Labklājības ministrija: Par obligātajām veselības pārbaudēm, to kvalitāti

Lai uzlabotu obligāto veselības pārbaužu veikšanas kvalitāti, no 1.aprīļa stājas spēkā būtiskas izmaiņas pašreizējā obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtībā.

To paredz šā gada martā valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.

Saskaņā ar noteikumiem periodisko obligāto veselības pārbaužu biežumu noteiks, ņemot vērā darba vides kaitīgo faktoru līmeni un to ietekmi uz darbinieku veselību un drošību.

Tas nozīmē, ka darba vietās, kur nepastāv nozīmīgs risks nodarbināto drošībai un veselībai, obligātās veselības pārbaudes būs jāveic reizi trijos gados, nevis reizi gadā, kā tas bija līdz šim, piemēram, veicot darbu ar datoru. Reizi gadā veselības pārbaudes jāveic arī, ja kaitīgā faktora līmenis darba vidē ir zems, piemēram, ķīmiskās vielas koncentrācija darba vides gaisā ir izteikti zem līmeņa, ko nedrīkst pārsniegt.

Savukārt reizi divos gados veselības pārbaude jāveic darbiniekiem, kuri strādā īpašos apstākļos, proti, ja darbā pastāv nelaimes gadījumu risks, piemēram, veic darbu augstumā vai arī ja ķīmisko faktoru līmenis darba vietā ir 75% no pieļaujamā.

Reizi gadā periodiskās veselības pārbaudes jāveic tiem darbiniekiem, kuri strādā īpaši kaitīgos apstākļos, piemēram, darbā nākas saskarties ar vēzi izraisošām vielām vai kaitīgo darba vides faktoru līmenis pārsniedz pieļaujamos līmeņus un rada būtiskus riskus darbinieku veselībai.

Obligātās veselības pārbaudes veic arodslimību ārsts, kurš pēc nepieciešamības iesaista arī citus speciālistus. Darbiniekam būs rakstveidā jāsniedz informācija par savu veselības stāvokli, kā arī jāapliecina ziņu patiesums.

Lai maksimāli veicinātu nodarbināto ārstēšanos un atgriešanos darbā, kā arī lai mazinātu noklusēto slimību skaitu, noteikumos pie kaitīgajiem darba vides faktoriem nav norādīti veselības traucējumi, kuru gadījumā ārstam jānorāda, ka nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, kā tas bija līdz šim. Savukārt saistībā ar darbiem īpašos apstākļos šādu veselības traucējumu saraksts krietni samazināts.

Tādējādi katra strādājošā veselības atbilstība veicamajam darbam ārstiem jāvērtē individuāli, izvērtējot pēc būtības, vai strādājošā veselības stāvoklis ļauj veikt konkrēto darbu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments