesakaru regulatora neatkarības neievērošanu

Vēl šajā numurā

22.04.2009., Nr. 61

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par Eiropas akvakultūras nozares izaugsmi

 

Akvakultūra ir viena no visstraujāk augošajām pārtikas ražošanas nozarēm pasaulē. Tā jau patlaban nodrošina aptuveni pusi no visām pārtikā patērētajām zivīm, taču tās iespējas vēl nav izsmeltas. ES ir noteikusi augstus standartus, lai panāktu, ka akvakultūras pieeja un metodes balstās uz ilgtspējīgas attīstības principu. Eiropas akvakultūras nozare pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē ieņem vadošo vietu pasaulē. Tomēr šie izcilie sasniegumi pagaidām netiek praktiski izmantoti ražošanā, kuras apjoms ES ir nemainīgs, pretēji straujajam pieaugumam dažās citās pasaules daļās. Komisija 8.aprīlī nāca klajā ar paziņojumu, kurā tā apņēmusies pievērsties šā jautājuma risināšanai un dot jaunu impulsu ES akvakultūras nozares ilgtspējīgai izaugsmei.

“Akvakultūru gaida daudzsološa nākotne, jo tieši šī nozare nodrošinās Eiropas prasīgos patērētājus ar kvalitatīviem, veselīgiem zivju produktiem. Tomēr patlaban tās potenciāls nebūt netiek pilnībā izmantots. Ir īstais brīdis to atraisīt un sagādāt šai stratēģiski svarīgajai nozarei līdzvērtīgas iespējas un – pavisam burtiskā nozīmē – vietu, kas nepieciešama tās attīstībai,” sacīja jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Džo Borgs.

Komisija paziņojumā izvērtē ES akvakultūras ražošanas stagnācijas galvenos cēloņus un cenšas atrast veidus, kā uzlabot nozares konkurētspēju, ilgtspējību un pārvaldi.

Pirmkārt, nozare var kļūt konkurētspējīgāka, ja nemitīgi tiek nodrošināts spēcīgs pētniecības un tehnoloģiju izstrādes atbalsts, uzlabota teritoriālā plānošana piekrastes apgabalos un upju baseinos, lai nozare varētu sekmīgāk konkurēt par sauszemes un ūdens platībām, kā arī tad, ja nozares īpašās vajadzības tiek ņemtas vērā, izstrādājot ES zivsaimniecības produktu tirdzniecības politiku. Otrkārt, tā saglabās ilgtspējību, ja arī turpmāk balstīsies uz videi nekaitīgām ražošanas metodēm, ievēros augstus dzīvnieku veselības un labturības standartus un gādās par augstu patērētāju aizsardzības pakāpi. Treškārt, ir plašas iespējas uzlabot nozares tēlu un optimizēt ar pārvaldi saistītos aspektus. Akvakultūras panākumi lielā mērā būs atkarīgi no tā, vai valsts un/vai vietējā mērogā tiks radīti uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgi apstākļi. Tāpēc Komisija vēlas dot norādījumus dalībvalstīm un reģionālām iestādēm, lai panāktu, ka mērķtiecīgi pasākumi vietējā, valsts un ES mērogā palīdz nozarei pilnībā izmantot tās priekšrocības.

Komisija uzskata, ka spēcīga un vitāla akvakultūras nozare varētu būt labs stimuls saistīto nozaru izaugsmei un veicināt lauku un piekrastes reģionu attīstību. Turklāt patērētāji varētu baudīt veselīgus un kvalitatīvus pārtikas produktus, kas ražoti videi nekaitīgā veidā. Tie ir tikai daži no vērtīgajiem ieguvumiem, kurus radītu saskaņota Eiropas mēroga darbība, ko visos līmeņos veiktu ar mērķi pilnībā atraisīt akvakultūras nozares potenciālu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!