• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Pašvaldību savienība: Par finansējuma samazinājumu slimnīcām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.04.2009., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/190459

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests: Par vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmu

Vēl šajā numurā

09.04.2009., Nr. 56

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Pašvaldību savienība: Par finansējuma samazinājumu slimnīcām

 

8.aprīlī Veselības ministrijā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Veselības ministrijas (VM) sarunas, kurās puses steidzamības kārtā apsprieda finansējuma samazinājumu slimnīcām. Ar 13 aprūpes slimnīcām Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA) no 1.aprīļa jau vairs nav līgumu par stacionāro pakalpojumu sniegšanu, un tagad finansējuma samazināšana stacionārajiem pakalpojumiem apdraud arī rajonu slimnīcu pastāvēšanu. Daudzas slimnīcas no VOAVA ir saņēmušas līgumu piedāvājumus ar finansējuma samazinājumu par 49–60%. Šīs šogad bija pirmās LPS un VM sarunas, kam sekos nākamās, paredzot sarunas pabeigt līdz jūnijam.

8.aprīļa sarunās veselības ministrs Ivars Eglītis uzsvēra, ka Latvijā slimnīcu gultu skaits, kas 59 slimnīcās, kurām ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru ir līgumi, ir 17 233 gultas, ir divreiz lielāks, nekā vajag un ka gultu skaits viena gada laikā ir jāsamazina par 3000 gultām. Desmit gadu laikā slimnīcu gultu skaitu Latvijā plānots samazināt līdz 10 000 gultu, sacīja ministrs.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa norāda, ka 60% gultu atrodas Rīgas slimnīcās, bet Rīgā ir tikai 700 tūkstošu iedzīvotāju. LPS uzskata, ka gultu skaita samazināšanā obligāti ir jāievēro proporcionalitāte pa Latvijas reģioniem atbilstoši iedzīvotāju skaitam.

Ivars Eglītis uzsvēra, ka ir jāattīsta slimnīcām alternatīva veselības aprūpe un ka Veselības ministrijā pašlaik top jauns māsterplāns par nopietnu slimnīcu optimizāciju. Attīstītajās Eiropas Savienības valstīs stacionārā aprūpe saņemot 30–40% no veselības aprūpes finansējuma, bet Latvijā – 60%. Ministrs gan piebilda, ka viņš nevarot iedomāties, ka rajonu slimnīcas varētu pārtraukt sniegt stacionāros pakalpojumus, tomēr Latvijā bez 13 slimnīcām, ar kurām VOAVA vairs neslēdz līgumus par stacionāro pakalpojumu sniegšanu, vēl esot 8–10 slimnīcas, kas neizpildot kritērijus (vismaz 300 dzemdību pieņemšanas gadā utt.).

Veselības ministrs sacīja, ka finansējuma samazinājums slimnīcām nedrīkstot būt lielāks par 20%, taču slimnīcu vadītāji atgādināja, ka VOAVA piedāvātajos līgumos samazinājums ir no 49 līdz 60%. Veselības ministrs arī atzina, ka, par 20% jeb 80 miljoniem latu samazinot ārstniecības programmas, katrs piektais cilvēks vairs netiks ārstēts par valsts naudu un puse slimnīcu būs jāslēdz ciet.

Veselības ministrs atzina, ka Latvijas medicīnai ir viens no augstākajiem standartiem Eiropas Savienībā (ES), kaut arī finansējums ir trešais zemākais ES, vēl zemāks finansējums veselības aprūpei esot tikai Rumānijā un Bulgārijā. I.Eglītis sacīja, ka 9.aprīlī Veselības ministrijai ir paredzētas sarunas ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, jo ir jāvienojas par finansējuma samazināšanas robežu, zem kuras sākas tiešs apdraudējums iedzīvotāju veselībai un dzīvībai.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis iepazīstināja ar finanšu apjoma plānojumu, kas slimnīcas sadala trīs grupās.

Pirmajai grupai finansējums tiek paredzēts ne mazāks kā 90% no 2008.gada apjoma, šajā grupā ietilpst Rīgas Austrumu slimnīca, Bērnu klīniskā slimnīca un Stradiņa slimnīca, Liepājas, Valmieras un Daugavpils reģionālās slimnīcas.

Otrajai grupai finansējums tiek plānots ne mazāks kā 85% no 2008.gada apjoma, un šajā grupā ietilpst apmēram 10 lokālās daudzprofilu slimnīcas, kuras VM joprojām nenosauca.

Trešajai grupai – pārējām slimnīcām no visām 59, ar kurām VOAVA slēdz līgumus par stacionārajiem pakalpojumiem, – finansējums tiek plānots zemāks par 85% no 2008.gada apjoma.

Par 2008.gada apjomu slimnīcām, kurām bijušas pārstrādes, tiek ņemts līgumu apjoms, bet slimnīcām, kuras neapguva 2008.gada līgumu apjomu, – 2008.gada faktiskā izpilde.

Daudzi pašvaldību un slimnīcu vadītāju uzdotie jautājumi sarunās ar Veselības ministriju palika bez atbildes. Tādi bija jautājumi: kuras slimnīcas ir paredzēts saglabāt un kuras likvidēt; ko darīt ar iesāktajiem Eiropas Savienības struktūrfondu un INTERREG pārrobežu projektiem, ja slimnīcai finansējums tiek samazināts tādā apjomā, ka tā jāslēdz ciet; kas maksās atlaišanas kompensācijas likvidējamo slimnīcu darbiniekiem utt.

 

Dace Zvirbule, LPS padomniece  sabiedrisko attiecību jautājumos

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!