Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 16.aprīlī

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku dalības apturēšanu starptautiskajās operācijās Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā 

16.aprīlī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais Saeimas lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalības apturēšanu starptautiskajās operācijās Kosovā (KFOR) un Bosnijā un Hercegovinā (ALTHEA)”.

Saeimas lēmuma projekts izstrādāts saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 5.panta trešo daļu, kā arī 2009.gada 16.janvāra Nacionālās drošības padomes sēdē pieņemto konceptuālo lēmumu no 2009.gada 14.augusta apturēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību turpmāko dalību KFOR operācijā un no 2009.gada 9.oktobra ALTHEA operācijā.

Šobrīd Kosovā atrodas 17 Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kas darbojas NATO vadītajā daudznacionālās spēku kaujas grupas “Centrs” sastāvā. Bosnijā un Hercegovinā atrodas divi karavīri, kas darbojas operatīvo spēku “Ziemeļi” sastāvā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

LM: Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” 

Lai pensiju aprēķināšanā novērstu iedzīvotāju diskrimināciju pēc pilsonības, kā arī noteiktu piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas piešķiršanas termiņu, Labklājības ministrija (LM) rosina veikt vairākas izmaiņas likumā “Par valsts pensijām”.

LM izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” 16.aprīlī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Saskaņā ar likumprojektu plānots noteikt vienādu pieeju apdrošināšanas stāža noteikšanā Latvijas pilsoņiem un cilvēkiem, kuriem nav Latvijas Republikas pilsonības. Turpmāk šiem cilvēkiem paredzēts ieskaitīt līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, kā arī atsevišķus darbam pielīdzinātos periodus bijušās PSRS teritorijā.

Jautājums par ārpus Latvijas teritorijas uzkrāto darba stāžu tiktu risināts ar starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā palīdzību. Šādi līgumi šobrīd jau ir noslēgti ar Lietuvu, Igauniju, Ukrainu un Kanādu. Līgumi ar Krievijas Federāciju un Baltkrieviju ir ratificēti, un tie stāsies spēkā, kad valstis būs izpildījušas līgumos atrunātās noslēguma procedūras.

Tāpat atbilstoši likumprojektam paredzēts izmaksāt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim arī tiem cilvēkiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm.

Pašlaik pensionāram, izbraucot uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas, piemaksas pie vecuma vai invaliditātes pensijas izmaksa tiek pārtraukta. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2009.gada 1.janvārī valsts pensiju saņēmēju skaits bija 557 619 cilvēki, no tiem 195 574 – vīrieši, 362 045 – sievietes. Piemaksas pie pensijas saņēma 460 543 cilvēki. Uz ES valstīm eksportētas 3542 pensijas.

Vienlaikus plānots noteikt, ka piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piešķirs līdz 2011.gada 31.decembrim.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par grozījumiem Reģionālās attīstības likumā 

Lai nodrošinātu teritorijas attīstības plānošanas sistēmas sakārtošanu, sasaistot sociālekonomiskās attīstības plānošanas, telpiskās attīstības plānošanas un budžeta plānošanas procesus, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi grozījumus Reģionālās attīstības likumā.

Reģionālās attīstības likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, mazinot nelabvēlīgās atšķirības starp tām.

Ņemot vērā, ka nevienā tiesību aktā nav sniegta teritorijas attīstības plānošanas dokumenta definīcija, likums tiek papildināts ar “teritorijas attīstības plānošanas dokumenta” terminu un nosaka nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu un savstarpējās saskaņotības nodrošināšanu.

Lai nodrošinātu pēctecīgu plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību ilgtermiņa attīstības plānošanu, kas šobrīd tiek veikta Teritorijas plānošanas likumā noteiktajā kārtībā, grozījumi likumā paredz papildināt pārejas noteikumus. Pārejas noteikumi nosaka, ka līdz plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānojumu izstrādei ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošana jāveic Teritorijas plānošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Tāpat likuma grozījumi paredz svītrot Reģionālo fondu.

Grozījumi nepieciešami, lai likumu sakārtotu atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma pārejas noteikumiem, un tie uzdod vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem līdz 2013.gada 1.janvārim nodrošināt attīstības plānošanas dokumentu atbilstību Attīstības plānošanas sistēmas likumam, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī.

Grozījumi likumā 16.aprīlī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

RAPLM: Par pārrobežu sadarbības programmu informācijas sistēmu izmantošanas kārtību 

Valsts sekretāru sanāksmē 16.aprīlī tika izsludināti noteikumi, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas, kā arī Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vadības informācijas sistēmas izmantošanas kārtību.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde, kā arī Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas apvienotā vadošā iestāde.

Noteikumi paredz, ka RAPLM nodrošina programmu vadības informācijas sistēmu uzturēšanu, kā arī izdod iekšējos normatīvos aktus, kas programmu vadībā iesaistītajām institūcijām nosaka programmu informācijas sistēmu lietošanas kārtību un lietotāju tiesību piešķiršanas, maiņas un anulēšanas kārtību, lai nebūtu jārada papildus tiesiskā regulējuma slogs.

Noteikumi paredz izveidot datubāzes Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, kuru izveidei nepieciešams papildu finansējums 61,5 tūkstoši latu. Šogad finansējums tiks pieprasīts no Finanšu ministrijas apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

Savukārt nākamajiem gadiem papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem programmu vadības informācijas sistēmu izveidošanai nav nepieciešams.

2009.–2012.gadam paredzamie programmu vadības informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumi 47,9 tūkstoši latu tiks segti no Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas un Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas tehniskās palīdzības budžetu līdzekļiem. 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām 

Iecerēts, ka ar 1.jūliju elektronisko sakaru komersanti maksās nodevu valstij par īsā koda jeb īsā telefona numura lietošanu.

Līdz ar to uzņēmumi, kuriem ir piešķirtas īso kodu (piemēram, 118X vai 1184X) lietošanas tiesības, reizi ceturksnī veiks iemaksas valsts budžetā. To paredz 16.aprīļa valsts sekretāru sanāksmē atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām”. Lai normatīvais akts stātos spēkā, tam jāgūst atbalsts valdībā.

Izstrādātais dokuments nosaka ikgadējās valsts nodevas par numerācijas lietošanas tiesībām aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kā arī atvieglojumus. Turpmāk par katru īso kodu pēc noteiktas formulas tiks aprēķināts nodevas apmērs.

2009.gadā no nodevas plānotie ieņēmumi būs lielāki nekā 191 tūkstotis latu.

Nodevu varēs nemaksāt komersanti, kuri numerācijas lietošanas tiesības ieguvuši izsoles rezultātā vai lieto ES elektronisko sakaru saskaņoto pakalpojumu kodu (116XX), kā arī 112, 01, 02, 03, 04.

Normatīvais akts tapis sadarbībā ar Trīspusējo sadarbības padomi, Latvijas Darba devēju konfederāciju, kā arī nozares ekspertiem. Līdz ar normas ieviešanu tiek pārņemtas ES noteiktās direktīvas. 

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par sekmīgāku biodegvielas atbalsta administrēšanu 

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā uzrauga un administrē tiešo valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai”, ko 16.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi nosaka, ka saskaņā ar piešķirto finansiāli atbalstāmo kvotu atbalstu biodegvielas ražotājam par 2009.gadā saražoto biodegvielu izmaksā 2010.gadā un par 2010.gadā saražoto biodegvielu – 2011.gadā, nepārsniedzot budžeta apakšprogrammā “Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai” pieejamo finansējumu.

Savukārt trūkstošo finansējumu par 2008.gada 2.pusgadā saražoto biodegvielu Lauku atbalsta dienests izmaksās, sākot ar 2012.gadu, bet pēc pilnīgas saistību izpildes par 2008.gada 2.pusgadā saražoto biodegvielu tiks maksāts trūkstošais finansējums par 2009. un 2010.gadā saražoto biodegvielu.

Tāpat normatīvā akta grozījumi paredz, ka biodegvielas ražotājam, kuram ar tiesas spriedumu pasludināts maksātnespējas process vai kurš ir iesniedzis pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, kā arī kura saimnieciskā darbība ir izbeigta vai kurš saskaņā ar komercreģistra informāciju atrodas likvidācijas procesā, atbalsts izmaksāts netiks.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par prasībām mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā 

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Veterinārās prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā”, ko 16.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd Latvijā spēkā ir Ministru kabineta 2006.gada 11.aprīļa noteikumi Nr.286 “Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos” , kas nosaka prasības neliela daudzuma mājputnu un zaķveidīgo gaļas iegūšanai, uzglabāšanai, transportēšanai un izplatīšanai tieši galapatērētājam vai komersantam, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību Latvijā un svaigo gaļu piegādā tieši galapatērētājam.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu saimniecības īpašnieka vai valdītāja pienākumus, kā arī informāciju, kas norādāma uz gaļas iesaiņojuma un gaļas izplatīšanai nepieciešamajos dokumentos. Paredzams, ka turpmāk uz iesaiņojuma būs jānorāda produkta nosaukums, neto masa, derīguma termiņš, uzglabāšanas nosacījumi, kā arī saimniecības nosaukums un tās adrese.

Tāpat noteikumi paredz, ka pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi var veikt ne tikai valsts pilnvarots veterinārārsts, bet arī atbilstoši apmācītas personas.

Tirdzniecības vietā, kurā pārdod svaigu mājputnu un zaķveidīgo gaļu, izvieto norādi “dzīvnieki kauti saimniecības kautuvē”.

Prasību ievērošanu uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa