Par valsts pārvaldes reorganizāciju, ievērojot valsts un iedzīvotāju vajadzības

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzskata, ka ir jāveic būtiskas strukturālās reformas valsts pārvaldē, vienkāršojot pārvaldes sistēmu, mazinot birokrātisko slogu un pabeidzot funkciju auditus.

Ministru prezidents konceptuāli atbalsta valdības 31.marta sēdē skatīto pasākumu plāna pirmo versiju par valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanu, kas tiks papildināts pēc sabiedriskās apspriešanas procesa ar dažādām sabiedrības grupām (Valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanas pasākumu plāns – šī laidiena 62.–65.lpp. – “LV” red.).

V.Dombrovskis uzsver, ka šobrīd, kad ministrijām divu nedēļu laikā ir jāsagatavo priekšlikumi 2009.gada budžeta grozījumiem, tām ir svarīgi priekšlikumu izstrādē izmantot plānā ietvertos valsts pārvaldes optimizācijas īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus.

Ministru prezidents aicina valsts pārvaldes iestādes rūpīgi izvērtēt iepirkumu veikšanas lietderību un iespējamās līgumsaistības, ņemot vērā plānoto iestāžu reorganizācijas iespējamību, piemēram, apvienošanu ar citu iestādi, funkciju deleģēšanu privātajam sektoram vai iestādes likvidāciju.

Ministru prezidents norāda, ka valsts pārvaldes reorganizācijas rezultātā nedrīkst ciest valsts pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Valsts pārvaldei ir jākļūst mazai, profesionālai un uz iedzīvotājiem vērstai.

Jau iepriekš informējām, ka pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai izskatīja 31.martā Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā. Ministri vienojās organizēt sabiedrisko apspriešanu ar sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, uzņēmējiem un citām sabiedrības grupām līdz 1.maijam, lai diskutētu par pirmo plāna versiju un papildinātu to ar citiem nepieciešamajiem pasākumiem.

Valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanas pasākumu plāns ir pieejams Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane un Politikas koordinācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Krieviņš:

Valsts kanceleja izstrādājusi valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanas plānu, kura mērķis ir izveidot mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem vērstu valsts pārvaldi. Valdība plānu izskatīja 31.martā. Ministri vienojušies organizēt sabiedrisko apspriešanu ar sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, uzņēmējiem un citām sabiedrības grupām, lai diskutētu par plāna pirmo versiju un papildinātu to ar citiem nepieciešamajiem pasākumiem.

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane un Politikas koordinācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Krieviņš preses konferencē ceturtdien, 2.aprīlī, iepazīstināja ar galvenajām plānā ietvertajām tēzēm. Dokuments ir nodots sabiedriskajai apspriešanai (skat. tālākajās “LV” lappusēs) līdz 1.maijam.

Gunta Veismane: Nevienam no mums nav noslēpums, kādā ekonomiskajā un finanšu situācijā atrodamies. Mēs labi saprotam, ka šajā situācijā ir jāveic lielas strukturālas pārmaiņas visās nozarēs. Mani kolēģi ir izdomājuši teicienu: tas, kas mums šobrīd jāīsteno, ir birokrātijas noriets un uzņēmējdarbības saullēkts. Plāna projektu pirms divām nedēļām piedāvājām diskusijai valsts sekretāriem, 31.martā – politiķu diskusijai. Tas ir plāna pirmais projekts, uz kuru mēs paši balstīsim visas valsts pārvaldes sistēmu un civildienesta optimizēšanu. Valsts pārvaldes attīstības padomē, kuru es vadu, darbojas valsts pārvaldes eksperti, politologi, nevalstisko organizāciju pārstāvji un daži valsts sekretāri. Šie cilvēki pirmie dos savu vērtējumu tam, ko esam piedāvājuši. Neskatoties uz to, ka ministrijām divu nedēļu laikā jāsagatavo priekšlikumi 2009.gada budžeta grozījumiem, mēs piedāvājam, ka mūsu optimizācijas plāna risinājumi būtu jāietver arī budžeta grozījumu sagatavošanā. Tāpēc ka risinājumi šajā optimizācijas plānā ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, un tos ministrijas varētu ņemt par pamatu. Tas, protams, nenozīmē, ka ministriju valsts sekretāri ar to jau nenodarbojas. Pirms pirmajiem budžeta grozījumiem ļoti liela daļa valsts sekretāru jau ir ņēmuši vērā mūsu pirmo aģentūru samazināšanas plānu. Daudzās ministrijās šī reorganizācija jau notiek.

Šis plāna projekts arī paredz vienkāršot visu valsts pārvalžu iestāžu sistēmu, apvienojot tās, kurām ir līdzīgas funkcijas, pievienojot iestādes centrālajiem aparātiem, atbrīvojoties no funkcijām, kuras šobrīd nav aktuālas vai kuras varētu pildīt profesionālas asociācijas vai uzņēmumi.

Plānā runājam arī par to, ka jāmazina birokrātiskās procedūras. Administratīvais slogs ir ļoti liels. Un tāpēc, strādājot pie funkciju pārskata galvenais, ko ņemam vērā, ir administratīvā sloga samazināšana.

Visu vienkāršāk pārskatīt mums ļaus jau iesāktais funkciju audits. Jau pašlaik četras darba grupas piedāvā saprātīgus risinājumus, kā valsts varētu samazināt savus izdevumus.

Šajā plānā ir runāts arī par iestāžu reģionālā tīkla reorganizāciju, kā arī par visas valsts pārvaldes taupības pasākumiem.

Mārtiņš Krieviņš: Plāna projekts izstrādāts, balstoties uz Valsts kancelejai doto uzdevumu, kas ir Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas rīcības plānā par to, kādā veidā Latvija ieviesīs ar starptautiskajiem donoriem noslēgto saprašanās memorandu un īstenos strukturālās reformas, tostarp valsts pārvaldē. Šis nav klasisks politiskās plānošanas dokuments, rakstīts birokrātiskā valodā, šis ir dokuments diskusijām.

Plāna galvenais mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem vērsta valsts pārvalde. Tāds bija arī Ministru prezidenta uzstādījums, ka, neskatoties uz saspringto budžeta situāciju un uz ļoti lielajiem finanšu līdzekļu samazinājumiem, kas ir jāveic valsts pārvaldē, mums ir jāturpina sniegt pakalpojumi iedzīvotājiem un jādomā par veidu, kā šie pakalpojumi tiks sniegti gan efektīvāk, gan iedzīvotājiem draudzīgāk.

Par dažiem plāna projekta punktiem.

Par statusu un funkcijām. Viens no piedāvājumiem ir uzsākt diskusiju un rast ātru risinājumu tam, ko darīt ar daudzreiz minētajām valsts aģentūrām. Vai nu atteikties no šāda statusa vispār vai beidzot pilnībā ieviest to uzstādījumu, kas bija Publisko aģentūru likuma sākotnējā ideja, respektīvi, aģentūra kā efektīvs pakalpojumu un valsts politikas īstenošanas instruments, kas strādā uz rezultātiem, un, balstoties uz tiem, tiek piešķirts finansējums.

Par funkcijām. Ir divu veidu piedāvājums. Īstermiņa risinājums un Ministru kabineta uzdevums Valsts kancelejai kopā ar Finanšu ministriju ir sagatavot pārskatu par visām patlaban veiktajām valsts funkcijām un apskatīties, ko turpinām darīt, no kā varam atteikties daļēji, no kā varam atteikties pilnībā, tostarp domājot, vai varam deleģēt šīs funkcijas vai arī nodot zemākam pārvaldes līmenim, respektīvi, pašvaldībām, kas ir tuvāk iedzīvotājiem.

Vidējā termiņā tie ir Valsts kancelejas direktores jau minētie funkciju auditi, kas turpinās. Ir daudzas idejas, kur tie būtu jāveic jau tuvākajā termiņā, – 2009.gada otrajā pusgadā. Mūsu piedāvājums ir uzsākt funkciju auditus arī pašām iestādēm, negaidot komandu no augšas, negaidot, kad šīs iestādes tiks iekļautas funkciju auditu plānā.

