• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par bērnudārzu pedagogu statusa maiņu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.03.2009., Nr. 42 https://www.vestnesis.lv/ta/id/189186

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par bērnu un jauniešu fiziskās veselības aprūpi

Vēl šajā numurā

17.03.2009., Nr. 42

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par bērnudārzu pedagogu statusa maiņu

 

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 4.martā, pārrunājot situāciju izglītībā, pauda bažas par iespējamo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu statusa maiņu.

 “Priekšlikums atņemt pedagoga statusu tiem bērnudārzu pedagogiem, kas strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam, nav attaisnojams. Valsts turpina apmaksāt to pedagogu darbu, kas strādā ar piecus un sešus gadus veciem bērniem. Taču arī pedagogi, kas strādā ar mazākajiem audzēkņiem, veic svētīgu darbu un īsteno akreditētas izglītības programmas. Profesionāli strādājot ar maziem bērniem, iespējams panākt iespaidīgu izaugsmi,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne deputātus informēja, ka līdz šim pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu veidoja pašvaldību maksātās algas un Izglītības un zinātnes ministrijas mērķdotācijas darba samaksas paaugstināšanai. Taču kopš janvāra valsts, pārkāpjot iepriekšējo vienošanos, ir atteikusies no minēto mērķdotāciju maksāšanas.

Lai šis iztrūkums nebūtu jāfinansē no pašvaldību līdzekļiem, pašvaldības apsver iespēju atņemt pedagogu statusu bērnudārzu audzinātājiem, kas strādā ar bērniem vecumā līdz pieciem gadiem, informēja O.Kokāne.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks paskaidroja, ka atteikšanās no mērķdotācijām notikusi, meklējot iespējas ietaupīt. 2008.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas budžets bija apmēram 350 miljoni latu, taču šogad tie ir tikai 200 miljoni. Lai varētu pildīt likumā noteiktās saistības, esot notikusi atteikšanās no brīvprātīgajām saistībām, ko ministrija pati bija uzņēmusies laikā, kad naudas bija vairāk, norādīja R.Broks.

Bagātajām pašvaldībām nav problēmu piemaksāt iztrūkumu, bet problēmas ir mazajām pašvaldībām. Tāpēc komisija aicinās pašvaldību izlīdzināšanas fondu pārdalīt par labu mazajām pašvaldībām, kuras nevar samaksāt algu pedagogiem, uzsver komisijas priekšsēdētājs J.Strazdiņš.

Pirms dažiem gadiem tika izvirzīta prasība pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem paaugstināt kvalifikāciju un iegūt augstāko izglītību, ko daudzi izdarīja par personīgajiem līdzekļiem. Tas ir papildu iemesls tagad nepieļaut pedagogu statusa atņemšanu, sēdē norādīja deputāti.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!