Nr.
p.k.

Kaitīgie darba vides faktori

Piezīmes

ārstu – speciālistu apskates

laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi

Obligāti nepieciešamās speciālistu apskates

Papildus nepieciešamās speciālistu apskates

Pirmreizējā veselības pārbaude

Periodiskā veselības pārbaude

Ķīmiskās vielas noteikšana bioloģiskās vidēs* - veic pēc nepieciešamības, ja iespējams noteikt un novērtēt

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

1.

Ķīmiskie faktori

1.1.

Metāli un metaloīdi

1.1.1.

Alumīnijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

Pilna asins aina (turpmāk – PAA); ārējās elpošanas funkcijas novērtēšana (turpmāk – ĀEF); plaušu rentgenoloģiska izmeklēšana (turpmāk - Rtg plaušām).

PAA; ĀEF.

alumīnijs asinīs vai urīnā

1.1.2.

Antimons un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA;

Rtg plaušām.

PAA

antimons vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.3.

Arsēns un tā savienojumi

Iet caur placentārai barjerai, var izraisīt iedzimtu patoloģiju.

arodslimību ārsts,

neirologs

dermatologs,

otorinolaringologs

PAA; bilirubīna līmenis asinīs (turpmāk – bilirubīns), aspartātaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk – ASAT), alanīnaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk – ALAT);

Rtg plaušām.

PAA; bilirubīns, ASAT, ALAT;

Rtg plaušām.

arsēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.4.

Bārijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA; Rtg plaušām; kālijs asinīs.

PAA; kālijs asinīs.

bārijs asinīs vai urīnā

1.1.5.

Berilijs un tā savienojumi

Reizi gadā, ja darba vides gaisā ir vāji šķīstoši vai nešķīstoši berilija savienojumi (metāliskais berilijs, berilija oksīds, berilija hidroksīds).

Iet caur placentārai barjerai, izdalās ar mātes pienu.

arodslimību ārsts

PAA; ĀEF, Rtg plaušām

PAA; Rtg plaušām

berilijs urīnā

1.1.6.

Cinks un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA; Rtg plaušām

PAA

cinks vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.7.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi

Viegli šķērso placentu un toksiski ietekmē augli, izdalās ar mātes pienu.

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA

PAA

dzīvsudrabs asinīs; dzīvsudrabs urīnā

1.1.8.

Fosfors un tā savienojumi

1.1.8.1.

Dzeltenais fosfors un tā savienojumi

Iet caur placentārai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju.

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA; bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA; bilirubīns, ASAT, ALAT; Žokļu Rtg-gr - vienu reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiem

nenosaka

1.1.8.

Sarkanais fosfors un tā savienojumi

Iet caur placentārai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju.

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA; bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA; bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.1.9.

Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumi

Šķērso placentāro barjeru, uzkrājas auglī.

arodslimību ārsts, otorinolaringologs;

dermatologs

PAA; Rtg plaušām

PAA; Rtg plaušām

hroms asinīs vai urīnā

1.1.10.

Kadmijs un tā savienojumi

Iet caur placentārai barjerai, var aizkavēt augļa attīstību, izdalās ar mātes pienu.

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA; urīna analīze; ĀEF;

Rtg plaušām

PAA; urīna analīze;

Rtg plaušām

kadmijs asinīs vai urīnā

1.1.11.

Kobalts, tā savienojumi; analogi

1.1.11.1.

Kobalts un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

kobalts vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.2.

cirkonijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

cirkonijs vai tā metabolīti asinīs

1.1.11.3.

molibdēns un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

molibdēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.4.

titāns un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.11.5.

vanādijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

vanādijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.6.

volframs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.12.

Litijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts, neirologs

PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns

PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns

litijs asinīs.

litijs vai tā metabolīti urīnā

1.1.13.

Mangāns un tā savienojumi

Klīniskie saindēšanās simptomi var progresēt arī, ja darbs ar mangānu pārtraukts.

arodslimību ārsts, neirologs

Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk – KAA),

Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.1.14.

Magnijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA

PAA

magnijs asinīs

1.1.15.

Niķelis un tā savienojumi

Iet caur placentārai barjerai.

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs

PAA; Rtg plaušām

PAA; Rtg plaušām

niķelis vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.16.

Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

platīns, sudrabs vai to metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.17.

Retzemju elementi: lantāns; cēzijs

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.18.

Selēns, telūrs un to savienojumi

Iet caur placentārai barjerai, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts

dermatologs,

oftalmonologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

selēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.19.

Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklis

arodslimību ārsts

neirologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

sērs vai tā metabolīti izelpojamā gaisā, asinīs vai urīnā

1.1.20.

Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvins

Ja svins asinīs >60μg/100ml - atkārtota analīze pēc 2ned

Ja svins asinīs 40-60 μg/100ml - atkārtota analīze pēc 2 mēnešiem

Nedrīkst strādāt darbā ar svinu un tā savienojumiem pusaudži, sievietes grūtniecības laikā un pēc bērna dzimšanas, kamēr baro bērnu ar krūti.

arodslimību ārsts, neirologs

PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta aminolevulīnskābe urīnā

PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta amino­levulīnskābe urīnā

svins vai tā metabolīti asinīs vai urīnā.

