Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.04.2009., Nr. 58 https://www.vestnesis.lv/ta/id/190612

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.320

Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām

Vēl šajā numurā

16.04.2009., Nr. 58

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 300

Pieņemts: 07.04.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.300

Rīgā 2009.gada 7.aprīlī (prot. Nr.23 2.§)

Ministru kabineta kārtības rullis

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta ceturto daļu, 22.panta ceturto daļu, 27.panta otro daļu, 28.panta sesto daļu un 29.panta otro daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ministru kabineta kārtības rullis reglamentē šādus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus:

1.1. Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veidus, iesniegšanas, saskaņošanas, virzības un izskatīšanas kārtību Ministru kabinetā, kā arī Ministru kabinetā pieņemto lēmumu noformēšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā Ministru prezidents kontrolē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk – deklarācija) un rīcības plāna tās īstenošanai izpildi (turpmāk – rīcības plāns);

1.3. Ministru kabineta locekļa lietu pārņemšanas kārtībā sniedzamās informācijas saturu, apjomu, vienoto formu un sniegšanas kārtību (1.pielikums);

1.4. Valsts sekretāru sanāksmes kompetenci, sagatavošanas un norises kārtību;

1.5. Ministru kabineta komitejas sēžu un Ministru kabineta sēžu sagatavošanas un norises kārtību;

1.6. pieteikšanās kārtību, ierobežojumus un dalības norises kārtību Ministru kabineta sēdēs;

1.7. Ministru kabineta sēžu audioierakstu izmantošanas, glabāšanas un arhivēšanas kārtību;

1.8. parlamentāro sekretāru sanāksmes sagatavošanas un norises kārtību;

1.9. likumos, Saeimas lēmumos, Ministru kabineta izdotajos tiesību aktos doto uzdevumu izpildes nodrošināšanas kārtību, kā arī Ministru prezidenta doto uzdevumu izpildes nodrošināšanas kārtību;

1.10. kārtību, kādā tiek noformēta Ministru kabineta locekļu un citu valsts amatpersonu prombūtne ārvalstu komandējumā, atvaļinājumā un slimības dēļ.

2. Ministru kabinets atbilstoši kompetencei izskata šādus dokumentus:

2.1. attīstības plānošanas dokumentus (turpmāk – plānošanas dokumenti):

2.1.1. pamatnostādņu projektu;

2.1.2. programmas projektu;

2.1.3. plāna projektu;

2.1.4. koncepcijas projektu;

2.1.5. institūcijas darbības stratēģijas projektu;

2.2. citus plānošanas dokumentu projektus, kas paredzēti likumos;

2.3. ārējus tiesību aktus:

2.3.1. starptautisku līgumu vai tā projektu;

2.3.2. likumprojektu;

2.3.3. Saeimas lēmumprojektu;

2.3.4. Ministru kabineta noteikumu projektu;

2.4. iekšējus tiesību aktus:

2.4.1. Ministru kabineta instrukcijas projektu;

2.4.2. Ministru kabineta ieteikumu projektu;

2.4.3. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu;

2.5. Ministru kabineta rīkojumu projektus;

2.6. informatīvos ziņojumus;

2.7. Latvijas oficiālā viedokļa dokumentu projektus starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūcijās:

2.7.1. Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – nacionālā pozīcija) projektu;

2.7.2. Latvijas Republikas nostājas Eiropas Kopienu Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā izskatāmajās lietās vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226., 227. un 228.pantā paredzētās pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesa ietvaros (turpmāk – nostāja) projektu;

2.7.3. Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas starptautisko tiesību jautājumos (turpmāk – nacionālā pozīcija starptautisko tiesību jautājumos) projektu;

2.8. tiesā iesniedzamo dokumentu projektus:

2.8.1. Ministru kabineta atbildes raksta projektu Satversmes tiesai (turpmāk – atbildes raksts);

2.8.2. Ministru kabineta pieteikuma projektu lietas ierosināšanai Satversmes tiesā (turpmāk – pieteikums);

2.8.3. Ministru kabineta paskaidrojuma projektu tiesai (turpmāk – paskaidrojuma projekts tiesai);

2.9. Ministru kabineta vēstules projektu Saeimai.

3. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu, tam pievieno anotāciju. Anotācijā tiek ietverts paredzētā tiesiskā regulējuma iespējamās ietekmes izvērtējums, kas sastāv no atsevišķām tematiskām sadaļām (turpmāk – anotācija). Šo noteikumu 2.3.3., 2.3.4., 2.4. un 2.5.apakš­punktā minētajiem tiesību aktu projektiem pievieno anotāciju, kurā aizpildīta vismaz sadaļa par tiesību akta projekta nepieciešamību, bet pārējās anotācijas sadaļas aizpilda, ja tiesību akta projekts skar attiecīgajā sadaļā minētos jautājumus.

4. Kārtību, kādā sagatavo anotāciju, anotācijas veidlapu, ietekmes izvērtējuma objektus (sadaļas) un ministriju kompetenci par anotācijas sadaļu izvērtēšanu, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

5. Plānošanas dokumentu projektu izstrādes kārtību regulē normatīvie akti, kas nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas kārtību, darbības termiņu, pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī spēka zaudēšanas kārtību.

6. Nacionālās pozīcijas projektu izstrādā un saskaņo normatīvajos aktos par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu noteiktajā kārtībā.

7. Nostājas projektu izstrādā un apstiprina normatīvajos aktos par nostāju izstrādi un apstiprināšanu noteiktajā kārtībā.

8. Nacionālās pozīcijas projektu starptautisko tiesību jautājumos izstrādā un apstiprina normatīvajos aktos par nacionālo pozīciju starptautisko tiesību jautājumos izstrādi, saskaņošanu un apstiprināšanu noteiktajā kārtībā.

9. Atbildes raksta projektu un pieteikuma projektu izstrādā un saskaņo normatīvajos aktos par Ministru kabineta pārstāvību Satversmes tiesā noteiktajā kārtībā.

10. Ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Ministru prezidenta biedra biroja, Valsts kancelejas vai Ministru prezidenta padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes (turpmāk – ministrija) izstrādāto šo noteikumu 2.punktā minēto dokumentu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru kabineta loceklis (turpmāk –iesniedzējs).

11. Citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju un sociālo partneru organizāciju (turpmāk – cita institūcija) vadītāji plānošanas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu, nozari vai apakšnozari.

12. Ja attiecīgais Ministru kabineta loceklis atsakās virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā šo noteikumu 11.punktā minēto institūciju sagatavoto plānošanas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu, institūcijas vadītājs minēto projektu kopā ar attiecīgā ministra pamatotu rakstisku atteikumu ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidentam galīgā lēmuma pieņemšanai par plānošanas dokumenta, tiesību akta projekta vai informatīvā ziņojuma turpmāko virzību. Ja Ministru prezidents pieņem lēmumu par minēto projektu virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Ministru prezidents uzskatāms par projekta iesniedzēju.

13. Izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē tiesību akta projektu ir tiesīgs iesniegt ministrijas valsts sekretārs, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs, Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, Valsts kancelejas direktors vai Ministru prezidenta padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes vadītājs (turpmāk – valsts sekretārs).

14. Citu institūciju vadītāji tiesību akta projektu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tās ministrijas valsts sekretāra starpniecību, kuras kompetencē ietilpst tiesību akta projektā ietvertie jautājumi. Valsts sekretārs šā projekta iesniegšanu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē saskaņo ar attiecīgo Ministru kabineta locekli un informāciju par saskaņošanu norāda pavadvēstulē.

15. Ja attiecīgais Ministru kabineta loceklis iebilst pret šo noteikumu 14.punktā minēto institūciju sagatavotā tiesību akta projekta iesniegšanu Ministru kabinetā, institūcijas vadītājs minēto projektu kopā ar Ministru kabineta locekļa pamatotu rakstisku atteikumu ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidentam galīgā lēmuma pieņemšanai par tiesību akta projekta turpmāko virzību.

16. Šajos noteikumos noteiktajā kārtībā Valsts kancelejā iesniegtu un reģistrētu dokumenta projektu ir tiesīgs atsaukt valsts sekretārs, ja projektu iesniegusi minētā amatpersona, bet Ministru kabineta loceklis iesniegto projektu ir tiesīgs atsaukt jebkurā projekta izskatīšanas stadijā.

17. Ministrija ir atbildīga par sabiedrības informēšanu par Ministru kabinetā izskatāmo projektu saturu un būtiskajām izmaiņām. Kārtību, kādā ministrija sagatavo, noformē un izplata informāciju sabiedrībai par Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejā un Ministru kabinetā izskatāmo projektu un par pieņemtajiem lēmumiem, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

18. Šajos noteikumos minēto iesniegto dokumentu apriti organizē un to virzības un izskatīšanas gaitu Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Ministru kabineta sēdēs kontrolē Valsts kanceleja. Kārtību, kādā notiek šajos noteikumos noteikto dokumentu elektroniskā aprite, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

19. Ja šajos noteikumos noteiktajos gadījumos dokuments Valsts kancelejā iesniedzams tikai elektroniski, ministrija nodrošina attiecīgā dokumenta papīra formas oriģināla glabāšanu un nodošanu valsts glabāšanā normatīvajos aktos par valsts arhīviem noteiktajā kārtībā.

20. Dokumentiem, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegti Valsts kancelejā, ministrijā vai citā institūcijā tiešsaistes režīmā, izmantojot Dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmu (turpmāk – sistēma DAUKS), ir publiskā ticamība un tiem nav nepieciešams elektroniskais paraksts.

21. Parakstīto darba kārtību un tai pievienotos dokumentus Valsts kanceleja ievieto Valsts sekretāru sanāksmju, Ministru kabineta komitejas sēžu un Ministru kabineta sēžu dokumentu pārvaldības sistēmā e-portfelis (turpmāk – sistēma e-portfelis) un nosūta e-pasta paziņojumu reģistrētajiem sistēmas e-portfelis lietotājiem par darba kārtības un materiālu pieejamību. Sēdes laikā tās dalībnieki ar dokumentiem strādā sistēmā e-portfelis.

22. Dokumenti, kas satur informāciju ar lietojuma ierobežojumu “IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA”, sistēmā e-portfelis ir pieejami tikai attiecīgās sanāksmes vai sēdes dalībniekiem, kā arī citām amatpersonām saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprinātu sarakstu. Dokumenti, kas satur informāciju ar lietojuma ierobežojumu “DIENESTA VAJADZĪBĀM”, sēdes dalībniekiem tiek nodrošināti tikai papīra formā.

23. Ja atbilstoši šiem noteikumiem dokumentu paredzēts iesniegt vai nosūtīt elektroniski, to iesniedz vai nosūta uz Valsts kancelejas vai attiecīgās ministrijas, vai citas institūcijas oficiālo e-pasta adresi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi, pievienojot dokumentu e-pasta ziņojumam kā pielikumu.

24. Iesniegto dokumentu savstarpējo atbilstību, tajos minēto faktu un datu pareizību, kā arī papīra formā un elektroniskā formā iesniegtā dokumenta savstarpējo atbilstību nodrošina atbildīgā ministrija vai cita institūcija.

25. Ja, reģistrējot iesniegto dokumentu, Valsts kanceleja konstatē, ka nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un elektroniskās aprites prasības un šajos noteikumos noteiktā projektu saskaņošanas un iesniegšanas kārtība, kā arī ja iesniegtā dokumenta saturs neatbilst dokumenta veidam, Valsts kanceleja projektu nereģistrē un nosūta atbildīgajai ministrijai vai citai institūcijai informāciju par nepieciešamajiem precizējumiem. Ja atbildīgā ministrija vai cita institūcija triju darbdienu laikā pēc minētās informācijas nosūtīšanas neveic nepieciešamos precizējumus, Valsts kanceleja iesniegto dokumentu kopā ar pievienotajiem materiāliem nosūta atpakaļ atbildīgajai ministrijai vai citai institūcijai.

26. Ja saistībā ar tiesību akta projektu nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus arī citos hierarhiski tāda paša līmeņa tiesību aktos, vienlaikus ar sagatavoto projektu izskatīšanai Ministru kabinetā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz arī tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem.

27. Kārtību, kādā plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību akta projektu, kas saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” ir valsts noslēpuma objekts, saskaņo ar ministrijām un citām institūcijām, kā arī iesniedz un izskata Ministru kabinetā, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

28. Kārtību, kādā plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību akta projektu, kas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu satur informāciju dienesta vajadzībām, saskaņo ar ministrijām un citām institūcijām, kā arī iesniedz un izskata Ministru kabinetā, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

29. Likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu, Ministru kabineta tiesību aktos, Ministru kabineta komitejas sēžu protokollēmumos un Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumos doto uzdevumu un Ministru prezidenta rīkojumos un rezolūcijās doto uzdevumu izpildes vienotu kontroles kārtību ministrijās un Valsts kancelejā nosaka Ministru kabineta instrukcija.

II. Ministru kabineta locekļa lietu pārņemšana

30. Triju darbdienu laikā pēc tam, kad Valsts kanceleja ievietojusi Ministru kabineta mājaslapā internetā informāciju par Valsts prezidenta aicināto Ministru prezidenta amata kandidātu, katra ministrija sagatavo attiecīgās ministrijas valsts sekretāra parakstītu informāciju atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.punktam (ne vairāk kā trīs lappuses) un iesniedz to Valsts kancelejā sistēmā DAUKS.

31. Nākamajā darbdienā pēc šo noteikumu 30.punktā paredzētās informācijas saņemšanas Valsts kanceleja iesniedz apkopoto informāciju Ministru prezidenta amata kandidātam.

32. Triju darbdienu laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabineta loceklim, attiecīgās ministrijas valsts sekretārs iesniedz Ministru kabineta loceklim informāciju par iepriekšējā Ministru kabineta locekļa iesniegtajiem, kā arī izstrādes un saskaņošanas procesā esošajiem plānošanas dokumentu projektiem, informatīvajiem ziņojumiem un tiesību aktu projektiem un citu informāciju atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 3., 4. un 5.punktam.

33. Piecu darbdienu laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabineta loceklim, ministrija iesniedz Valsts kancelejā jaunā Ministru kabineta locekļa parakstītu informāciju par tiem iepriekšējā Ministru kabineta locekļa noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegtajiem plānošanas dokumentu projektiem, informatīvajiem ziņojumiem un tiesību aktu projektiem, kuru virzība ir zaudējusi aktualitāti. Iesniedzot minēto informāciju, ministrija norāda katra projekta iesniegšanas datumu Valsts kancelejā, nosaukumu, kā arī Valsts kancelejas piešķirto dokumenta reģistrācijas numuru (ja ir zināms) vai pieteiktā projekta reģistrācijas numuru (VSS numurs) (šo noteikumu 77.punkts).

34. Ja ministrija šo noteikumu 33.punktā noteiktajā kārtībā un termiņā nav sniegusi informāciju, Valsts kanceleja turpina iesākto plānošanas dokumentu projektu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektu virzību Ministru kabinetā. 

III. Rīcības plāns

35. Mēneša laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam, katra ministrija sagatavo rīcības plāna projekta sadaļas (2.pielikums) un iesniedz tās Valsts kancelejā sistēmā DAUKS.

36. Ministrijas iesniegtajā rīcības plāna projekta sadaļā deklarācijā paredzētos uzdevumus ietver prioritārā secībā, ko nosaka attiecīgais ministrs. Rīcības plāna projektā norāda ne vairāk kā piecus pasākumus katra deklarācijas uzdevuma īstenošanai, to īstenošanas termiņus un atbildīgās ministrijas un citas institūcijas.

