Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Administratīvo tiesu piecu gadu pastāvēšanas laikā izveidojusies stabila judikatūra – numurā šai tēmai veltīti četri raksti. Vienā no tiem, pievēršoties jautājumam par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna uz privātpersonas iesnieguma pamata, aplūkoti tēmas teorētiskie aspekti, tiesiskā regulējuma izmaiņas un tiesu prakses attīstība. Savukārt rakstā par tiesas spriešanas efektivitāti administratīvajās tiesās autors secina, ka administratīvajām tiesām pašlaik nav pietiekami daudz tiesas spriešanas resursu, lai sekmīgi īstenotu savu funkciju – laikus izšķirtu strīdus. Administratīvo tiesu efektivizēšanas veids, kurš Latvijā pašlaik netiek pilnvērtīgi izmantots, ir mediācija, secina autors. Mediācijas izmantošana, pirmkārt, ļautu ietaupīt tiesas spriešanas resursus, tādējādi paātrinot lietu izskatīšanu. Otrkārt, tā dotu iespēju strīda dalībniekiem pilnībā atrisināt strīdu uz interešu izzināšanu un līdzsvarošanu balstītā procesā, ko tiesas spriešana parasti nenodrošina.

• Kristīne Aperāne. Administratīvā procesa uzsākšana no jauna  

2008.gada 18.decembrī likumdevējs ir veicis grozījumus Administratīvā procesa likumā. Izmaiņas skar arī tiesību normas, kas regulē administratīvā procesa uzsākšana no jauna. Līdz likuma grozījumiem tiešā tekstā administratīvā procesa uzsākšanu no jauna bija ierakstīta tikai 87. un 88.pantā. Savukārt līdz ar grozījumiem likumdevējs norādi uz šo procesu pamatoti ir iekļāvis arī 83.pantā. Proti, minētā tiesību norma tagad skaidri nosaka, ka administratīvā procesa uzsākšanas no jauna tiesiskais regulējums atrodams 85.–88.pantā. Tas nozīmē, ka procesa uzsākšana no jauna šā likuma izpratnē ir ne tikai gadījumos, kad persona vēršas ar šādu iesniegumu (87.pants), bet arī tajos gadījumos, kad iestāde pēc savas iniciatīvas lemj par iespēju uzsākt procesu no jauna (85., 86. un 88.pants). Pirmais no minētajiem gadījumiem ir procesa uzsākšana šaurākā nozīmē, bet otrs – plašākā nozīmē.

• Gatis Bārdiņš. Tiesas spriešanas efektivitāte administratīvajās tiesās 

Pusotru gadu pēc administratīvo tiesu izveidošanas tā laika Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns atzina, ka gandarījumu un sajūsmu laikā, kad administratīvās tiesas sāka savu darbību, ir nomainījusi neapmierinātība un vilšanās tiesu nespējā lietas izskatīt laikus. Uzskatot, ka efektīvs administratīvais process ir galvenais cilvēktiesību garants, Tieslietu ministrija sagatavoja Administratīvā procesa likuma grozījumus, kurus Saeima pieņēma 2006.gada 26.oktobrī. Grozījumu mērķis bija pilnveidot un efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās. Tomēr, kā secināts Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcijā, šie grozījumi pilnībā nav nodrošinājuši iespēju lietas izskatīt ātri un efektīvi. Tāpēc 2008.gada 18.decembrī Saeima pieņēma jaunus Administratīvā procesa likuma grozījumus, paredzot papildu risinājumus tiesu darba efektivitātes veicināšanai. Jauninājumi tika paredzēti arī citos likumos.

• Edvīns Danovskis. Ceļu satiksmes negadījuma izraisītāja noskaidrošana 

2008.gada 3.novembrī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja lietu Nr.SKA-355/2008, kurā izlemts jautājums par policijas tiesībām atzīt personu par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma (CSN) izraisīšanā, ja administratīvā pārkāpuma lietvedība par CSN izbeigta. Lai gan pašlaik spēkā esošās tiesību normas atšķiras no tiesību normām, kas analizētas spriedumā, tajā izteiktās atziņas ir universālas un argumentācija – komentāra vērta.

• Agris Dreimanis. Pagaidu aizsardzības līdzekļi administratīvajā procesā tiesā 

Tiesību mērķis ir taisnīgums. Tiesas process ir viens no mehānismiem, ar kuru taisnīgums sasniedzams. Tomēr praksē pastāv tā dēvētā taisnīguma gausuma problēma. Proti, no lietas nonākšanas tiesvedībā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim parasti paiet samērā ilgs laiks. Taču taisnīgumu nevar atlikt uz vairākiem gadiem, jo tad jau var būt par vēlu labot nodarīto netaisnību. Laika gaitā kādas problēmas risinājums var zaudēt aktualitāti vai pat kļūt neīstenojams apstākļu maiņas dēļ. Tāpēc ir jābūt iespējai tiesas procesa laikā panākt pagaidu risinājumu, kas taisnīgi noregulētu situāciju līdz galīgajam tiesas spriedumam. Pretējā gadījumā tiesas process kopumā nebūtu taisnīgs.

“Jurista Vārda” redakcija