Vienlaikus ar funkciju auditu piedāvājam pārskatīt līdzšinējo iekšējo auditu un kvalitātes vadības sistēmas pamatprincipus, atsakoties no tās birokrātiskās struktūras un neefektīvajiem risinājumiem, kas patlaban ir iekšējā audita sistēmā valsts pārvaldē.

Vidēja termiņa risinājums, pie kura būs jāstrādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, ir valsts pārvaldes iestāžu reģionālo filiāļu optimizēšana, tostarp skatot to kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Jāuzsver nosacījums par maksimālu labumu valstij. Tā ir koncentrēšanās uz valsts kapitālsabiedrībām, tādu pašu taupības pasākumu ieviešana gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībās, kā tas notiks valsts tiešajā pārvaldē – ministrijās, aģentūrās un iestādēs, palielinot atbildības slieksni kapitāldaļu turētājiem. Līdztekus ir piedāvājums radikāli paskatīties uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību veidotajiem meitasuzņēmumiem un meitasuzņēmumu meitasuzņēmumiem.

Galvenais vadmotīvs – gūt maksimālu atdevi ar dividendēm no valsts īpašumiem.

Par iestādes vadību un struktūru. Balstoties uz piedāvāto un valdībā tuvāko divu nedēļu laikā izdebatējamo valsts funkciju sarakstu, ir jāsagatavo arī konkrēti prioritāšu saraksti pa nozarēm. Lai būtu skaidras ne tikai valsts prioritātes krīzes laikā, bet arī katrā nozarē lai dotu noteiktu signālu strādājošajiem – kas viņus sagaida, kuras lietas ir prioritāte un kuras diemžēl šajos krīzes apstākļos būs jāveic ievērojami samazinātākā apjomā.

Atteikšanās no nereālu plānošanas dokumentu veidošanas paredz fokusēties uz reāliem efektivitātes uzlabošanas, administratīvo šķēršļu mazināšanas un optimizācijas plāniem. Ir jāpārstāj gatavot dažādu nozaru attīstības plāni, kas paredz papildu finansējumu 2010. un 2011.gadā, jo ir skaidrs, ka esošajā finanšu situācijā papildu resursu nozarēm darbu veikšanai nebūs, izņemot tos, ko nozares ietaupīs.

Ir piedāvājums paskatīties kritiski uz valsts pārvaldes struktūru, institucionālo, tostarp iekšējo struktūru, mazinot dažādu pusvadītāju līmeņus. Lai nebūtu situācijas, ka ir departaments, kurā ir trīs cilvēki, no kuriem viens ir vadītājs, otrs – vadītāja vietnieks un trešais – eksperts. Šāda situācija jāizbeidz. Mēs piedāvājam noteikt minimālo apjomu, kādam ir jābūt nodaļu līmenī un departamentu līmenī. Jo galvenais uzsvars pašreiz valsts pārvaldē gulstas uz nozares ekspertu pleciem. Viņiem ir jānāk klajā ar savu pamatotu piedāvājumu, kādā veidā kuras funkcijas ir jāveic.

Vienlaikus kritiski jāskatās uz dažādu atbalsta funkciju veikšanu, jāsamazina tajās nodarbināto skaits un jācentralizē funkciju īstenošana administratīvajos departamentos. To mēs redzam kā pirmo soli, domājot par turpmāko darbu ārpakalpojumu izmantošanā. Vai nu sākotnēji centralizējot visas atbalsta funkcijas un veidojot šo sistēmu līdzīgi kā Somijā, kad vienota iestāde veic atbalsta funkcijas visai valsts pārvaldei, vai arī izmantojot ārpakalpojumu, ja tas ir valstij ekonomiski izdevīgāk.

Par cilvēkresursiem. Piedāvājam vienkāršot civildienesta tiesisko regulējumu, mazinot iekšējo birokrātiju. Finanšu ministrijas vadībā tiek strādāts pie vienotā algu likuma. Jābūt vienādai samaksa par vienādiem darba pienākumiem, un ir nepieciešama esošo algu grupu intervālu mazināšana. Pašreiz iespējama liela amplitūda, kādā tiek noteiktas algas. Mazināšanu vispirms piedāvājam uz vadības jeb lielo algu rēķina.