37. Pēc rīcības plāna projekta sadaļu iesniegšanas Valsts kancelejā tā apvieno sadaļas vienotā rīcības plāna projektā atbilstoši deklarācijā dotajiem uzdevumiem un iesniedz Ministru prezidentam, kā arī nosūta informācijai ministrijas atbildīgajai amatpersonai.

38. Ja sagatavotajā vienotajā rīcības plāna projektā nav paredzēti pasākumi kāda deklarācijā ietverta uzdevuma īstenošanai, par šā uzdevuma īstenošanu atbildīgo ministriju nosaka Ministru prezidents. Attiecīgās ministrijas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc Ministru prezidenta rezolūcijas saņemšanas iesniedz Valsts kancelejā sistēmā DAUKS pasākumu plānu šo uzdevumu īstenošanai, norādot to izpildes termiņu.

39. Ja nepieciešams, Ministru prezidents organizē atsevišķas apspriedes par rīcības plāna projektu vai izmaiņām apstiprinātajā rīcības plānā. Valsts kanceleja nodrošina minēto apspriežu protokolēšanu un nepieciešamo izmaiņu veikšanu rīcības plāna projektā vai attiecīga dokumenta projekta izstrādi par izmaiņām rīcības plānā. Ja nepieciešams, Valsts kanceleja Ministru prezidenta uzdevumā pieprasa ministrijai sniegt papildu informāciju.

40. Pēc visas informācijas saņemšanas no ministrijām Valsts kanceleja iesniedz Ministru prezidentam apkopoto rīcības plāna projektu. Ministru kabinets rīcības plāna projektu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu.

41. Katru gadu līdz 1.februārim ministrijas sagatavo informāciju par rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanas gaitu iepriekšējā gadā, aprakstot pasākumus, kuri jau īstenoti, kā arī tos, kuru īstenošana ir uzsākta. Informāciju norāda, aizpildot attiecīgo rīcības plāna aili, un iesniedz to Valsts kancelejā sistēmā DAUKS. Ja nepieciešams, pavadvēstulē ierosina aktualizēt rīcības plānu, norādot attiecīgu pamatojumu un precizēto rīcības plāna pasākumu redakciju.

42. Valsts kanceleja pēc informācijas saņemšanas no ministrijām nodrošina tās apkopošanu un iesniegšanu Ministru prezidentam.

43. Izmaiņas rīcības plānā pēc atbildīgo ministriju ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets ar Ministru kabineta rīkojumu.

44. Pēc rīcības plāna vai tā izmaiņu apstiprināšanas Valsts kanceleja atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam sagatavo aktualizēto rīcības plāna variantu un ievieto to Ministru kabineta mājaslapā internetā.

45. Katra ministrija nodrošina attiecīgās rīcības plāna sadaļas ievietošanu ministrijas mājaslapā internetā.

IV. Ministru kabineta locekļu rangi

46. Ministru kabineta locekļiem ir šādi rangi:

46.1. Ministru prezidents;

46.2. Ministru prezidenta biedrs;

46.3. ministrs, īpašu uzdevumu ministrs.

47. Viena ranga ietvaros augstāks rangs ir tam Ministru kabineta loceklim, kurš ilgāk ir bijis attiecīgajā amatā. Ja amata pildīšanas ilgums ir vienāds, augstāks rangs ir tai amatpersonai, kura ilgāk ir strādājusi valsts pārvaldē.

48. Ministru kabineta locekļu darba vietas Ministru kabineta sēdes un Ministru kabineta komitejas sēdes laikā nosaka atbilstoši rangam. Ministru kabineta locekļu rangus piemēro sēdes vadītājs Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes laikā, dodot vārdu debatēs par izskatāmo jautājumu un nosakot, kurš Ministru kabineta loceklis līdzparakstīs (otrais paraksts) Ministru kabinetā pieņemto tiesību akta projektu. 

V. Ministru kabinetā izskatāmie starptautiskie līgumi vai to projekti

49. Ja izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedz starptautisko līgumu vai tā projektu, kuru apstiprina saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 2.punktu, un ja ir paredzēts parakstīt minēto līgumu vai tā projektu, ministrija tam pievieno arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā norādīta amatpersona, kas pilnvarota parakstīt līgumu vai tā projektu, un pilnvarojuma vēstules projektu, izņemot gadījumu, ja pilnvarojumu nosaka likums.

50. Ja starptautiskais līgums ir apstiprināms Saeimā bez tā iepriekšējas parakstīšanas, Ministru kabinets atbalsta likumprojektu par minētā līguma apstiprināšanu.

51. Ja starptautiskais līgums vai tā projekts ir apstiprināms Saeimā pēc tā iepriekšējas parakstīšanas, ministrija minētajam līgumam vai tā projektam pievieno Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā paredz Ministru kabineta atbalstu starptautiskā līguma vai tā projekta parakstīšanai un kurā norāda amatpersonu, kas ir pilnvarota parakstīt starptautiskā līguma projektu, un pilnvarojuma vēstules projektu, izņemot gadījumu, ja pilnvarojumu nosaka likums.

52. Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas iesniedzējs Valsts kancelejā iesniedz parakstītā līguma kopiju (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos – arī tulkojumu) vai apliecinājuma kopiju par starptautiskā līguma parakstīšanu, precizētu likumprojektu par līguma apstiprināšanu Saeimā un aktualizētu likumprojekta anotāciju.

53. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt vairākās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā nevienai valodai nav noteicošā spēka, starptautisko līgumu vai tā projektu iesniedz tikai latviešu valodā. Informācijai sistēmā DAUKS pievieno arī starptautisko līgumu vai tā projektu svešvalodā (vēlams angļu vai krievu valodā).

54. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt vairākās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā vienai valodai ir paredzēts noteicošais spēks, starptautisko līgumu vai tā projektu iesniedz latviešu valodā un tajā valodā, kurai domstarpību gadījumā ir paredzēts noteicošais spēks.

55. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt svešvalodā, to iesniedz valodā, kādā tas tiks parakstīts, un tam pievieno tulkojumu latviešu valodā.

56.  10 darbdienu laikā pēc starptautiskā līguma parakstīšanas tā oriģinālu un tulkojumu (ja līgums nav parakstīts latviešu valodā) iesniedz glabāšanai Ārlietu ministrijā, elektroniski nosūtot arī līguma un tā tulkojuma tekstu.

57. Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par starptautiskā līguma spēkā stāšanos un nodrošina šo noteikumu 49.punktā minēto starptautisko līgumu tekstu publicēšanu (ievērojot šo noteikumu 53., 54. un 55.punktu). 

VI. Ministru kabinetā izskatāmais informatīvais ziņojums

58. Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, vai problēmām kādā atsevišķā jomā. Ministrija informatīvo ziņojumu sagatavo pēc savas iniciatīvas vai Ministru prezidenta uzdevumā, kā arī izpildot Ministru kabineta sēdes vai Ministru kabineta komitejas sēdes protokollēmumā, plānošanas dokumentā vai tiesību aktā doto uzdevumu.

59. Informatīvo ziņojumu izskata Ministru kabineta sēdē, ja tam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā ir paredzēta institūciju turpmākā rīcība saistībā ar šajā informatīvajā ziņojumā minēto jautājumu risināšanu. Informatīvā ziņojuma projektu, kurš paredz institūciju turpmāku rīcību, izsludina Valsts sekretāru sanāksmē.

60. Ja turpmākā rīcība saistībā ar informatīvajā ziņojumā minēto jautājumu nav paredzēta, iesniedzēja iesniegtā informatīvā ziņojuma virzību Ministru kabinetā nosaka Ministru prezidents.

61. Ministrija informatīvo ziņojumu sagatavo arī pirms neformālajām Eiropas Savienības Ministru padomes sanāksmēm, ietverot tajā Latvijas Republikas pārstāvim saistošas vadlīnijas par attiecīgās sanāksmes darba kārtības jautājumiem. Šim informatīvajam ziņojumam pievieno Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā norāda pilnvarojumu amatpersonai pārstāvēt Latvijas Republiku attiecīgajā ministru sanāksmē. 

VII. Valsts sekretāru sanāksmes, to kompetence, sagatavošanas un norises kārtība

62. Valsts sekretāru sanāksmes tiek organizētas Valsts kancelejā katru nedēļu, parasti ceturtdienās. Valsts sekretāru sanāksmes sasauc, sanāksmju darba kārtību apstiprina un sanāksmes vada Valsts kancelejas direktors (vai amatpersona, kas aizvieto Valsts kancelejas direktoru) (turpmāk – sanāksmes vadītājs).

63. Valsts sekretāru sanāksmē piedalās:

63.1. ar balsstiesībām – Valsts kancelejas direktors, valsts sekretāri un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu vadītāji (turpmāk – balsstiesīgie dalībnieki);

63.2. ar padomdevēja tiesībām – parlamentārie sekretāri, Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, Valsts kancelejas amatpersonas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis, Valsts kontroles pārstāvis, Ģenerālprokuratūras pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pārstāvis, Konkurences padomes pārstāvis, tiesībsargs vai viņa pilnvarota persona, plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis.

64. Pieteikumu par atsevišķu jautājumu izskatīšanā papildus uzaicināmajām personām Valsts sekretāru sanāksmes dalībnieki iesniedz elektroniski Valsts kancelejā ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes. Personu, kura ir papildus uzaicināta atsevišķa jautājuma izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar materiāliem iepazīstina attiecīgā ministrija.

65. Valsts sekretāru sanāksme:

65.1. izskata un apstiprina Valsts kancelejas apkopoto sarakstu par pieteiktajiem plānošanas dokumentu projektiem, informatīvo ziņojumu projektiem (šo noteikumu 59.punkts) un tiesību aktu projektiem;

65.2. lemj par izsludināto plānošanas dokumentu projektu, informatīvo ziņojumu projektu un tiesību aktu projektu atsaukšanu;

65.3. lemj par nepieciešamību tiesību akta projektam aizpildīt papildu anotācijas sadaļas, ja to ir pieprasījis sanāksmes dalībnieks;

65.4. lemj par publiskās apspriešanas nepieciešamību, ja to ierosinājis sanāksmes dalībnieks;

65.5. pirms izskatīšanas Ministru kabinetā izskata tos tiesību aktu projektus, kuri nav uzskatāmi par saskaņotiem;

65.6. pirms izskatīšanas Ministru kabinetā izskata tos nacionālās pozīcijas projektus vai citus ar nacionālās pozīcijas projekta izstrādi saistītos jautājumus, par kuriem Vecāko amatpersonu sanāksme Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – Vecāko amatpersonu sanāksme) lēmusi, ka tie izskatāmi Valsts sekretāru sanāksmē;

65.7. pēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra ierosinājuma lemj par nepieciešamību iesniegt tiesību akta projektu Ekonomikas ministrijā, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka informācijas sniegšanu par tehniskajiem noteikumiem (turpmāk – tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtība), sniegtu informāciju Eiropas Komisijai;

65.8. pēc Finanšu ministrijas valsts sekretāra ierosinājuma lemj par nepieciešamību iesniegt tiesību akta projektu Finanšu ministrijā, lai saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes saskaņo tiesību aktu projektus ar Eiropas Centrālo banku (turpmāk – finanšu noteikumu saskaņošanas kārtība), to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai;

65.9. izskata jautājumus par likumos, Saeimas lēmumos, Ministru kabineta tiesību aktos un Ministru prezidenta rīkojumos (rezolūcijās) doto uzdevumu izpildes gaitu;

65.10. izskata citus valsts pārvaldē aktuālus jautājumus.

66. Apstiprināto Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtību un tajā iekļautos jautājumus kopā ar attiecīgajiem materiāliem (arī fizisko personu un citu institūciju vēstules par projektiem) Valsts kanceleja ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sanāksmes ievieto sistēmā e-portfelis.

67. Valsts sekretāru sanāksme lēmumus par tās kompetencē esošajiem jautājumiem pieņem, klātesošajiem balsstiesīgajiem dalībniekiem vienojoties vai balsojot, ja to pieprasa kāds sanāksmes balsstiesīgais dalībnieks.

68. Ja notiek balsošana, Valsts sekretāru sanāksme lēmumu pieņem ar sanāksmē klātesošo balsstiesīgo dalībnieku vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalījušās vienādi, izšķirošā ir sanāksmes vadītāja balss.

69. Valsts sekretāru sanāksmes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Sanāksmes protokolā norāda personas, kuras piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, pieņemtos lēmumus, kā arī atšķirīgos viedokļus. Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmums stājas spēkā ar lēmuma pieņemšanas brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi.

70. Valsts sekretāru sanāksmes protokolu paraksta sanāksmes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc sanāksmes, un Valsts kanceleja to nekavējoties ievieto sistēmā e-portfelis.

71. Valsts sekretāru sanāksmes balss­tiesīgie dalībnieki ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc sanāksmes protokola ievietošanas sistēmā e-portfelis rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus par minētā protokola saturu, norādot precīzu attiecīgā protokollēmuma grozījuma redakciju. Minētos grozījumus izskata nākamajā Valsts sekretāru sanāksmē.

VIII. Plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektu pieteikšana, izsludināšana un atsaukšana

72. Izstrādātos plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu (šo noteikumu 59.punkts) un tiesību aktu projektus, izņemot šo noteikumu 73.punktā minētos tiesību aktu projektus, ministrija piesaka izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē divas darbdienas pirms Valsts sekretāru sanāksmes (otrdienās līdz plkst.12.00), aizpildot projekta pieteikumu sistēmā DAUKS (turpmāk – pieteikums).

73. Valsts sekretāru sanāksmē nav nepieciešams izsludināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildi, Ministru kabineta rīkojuma projektu par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā, pilsonības atjaunošanu un Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu un personas izdošanu ārvalstij.

74. Pieteikumā norāda projekta veidu, politikas jomu (3.pielikums), projekta nosaukumu, informāciju par projekta izstrādātāju, informāciju par to, vai ir nepieciešama publiskā apspriešana, informāciju par to, vai tiks sniegts ziņojums par pieteikto projektu, un amatpersonu, kas to sniegs, kā arī ministrijas un citas institūcijas, kuru saskaņojumi nepieciešami, un atzinumu sniegšanas termiņu, ja tiek lūgts cits termiņš, nekā noteikts šo noteikumu 88.punktā, ņemot vērā, ka tas nevar būt īsāks par trijām darbdienām un garāks par četrām nedēļām.

75. Ministrija pieteikumam sistēmā DAUKS pievieno piesakāmo plānošanas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, informatīvā ziņojuma projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, tiesību akta projektu un tā anotāciju, bet starptautiskajam līgumam (vai tā projektam) – arī pilnvarojuma vēstules projektu un minētā līguma (tā projekta) tekstu atbilstoši šo noteikumu V nodaļā minētajām prasībām.

76. Dokumentus, kas apliecina tiesību akta projektā regulējamo tiesisko attiecību likumību, atbildīgā ministrija pēc projekta izsludināšanas atbilstoši ierakstam Valsts sekretāru sanāksmes protokolā elektroniski vai, ja tas nav iespējams, papīra formā divu darbdienu laikā pēc Valsts sekretāru sanāksmes nosūta atzinuma sniedzējiem.

