Ministru prezidents preses konferencē 26.martā pēc sarunām ar Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvjiem

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: Šī bija pirmā tikšanās ar Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai pārrunātu, kādā veidā mēs virzīsimies uz priekšu ar programmas izpildi un kādi būs tie pasākumi, lai nodrošinātu tālāku finansējuma saņemšanu.

Jautājums: Kādi ir šie pasākumi?

V.Dombrovskis: Svarīgākais aspekts ir strādāt pie budžeta grozījumiem, nodrošināt pietiekami nopietnas strukturālās reformas.

Jautājums: Vai esat pārliecināts, ka to var izdarīt līdz nākamā paredzētā maksājuma saņemšanai?

V.Dombrovskis: Mēs ar Valūtas fondu un Eiropas Komisiju pārrunājām, kādā veidā virzīsimies uz priekšu, un šos priekšlikumus sagatavosim tuvākā mēneša laikā. Šajā jautājumā cieši sadarbosimies arī ar starptautiskajiem ekspertiem un koncentrēsimies uz pasākumiem un strukturālajām reformām, kas jāveic, lai nodrošinātu ilgtspējīgu programmas izpildi un nodrošinātu situāciju, lai tuvākajos gados sasniegtu budžeta deficītu 3% no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz arī pašreizējā ekonomikas stabilizācijas programma, un nodrošinātu savlaicīgu pāreju uz eiro.

Jautājums: Vai iespējamais budžeta deficīts 7% apmērā paliek spēkā?

V.Dombrovskis: Kas attiecas uz budžeta grozījumu sagatavošanas gaitu, kā jau minēju, svarīgākais ir vienoties par strukturālajām reformām, kas būs jāveic. Pašreizējā situācijā mēs nediskutējām par konkrētiem budžeta deficīta procentiem. Jākoncentrējas uz šiem pasākumiem un strukturālo reformu ilgtspēju, tas ir tas, par ko vienojāmies.

Jautājums: Vai misijas pārstāvji lika noprast, ka 7% valsts budžeta deficīts un 9% kopējais deficīts tomēr ir par lielu?

V.Dombrovskis: Mēs nerunājām, kas ir precīzais budžeta deficīta līmenis. Jo, kā norādīja arī misijas pārstāvji, ir jākoncentrējas uz to, kādas ir strukturālās reformas, nevis tikai jāveic īstermiņa budžeta “apgriešanas” pasākumi. Jo mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu budžetu. Un tas ir arī iemesls, kāpēc šā budžeta grozījumu gatavošana notiks lēnāk un nopietnāk. Kā norādīja arī Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji, būtu svarīgi neatkārtot decembra kļūdas, ļoti lielā steigā virzot budžeta grozījumus, kā rezultātā varbūt ne visi pieņemtie lēmumi ir simtprocentīgi pārdomāti un īstenoti.

Jautājums: Kuri ir nepārdomāti lēmumi?

V.Dombrovskis: Runa ir par to: ja mēs gribam veikt strukturālas reformas, tad tam ir vajadzīgs ilgāks sagatavošanās laiks.

Jautājums: Tātad budžeta grozījumu termiņi ir nobīdīti?

V.Dombrovskis: Mums pie šiem jautājumiem būs jāstrādā vismaz mēnesi, taču par lielām termiņu nobīdēm nevar būt runas, jo jebkurā gadījumā mums ar tiem jātiek galā līdz jūnijam. Jo tad ir nākamais lielais Eiropas Komisijas maksājums.

Jautājums: Nosauciet kādu konkrētu piemēru strukturālajām reformām, lai ir skaidrs, par ko ir runa.

V.Dombrovskis: Tas zināmā mērā ir saistīts arī ar valsts funkciju auditu, ko pašreiz jau esam sākuši. Jo ir jāizvērtē, kādas valsts funkcijas tiek īstenotas, kuras no šīm valsts funkcijām var atmest, kuras dublējas un var apvienot, kuras var samazināt. Tā ir šāda veida pieeja.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Kā jūs pats esat apmierināts ar divām nozarēm – veselības aprūpi un izglītību –, kurās Pasaules banka noteikti prasa veikt strukturālas reformas?