Paredzēta arī atlikušo kompensāciju atcelšana, un vēl ir debates par komandējumu dienas naudas samazināšanu.

Kā īstermiņa krīzes situācijas risinājumus mēs piedāvājam padomāt par iespēju noteikt samazinātu darba nedēļu, respektīvi, četru dienu darba nedēļu vai arī samazināt darba laiku valsts pārvaldē piektdienās. Tā gūtu ietaupījumus, nesamazinot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Taupības gara iedzīvināšana. Pašreizējos apstākļos vairs nav iespējama tik plaša dienesta automašīnu izmantošana. Ir būtiski jāpārskata valsts apmaksātie mobilie tālruņi un citas ekstras un bonusi, pie kuriem valsts pārvalde ir tikusi pēdējo dažu gadu laikā. Vienlaikus taupībai ir jābūt ekonomiski pamatotai. Ja tiek nolemts lauzt kādus līgumus, ietaupījumam ir jābūt lielākam nekā līgumsodiem.

Jautājums: Kas ir maza, profesionāla valsts pārvalde? Par cik būtu jāsamazina cilvēku skaitu un izdevumus?

M.Krieviņš: Mēs negribam runāt par konkrētiem samazinājumiem procentos. Tas, kas ir noticis līdz šim, mehāniskie procentuālie griezumi, nenodrošinās profesionalitāti. Mēs gribam panākt, lai valsts pārvaldē paliek tikai kompetentākie cilvēki, kas spēj ātri, efektīvi un labā kvalitātē strādāt, sniedzot pakalpojumus un plānojot politikas attīstību. Lai nebūtu līdzšinējo kāzusu, ka ministrijās vai iestādēs ir cilvēki, kas ir atbildīgi par noteiktu darbu veikšanu, taču vienlaikus tiek pasūtīti ārpakalpojumi dažādiem ekspertiem vai nu likumdošanas aktu izstrādē, vai politikas plānošanas dokumentiem. Ekspertu piesaiste ir atbalstāma, taču tā nedrīkst būt prakse, ka mums ir gan cilvēki valsts pārvaldē, gan tiek piesaistīti eksperti.

Jautājums: Cik lielai uz diviem miljoniem iedzīvotāju būtu jābūt elastīgai un mazai valsts pārvaldei? Cik cilvēki tagad ir iesaistīti?

M.Krieviņš: Mūsu mērķis būtu panākt tādu valsts pārvaldes apjomu, kas līdzīgs Lietuvai un Igaunijai. Tie varētu būt 8 līdz 10% no nodarbināto skaita. Pašreiz ir aptuveni 14%.

G.Veismane: Ir divas iespējas. Viena iespēja, ko izdarīja pērn Igaunija. Ja mēs salīdzinām absolūtos skaitļos, uz mazāku cilvēku skaitu igauņiem bija aptuveni līdzīgs valsts pārvaldes darbinieku skaits. Igauņi ļoti krasi – par apmēram 20% – samazināja valsts pārvaldes darbinieku skaitu. Viņiem tas bija ļoti sāpīgi, jo Igaunijā likumā ir noteikts, ka atlaistajam veselu gadu piešķir kompensāciju par nostrādāto laiku valsts pārvaldē. Mums šāda likuma nav. Ierēdnis, aizejot no valsts pārvaldes, saņem vienu mēnešalgu.