77. Valsts kanceleja šo noteikumu 72.punktā noteiktajā kārtībā iesniegto plānošanas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, informatīvā ziņojuma projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, tiesību akta projektu un tā anotāciju ievieto Ministru kabineta mājaslapā internetā (trešdienās līdz plkst.9.00). Projektu uzskata par pieteiktu ar brīdi, kad tas ievietots Ministru kabineta mājaslapā internetā un tam tiek piešķirts pieteiktā projekta reģistrācijas numurs (VSS numurs).

78. Ja ministrija vai cita institūcija, kas nav norādīta pieteikumā, vēlas sniegt atzinumu par pieteikto projektu vai ja attiecīgā ministrija vai cita institūcija ir norādīta pieteikumā, bet nevēlas sniegt atzinumu, tā dienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes (trešdienās līdz plkst.15.00) sistēmā DAUKS iesniedz informāciju par papildu pieteikšanos atzinuma sniegšanai vai atteikšanos no atzinuma sniegšanas. Citas institūcijas, kurām nav piekļuves sistēmai DAUKS, informāciju par pieteikšanos atzinuma sniegšanai iesniedz Valsts kancelejā elektroniski, norādot projekta nosaukumu un pieteiktā projekta reģistrācijas numuru (VSS numurs) (šo noteikumu 77.punkts).

79. Ministrija vai cita institūcija nevar atteikties sniegt atzinumu, ja attiecīgais projekts tieši skar tās kompetencē esošos jautājumus.

80. Ministrija vai cita institūcija dienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes (trešdienās līdz plkst.15.00) sistēmā DAUKS iesniedz informāciju par anotācijas papildu sadaļas aizpildīšanas pieprasījumu pieteiktajam tiesību akta projektam, kā arī ierosinājumu publiskās apspriešanas rīkošanai. Citas institūcijas, kurām nav piekļuves sistēmai DAUKS, minēto informāciju iesniedz Valsts kancelejā elektroniski, norādot projekta nosaukumu un pieteiktā projekta reģistrācijas numuru (VSS numurs) (šo noteikumu 77.punkts).

81. Ja Valsts sekretāru sanāksmē nolemj, ka pieteiktajam tiesību akta projektam nepieciešams aizpildīt papildu anotācijas sadaļas, atbildīgā ministrija iesniedz precizētu anotāciju sistēmā DAUKS divu darbdienu laikā pēc Valsts sekretāru sanāksmes (pirmdienās plkst.9.00). Ja atbildīgā ministrija minētajā termiņā neiesniedz precizētu anotāciju, Valsts kanceleja projektu iekļauj nākamās nedēļas pieteikto projektu sarakstā, ja precizētā anotācija tiek iesniegta Valsts kancelejā ne vēlāk kā darbdienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes (otrdienās līdz plkst.17.00).

82. Ja Valsts sekretāru sanāksmē nolemj, ka pieteiktajam projektam nepieciešams rīkot publisko apspriešanu, atbildīgā ministrija to rīko saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā.

83. Pieteiktais plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma vai tiesību akta projekts uzskatāms par izsludinātu un termiņa tecējums atzinuma sniegšanai sākas divas darbdienas pēc Valsts sekretāru sanāksmes (pirmdienās plkst.9.00), kurā tika skatīts un apstiprināts pieteiktais projekts, ja Valsts sekretāru sanāksmē nav nolemts citādi (turpmāk – izsludinātais projekts).

84. Izsludināto projektu Valsts kancelejā iesniedz sešu mēnešu laikā pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē. Ja līdz minētā termiņa beigām izsludinātais projekts netiek iesniegts, Valsts kanceleja iesniedz priekšlikumu Valsts sekretāru sanāksmē par attiecīgā projekta atsaukšanu.

85. Tiesību akta projektu, kas iesniedzams Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai, Valsts kancelejā iesniedz divu nedēļu laikā pēc tiesību akta projekta saskaņošanas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

86. Tiesību akta projektu, kas iesniedzams Finanšu ministrijā, lai saskaņā ar finanšu noteikumu saskaņošanas kārtību to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, Valsts kancelejā iesniedz sešu mēnešu laikā pēc tiesību akta projekta virzības apturēšanas perioda beigām.

87. Ministrija izsludināto projektu var atsaukt sistēmā DAUKS. Valsts kanceleja atsaucamo projektu iekļauj nākamās Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā. 

IX. Izsludināto projektu saskaņošana

88. Atbildīgā ministrija izsludināto projektu (kas ievietots Ministru kabineta mājaslapā internetā) saskaņo ar Valsts sekretāru sanāksmes protokolā norādītajām ministrijām un citām institūcijām. Izsludināto projektu parasti saskaņo divu nedēļu laikā pēc tā izsludināšanas, ja Valsts sekretāru sanāksmē nav noteikts cits termiņš.

89. Izsludināto projektu saskaņo, izmantojot vienu no šādiem saskaņošanas veidiem:

89.1. sniedzot atzinumu, kurā ir iekļauts projekta vērtējums un izteikti pamatoti iebildumi un priekšlikumi;

89.2. elektroniski informējot atbildīgo ministriju, ka iebildumu par projektu nav, vai rakstiski apliecinot ar attiecīgās ministrijas valsts sekretāra vai citas institūcijas vadītāja vai viņu pilnvarotas amatpersonas vīzu uz projekta un anotācijas, ka iebildumu nav.

90. Ja ministrija vai cita institūcija (arī šo noteikumu 91.punktā minētās ministrijas un citas institūcijas) atzinumu noteiktajā termiņā nesniedz, izsludināto projektu uzskata par saskaņotu.

91. Par izsludināto projektu atzinums nepieciešams no:

91.1. Finanšu ministrijas;

91.2. Tieslietu ministrijas;

91.3. Valsts kancelejas – par jebkuru plānošanas dokumenta projektu un informatīvā ziņojuma projektu, kā arī par tiesību akta projektu, kas skar valsts pārvaldes attīstības jomu;

91.4. Ārlietu ministrijas – par starptautisko līgumu vai tā projektu, vai citu projektu, kas skar Latvijas Republikas starptautiskās saistības;

91.5. Latvijas Pašvaldību savienības, ja projektu atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” nepieciešams saskaņot ar pašvaldībām;

91.6. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, ja tiesību akta projekts ir saistīts ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;

91.7. Nacionālās reģionālās attīstības padomes, ja projekts ir saistīts ar reģionālo attīstību, teritorijas plānošanu un zemes politiku;

91.8. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, ja projekts skar darba devēju un darbinieku intereses;

91.9. Konkurences padomes, ja projekts ir saistīts ar konkurences aizsardzības un attīstības jautājumiem;

91.10. citām ministrijām, kuru kompetences jomu tieši skar projekts, kā arī citām institūcijām, ar kurām normatīvo aktu projektu saskaņošana ir noteikta ārējā normatīvajā aktā, vai ja saskaņošanas nepieciešamība tieši izriet no ārējā normatīvā akta normām, kas nosaka to kompetenci.

92. Ja cita institūcija, kas nav norādīta Valsts sekretāru sanāksmes protokolā kā atzinuma sniedzēja, ir sniegusi atzinumu par izsludināto projektu, ievērojot šo noteikumu 88.punktā paredzēto termiņu atzinumu sniegšanai par attiecīgo izsludināto projektu, atbildīgā ministrija vērtē arī šo atzinumu, kā arī uzaicina attiecīgās institūcijas pārstāvi piedalīties saskaņošanas procesā. Ja ar minēto institūciju saskaņošanas procesā netiek panākta vienošanās, atbildīgā ministrija izvērtē nepieciešamību virzīt izsludināto projektu izskatīšanai attiecīgi Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdē vai sagatavo to iesniegšanai noteiktā kārtībā Ministru kabinetā, norādot iesniedzēja pavadvēstulē informāciju par citas institūcijas uzturēto iebildumu.

93. Atzinumu sniedz par katru projekta veidu (plānošanas dokumenta projekts, informatīvā ziņojuma projekts, tiesību akta projekts) atsevišķi. Atzinumu paraksta valsts sekretārs vai viņa pilnvarota amatpersona vai tās institūcijas vadītājs, kas sniedz atzinumu. Atzinumā norāda izstrādātāja vārdu, uzvārdu, amatu, tālruņa numuru un e-pasta adresi.

94. Atzinumā ministrija vai cita institūcija:

94.1. izsaka iebildumus, tos attiecīgi pamatojot vai paskaidrojot, par kuriem saskaņošanas gaitā jāpanāk vienošanās;

94.2. izsaka priekšlikumus, kuriem ir ieteikuma raksturs;

94.3. norāda atbalstāmo variantu, ja projektā ir paredzēti vairāki risinājuma varianti.

95. Ja ministrija vai cita institūcija atzinumu nav atbilstoši strukturējusi, tam kopumā ir ieteikuma raksturs. Ja atzinumā norādīts, ka ministrija vai cita institūcija neatbalsta projekta virzību, uzskata, ka iebildums ir izteikts par visu projektu kopumā.

96. Ja atzinumos par izsludināto projektu izteikti iebildumi un priekšlikumi, atbildīgā ministrija izvērtē tos, precizē projektu un sagatavo izziņu par atzinumos izteiktajiem iebildumiem (4.pielikums) (turpmāk – izziņa). Izziņā vienkopus norāda visus ministriju un citu institūciju atzinumos izteiktos iebildumus par konkrēto projekta punktu (pantu, daļu).

97. Ja izsludināto projektu ministrijas un citas institūcijas atbalstījušas bez iebildumiem vai izteikušas tikai priekšlikumus, projektu uzskata par saskaņotu un atbildīgā ministrija šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo projektu iesniegšanai Ministru kabineta sēdē.

98. Ja ministrija un cita institūcija (arī šo noteikumu 92.punktā minētā cita institūcija) ir izteikusi iebildumus par izsludināto projektu, atbildīgā ministrija pēc iebildumu izvērtēšanas izziņu un precizēto projektu (tā anotāciju) elektroniski nosūta ministrijām un citām institūcijām, kuras sniegušas atzinumu vai šo noteikumu 89.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā apliecinājušas, ka iebildumu nav (turpmāk šajā nodaļā – saskaņošanas dalībnieki).

99. Ja atbildīgā ministrija, precizējot izsludināto projektu, ir ņēmusi vērā saskaņošanas dalībnieku iebildumus un piecu darbdienu laikā pēc izziņas un precizētā projekta nosūtīšanas no saskaņošanas dalībniekiem nav saņemti iebildumi par precizēto projektu, projektu uzskata par saskaņotu un atbildīgā ministrija šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo projektu iesniegšanai Ministru kabineta sēdē.

100. Lai panāktu vienošanos par vērā neņemtajiem vai daļēji vērā ņemtajiem iebildumiem, atbildīgā ministrija sasauc kopīgu starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi. Sasaucot starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi, atbildīgā ministrija ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sanāksmes elektroniski nosūta saskaņošanas dalībniekiem (uz institūcijas oficiālo e-pasta adresi un atzinuma izstrādātāja e-pasta adresi) informāciju par sanāksmi, norādot ministrijas un citas institūcijas, par kuru iebildumiem sanāksme tiek rīkota, pievieno izziņu un precizēto projektu (tā anotāciju).

101. Ja, ņemot vērā iebildumu būtību un apjomu, nav nepieciešams vienoties klātienē, atbildīgā ministrija var organizēt saskaņošanu elektroniski. Atbildīgā ministrija elektroniski nosūta saskaņošanas dalībniekiem (uz institūcijas oficiālo e-pasta adresi un atzinuma izstrādātāja e-pasta adresi) izziņu (kurā norādīts atbildīgās ministrijas pamatojums vai paskaidrojums par vērā neņemtajiem vai daļēji vērā ņemtajiem iebildumiem) un precizēto projektu (tā anotāciju), norādot ministrijas un citas institūcijas, par kuru iebildumiem attiecīgā saskaņošana tiek rīkota, un termiņu (ne īsāku par piecām darbdienām), kādā saskaņošanas dalībniekiem jāizsaka viedoklis. Minēto informāciju vienlaikus elektroniski nosūta atbildīgajai ministrijai un visiem saskaņošanas dalībniekiem, izmantojot
e-pasta funkciju “atbildēt visiem”.

102. Lai nodrošinātu apstiprinājumu par nosūtītās informācijas saņemšanu šo noteikumu 100. un 101.punktā minētajos gadījumos, adresāts ar atbildes e-pastu apliecina saņemšanu, bet šo noteikumu 101.punktā minētajā gadījumā, izmantojot
e-pasta funkciju “atbildēt visiem”.

103. Ja attiecīgā saskaņošanas dalībnieka pārstāvis neierodas uz starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi vai noteiktajā termiņā nesniedz nekādu atbildi, ja ir rīkota elektroniskā saskaņošana, tā vērā neņemtos vai daļēji vērā ņemtos iebildumus uzskata par atsauktiem un tiem ir ieteikuma raksturs.

104. Atbildīgā ministrija pēc starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes vai elektroniskās saskaņošanas rīkošanas attiecīgi aktualizē izziņu, papildinot to ar informāciju par sanāksmes vai elektroniskās saskaņošanas datumu, izteiktajiem viedokļiem un saskaņošanas rezultātiem. Izziņā norāda arī iebildumus, kas izteikti minētās saskaņošanas laikā, kā arī tos saskaņošanas dalībniekus, kuri tika uzaicināti izteikties, bet kuru pārstāvji nebija ieradušies uz sanāksmi vai nebija elektroniski snieguši nekādu atbildi.

105. Atbildīgā ministrija nosūta elektroniski precizēto izziņu, kuru paraksta atbildīgās ministrijas amatpersona (arī sanāksmes vadītājs, ja rīkota starpministriju (starpinstitūciju) sanāksme), un precizēto projektu (tā anotāciju) visiem saskaņošanas dalībniekiem.

106. Ja starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē vai rīkojot elektronisko saskaņošanu ir panākta vienošanās par visiem paustajiem iebildumiem un piecu darbdienu laikā pēc precizētās izziņas un precizētā projekta (tā anotācijas) nosūtīšanas nav saņemti iebildumi, projektu uzskata par saskaņotu un iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

107. Ja ir saņemti iebildumi un tie tiek ņemti vērā, un pēc precizētās izziņas un precizētā projekta (tā anotācijas) atkārtotas nosūtīšanas piecu darbdienu laikā nav saņemti iebildumi par šiem vērā ņemtajiem iebildumiem, projektu uzskata par saskaņotu un atbildīgā ministrija to sagatavo iesniegšanai Ministru kabineta sēdē.

108. Ja starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē vai rīkojot elektronisko saskaņošanu par vērā neņemtajiem vai daļēji vērā ņemtajiem iebildumiem vienošanās netiek panākta vai ja šo noteikumu 106.punktā noteiktajā termiņā ir saņemti iebildumi un tie netiek ņemti vērā, atbildīgā ministrija sagatavo projektu izskatīšanai attiecīgi Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdē. Atbildīgā ministrija ir tiesīga veikt atkārtotu saskaņošanu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

109. Ja izsludinātajam projektam Valsts sekretāru sanāksmes protokolā ir noteikts īsāks atzinumu sniegšanas termiņš nekā divas nedēļas (šo noteikumu 74. un 88.punkts) pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, šajā nodaļā saskaņošanas procesam paredzētā piecu darbdienu termiņa vietā piemēro triju darbdienu termiņu.

110. Ja atbilstoši šo noteikumu 90., 97., 99., 106. un 107.punktam saskaņotais tiesību akta projekts iesniedzams:

110.1. Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai par tiesību akta izstrādi, atbildīgā ministrija atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē uz noteiktu laiku atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai;

110.2. Finanšu ministrijā, lai to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, atbildīgā ministrija atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē uz noteiktu laiku atbilstoši finanšu noteikumu saskaņošanas kārtībai. 

X. Bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu projektu un Ministru kabineta lietas kārtībā iesniedzamo projektu saskaņošana

111. Par šo noteikumu 73.punktā minētajiem tiesību aktu projektiem nepieciešami šādi atzinumi:

111.1. Finanšu ministrijas atzinums Ministru kabineta rīkojuma projektam par:

111.1.1. speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu;

111.1.2. Ministru kabineta balvas piešķiršanu;

111.1.3. personas izdošanu ārvalstij;

111.2. Tieslietu ministrijas atzinums Ministru kabineta rīkojuma projektam par:

111.2.1. amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata;

111.2.2. speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu;

111.3. Ārlietu ministrijas atzinums Ministru kabineta rīkojuma projektam par personas izdošanu ārvalstij;

111.4. to ministriju vai citu institūciju atzinumi, kuras attiecīgais uzdevums tieši skar, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektam par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildi.

112. Ministrija izstrādāto informatīvo ziņojumu (šo noteikumu 61.punkts) un tam pievienoto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu saskaņo ar Ārlietu ministriju, kā arī ar iesaistītajām ministrijām un citām institūcijām saskaņā ar kārtību, kāda noteikta nacionālo pozīciju projektu saskaņošanai normatīvajos aktos par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu.

113. Ministrija izstrādāto paskaidrojuma projektu tiesai saskaņo ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju, kā arī ar ministrijām un citām institūcijām atbilstoši to kompetencei, elektroniski nosūtot projektu saskaņošanai minētajām institūcijām ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms Ministru prezidenta rezolūcijā noteiktā termiņa beigām.

114. Ministru kabineta vēstules projektu Saeimai saskaņo ar ministrijām un citām institūcijām, kuru kompetenci jautājums tieši skar, elektroniski nosūtot vēstules projektu saskaņošanai minētajām institūcijām ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms Ministru prezidenta rezolūcijā noteiktā termiņa beigām.

115. Finanšu ministrija ar budžeta likumprojektu un tā sagatavošanu, kā arī budžeta izpildes procesa nodrošināšanu saistītos tiesību aktu projektus un informāciju Likumā par budžetu un finanšu vadību un kārtējā gada likumā par valsts budžetu noteiktajos gadījumos nesaskaņo ar citām ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, bet izstrādes procesā konsultējas ar Tieslietu ministriju, lai nodrošinātu tiesiskuma principu.

116. Izņēmuma gadījumā, ja saistībā ar valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties, Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas vai pēc Ministru kabineta locekļa lūguma var pasludināt jautājumu par Ministru kabineta lietu, nosakot projekta saskaņošanas kārtību.

117. Ja Ministru kabineta loceklis lūdz Ministru prezidentu pasludināt plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu (šo noteikumu 59.punkts) vai tiesību akta projektu par Ministru kabineta lietu, projektu saskaņo šo noteikumu 89.punktā noteiktajā kārtībā, ievērojot šo noteikumu 91.punktā noteikto ministriju kompetenci atzinumu sniegšanā, vismaz ar:

117.1. Tieslietu ministriju;

117.2. Finanšu ministriju;

117.3. Valsts kanceleju.

118. Lūdzot Ministru prezidentu pasludināt plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu par Ministru kabineta lietu, iesniedzējs pavadvēstulē norāda steidzamības pamatojumu (5.pielikums).

119. Ministrija izstrādāto projektu atzinumu sniegšanai šo noteikumu 117.punktā minētajā gadījumā attiecīgajām ministrijām nosūta elektroniski, pavadvēstulē norādot projekta steidzamības pamatojumu un termiņu, līdz kuram sniedzams atzinums. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par trim darbdienām no projekta nosūtīšanas dienas. Ja ministrija nenorāda steidzamības pamatojumu un termiņu vai steidzamības pamatojums neatbilst šo noteikumu 116.punktam, Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja atzinumu sniedz divu nedēļu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

120. Ministrija pēc šo noteikumu 117.punktā minēto atzinumu saņemšanas nosūta elektroniski atzinuma sniedzējiem precizēto projektu informācijai pirms projekta iesniegšanas Ministru kabineta sēdē. 

XI. Plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, tiesību aktu projektu un citu dokumentu projektu iesniegšana, virzības noteikšana un izvērtēšana

121. Iesniedzot Valsts kancelejā šajos noteikumos paredzēto dokumentu projektu attiecīgi izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē, tam pievieno pavadvēstuli un dokumentus atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.

122. Izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē paredzēto tiesību akta projektu un tam pievienojamos dokumentus Valsts kancelejā iesniedz tikai sistēmā DAUKS.

123. Tiesību akta projektu un tā anotāciju (starptautiskajam līgumam vai tā projektam – arī līguma tekstu un pilnvarojuma vēstules projektu) un nacionālās pozīcijas projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, kuru iesniedz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, paraksta valsts sekretārs.

124. Plānošanas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, informatīvo ziņojumu un tam pievienoto tiesību akta projektu vai tiesību akta projektu un tā anotāciju (starptautiskajam līgumam vai tā projektam – arī līguma tekstu un pilnvarojuma vēstules projektu), kā arī citus šajos noteikumos noteiktos dokumentu projektus, kurus iesniedz Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē, paraksta iesniedzējs un vizē valsts sekretārs.

125. Ja nacionālās pozīcijas projektu sagatavojusi cita ministrija, nevis tā, kura nacionālās pozīcijas projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, nacionālās pozīcijas projektu vizē arī tās ministrijas valsts sekretārs, kura nacionālo pozīciju ir sagatavojusi.

126. Atbildes raksta projektu un pieteikuma projektu un tiem pievienotos tiesību aktu projektus papildus šo noteikumu 124.punktā minētajam vizē arī Ministru kabineta pārstāvis Satversmes tiesā.

127. Iesniedzot Valsts kancelejā papildmateriālus, kas saistīti ar jau iepriekš iesniegtu šajos noteikumos paredzētā dokumenta projektu, iesniedzējs pavadvēstulē norāda tās Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas sēdes vai Ministru kabineta sēdes datumu, protokola un paragrāfa numuru, kurā attiecīgais dokuments tika skatīts, kā arī Valsts kancelejas piešķirto reģistrācijas numuru (ja ir zināms) un norādi, ja kādā no minētajiem papildmateriāliem ietverta ierobežotas pieejamības informācija.

128. Valsts kanceleja septiņu darbdienu laikā pēc tiesību akta projekta, plānošanas dokumenta projekta vai informatīvā ziņojuma (vai tā projekta) iesniegšanas Valsts kancelejā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē sniedz Ministru prezidentam vai Valsts kancelejas direktoram atzinumu. Atzinumā izvērtē:

128.1. atbilstību šajos noteikumos noteiktajai projektu sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtībai;

128.2. tiesību akta projekta atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām tiesību akta sagatavošanas prasībām;

128.3. ja nepieciešams, projekta atbilstību likumiem, citiem tiesību aktiem, kā arī spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem.

129. Valsts kanceleja, ņemot vērā ministriju un citu institūciju atzinumus un šo noteikumu 128.punktā minēto atzinumu, sniedz Ministru prezidentam vai Valsts kancelejas direktoram priekšlikumus par projekta turpmāko virzību.

130. Valsts kanceleja, atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai saņemot no Ekonomikas ministrijas informāciju par tiesību akta projekta virzības apturēšanas periodu, sagatavo Ministru prezidenta rezolūcijas projektu par attiecīgā tiesību akta projekta virzības apturēšanu līdz norādītā perioda beigām.

131. Tiesību akta projekta iesniedzējs mēneša laikā pēc šo noteikumu 130.punktā minētā virzības apturēšanas perioda beigām iesniedz Ministru kabinetā precizēto projektu un aktualizētu anotāciju, kurā iekļauta arī informācija par saņemtajiem Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu iebildumiem un komentāriem, kā arī par grozījumiem attiecīgajā tiesību akta projektā un citām darbībām, ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu iebildumus un komentārus.

132. Ja nepieciešams pagarināt tiesību akta projekta (šo noteikumu 130.punkts) virzības apturēšanas periodu, iesniedzējs mēneša laikā pēc virzības apturēšanas perioda beigām iesniedz Valsts kancelejā informāciju par attiecīgā tiesību akta projekta virzības apturēšanas perioda pagarinājumu.

133. Ja nepieciešams pagarināt virzības apturēšanas periodu tiesību akta projektam, kuru saskaņo ar Eiropas Centrālo banku, iesniedzējs mēneša laikā pēc virzības apturēšanas perioda beigām iesniedz Valsts kancelejā informāciju par attiecīgā tiesību akta projekta virzības apturēšanas perioda pagarinājumu. 

XII. Tiesību aktu projektu, nacionālo pozīciju projektu un ar tiem saistīto jautājumu izskatīšanas kārtība Valsts sekretāru sanāksmē

134. Valsts sekretāru sanāksmē par iesniegto tiesību akta projektu vai nacionālās pozīcijas projektu, vai ar to saistītu jautājumu (turpmāk šajā nodaļā – projekts) ziņo valsts sekretārs vai viņa pilnvarota amatpersona.

135. Lēmumus par izskatīšanai iesniegtajiem tiesību aktu projektiem Valsts sekretāru sanāksmes klātesošie balsstiesīgie dalībnieki pieņem vienbalsīgi. Ja vienošanās netiek panākta, iesniedzējs tiesību akta projektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē. Ja vienošanās netiek panākta par nacionālās pozīcijas projektu vai ar to saistītu jautājumu, to iesniedz Ministru kabinetā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu.

136. Valsts sekretāru sanāksmes lēmumu (arī atšķirīgos viedokļus) arī par tiem projektiem, par kuriem nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmes laikā, ieraksta Valsts sekretāru sanāksmes protokolā.

137. Ja Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā iekļautā projekta vai jautājuma izskatīšanu sanāksmes gaitā atliek, sanāksmes vadītājs sanāksmes laikā nosaka atkārtotu tā izskatīšanas termiņu.

138. Ja Valsts sekretāru sanāksme tiesību akta projektu noraida, Valsts kanceleja, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc Valsts sekretāru sanāksmes dienas, ja Valsts sekretāru sanāksmē nav lemts par citu termiņu, un par to informē atbildīgās ministrijas valsts sekretāru.

139. Izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virza tikai tādu tiesību akta projektu, kas Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīts bez grozījumiem vai kurā nepieciešams izdarīt grozījumus, par kuriem nolemts Valsts sekretāru sanāksmē vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai sanāksmes laikā un kuri ir ierakstīti Valsts sekretāru sanāksmes protokolā.

140. Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīto tiesību akta projektu iesniedzējs mēneša laikā pēc atbalstīšanas iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta atgādinājumu sistēmā DAUKS par uzdevuma neizpildi. Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīto nacionālās pozīcijas projektu vai ar to saistīto jautājumu iesniedz Ministru kabinetā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu.

141. Šo noteikumu 140.punktā minētais termiņš neattiecas uz tiesību akta projektu, ja saskaņā ar šo noteikumu 139.punktu Valsts sekretāru sanāksmē atbalstītais tiesību akta projekts iesniedzams:

141.1. Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai par tiesību akta izstrādi. Atbildīgā ministrija atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai uz noteiktu laiku atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē;

141.2. Finanšu ministrijā, lai to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai. Atbildīgā ministrija atbilstoši finanšu noteikumu saskaņošanas kārtībai uz noteiktu laiku atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē.

142. Ja tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti un ierakstīti Valsts sekretāru sanāksmes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar ministrijām un citām institūcijām, projektu neatbalsta. Šādā gadījumā projektu divu mēnešu laikā pēc Valsts sekretāru sanāksmes precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta atgādinājumu sistēmā DAUKS par uzdevuma neizpildi.

143. Valsts kanceleja izbeidz tiesību akta projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc Valsts sekretāru sanāksmes dienas, un par to informē valsts sekretāru, ja:

143.1. precizētais tiesību akta projekts nedēļas laikā pēc šo noteikumu 140. un 142.punktā norādītā termiņa beigām nav iesniegts Valsts kancelejā;

143.2. tiesību akta projekta turpmākā virzība saskaņā ar Valsts sekretāru sanāksmē nolemto ir iespējama pēc kāda konkrēta plānošanas dokumenta pieņemšanas vai tiesību akta spēkā stāšanās. 

XIII. Plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektu izskatīšanas kārtība Ministru kabineta komitejas sēdē un tās sagatavošana un norise

144. Ministru kabineta komitejā (turpmāk – komiteja) izskata:

144.1. pirms izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – tādu plānošanas dokumenta projektu, par kuru nav panākta vienošanās saskaņošanas procesā;

144.2. pirms izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – tādu informatīvā ziņojuma projektu (šo noteikumu 59.punkts), par kuru nav panākta vienošanās saskaņošanas procesā;

144.3. tiesību akta projektu, par kuru nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē;

144.4. tiesību akta projektu, kurš nav precizēts atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē nolemtajam;

144.5. plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību akta projektu, par kuru Ministru kabineta sēdē ir izteikti iebildumi vai ierosināti būtiski teksta precizējumi;

144.6. tiesību akta projektu, par kuru Valsts kancelejai, noformējot to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi;

144.7. atkārtoti:

144.7.1. komitejas sēdē atbalstītu plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību akta projektu, kurš nav precizēts atbilstoši komitejas sēdē nolemtajam;

144.7.2. komitejas sēdē neatbalstītu projektu;

144.7.3. komitejas sēdē atbalstītu tiesību akta projektu, kas satur tehniskos noteikumus, par kuriem Eiropas Komisija ir izteikusi iebildumus, un kas ir attiecīgi precizēts.

145. Komiteju skaitu, sastāvu un sēžu norises laiku un vietu nosaka Ministru prezidents.

146. Ministru kabineta un pašvaldību viedokļu saskaņošanai tiek rīkotas paplašinātās Ministru kabineta komitejas sēdes, kuras sasauc un vada Ministru prezidents un kurās piedalās Ministru kabineta locekļi un pašvaldību pārstāvji saskaņā ar noslēgto vienošanos. Pašvaldību pārstāvju izvirzīšanu paplašinātajai Ministru kabineta komitejas sēdei organizē Latvijas Pašvaldību savienība.

147. Apstiprināto komitejas darba kārtību un tajā iekļautos jautājumus kopā ar attiecīgajiem materiāliem (arī fizisko personu un citu institūciju vēstules par projektiem) Valsts kanceleja ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sēdes ievieto sistēmā e-portfelis.

148. Ja iesniedzējs komitejas sēdes darba kārtībā izņēmuma kārtā lūdz papildus iekļaut plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma vai tiesību akta projektu, Valsts kancelejā to iesniedz ne vēlāk kā līdz iepriekšējās darbdienas plkst.10.00. Valsts kanceleja precizēto komitejas darba kārtību un darba kārtībā papildus iekļautos jautājumus ievieto sistēmā e-portfelis ne vēlāk kā līdz minētās darbdienas plkst.17.00.

