• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu neformālo sanāksmi Prāgā 5.aprīlī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.04.2009., Nr. 54 https://www.vestnesis.lv/ta/id/190327

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par enerģētikas politiku un energoefektivitāti

Vēl šajā numurā

07.04.2009., Nr. 54

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu neformālo sanāksmi Prāgā 5.aprīlī

 

ES_ASV1.JPG (20419 bytes) ES_ASV.JPG (22359 bytes)

Eiropas Savienības dalībvalstu un Amerikas Savienoto Valstu neformālā samita laikā Prāgā 5.aprīlī: (attēlā pa kreisi no kreisās) Čehijas premjerministrs Mireks Topalaneks, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Čehijas ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs; (attēlā pa labi no kreisās) Somijas prezidente Tarja Halonena, Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, Kipras prezidents Demetrs Kristofiass, Vācijas kanclere Angela Merkele, Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama un Īrijas premjerministrs Braiens Kovens

Foto: Toms Kalniņš, VPK

 

Valsts prezidents:

Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram ES–ASV samita laikā 5.aprīlī Prāgā bija iespēja ar ASV prezidentu Baraku Obamu neformālā gaisotnē pārrunāt NATO samita rezultātus, it īpaši NATO operāciju Afganistānā, attiecību atjaunošanu ar Krieviju, kā arī Vašingtonas līguma 5.panta nozīmi jaunajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā un 5.panta situāciju plānošanas un vingrinājumu nepieciešamību. Tāpat tika pārrunāta arī Valsts prezidenta gaidāmā vizīte Vašingtonā. “Prezidents Obama ir Latvijas draugs, ar kuru kopš šā brīža man ir nodibinātas labas personīgas attiecības,” atzina Valsts prezidents.

5.aprīlī Valsts prezidents piedalījās Eiropas Savienības un ASV valstu un valdību vadītāju darba pusdienās. Pusdienās tika apspriesta pasaules ekonomikas situācija, klimata pārmaiņas un enerģētika, kā arī Eiropas Savienības un ASV sadarbība stabilitātes nodrošināšanā pasaulē – īpaši Afganistānā un Tuvajos Austrumos.

Valsts prezidentam bija arī neformālas sarunas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem.

Valsts prezidenta preses dienests

 

Ārlietu ministrs:

Svētdien, 5.aprīlī, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Eiropas Savienības dalībvalstu un ASV ārlietu ministru darba pusdienās, kas norisinājās ES–ASV neformālā samita laikā Prāgā, Čehijā. Ārlietu ministru tikšanās darba kārtībā bija viedokļu apmaiņa par Austrumeiropas valstīm un Rietumbalkānu reģionu, par situāciju Tuvajos Austrumos, kā arī par starptautiskās sabiedrības iesaisti Afganistānas rekonstrukcijā un situācijas stabilizēšanā reģionā, tostarp Pakistānā.

Runājot par Eiropas Savienības un ASV sadarbību ar Eiropas austrumu kaimiņvalstīm, Latvijas ārlietu ministrs M.Riekstiņš uzsvēra galveno ilgtermiņa uzdevumu – nepieciešamību ES un ASV skaidri definēt savus mērķus attiecībā uz Ukrainu, Moldovu, Baltkrieviju un Dienvidkaukāza valstīm un to virzību ceļā uz eiroatlantisko integrāciju.

“Neraugoties uz Eiropas austrumu partnervalstu atšķirīgo iekšpolitisko situāciju un reformu īstenošanas gaitu, ES un ASV ir jādod pārliecinošs signāls šīm valstīm, ka Eiropa aicina sadarboties un ir gatava sniegt savu palīdzību,” norādīja M.Riekstiņš.

Ārlietu ministrs diskusijā ar kolēģiem kā vienu no šābrīža aktuālajām prioritātēm sadarbībā ar Austrumeiropas valstīm iezīmēja iesaldēto konfliktu risināšanu, īpaši rezultātu nepieciešamību Piedņestras un Kalnu Karabahas jautājumā, kā arī kopīgas ES un ASV rīcības nozīmi Gruzijā. Tāpat M.Riekstiņš aicināja ES un ASV ārlietu ministrus rast iespējas integrēt Austrumeiropas valstis enerģētiskās sadarbības plānos, lai tādējādi mazinātu šo valstu atkarību no viena energopiegādes avota.

Ārlietu ministru sarunās būtiska nozīme tika pievērsta arī globālajai finanšu krīzei un tās ietekmei uz Austrumeiropas valstīm. Ārlietu ministri bija vienisprātis, ka šonedēļ Londonā notikušās G20 sanāksmes lēmumus jāpārvērš konkrētos rezultātos.

“Politiskā un sociālā stabilitāte Eiropas austrumu kaimiņvalstīs ir cena, ko var nākties maksāt, ja nespēsim kopīgi risināt kritisko finanšu situāciju,” norādīja M.Riekstiņš.

Čehijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts vadībā organizētā Eiropas Savienības un ASV neformālā samita mērķis bija iespēja visu ES dalībvalstu līderiem kopīgi tikties ar ASV prezidentu Baraku Obamu, kā arī ārlietu ministriem kopīgi ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni diskutēt par regulāras transatlantiskās sadarbības padziļināšanu ar ASV jauno administrāciju.

ES–ASV samitā Latviju pārstāvēja Valsts prezidents Valdis Zatlers un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!