Mēs samazināšanu sadalījām divos posmos, pērn samazinājām par 5%, šogad no Jaunā gada par 5 procentiem, un šogad vēl 5 procenti bija paredzēti līdz jūnijam. Vai tas ir pareizi vai nepareizi? Mums ir cita sistēma un attieksme. Bet ir vēl viena lieta, par ko cīnāmies jau gadiem. Man vienmēr bijis grūti pieņemt, ka ierēdnis ir tikai valsts pārvaldē – centrālajā aparātā strādājošais, bet pašvaldību darbinieks nav ierēdnis. Mēs, iedzīvotāji, vienmēr taču esam uzskatījuši: ja ejam uz pašvaldības iestādi, tad vienmēr runājam ar ierēdni. Bieži vien pašvaldību ierēdnis ir samazinājis reitingu valsts pārvaldē strādājošam ierēdnim. Viens risinājums varētu būt – krasi samazināt valsts pārvaldē tos strādājošos, kurus saucam par ierēdņiem, padarot viņus vienkārši par valsts pārvaldes darbiniekiem, vienlaikus arī skaitliski samazinot. Otrs risinājums varētu būt – paplašinām, valsts pārvaldē strādājošo attiecinām arī uz pašvaldībām. Protams, ir ļoti liela pretestība no pašvaldībām. Jo ierēdnim ir noteikti ierobežojumi. Bet pašvaldību ierēdnis nekad šādus ierobežojumus nav jutis.

Jautājums: Kā ir Igaunijā?

G.Veismane: Igaunijā ir tikai centrālais aparāts. Un, kā jūs atceraties, mana diskusija publiskajos medijos ar Latvijas Bankas prezidentu pērn, kad viņš norādīja, ka mums ierēdņu ir vairāk nekā citur, arī balstījās uz to, ka mēs ierēdņus uzskaitām pavisam citādi nekā Eiropā. Statistika atšķirīga. Savukārt Lietuvā, kas administratīvo reformu paveica agrāk, līdz ar pašvaldību ierēdņu skaita samazināšanos administratīvais aparāts ievērojami samazinājās. Centrālais aparāts Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā.

Jautājums: Kā risināt jautājumu, lai nesamazinātos darba vietu skaits reģionos?

M.Krieviņš: Tas ir piedāvājums par valsts pārvaldes iestāžu reģionālo filiāļu optimizāciju. Reģionālajai ministrijai jānāk klajā ar piedāvājumu. Mēs uzskatām, ka, balstoties uz esošajiem plānošanas reģioniem, varētu veidot spēcīgas centrālās struktūras tur un vienas pieturas aģentūras novadu līmenī.

Jautājums: Kā plānojat ierobežot dažādu vietnieku skaitu?

M.Krieviņš: Plāna projektā ir konkrēti piedāvāta struktūra. Valsts sekretāram, maksimālais, paredzēti divi vietnieki un nav biroja, departamenta direktors – bez vietniekiem, nodaļas vadītājs – bez vietniekiem. Nodaļā nodarbināto skaits – septiņi, departamentā – piecpadsmit.

“LV” jautājums: Vai priekšlikumus birokrātijas mazināšanai jau saņemat?

G.Veismane: Otrdien savā mājaslapā piedāvājām cilvēkiem sadaļu, kur viņi var sūtīt priekšlikumus. No 31.marta pēcpusdienas esam saņēmuši 71 iedzīvotāja telefonzvanus un e-pastus ar vairāk  nekā 100 priekšlikumiem dažādu birokrātisko procedūru mazināšanai un par virzieniem, kuros varētu veikt nākamos funkciju auditus. Būtiskākos atsūtītos priekšlikumus piektdien publicēsim Ministru kabineta tīmekļa vietnē.  Mēs esam viena struktūra, kas galvenokārt pilda Ministru prezidenta uzdevumus, lai viņš varētu pieņemt efektīvus lēmumus, kas ir saistīti ar valsts pārvaldi. Bet katra ministrija ir atbildīga par savas nozares politiku. Mēs negribam izlikties gudrāki par tiem speciālistiem, kuri ir nozarēs.

Jautājums: Kāds ir plāna laika grafiks?

M.Krieviņš: Plānā ir gan īstermiņa risinājumi, kas ir jāpaveic līdz jūnijam, vidēja termiņa risinājumi, kas ir jāpaveic līdz gada beigām, un ir atsevišķi ilgtermiņa risinājumi ilgākam laika periodam.

Lidija Dārziņa,  pēc ieraksta “LV” diktofonā