149. Ar padomdevēja tiesībām komitejas sēdē var piedalīties:

149.1. likumos noteiktās amatpersonas vai viņu pilnvarotas amatpersonas;

149.2. Ģenerālprokuratūras pārstāvis;

149.3. Ministru prezidenta uzaicinātās personas;

149.4. Ministru kabineta locekļa uzaicinātās personas;

149.5. Ministru kabineta locekļa palīgs vai padomnieks;

149.6. ministrijas parlamentārais sekretārs;

149.7. valsts sekretārs vai viņa vietnieki;

149.8. Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs un Valsts kancelejas direktors un viņa pilnvarotas amatpersonas;

149.9. tiesībsargs vai viņa pilnvarotas personas;

149.10. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas;

149.11. Latvijas Republikas pārstāvis Eiropas Kopienu Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā;

149.12. Latvijas Pašvaldību savienības pilnvarots pārstāvis;

149.13. plānošanas reģiona attīstības padomes pilnvarots pārstāvis;

149.14. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pilnvarots pārstāvis un Latvijas Darba devēju konfederācijas pilnvarots pārstāvis.

150. Amatpersonu, kura atbilstoši iesniedzēja pavadvēstulē norādītajam ir uzaicināta piedalīties komitejas sēdē atsevišķa jautājuma izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar attiecīgajiem materiāliem iepazīstina atbildīgā ministrija.

151. Par papildus uzaicināmajām personām atsevišķu jautājumu izskatīšanā atbildīgā ministrija vai cita institūcija elektroniski iesniedz Valsts kancelejā pieteikumu ne vēlāk kā darbdienu pirms komitejas sēdes, izņemot šo noteikumu 148.punktā minēto gadījumu, kad informāciju var iesniegt pirms komitejas sēdes. Personu, kura ir papildus uzaicināta piedalīties atsevišķa jautājuma izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar materiāliem iepazīstina attiecīgā ministrija.

152. Komitejas sēdē par iesniegto projektu ziņo iesniedzējs vai viņa pilnvarota amatpersona.

153. Komiteja lēmumu par projekta virzību izskatīšanai Ministru kabineta sēdē pieņem vienbalsīgi.

154. Atliekot komitejas sēdes darba kārtībā iekļautā projekta izskatīšanu pēc sēdes vadītāja, iesniedzēja vai cita Ministru kabineta locekļa iniciatīvas, sēdes vadītājs sēdes laikā nosaka jautājuma izskatīšanas termiņu.

155. Ja komiteja projektu noraida, Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc komitejas sēdes dienas, un informē par to atbildīgo ministriju.

156. Komitejas sēdes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Komitejas sēdes protokolā norāda personas, kuras piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, kā arī pieņemtos lēmumus.

157. Ja jautājums ir steidzams un komitejas sēdē izskatītais un atbalstītais projekts izņēmuma kārtā izskatāms nākamajā Ministru kabineta sēdē, iesniedzējs komitejas sēdes laikā informē par to komitejas sēdes vadītāju un lūdz attiecīgo projektu papildus iekļaut nākamās dienas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.

158. Komitejas sēdes protokolu paraksta komitejas sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors vai Valsts kancelejas direktora pilnvarota amatpersona. Ja komitejas sēdi ir vadījuši vairāki sēdes vadītāji, protokolu paraksta visi sēdes vadītāji. Parakstīto komitejas sēdes protokolu Valsts kanceleja nekavējoties ievieto sistēmā e-portfelis.

159. Ministru kabineta locekļi divu darbdienu laikā pēc komitejas sēdes protokola ievietošanas sistēmā e-portfelis ir tiesīgi rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus par minētā protokola saturu, norādot precīzu protokollēmuma grozījuma redakciju. Minētos iebildumus izskata nākamajā komitejas sēdē.

160. Izskatīšanai uz Ministru kabineta sēdi virza:

160.1. tiesību akta projektu, kas komitejas sēdē atbalstīts bez grozījumiem vai kurā iesniedzējam viena mēneša laikā pēc komitejas sēdes, ja komitejas sēdē nav nolemts citādi, nepieciešams izdarīt grozījumus, par kuriem komitejā pieņemts lēmums vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai komitejas sēdē un kuri ir ierakstīti komitejas sēdes protokolā. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta sistēmā DAUKS atgādinājumu par uzdevuma neizpildi;

160.2. plānošanas dokumenta projektu un informatīvā ziņojuma projektu, kas komitejas sēdē atbalstīts bez grozījumiem vai kurā iesniedzējam divu mēnešu laikā pēc komitejas sēdes, ja komitejas sēdē nav nolemts citādi, jāizdara grozījumi, par kuriem komitejā pieņemts lēmums vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai komitejas sēdē un kuri ir ierakstīti komitejas sēdes protokolā. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta sistēmā DAUKS atgādinājumu par uzdevuma neizpildi.

161. Ja komitejas sēdē atbalstītais tiesību akta projekts iesniedzams:

161.1. Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai par tiesību akta izstrādi, atbildīgā ministrija atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē uz noteiktu laiku atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai;

161.2. Finanšu ministrijā, lai to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, atbildīgā ministrija atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē uz noteiktu laiku atbilstoši finanšu noteikumu saskaņošanas kārtībai.

162. Ja plānošanas dokumenta projektā, informatīvā ziņojuma projektā vai tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti komitejas sēdes laikā un ierakstīti sēdes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar attiecīgajām ministrijām vai citām institūcijām un amatpersonām, projektu neatbalsta. Attiecīgo projektu divu mēnešu laikā pēc komitejas sēdes, ja sēdes laikā nav noteikts cits termiņš, precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai komitejas sēdē. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta sistēmā DAUKS atgādinājumu par uzdevuma neizpildi.

163. Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc komitejas sēdes dienas, un par to informē atbildīgo ministriju:

163.1. ja atbildīgā ministrija nedēļas laikā pēc šo noteikumu 160. vai 162.punktā minētā termiņa nav iesniegusi precizēto projektu Ministru kabinetā;

163.2. ja sešu mēnešu laikā pēc komitejas sēdes nav nodrošināta projekta turpmākajai virzībai nepieciešamo komitejas protokolā minēto nosacījumu izpilde.

XIV. Dokumentu projektu izskatīšanas kārtība Ministru kabineta sēdē un tās sagatavošana un norise

164. Bez izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un komitejas sēdē Ministru kabineta sēdē izskata:

164.1. Ministru kabineta lietu;

164.2. plānošanas dokumenta projektu, kas uzskatāms par saskaņotu (šo noteikumu 90., 97., 99., 106. vai 107.punkts);

164.3. tiesību akta projektu:

164.3.1. kas uzskatāms par saskaņotu (šo noteikumu 90., 97., 99., 106. vai 107.punkts);

164.3.2. par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā;

164.3.3. par pilsonības atjaunošanu;

164.3.4. par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu;

164.3.5. par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata un speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu;

164.3.6. par pastāvīgas konsultatīvas padomes vai pastāvīgas darba grupas izveidošanu;

164.3.7. par personas izdošanu ārvalstij;

164.3.8. par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildi;

164.4. kārtējā gada valsts budžeta likumprojektu (budžeta likumprojekta paketi) un ar tā sagatavošanu, kā arī budžeta izpildes procesa nodrošināšanu saistītos tiesību aktu projektus un informāciju kārtējā gada likumā par valsts budžetu un Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos;

164.5. informatīvo ziņojumu:

164.5.1. saskaņā ar šo noteikumu 59.punktu, kas uzskatāms par saskaņotu (šo noteikumu 90., 97., 99., 106. vai 107.punkts);

164.5.2. saskaņā ar šo noteikumu 60.punktu, ja tas novirzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;

164.5.3. saskaņā ar šo noteikumu 61.punktu;

164.6. plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu, kas saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” ir valsts noslēpuma objekts vai satur valsts noslēpuma objektu;

164.7. plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu, kas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu satur informāciju ar lietojuma ierobežojumu “DIENESTA VAJADZĪBĀM”;

164.8. nacionālās pozīcijas projektu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, ja Vecāko amatpersonu sanāksme ir lēmusi, ka nacionālās pozīcijas projekts vispirms izskatāms Valsts sekretāru sanāksmē;

164.9. nostājas projektu;

164.10. nacionālās pozīcijas projektu starptautisko tiesību jautājumos;

164.11. atbildes raksta projektu;

164.12. pieteikuma projektu;

164.13. paskaidrojuma projektu tiesai;

164.14. Ministru kabineta vēstules projektu Saeimai.

165. Nacionālās pozīcijas projektu un nostājas projektu Valsts kanceleja iekļauj tuvākajā Ministru kabineta sēdes darba kārtībā vai iesniedzēja pavadvēstulē norādītajā Ministru kabineta sēdē.

166. Valsts kanceleja juridiski un redakcionāli precizē uz Ministru kabineta sēdi novirzīto tiesību akta projektu. Pēc tiesību akta projekta teksta galīgā varianta noformēšanas to saskaņo ar atbildīgo ministriju un plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu novirza izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

167. Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīto tiesību akta projektu Ministru kabineta sēdes darba kārtībā parasti iekļauj divu nedēļu laikā pēc tam, kad iesniedzējs attiecīgo tiesību akta projektu ir iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā.

168. Komitejas sēdē izskatītos un atbalstītos plānošanas dokumentu projektus, informatīvos ziņojumus un tiesību aktu projektus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā parasti iekļauj divu nedēļu laikā pēc komitejas sēdes vai pēc precizētā projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā.

169. Ministru kabineta sēžu laiku un vietu nosaka Ministru prezidents. Ministru kabineta sēdi Ministru prezidenta uzdevumā izziņo Valsts kancelejas direktors.

170. Apstiprināto Ministru kabineta sēdes darba kārtību un tajā iekļautos dokumentu projektus kopā ar attiecīgajiem materiāliem (tai skaitā fizisko personu un citu institūciju vēstules par projektu) Valsts kanceleja divas darbdienas pirms attiecīgās sēdes ievieto sistēmā e-portfelis.

171. Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās Ministru kabineta iekārtas likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās amatpersonas, valsts sekretāri (izņemot Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes vadītāju) un Ministru prezidenta uzaicinātās amatpersonas, izskatot konkrētus darba kārtības jautājumus.

172. Par papildus uzaicināmajām personām konkrētu Ministru kabineta sēdes atklātās daļas darba kārtības jautājumu izskatīšanā ministrija vai cita institūcija elektroniski iesniedz Valsts kancelejā pieteikumu ne vēlāk kā darbdienu pirms sēdes, izņemot šo noteikumu 178.punktā minēto gadījumu, kad informāciju par papildus uzaicināmajām personām var iesniegt pirms sēdes.

173. Uz Ministru kabineta sēdes slēgto daļu uzaicināmās personas norāda iesniedzēja pavadvēstulē vai attiecīgās ministrijas valsts sekretāra vēstulē. Tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, kurā tiek izskatīts nacionālās pozīcijas projekts, ir sociālo partneru organizāciju pārstāvjiem, kuri informāciju par uzaicināmo pārstāvi pirms sēdes elektroniski iesniedz Valsts kancelejā.

174. Iesniedzot Valsts kancelejā informāciju par papildus uzaicināmajām personām konkrētā jautājuma izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, izvērtē viņu piedalīšanās lietderību, ņemot vērā Ministru kabineta iekārtas likuma 28.panta piektajā daļā noteikto.

175. Uz Ministru kabineta sēdi uzaicināmas personas, par kurām ir paredzēts pieņemt lēmumu, ja Ministru kabinets izskata tiesību akta projektu par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata.

176. Personu, kura uzaicināta piedalīties Ministru kabineta sēdē (uzaicinātās personas norādītas attiecīgās Ministru kabineta sēdes darba kārtībā) atsevišķa jautājuma izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar attiecīgajiem materiāliem iepazīstina atbildīgā ministrija.

177. Uzaicinājumu papildus pieteiktajām personām piedalīties Ministru kabineta sēdes darba kārtības konkrēta jautājuma izskatīšanā ietver attiecīgās sēdes darba kārtībā līdz sēdes dienas plkst.10.00. Uzaicinātās personas pie Ministru kabineta sēžu zāles reģistrē Valsts kancelejas amatpersona. Uz Ministru kabineta sēdes slēgto daļu uzaicinātās personas piedalās tikai konkrētā Ministru kabineta sēdes darba kārtības jautājuma izskatīšanā. Pēc attiecīgā jautājuma izskatīšanas uz to uzaicinātās personas nekavējoties atstāj sēžu zāli un zālē tiek aicinātas uz nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanu ieradušās personas.

178. Ja iesniedzējs lūdz Ministru kabineta kārtējās sēdes darba kārtībā izņēmuma kārtā papildus iekļaut plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu, to iesniedz Ministru kabinetā ne vēlāk kā līdz iepriekšējās darbdienas plkst.15.00.

179. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes precizēto darba kārtību un darba kārtībā papildus iekļautos projektus un attiecīgos materiālus ievieto sistēmā e-portfelis ne vēlāk kā līdz Ministru kabineta sēdes dienas plkst.10.00.

180. Ministru prezidents ir tiesīgs noteikt, kurā Ministru kabineta sēdes daļā – atklātajā daļā vai slēgtajā daļā – iesniegtie jautājumi ir izskatāmi.

181. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta sēdē dokumentus, kas satur informāciju ar lietojuma ierobežojumu “IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA” vai “DIENESTA VAJADZĪBĀM”, uz katra pavadvēstulei pievienotā dokumenta (elektroniskajā formā un papīra formā), kas satur lietojuma ierobežojumu, lieto normatīvajos aktos par attiecīgās informācijas aizsardzību noteiktos speciālos apzīmējumus un pavadvēstulē sniedz informāciju par projekta lietošanas ierobežojumiem.

182. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta sēdē šajos noteikumos noteiktos dokumentu projektus bez lietojuma ierobežojuma ar lūgumu diskusiju par šiem dokumentiem organizēt Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, iesniedzējs pavadvēstulē norāda pamatojumu, kādēļ tas nepieciešams.

183. Šo noteikumu 2.7. un 2.8.apakšpunktā minētie dokumentu projekti un 181.punktā minētie plānošanas dokumentu projekti, informatīvie ziņojumi un tiesību aktu projekti, kas satur informāciju ar lietojuma ierobežojumu “IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA”, tiek skatīti Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, ja atbildīgā ministrija nav norādījusi, ka dokumenta projekts skatāms Ministru kabineta sēdes atklātajā daļā.

184. Ministru kabineta sēdi, nosakot debašu kārtību un ilgumu, vada Ministru prezidents vai persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viņu aizvieto (turpmāk – Ministru kabineta sēdes vadītājs).

185. Uzaicinot Ministru kabineta sēdē izteikties Ministru kabineta locekli, Ministru kabineta sēdes vadītājs nosauc tā Ministru kabineta locekļa vārdu, uzvārdu vai amatu, kurš tiek uzaicināts izteikties.

186. Uz Ministru kabineta sēdi uzaicinātā persona savu viedokli izsaka pēc Ministru kabineta sēdes vadītāja uzaicinājuma, vispirms nosaucot savu vārdu, uzvārdu un amatu (ja runāt piesakās amatpersona) vai pārstāvamo institūciju. Ja uz Ministru kabineta sēdi uzaicinātā persona traucē kārtību Ministru kabineta sēdes laikā, Ministru kabineta sēdes vadītājs var to izraidīt no sēžu zāles.

187. Ministru kabineta sēdes protokolē Valsts kancelejas direktors vai viņa pilnvarota amatpersona. Ministru kabineta sēdes protokolā norāda personas, kuras ir piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus (ja ir bijusi balsošana).

