• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Labklājības ministrs: Par ministrijas darba prioritātēm 2009.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.03.2009., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/189345

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par alkohola patēriņa samazināšanas problēmām valstī

Vēl šajā numurā

18.03.2009., Nr. 43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Labklājības ministrs: Par ministrijas darba prioritātēm 2009.gadā

 

Ekonomiskajai situācijai atbilstošu pakalpojumu nodrošināšana bezdarbniekiem, valsts sociālās apdrošināšanas un sociālo pabalstu sistēmas pilnveide, kā arī sociālo pakalpojumu sistēmas uzlabošana – galvenās Labklājības ministrijas (LM) darbības prioritātes 2009.gadā.

 “Šobrīd vissvarīgākais nodarbinātības veicināšanas uzdevums ir izvērtēt pasākumus, kuros jāiegulda līdzekļi. No vienas puses, tās ir darba vietas – algotie pagaidu darbi, subsidētās darba vietas, kas sniedz operatīvu, bet ne ilgtermiņa atbalstu bezdarba gadījumā. No otras puses, kā prioritārs un visefektīvākais atbalsts ilgtermiņa skatījumā būtu nākotnes darba tirgū pieprasītu profesiju apguve,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Šobrīd ministrijā sagatavoti priekšlikumi izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar finansējuma samazinājumu labklājības nozarē.

Viens no ierosinājumiem paredz no šā gada 1.maija samazināt fondēto pensiju shēmā ieskaitāmo līdzekļu daļu no pašreizējiem 8% uz 2%, iegūstot 106,5 miljonus latu.

Tādējādi sociālo iemaksu līdzekļus valsts varētu iesaistīt sociālās drošības sistēmā. Labklājības ministrs uzsver, ka šāda norma būtu spēkā uz laiku līdz diviem gadiem.

Līdzekļu ekonomijas nolūkā plānots no 52 līdz 26 nedēļām samazināt slimības lapu maksimālo izsniegšanas termiņu, ieekonomējot 5 miljonus latu. Šāda norma stātos spēkā no šā gada 1.jūlija.

Vienlaikus ministrs uzsver, ka ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu atzinumu darbnespējas periodu atsevišķos gadījumos varētu pagarināt, slimības lapas apmaksājot ilgāk par 26 nedēļām.

Lai saglabātu vecāku pabalstu līdzšinējā apmērā un kārtībā, no šā gada 1.jūnija rosināts atteikties no ģimenes valsts pabalsta izmaksas bērna pirmajā dzīves gadā. Pašlaik tie ir 8 lati par pirmo bērnu.

Tas nozīmē, ka vecāki turpmāk bērna pirmajā dzīves gadā saņems tikai vecāku pabalstu, nevis abus pabalstus kā līdz šim. Šāds ierosinājums attieksies uz 18,8 tūkstošiem cilvēku. Iespējamā ekonomija ir 1,05 miljoni latu.

Papildus iepriekšminētajam ar 1.jūniju paredzēts atcelt arī piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Šobrīd piemaksa par pirmo bērnu ir 100 lati, par otro bērnu – 150 lati, par trešo un nākamiem bērniem – 200 lati. Šādi varētu ietaupīt 1,8 miljonus latu. Izmaiņas skartu vidēji 1900 cilvēku mēnesī.

Vienlaikus no šā gada 1.jūlija līdz deviņiem mēnešiem paredzēts pagarināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas laiku visam pabalsta saņēmēju lokam, tādējādi nodrošinot pietiekamus līdzekļus bezdarbniekiem.

Savukārt, lai uzlabotu sociālo pakalpojumu sistēmu, līdz šā gada beigām plānots sākt sociālo pakalpojumu administrācijas reorganizāciju. Patlaban ministrija strādā, analizējot iespējamos ieguvumus un riskus, kādi varētu rasties, pārveidojot valsts sociālās aprūpes centrus par valsts kapitālsabiedrībām 2010.gadā.

 

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!