V.Dombrovskis: Jā, tas ir viens no šiem jautājumiem, arī sadarbībā ar Pasaules banku ir notikusi zināma strukturālo reformu sagatavošana veselības aprūpes un izglītības nozarē. Protams, šis darbs būs jāturpina.

Jautājums: Par lata devalvāciju. Jūs pats reģionālajai presei esat teicis, ka SVF ir devis mājienu, ka varētu to apsvērt. Ārzemju portālos lasāmas SVF rekomendācijas, ka lata devalvācija varētu būt veids, kas ļautu ātrāk izrauties no recesijas fāzes.

V.Dombrovskis: Kas attiecas uz komentāriem, tad te ir runa par vēsturisko apskatu, es izklāstīju, kādā veidā šīs sarunas ir risinājušās. Mēs arī šodien šo jautājumu ar misijas vadību pārrunājām, un ir pilnīgi skaidrs, ka paliekam pie tās vienošanās, kas ir panākta un kas paredz lata kursa stabilitāti. Šajā ziņā nekādu izmaiņu nav. Kopš vienošanās ir noslēgta, šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības.

Jautājums: Viņi šo jautājumu neizvirzīja?

V.Dombrovskis: Nē, šāds jautājums netika virzīts. Mēs paliekam pie tās programmas, kas ir. Tas nozīmē – nodrošinām esošo lata kursu.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Vai tika runāts par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa likmes korekciju uz augšu?

V.Dombrovskis: Šodien mēs šo jautājumu nepārrunājām. Tā iemesla dēļ, ka PVN līdzšinējā paaugstināšana nav devusi pozitīvu rezultātu budžeta ieņēmumu daļā. Līdz ar to šādu pasākumu šodien sarunās neaplūkojām.

Jautājums: Vai pārrunājāt progresīvā nodokļa ieviešanu?

V.Dombrovskis: Nē, par progresīvo nodokli šodien arī nerunājām.

Jautājums: Ņemot vērā, ka budžeta deficīts ir tik liels, vai nav utopiski runāt par eiro ieviešanu 2012. vai 2013.gadā?

V.Dombrovskis: Tieši tāpēc ir svarīgi, lai, sagatavojot strukturālās reformas, mēs nonāktu pie iepriekš paredzētā budžeta deficīta līmeņa 2011.gadā. Jo esošā programma paredz 2011.gadā budžeta deficīta līmeni ne vairāk kā 3% no IKP. Gatavojot pašreizējos budžeta grozījumus, ir ļoti svarīgi paturēt prātā šo vidējā termiņa mērķi, un tas, ko mēs pārrunājām ar Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, ir tas, ka nedrīkst pazaudēt šo programmas vidējā termiņa mērķi, tas ir, pievienošanos eirozonai.

Jautājums: Jūs nespējat apcirpt budžetu par 700 miljoniem latu. Vai jūs spēsit divos gados tik strauji samazināt budžeta deficītu?

V.Dombrovskis: Te ir jāņem vērā vairāki faktori: pirmkārt, mēs nesagaidām katru gadu 12 procentu vai pat lielāku recesiju. Līdz ar to var prognozēt, ka tuvākajos gados ekonomiskā vide būs labvēlīgāka, nekā tā ir šogad. Bet pašreiz mēs tiešām nerunājām par to, kāds būs konkrētais budžeta deficīta līmenis. Jo ir svarīgi sagatavot strukturālās reformas, kas nodrošina šo vidējā termiņa mērķa izpildi. Tas ir tas, kādā veidā mēs koncentrēsimies šim darbam.

Jautājums: Kad Latvijā ieradīsies nākamā misija?

V.Dombrovskis: Mums sadarbība būs visu laiku, būs arī Pasaules bankas un Eiropas Komisijas tehniskā palīdzība. Konkrētie nākamās tikšanās datumi būs atkarīgi no budžeta grozījumu sagatavošanas gaitas.

Lidija Dārziņa, pēc ieraksta “LV” diktofonā