188. Valsts kanceleja veic Ministru kabineta sēžu atklātās daļas audioierakstu. Audioierakstu, ja nepieciešams, izmanto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta precizēšanai, iebildumu izvērtēšanai par protokol­lēmumu pamatotību, kā arī pieņemto lēmumu argumentācijas noskaidrošanai.

189. Valsts kanceleja audioierakstu saglabā informācijas nesējos un nodod Valsts kancelejas arhīvā.

190. Ministru kabineta sēdē lēmumus pieņem Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

191. Ja Ministru kabineta sēdes darba kārtībā iekļautā projekta izskatīšanu pēc Ministru kabineta sēdes vadītāja, iesniedzēja vai cita Ministru kabineta locekļa iniciatīvas atliek, Ministru kabineta sēdes vadītājs sēdes laikā nosaka jautājuma izskatīšanas termiņu.

192. Ja Ministru kabineta sēdē projektu noraida, Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc Ministru kabineta sēdes dienas, un informē par to iesniedzēju.

193. Ja Ministru kabineta loceklim ir iebildumi vai papildu apsvērumi par atsevišķu Ministru kabineta sēdē apspriestu jautājumu, viņš tos dara zināmus attiecīgā jautājuma izskatīšanas laikā Ministru kabineta sēdē, noformē iebildumus vai papildu apsvērumus rakstiski un līdz sēdes beigām iesniedz tos Valsts kancelejas direktoram. Norādi par Ministru kabineta locekļa atšķirīgo viedokli vai papildu apsvērumiem par pieņemto lēmumu iekļauj Ministru kabineta sēdes protokolā.

194. Likumprojektu, Saeimas lēmumprojektu un Ministru kabineta vēstules projektu Saeimai Ministru kabineta sēdē atbalsta tikai tādā gadījumā, ja tā teksts ir pilnīgi izstrādāts un sagatavots nosūtīšanai uz Saeimu. Ja teksts nav pilnīgi izstrādāts, to neatbalsta un Ministru kabinets lemj par projekta turpmāko izskatīšanas gaitu Ministru kabinetā.

195. Ministru kabineta sēdes vadītājs sēdes laikā precīzi formulē debatēs izteiktos Ministru kabineta sēdē atbalstītos priekšlikumus ierakstīšanai Ministru kabineta sēdes protokolā.

196. Ja plānošanas dokumenta projektā, informatīvajā ziņojumā vai tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, par kuriem nav pieņemts lēmums Ministru kabineta sēdes laikā un kuri nav ierakstīti Ministru kabineta sēdes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar attiecīgajām ministrijām vai citām institūcijām, projektu neatbalsta (nepieņem). Neatbalstīto projektu divu mēnešu laikā pēc Ministru kabineta sēdes, ja sēdes laikā nav noteikts cits termiņš, precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta sistēmā DAUKS atgādinājumu par uzdevuma neizpildi.

197. Ja plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu Ministru kabineta sēdē atbalsta (pieņem) un uzdod tajā izdarīt attiecīgus precizējumus, iesniedzējs nedēļas laikā pēc Ministru kabineta sēdes, kurā projekts atbalstīts (pieņemts), ja Ministru kabineta sēdes protokolā nav norādīts cits termiņš, precizē projektu atbilstoši Ministru kabineta sēdē nolemtajam un iesniedz precizēto projektu Valsts kancelejā. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta sistēmā DAUKS atgādinājumu par uzdevuma neizpildi.

198. Ministru kabineta loceklim Ministru kabineta sēdes laikā ir tiesības prasīt, lai pēc protokollēmuma projekta galīgā varianta noformēšanas Valsts kanceleja ar viņu saskaņo Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu par jebkuru Ministru kabineta sēdē izskatītu jautājumu.

199. Ministru kabineta sēdes protokolu paraksta Ministru kabineta sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors. Ja Ministru kabineta sēdi ir vadījuši vairāki sēdes vadītāji, protokolu paraksta visi sēdes vadītāji. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes protokolu pēc parakstīšanas nekavējoties ievieto sistēmā e-portfelis.

200. Ministru kabineta locekļi ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes protokola ievietošanas sistēmā e-portfelis rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus par minētā protokola saturu, norādot precīzu protokollēmuma grozījuma redakciju. Minētos iebildumus izskata nākamajā Ministru kabineta sēdē.

201. Valsts kanceleja izbeidz plānošanas dokumenta projekta, informatīvā ziņojuma vai tiesību akta projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc Ministru kabineta sēdes dienas, un informē par to atbildīgo ministriju:

201.1. ja atbildīgā ministrija nedēļas laikā pēc šo noteikumu 196. un 197.punktā minētā termiņa nav iesniegusi precizēto projektu Ministru kabinetā;

201.2. ja sešu mēnešu laikā pēc Ministru prezidenta rezolūcijas saņemšanas nav nodrošināta projekta turpmākajai virzībai nepieciešamo nosacījumu izpilde. 

XV. Ministru kabineta lēmumu noformēšana, parakstīšana un publicēšana

202. Ministru kabineta sēdē pieņemtos lēmumus vai dotos uzdevumus atsevišķām ministrijām, citām institūcijām vai amatpersonām ieraksta Ministru kabineta sēdes protokolā, un tie stājas spēkā ar lēmuma pieņemšanas brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi.

203. Ministru kabineta atbalstītā (pieņemtā) tiesību akta tekstā pirms tā parakstīšanas var izdarīt tikai tos grozījumus, par kuriem pieņemts lēmums Ministru kabineta sēdē, kā arī labojumus (precizējumus), kas saistīti ar minētajiem grozījumiem.

204. Valsts kanceleja nodrošina Ministru kabineta sēdē atbalstītā (pieņemtā) tiesību akta projekta sagatavošanu parakstīšanai vai nosūtīšanai uz Saeimu.

205. Ministru kabineta sēdē atbalstīto plānošanas dokumentu (kopsavilkumu) paraksta iesniedzējs.

206. Ministru kabineta sēdē pieņemtos noteikumus, instrukcijas, ieteikumus un rīkojumus vizē Valsts kancelejas direktors un pēc vizēšanas nodod parakstīšanai attiecīgajam Ministru kabineta loceklim (otrais paraksts) un Ministru prezidentam (pirmais paraksts).

207. Ja tiesību akts saskaņā ar šiem noteikumiem Ministru kabineta sēdē ir izskatīts kā Ministru kabineta lieta, Valsts kanceleja, ja Ministru kabineta sēdes protokolā nav noteikts citādi, parasti piecu darbdienu laikā nodrošina atbalstītā (pieņemtā) tiesību akta sagatavošanu parakstīšanai.

208. Ja tiesību akta projekta iesniedzējs nepiedalās Ministru kabineta sēdē, Ministru kabineta izdoto tiesību aktu attiecīgā ministra vietā paraksta (otrais paraksts) tas ministrs, kurš viņu aizvieto attiecīgajā Ministru kabineta sēdes dienā.

209. Ja tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā ir iesniedzis Ministru prezidents, Ministru kabineta sēdes laikā Ministru kabinets pieņem lēmumu, kurš ministrs paraksta (otrais paraksts) attiecīgo tiesību aktu, un par to tiek izdarīts attiecīgs ieraksts Ministru kabineta sēdes protokolā.

210. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos – arī starptautiskā līguma tekstu) un tā anotāciju vai Saeimas lēmumprojektu un tā anotāciju, pievienojot Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu, ar Ministru prezidenta parakstītu pavadvēstuli, kā arī Ministru prezidenta parakstītu Ministru kabineta vēstuli Saeimai, pievienojot Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu, parasti triju darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes, ja Ministru kabineta protokolā nav noteikts cits termiņš, nosūta Saeimai papīra formā un elektroniski. Likumprojektu un Saeimas lēmumprojektu pirms nosūtīšanas uz Saeimu vizē iesniedzējs.

211. Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus datē ar to pieņemšanas dienu. Ministru kabineta rīkojumus datē ar to parakstīšanas dienu.

212. Ministru kabineta atbalstīto plānošanas dokumentu (kopsavilkumu) un izdoto tiesību aktu parasti divu darbdienu laikā pēc Valsts kancelejas nosūtītā plānošanas dokumenta (kopsavilkuma) un tiesību akta kopijas saņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

213. Ministru kabineta pieņemto tiesību aktu, kas iesniedzams Ekonomikas ministrijā atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai, Valsts kanceleja triju dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Ekonomikas ministrijai.

214. Plānošanas dokumenta (kopsavilkuma) vai tiesību akta publikācijas un Valsts kancelejas nosūtītās plānošanas dokumenta (kopsavilkuma) vai tiesību akta kopijas savstarpēju atbilstību nodrošina laikraksta “Latvijas Vēstnesis” izdevējs.

215. Atbildīgs par Ministru kabineta noteikumu, instrukciju, ieteikumu vai rīkojumu izpildi ir attiecīgā tiesību akta projekta iesniedzējs vai attiecīgajā tiesību aktā norādītā ministrija, cita institūcija vai amatpersona.

216. Ja nepieciešams, skaidrojumu par Ministru kabineta izdoto tiesību aktu sniedz attiecīgā tiesību akta projekta iesniedzējs. 

XVI. Ministru prezidenta rīkojumi un rezolūcijas un to izpildes nodrošināšana

217. Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar rīkojumu izveido darba grupu. Rīkojumā nosaka darba grupas sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un noteiktā termiņā veicamos uzdevumus. Rīkojumā var paredzēt arī uzdevumu iesniegt attiecīgajā institūcijā ar darba grupas darbu saistītos lietas materiālus (piemēram, sanāksmju protokolus).

218. Papildus Ministru kabineta iekārtas likumā minētajiem gadījumiem Ministru prezidents ar rīkojumu:

218.1. ieceļ amatā Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru, kā arī ministra parlamentāro sekretāru pēc attiecīgā ministra ieteikuma;

218.2. ieceļ amatā Ministru prezidenta biroja vadītāju;

218.3. ieceļ Ministru prezidenta vietas izpildītāju savas prombūtnes laikā vai ja viņš citādi aizkavēts pildīt savus pienākumus;

218.4. ieceļ Ministru prezidenta biedra vai ministra vietas izpildītāju Ministru prezidenta biedra vai ministra prombūtnes laikā vai ja viņš citādi aizkavēts pildīt savus pienākumus;

218.5. piešķir atvaļinājumu Valsts kancelejas direktoram, Ministru prezidenta biroja vadītājam un Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes vadītājam.

219. Ministru prezidents pieņem lēmumu par Ministru kabinetā iesniegto projektu virzību, kā arī dod uzdevumus Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja vadītājam, Valsts kancelejas direktoram un citu padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem.

220. Iesniedzot Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu, iesniedzējs pievieno pavadvēstuli un dokumentus atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā ietvertajam pavadvēstules paraugam un pievienojamo dokumentu sarakstam.

221. Ministru prezidenta rīkojuma projektu paraksta iesniedzējs un vizē valsts sekretārs vai paraksta iestādes vadītājs, ja projektu iesniedz Ministru prezidenta padotībā esoša iestāde.

222. Valsts kanceleja sagatavo Ministru prezidenta rīkojuma projektu parakstīšanai. Ministru prezidenta rīkojumu datē ar tā parakstīšanas dienu.

223. Ministru prezidenta rīkojumu parasti divu darbdienu laikā pēc Valsts kancelejas nosūtītās rīkojuma kopijas saņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ministru prezidenta rīkojuma publikācijas un Valsts kancelejas nosūtītā rīkojuma kopijas savstarpēju atbilstību nodrošina laikraksta “Latvijas Vēstnesis” izdevējs.

224. Par Ministru prezidenta rīkojumā doto uzdevumu izpildi atbildīga ir attiecīgajā Ministru prezidenta rīkojumā norādītā ministrija, cita institūcija vai amatpersona.

225. Par Ministru prezidenta rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi ir atbildīga katra uzdevumā (rezolūcijā) minētā amatpersona. Uzdevumā (rezolūcijā) dotā kopīgi veicamā uzdevuma izpildi nodrošina amatpersona, kas uzdevumā (rezolūcijā) minēta pirmā.

226. Ministru prezidenta rīkojumā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir viens mēnesis no Ministru prezidenta rīkojuma parakstīšanas dienas, ja rīkojumā nav noteikts cits izpildes termiņš. Priekšlikumu par Ministru prezidenta rīkojumā noteiktā izpildes termiņa grozīšanu Valsts kancelejā iesniedz Ministru prezidenta rīkojuma projekta veidā.

227. Ministru prezidenta rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir 10 darbdienas no rezolūcijas saņemšanas dienas, ja nav noteikts cits izpildes termiņš. Ja nepieciešama jautājuma papildu sagatavošana vai saskaņošana, Ministru prezidents pēc rezolūcijas adresāta pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu.

228. Ministru prezidenta steidzamā rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir trīs darbdienas no rezolūcijas saņemšanas dienas, ja nav noteikts cits izpildes termiņš.

229. Valsts kanceleja kontrolē tikai tos Ministru prezidenta rīkojumos un rezolūcijās dotos uzdevumus, par kuru izpildi rakstiski jāinformē Ministru kabinets vai Ministru prezidents vai kuros noteikta dokumentu sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

230. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc Ministru prezidenta rīkojumā vai rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņa beigām sistēmā DAUKS nosūta atbildīgajai ministrijas amatpersonai atgādinājumu par uzdevuma neizpildi. Minētā amatpersona piecu darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas iesniedz Valsts kancelejā informāciju par uzdevuma izpildes gaitu un neizpildes iemeslu.

231. Pēc šo noteikumu 230.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē.

232. Nosūtot Valsts kancelejai atbildi par Ministru prezidenta rīkojumā vai rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi, norāda arī izpildītā dokumenta numuru un datumu.

233. Ministru prezidents pēc iesniedzēja rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas pieņem lēmumu par aktualitāti zaudējušo Ministru prezidenta rezolūcijā doto uzdevumu noņemšanu no kontroles. 

XVII. Likumu un Saeimas lēmumu izpildes nodrošināšana

234. Valsts kanceleja, saņemot likumus vai Saeimas lēmumus, kuros ir noteikti uzdevumi Ministru kabinetam, kā arī citus Saeimas dokumentus, kas nosūtīti izskatīšanai Ministru kabinetā vai zināšanai, reģistrē tos. Lai nodrošinātu likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru prezidents dod uzdevumu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim sagatavot un iesniegt izskatīšanai nepieciešamo tiesību akta projektu.

235. Valsts kancelejas direktors Ministru prezidenta uzdevumā ir tiesīgs pieprasīt informāciju no valsts sekretāriem par šo noteikumu 234.punktā minēto uzdevumu izpildes gaitu. Informācija sniedzama 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

236. Šo noteikumu 234.punktā minēto uzdevumu izpildes termiņš ir trīs mēneši no likuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā vai Saeimas lēmumā nav noteikts termiņš, kurā Ministru kabinets izdod attiecīgo normatīvo aktu. Ja nepieciešama jautājuma papildu sagatavošana vai saskaņošana, Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu.

237. Ministru prezidenta rezolūcijas vai Valsts kancelejas direktora rezolūcijas izpildi nodrošina amatpersona, kura rezolūcijā minēta pirmā, bet izpildi kontrolē ministrija un Valsts kanceleja.

238. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc Ministru prezidenta vai Valsts kancelejas direktora rezolūcijas izpildes termiņa beigām sistēmā DAUKS nosūta atbildīgajai ministrijas amatpersonai atgādinājumu par uzdevuma neizpildi. Minētā amatpersona piecu darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas iesniedz Valsts kancelejā informāciju par rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes gaitu un neizpildes iemeslu.

239. Pēc šo noteikumu 238.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē. 

XVIII. Ministru kabineta doto uzdevumu un citos dokumentos doto uzdevumu izpildes nodrošināšana

240. Par Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumā, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, komitejas sēdes protokollēmumā vai Ministru kabineta tiesību aktā dotā uzdevuma izpildi ir atbildīga tā ministrija, cita institūcija vai amatpersona, kura minēta pirmā, ja attiecīgajā dokumentā nav noteikts citādi.

241. Valsts kanceleja kontrolē tikai tos uzdevumus, par kuru izpildi rakstiski jāinformē Ministru kabinets vai Ministru prezidents vai kuros noteikta dokumentu sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

242. Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumā dotā uzdevuma (izņemot uzdevumus, kas saistīti ar pieteikto projektu izsludināšanu) izpildes termiņš ir divi mēneši pēc Valsts sekretāru sanāksmes dienas, ja nav noteikts cits termiņš.

243. Komitejas sēdes protokollēmumā, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā un Ministru kabineta tiesību aktā doto uzdevumu izpildes termiņš ir divi mēneši, ja nav noteikts cits termiņš.

244. Priekšlikumu par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā vai Ministru kabineta tiesību aktā noteiktā izpildes termiņa grozīšanu Ministru kabinetā iesniedz attiecīga tiesību akta projekta veidā. Lēmumu par komitejas sēdes protokollēmumā dotā uzdevuma izpildes termiņa grozīšanu pieņem Ministru prezidents pēc Ministru kabineta locekļa rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas.

245. Lai nodrošinātu Ministru kabineta doto uzdevumu un Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumos doto uzdevumu izpildi, Valsts kancelejas direktors Ministru prezidenta uzdevumā ir tiesīgs pieprasīt informāciju no valsts sekretāriem par doto uzdevumu izpildi. Informāciju sniedz 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

246. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc dotā uzdevuma izpildes termiņa beigām sistēmā DAUKS nosūta atbildīgajai ministrijas amatpersonai atgādinājumu par uzdevuma neizpildi. Minētā amatpersona piecu darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas sniedz Valsts kancelejai informāciju par uzdevuma izpildi vai saskaņā ar šo noteikumu 226., 227. un 244.punktu sagatavo priekšlikumus par uzdevuma izpildes termiņa grozīšanu.

247. Pēc šo noteikumu 246.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē.

248. Nosūtot Valsts kancelejai atbildi par Valsts kancelejas direktora rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi, norāda arī izpildītā dokumenta numuru un datumu.

249. Lēmumu par aktualitāti zaudējušo uzdevumu un šo noteikumu 16.punktā minēto projektu kontroles izbeigšanu pieņem Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas vai Valsts kancelejas direktors pēc valsts sekretāra rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas. 

XIX. Parlamentāro sekretāru sanāksmes

250. Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra sasaukto un vadīto parlamentāro sekretāru sanāksmju sagatavošanu un norisi nodrošina Valsts kanceleja. Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs nosaka parlamentāro sekretāru sanāksmes norises laiku, vietu un apspriežamos jautājumus.

251. Parlamentāro sekretāru sanāksmes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Protokolā norāda personas, kuras ir piedalījušās sanāksmē, kā arī sanāksmē izskatītos jautājumus un pieņemtos lēmumus. 

XX. Kārtība, kādā tiek noformēta Ministru kabineta locekļu un citu valsts amatpersonu prombūtne ārvalstu komandējumā, atvaļinājumā vai slimības dēļ

252. Ministru kabineta loceklis (turpmāk šajā nodaļā – ministrs) vai parlamentārais sekretārs ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms plānotās prombūtnes iesniedz Ministru prezidentam iesniegumu. Iesniegumā norāda prombūtnes laiku un iemeslu, kā arī var ieteikt ministru, kurš aizvietos viņu prombūtnes laikā.

253. Ja ministra prombūtne nav bijusi paredzama (piemēram, slimības dēļ), ministrs iesniegumu par prombūtni Valsts kancelejā iesniedz nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams.

254. Iesniegumā par ārvalstu komandējumu ministrs norāda komandējuma mērķi un risināmos jautājumus. Iesniegumam pievieno oficiālu ielūgumu un darba kārtību, kā arī norāda amatpersonas, ar kurām ir paredzētas tikšanās.

255. Ministru prezidents ar rīkojumu uzdod pildīt attiecīgos pienākumus citam ministram pēc aizvietojamā ministra lūguma vai Valsts kancelejas priekšlikuma, kā arī var uzņemties plānotā prombūtnē esošā ministra pienākumus pildīt pats.

256. Pēc Ministru prezidenta norādījuma saņemšanas par ministra aizvietošanu prombūtnes laikā Valsts kanceleja sagatavo attiecīgu Ministru prezidenta rīkojuma projektu, kā arī informē par to ministru, kurš pildīs prombūtnē esošā ministra pienākumus.

257. Ja neparedzētu iemeslu dēļ Ministru prezidenta rīkojumā minētais ministrs nevar aizvietot plānotā prombūtnē esošo ministru, viņš par to nekavējoties rakstiski informē Ministru prezidentu. Valsts kanceleja sagatavo un iesniedz Ministru prezidentam priekšlikumu par plānotā prombūtnē esošā ministra pienākumu pildīšanas uzdošanu citam ministram.

258. Ja ministrs, kuru aizvieto, atsāk pildīt pienākumus pirms Ministru prezidenta rīkojumā noteiktā prombūtnes termiņa beigām (ja nav norādīts termiņš, – beidzoties attiecīgiem iemesliem), viņš nekavējoties informē par to Ministru prezidentu. Valsts kanceleja, pamatojoties uz sniegto informāciju, sagatavo attiecīgu Ministru prezidenta rīkojuma projektu.

259. Valsts kanceleja sagatavo Ministru prezidenta rīkojuma projektu par Ministru kabineta locekļa, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra, parlamentārā sekretāra, Valsts kancelejas direktora, Ministru prezidenta biroja vadītāja un citu Ministru prezidenta padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atvaļinājumu vai ārvalstu komandējumu. Rīkojuma projektu par ārvalstu komandējumu Valsts kanceleja saskaņo ar Ārlietu ministriju.

260. Ārlietu ministrija 24 stundu laikā pēc Ministru prezidenta rīkojuma parakstīšanas:

260.1. ja nepieciešams, sagatavo attiecīgajām ārvalstu vēstniecībām notas par vīzas saņemšanu;

260.2. informē attiecīgo Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību par gaidāmo oficiālo ārvalstu komandējumu un saskaņo nepieciešamo palīdzību tā organizācijā un norisē.

261. Pēc Ministru prezidenta rīkojuma parakstīšanas Valsts kanceleja par to nekavējoties informē rīkojumā minētās amatpersonas.

262. Ministrs, parlamentārais sekretārs, Valsts kancelejas direktors, Ministru prezidenta biroja vadītājs un citu Ministru prezidenta padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītāji piecu darbdienu laikā pēc ārvalstu komandējuma termiņa beigām iesniedz Ministru prezidentam rakstisku ziņojumu par komandējuma gaitu un rezultātiem (kopiju – ārlietu ministram), norādot, ar kādiem oficiālajiem pārstāvjiem ir bijušas tikšanās un kādi jautājumi apspriesti. 

XXI. Noslēguma jautājumi

263. Līdz šo noteikumu 4.punktā paredzētās instrukcijas izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.augustam, ciktāl tas nav pretrunā ar šiem noteikumiem, piemērojama Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra instrukcija Nr.20 “Normatīvā akta projekta anotācijas aizpildīšanas kārtība”.

264. Šo noteikumu 5.punkts stājas spēkā vienlaikus ar normatīvo aktu, kas nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas kārtību, darbības termiņu, pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī spēka zaudēšanas kārtību.

265. Līdz šo noteikumu 27.punktā paredzētās instrukcijas izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam, ciktāl tas nav pretrunā ar šiem noteikumiem, piemērojama Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra instrukcija Nr.18 “Kārtība, kādā Ministru kabinetā iesniedzams un izskatāms politikas plānošanas dokumenta projekts, tiesību akta projekts un informatīvais ziņojums, kas saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” ir valsts noslēpuma objekts”.

266. Šo noteikumu 80.punktā paredzētais attiecībā uz atsevišķu anotācijas sadaļu aizpildīšanas pieprasījuma iesniegšanu sistēmā DAUKS stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī. Līdz minētajam termiņam ministrijas attiecīgo informāciju Valsts kancelejā iesniedz elektroniski, norādot projekta nosaukumu un pieteiktā projekta reģistrācijas numuru (VSS numurs) (šo noteikumu 77.punkts).

267. Šo noteikumu 82.punkts par publiskās apspriešanas organizēšanas kārtību un 5.pielikuma II nodaļas 2.3.apakšpunkts stājas spēkā vienlaikus ar noteikumiem par sabiedriskās līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai Valsts sekretāru sanāksme lemj par kārtību, kādā organizējama publiskā apspriešana.

268. Šo noteikumu 87.punktā paredzētā izsludināto projektu atsaukšanas kārtība sistēmā DAUKS stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Līdz minētajam termiņam izsludināto projektu atsauc, elektroniski iesniedzot informāciju Valsts kancelejā, norādot Valsts sekretāru sanāksmes datumu, kurā projekts izsludināts, sanāksmes protokola numuru, paragrāfa numuru un projekta nosaukumu.

269. Šajos noteikumos paredzētās prasības anotācijas (anotācijas sadaļu) aizpildīšanai un izziņas sagatavošanai neattiecas uz projektiem, kas pieteikti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.jūnijam.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs M.Segliņš

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 17.aprīli.

 

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 7.aprīļa noteikumiem Nr.300

Ministru kabineta locekļa lietu pārņemšanas ietvaros sagatavojamā informācija

 

1. Saskaņā ar ministrijas darbības stratēģiju un citiem plānošanas dokumentiem iesniedz šādu informāciju:

1.1. ministrijas darbības prioritātes (ne vairāk kā piecas);

1.2. svarīgākie veicamie uzdevumi;

1.3. uzsāktās būtiskākās reformas (norādot ar to īstenošanu saistītos plānošanas dokumentus un tiesību aktus);

1.4. ministrijas darbības būtiskākie politikas rezultāti (ne vairāk kā pieci) un to sasniegšanas dinamika pēdējos trijos gados, ja tie ir saistīti ar šajā punktā minēto informāciju.

2. Aktuālākās problēmas, kas saistītas ar ministrijas darbības stratēģijas un citu ministrijas kompetencē esošu plānošanas dokumentu un tiesību aktu īste­nošanu.

3. Informācija par ministrijā izstrādes un virzības procesā esošajiem plānošanas dokumentu projektiem, informatīvajiem ziņojumiem un tiesību aktu projektiem.

4. Informācija par tiesvedības procesiem, kuros iesaistīta ministrija.

5. Informācija par ministrijas budžeta izpildi un strādājošo skaitu kārtējā gadā un trijos iepriekšējos gados.

 

_________________________________________

(valsts sekretāra paraksts)*

 

Piezīme. * Dokumenta rekvizītu “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 7.aprīļa noteikumiem Nr.300

Rīcības plāna sadaļas, kuras izstrādā katram Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību uzdevumam

 

Deklarācijā norādītais mērķis

Deklarācijas sadaļa vai rīcības joma

Deklarācijā dotais uzdevums

Rīcības plāna pasākums (pasākumu kopums)

Atbildīgā institūcija

Izpildes termiņš (dd.mm.gggg)

Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Pasākuma īstenošanas gaita

1

2

3

4

5

6

7

8

Norāda deklarācijā ietverto mērķi (ja tāds ir norādīts)

Atbilstoši deklarācijai norāda jomu, sadaļu vai ministriju (ja tāda ir norādīta)

Konkrētais deklarācijā dotais uzdevums

Vairākas ministrijas var sagatavot vienu vai vairākus (bet ne vairāk kā piecus) pasākumus viena un tā paša deklarācijas uzdevuma izpildei

Norāda galīgo pasākuma vai tā kopuma izpildes termiņu, kas nepārsniedz attiecīgā Ministru kabineta pilnvaru termiņu

Ja pasākums ir jau noteikts kādā attīstības plānošanas dokumentā, norāda atsauci uz šo dokumentu

Aili aizpilda saskaņā ar Ministru kabi­neta 2009.gada 7.aprīļa noteiku­mu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” 41.punktu, sniedzot informāciju par pasākumu īstenošanas gaitu iepriekšējā periodā

 

_____________________________

(valsts sekretāra paraksts)*

 

Piezīme. * Dokumenta rekvizītu “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Tieslietu ministrs M.Segliņš

 

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 7.aprīļa noteikumiem Nr.300

Politikas jomu klasifikācija

Nr.
p.k.

Politikas joma

Politikas nozare

Politikas apakšnozare
(ja tāda ir)

1

2

3

4

1.

Ārpolitika un Eiropas Savienības vispārīgie jautājumi

1.1. Attīstības sadarbība

1.2. Eiropas Savienības institucionālie jautājumi

1.3. Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumi

1.4. Starptautiskās attiecības

1.5. Starptautiskās un reģionālās organizācijas

1.6. Valsts ārējā drošība

2.

Budžeta un finanšu politika

2.1. Ārvalstu finanšu instrumentu apguve

2.1.1. Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti

2.2. Finanšu un kapitāla tirgus politika

2.3. Finanšu vadība

2.4. Grāmatvedība

2.5. Monetārā politika

2.6. Nodokļu politika

2.7. Valsts un pašvaldību budžeta politika

3.

Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika

3.1. Lauksaimniecības politika

3.1.1. Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana

3.2. Meža politika

3.3. Zivsaimniecības politika

3.4. Pārtikas drošība un kvalitāte

3.5. Dzīvnieku veselības politika

4.

Iekšlietu politika

4.1. Glābšana un civilā aizsardzība

4.2. Iedzīvotāju uzskaite

4.3. Migrācijas politika

4.4. Noziedzības novēršana un apkarošana

4.5. Personas tiesību un interešu aizsardzība

4.6. Sabiedriskā kārtība un drošība

4.7. Valsts robežas drošība

4.8. Valsts ugunsdrošība

5.

Industrijas un pakalpojumu politika

5.1. Ārējā ekonomiskā politika

5.1.1. Ārējās ekonomiskās attiecības

5.1.2. Ārējā tirdzniecība

5.1.3. Eksporta veicināšana

5.2. Būvniecības politika

5.3. Enerģētika

5.3.1. Atjaunojamie energoresursi

5.4. Iekšējā tirgus politika

5.5. Inovāciju attīstība

5.6. Mājokļu politika

5.7. Patērētāju tiesību aizsardzība

5.8. Rūpniecība

5.9. Standartizācijas politika

5.10. Tautsaimniecības struktūrpolitika

5.10.1. Publiskā un privātā partnerība

6.

Izglītības un zinātnes politika

6.1. Augstākā izglītība un zinātnes attīstība

6.2. Mūžizglītības sistēmas attīstība

6.3. Profesionālās izglītības sistēmas attīstība

6.4. Valsts valodas attīstība

6.5. Vispārējās izglītības sistēmas attīstība

7.

Kultūras politika

7.1. Autortiesību politika

7.2. Kultūras attīstība

7.2.1. Arhīvu, arhitektūras, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras un kinematogrāfijas attīstība

7.2.2. Mazākumtautību kultūras un tradīciju saglabāšana

7.3. Kultūras mantojuma saglabāšana

7.3.1. Kultūras pieminekļu aizsardzība

7.4. Kultūrizglītība

8.

Nodarbinātības un sociālā politika

8.1. Darba politika

8.1.1. Darba tiesiskās attiecības un sociālais dialogs

8.1.2. Minimālā darba alga

8.1.3. Nodarbinātības veicināšana un bezdarba mazināšana

8.1.4. Darba aizsardzība

8.2. Sociālā aizsardzība

8.2.1. Sociālā apdrošināšana

8.2.2. Valsts sociālie pabalsti

8.2.3. Sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, profesionālā rehabilitācija, tehniskie palīglīdzekļi

8.2.4. Sociālais darbs

8.2.5. Sociālā palīdzība

8.2.6. Invalīdu vienlīdzīgas iespējas

8.3. Dzimumu līdztiesība

8.4. Sociālā iekļaušana

8.5. Bērnu un ģimenes politika

9.

Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika

9.1. Informācijas sabiedrības attīstība

9.2. Jaunatnes politika

9.3. Pilsoniskās sabiedrības attīstība

9.3.1. Nevalstisko organizāciju attīstība

9.4. Sabiedrības integrācija

9.4.1. Mazākumtautību tiesības

9.4.2. Sabiedrības iecietības veicināšana

9.5. Vēlēšanu sistēmas attīstība

10.

Publiskās pārvaldes politika

10.1. Attīstības plānošana

10.2. E-pārvaldes attīstība

10.3. Labāka regulējuma politika

10.4. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību sistēmas attīstība

10.5. Valsts pārvaldes attīstība

10.5.1. Cilvēkresursu attīstība

10.5.2. Kvalitātes vadība

10.5.3. Valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu attīstība

10.5.4. Valdības komunikācijas politika

11.

Reģionālā politika

11.1. Ainavu politika

11.2. Eiropas teritoriālā sadarbība

11.3. Reģionālā attīstība

11.3.1. Lauku attīstība

11.3.2. Pilsētu attīstība

11.4. Telpiskā plānošana

11.5. Zemes politika

11.5.1. Zemes resursu ilgtspējīga apsaimniekošana

12.

Tieslietu politika

12.1. Valststiesību politika

12.1.1. Konstitucionālās tiesības

12.1.2. Cilvēktiesības

12.1.3. Administratīvās tiesības

12.1.4. Administratīvā procesa tiesības

12.1.5. Administratīvo sodu tiesības

12.1.6. Administratīvo sodu procesa tiesības

12.2. Krimināltiesību politika

12.2.1. Krimināltiesības

12.2.2. Kriminālprocesa tiesības

12.2.3. Kriminālsodu izpildes tiesības

12.3. Civiltiesību politika

12.3.1. Civiltiesības

12.3.2. Civilprocesa tiesības

12.3.3. Komerctiesības

12.4. Korupcijas novēršanas un apkarošanas politika

12.5. Tiesu sistēmas attīstības politika

12.6. Starptautisko tiesību politika

12.6.1. Starptautiskās privāttiesības

12.6.2. Starptautiskās publiskās tiesības

12.7. Eiropas Savienības tiesību politika

13.

Transporta un sakaru politika

13.1. Sakaru politika

13.1.1. Elektronisko sakaru politika

13.1.2. Pasta politika

13.1.3. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politika

13.2. Transporta politika

13.2.1. Autosatiksmes politika

13.2.2. Dzelzceļa politika

13.2.3. Gaisa transporta politika

13.2.4. Jūras transporta politika

13.2.5. Sabiedriskā transporta politika

13.2.6. Tranzīt­pārvadājumu politika

14.

Tūrisma, sporta un brīvā laika politika

14.1. Interešu izglītība

14.2. Sporta politika

14.3. Tūrisma politika

15.

Uzņēmējdarbības politika

15.1. Komercdarbības attīstība

15.2. Konkurētspējas attīstība

15.3. Privatizācijas politika

16.

Valsts aizsardzības politika

16.1. Militārā izglītība

16.1.1. Profesionālā dienesta attīstība

16.2. Nacionālo bruņoto spēku attīstība

16.2.1. Dalība starptautiskās operācijās

16.2.2. Nacionālo bruņoto spēku modernizācija

17.

Veselības politika

17.1. Farmācija

17.2. Sabiedrības veselība

17.3. Veselības aprūpe

18.

Vides politika

18.1. Dabas aizsardzība

18.2. Klimata pārmaiņas

18.3. Vides aizsardzība

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

 

4. un 5. Pielikumi

4.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 7.aprīļa noteikumiem Nr.300

KN300P4_PAGE_1.JPG (59594 bytes)

KN300P4_PAGE_2.JPG (69409 bytes)

KN300P4_PAGE_3.JPG (12550 bytes)

Tieslietu ministrs M.Segliņš

 

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 7.aprīļa noteikumiem Nr.300

Pavadvēstules paraugs un projektam pievienojamie dokumenti

KN300P5_PAGE_1.JPG (86463 bytes)

KN300P5_PAGE_2.JPG (168736 bytes)

KN300P5_PAGE_3.JPG (107139 bytes)

 

II. Iesniedzēja pavadvēstulei pievienojamie dokumenti

1. Iesniedzot izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē tiesību akta projektu, sistēmā DAUKS pavadvēstulei pievieno:

1.1. anotāciju;

1.2. ministriju un citu institūciju atzinumus vai e-pasta ziņojuma izdruku;

1.3. izziņu;

1.4. Eiropas Komisijas atzinuma kopiju – saskaņā ar tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtību;

1.5. Eiropas Centrālās bankas atzinuma kopiju – saskaņā ar finanšu noteikumu saskaņošanas kārtību;

1.6. attiecīgus dokumentus, kas apliecina tiesību akta projektā regulējamo tiesisko attiecību likumību (piemēram, īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, pašvaldības lēmums, kas apliecina pašvaldības piekrišanu pārņemt nekustamo īpašumu savā īpašumā), bez kuru esības nav iespējams pieņemt lēmumu pēc būtības;

1.7. tiesību akta attiecīgās normas izrakstu (spēkā esošajā redakcijā), kurā paredzēts izdarīt grozījumus, kā arī likuma normas izrakstu, uz kura pamata tie­sību akts tiks izdots;

1.8. attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu latviešu valodā vai tā izrakstu, ar kuru saskaņā vai saistībā tiesību akta projekts izstrādāts.

2. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē plānošanas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu un informatīvo ziņojumu (Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” 59.punkts) un tam pievienoto tiesību akta projektu, pavadvēstulei pievieno:

2.1. ministriju un citu institūciju atzinumus vai e-pasta ziņojuma izdruku (iesniedz sistēmā DAUKS);

2.2. izziņu (iesniedz sistēmā DAUKS);

2.3. informāciju par konsultācijām ar sabiedrības pārstāvjiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā (iesniedz sistēmā DAUKS);

2.4. spēkā esošā plānošanas dokumenta izrakstu, kurā paredzēts izdarīt grozījumus (iesniedz sistēmā DAUKS).

3. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē tiesību akta projektu pēc izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē, pavadvēstulei pievieno:

3.1. anotāciju;

3.2. Eiropas Komisijas atzinuma kopiju – saskaņā ar tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtību (iesniedz sistēmā DAUKS);

3.3. Eiropas Centrālās bankas atzinuma kopiju – saskaņā ar finanšu noteikumu saskaņošanas kārtību (iesniedz sistēmā DAUKS).

4. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiesību akta projektu bez izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta komitejas sēdē (izņemot šā pielikuma II nodaļas 5.punktā minētos tiesību aktu projektus), pavadvēstulei pievieno:

4.1. anotāciju;

4.2. ministriju un citu institūciju atzinumus vai e-pasta ziņojuma izdruku (iesniedz sistēmā DAUKS);

4.3. izziņu (iesniedz sistēmā DAUKS);

4.4. Eiropas Komisijas atzinuma kopiju – saskaņā ar tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtību (iesniedz sistēmā DAUKS);

4.5. Eiropas Centrālās bankas atzinuma kopiju – saskaņā ar finanšu noteikumu saskaņošanas kārtību (iesniedz sistēmā DAUKS);

4.6. attiecīgus dokumentus, kas apliecina tiesību akta projektā regulējamo tiesisko attiecību likumību (piemēram, īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, pašvaldības lēmums, kas apliecina pašvaldības piekrišanu pārņemt nekustamo īpašumu savā īpašumā), bez kuru esības nav iespējams pieņemt lēmumu pēc būtības (iesniedz sistēmā DAUKS);

4.7. vēstuli vai citu dokumentu, kas apliecina personu piekrišanu (pilnvarojumu) dalībai darba grupā, konsultatīvajā padomē vai komisijā, ja šīs personas nav tiesību akta projekta iesniedzējas ministrijas pārstāvji, – Ministru kabineta rīkojuma projektam par darba grupas, konsultatīvās padomes vai komisijas personālsastāvu (iesniedz sistēmā DAUKS);

4.8. tiesību akta attiecīgās normas izrakstu (spēkā esošajā redakcijā), kurā paredzēts izdarīt grozījumus, kā arī likuma normas izrakstu, uz kura pamata tiesību akts tiks izdots (iesniedz sistēmā DAUKS);

4.9. attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu latviešu valodā vai tā izrakstu, ar kuru saskaņā vai saistībā tiesību akta projekts izstrādāts (iesniedz sistēmā DAUKS).

5. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā, pilsonības atjaunošanu, Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu un par personas izdošanu ārvalstij, pavadvēstulei pievieno:

5.1. anotāciju, izņemot Ministru kabineta rīkojuma projektam par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā un pilsonības atjaunošanu;

5.2. Naturalizācijas pārvaldes priekšnieka parakstītu informāciju – Ministru kabineta rīkojuma projektam par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā un atzinumu Ministru kabineta rīkojuma projektam par pilsonības atjaunošanu (oriģinālu);

5.3. Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 ‘’Ministru kabineta kārtības rullis’’ 111.punktā minēto ministriju un citu institūciju atzinumus (iesniedz sistēmā DAUKS);

5.4. attiecīgās personas dzīves aprakstu (Curriculum vitae), kurā par personu iekļautas tikai lēmuma pieņemšanai nepieciešamās ziņas, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās prasības (vārds, uzvārds, izglītība, darba pieredze, valodu un citas prasmes), – Ministru kabineta rīkojuma projektam par amatpersonas kandidatūras apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu un Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu. Ministru kabineta rīkojuma projektam par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu pievienotajā personas dzīves aprakstā (Curriculum vitae) nepieciešams norādīt personas dzimšanas datumu un dzīvesvietas adresi (iesniedz sistēmā DAUKS);

5.5. konkursa komisijas lēmumu (oriģinālu), ja konkursa rīkošana ir paredzēta attiecīgajos normatīvajos aktos;

5.6. Ministru kabineta Apbalvošanas padomes lēmumu – Ministru kabineta rīkojuma projektam par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu;

5.7. lēmumu par personas izdošanas pieļaujamību kopā ar pārbaudes materiāliem (Kriminālprocesa likuma 708.pants) – Ministru kabineta rīkojuma projektam par personas izdošanu ārvalstij.

6. Iesniedzot izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē (iesniedz sistēmā DAUKS) vai Ministru kabinetā nacionālās pozīcijas projektu, pavadvēstulei pie­vieno:

6.1. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā norāda vismaz šādu informāciju:

6.1.1. apstiprināmās nacionālās pozīcijas (nosaukums, numurs);

6.1.2. pilnvarojumu amatpersonai pārstāvēt Latvijas Republiku attiecīgajā Eiropas Savienības institūcijā normatīvajos aktos par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu noteiktajos gadījumos;

6.2. informatīvo ziņojumu – vienu kopīgu, ja tiek iesniegti vairāku nacionālo pozīciju projekti, kurā ietverta tikai vispārpie­ejama informācija.

7. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā nostājas projektu par Eiropas Kopienu Tiesā vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā izskatāmo lietu, pavadvēstulei pievieno:

7.1. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā norāda vismaz šādu informāciju:

7.1.1. apstiprināmās nostājas nosaukumu (lietas numuru, puses);

7.1.2. pilnvarojumu amatpersonai pārstāvēt Latvijas Republiku attiecīgajā lietā, ja nepieciešams;

7.2. pilnvarojuma vēstules projektu normatīvajos aktos par nostāju izstrādi un apstiprināšanu noteiktajos gadījumos.

8. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā nostājas projektu Eiropas Ko­pienas dibināšanas līguma 226., 227. un 228.pantā paredzētās pārkāpuma pro­cedūras pirmstiesas procesa ietvaros, pavadvēstulei pievieno:

8.1. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar uzdevumu atbildīgajai ministrijai noteiktā termiņā izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā tiesību akta projektu, ja pārkāpuma procedūras novēršanai nepieciešama tiesību akta projekta izstrāde;

8.2. Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Eiropas Savienībā pavadvēstules Eiropas Komisijai projektu (ar minēto pavadvēstuli tiek iesniegta nostāja);

8.3. informatīvo ziņojumu normatīvajos aktos par nostājas izstrādi un apstiprināšanu noteiktajos gadījumos;

8.4. Eiropas Komisijas formālā paziņojuma vai argumentētā atzinuma kopiju.

9. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā nacionālās pozīcijas starptautisko tiesību jautājumos projektu, pavadvēstulei pievieno:

9.1. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā norādīta apstiprināmā nacionālā pozīcija, un, ja nepieciešams, pilnvarojumu amatpersonai pārstāvēt Latvijas Republiku attiecīgajā starptautiskās organizācijas institūcijā;

9.2. pilnvarojuma vēstules projektu, ja nepieciešams.

10. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā atbildes raksta projektu, pieteikuma projektu vai paskaidrojuma tiesai projektu, pavadvēstulei pievieno:

10.1. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā norāda:

10.1.1. pilnvarojumu amatpersonai pārstāvēt Ministru kabinetu Satver­smes tiesā, ja paredzēts, ka pārstāvību papildus Ministru kabineta ieceltajam pārstāvim nodrošina arī cita amatpersona, – atbildes raksta projektam vai pieteikuma projektam;

10.1.2. uzdevumu ministrijai pilnvarot Ministru kabineta pārstāvi (pārstāvjus) tiesā – paskaidrojuma tiesai projektam;

10.2. ministriju un citu institūciju atzinumus (iesniedz sistēmā DAUKS);

10.3. izziņu (iesniedz sistēmā DAUKS);

10.4. pilnvarojuma vēstules projektu, ja nepieciešams.

11. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildi, pavadvēstulei pievieno Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” 111.punktā minēto ministriju un citu institūciju atzinumus (iesniedz sistēmā DAUKS).

12. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta vēstules projektu Saeimai, pavadvēstulei pievieno Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, ja paredzēta ministriju turpmāka rīcība saistībā ar vēstulē minēto jautājumu risināšanu.

13. Iesniedzot Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu, iesniedzējs pavadvēstulei pievieno vēstuli vai citu dokumentu, ar kuru attiecīgā persona pilnvarota piedalīties vai piekrīt dalībai darba grupā, ja persona nav iesniedzējas ministrijas pārstāvis, – rīkojuma projektam par darba grupu.

14. Iesniedzot Valsts kancelejā dokumenta projektu, kuru noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniedz Ministru prezidenta padotībā esošā iestāde ar Ministru prezidenta starpniecību, pievieno arī iesniedzēja pavadvēstules projektu.

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!