1.1.21.

Tallijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA

PAA

tallijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.22.

Varš un tā savienojumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA, Rtg plaušām, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

varš vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.

Halogēnu neorganiskie savienojumi

1.2.1.

Broms un tā savienojumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs dermatologs; neirologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

broms vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.2.

Fluors un tā savienojumi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs; neirologs

PAA; Rtg plaušām

PAA

fluors vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.3.

Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

KAA; Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.2.4.

Jods un tā savienojumi

Jodīdi šķērso placentāro barjeru, var izraisīt jaundzimušajam hipotiroīdismu un nāvi elpošanas distresa dēļ

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.3.

Ciānsavienojumi

1.3.1.

Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumi

Reizi gadā

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

cianīdi asinīs vai karboksihemoglobīns

1.3.2.

Izocianāti

Reizi gadā

arodslimību ārsts

dermatologs,

otorinolaringologs

PAA

PAA

nenosaka

1.4.

Neorganiskās gāzes

1.4.1.

Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaks.

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.4.2.

Fosgēns (COCl2)

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.4.3.

Ozons

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

KAA, Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.4.4.

Oglekļa oksīds

arodslimību ārsts, neirologs

PAA

PAA

CO asinīs vai karboksihemoglobīns

1.5.

Citas elpceļus kairinošās vielas

1.5.1.

Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

KAA, Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.5.2.

Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.5.3.

Ūdeņraža peroksīds

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.6.

Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi

1.6.1.

Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns), etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un alicikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns, terpēni (tai skaitā terpentīns)

arodslimību ārsts, neirologs

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

2-heksanols un/vai 2,5-heksāndions urīnā vai n-heksāns asinīs (ja saskare ar heksānu vai metil-n-butilketonu)

1.6.2.

Aromātiskie ogļūdenraži

1.6.2.1.

benzols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Benzola metabolīti asinīs, urīnā vai izelpojamā gaisā vai fenols urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.2.

toluols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Tuluols asinīs vai hipurskābe urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.3.

stirols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Stirols asinīs vai mandeļskābe urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.4.

citi benzola homologi, tajā skaitā ksilols, etilbenzols, kumols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Benzola homologa metabolīti asinīs vai urīnā

1.6.3.

Furāni, to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurāns

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.6.4.

Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīni

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.

Halogēnogļūdeņraži

1.6.5.1.

hloroforms, tetrahlorogleklis, dihloretāns

hloroforms – embriotoksisks; dihloretāns – izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.2.

trihloretilēns, tetrahloretilēns

Uzsūcas caur veselu ādu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

trihloretilēns asinīs > 5mg/l, trihloretiķskābe urīnā > 100 mg/l; terahloretilēns asinīs > 1mg/l

1.6.5.3.

metilēnhlorīds

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.4.

vinilhlorīds

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām

nenosaka

1.6.5.5.

polihlorinētie bifenili

mutagēni, teratogēni, iet caur placentārai barjerai, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.6.

citi halogēnogļūdeņraži, tai skaitā etilēnhlorīds, metilbromīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži — freoni.

metilbromīds – absorbējas arī caur apģērbu, gumiju

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.6.

Nitrosavienojumi un aminosavienojumi

1.6.6.1.

Alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs, otorinolaringologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.6.6.2.

Aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīns

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

PAA

triptofān-3-oksiantranilskābe urīnā vai asinīs

1.6.6.3.

Aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluols

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.7.

Hidrazīns un tā atvasinājumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.8.

Fenoli un to atvasinājumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

fenols urīnā (>80mg/l – nopietna saindēšanās)

1.9.

Alkoholi, glikoli

1.9.1.

Metanols

arodslimību ārsts, neirologs

oftalmologs, narkologs

PAA

PAA

nenosaka

1.9.2.

Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.9.3.

Etilēnglikols (etāndiols)

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.10.

Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi

1.10.1.

Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvs

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.10.2.

Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetāts

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.10.3.

Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīns

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.11.

Aldehīdi un ketoni

1.11.1.

Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdi

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs, oftalmologs, otorinolaringologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.11.2.

Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoni

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

KAA

KAA

nenosaka

1.12.

Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi)

1.12.1.

Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābe

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs

PAA

PAA

nenosaka

1.12.2.

Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitrili

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs, neirologs

PAA

PAA

nenosaka

1.12.3.

Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.12.4.

Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, oftalmologs, neirologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.12.5.

Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīds

Uzsūcas caur veselu ādu, dimetilacetamīds nelabvēlīgi ietekmē sieviešu reproduktīvo sistēmu

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.13.

Dažādas ķīmiskās vielas

1.13.1.

Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi

Iet caur placentārai barjerai, embriotoksisiki, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju.

arodslimību ārsts, neirologs

otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

Holinesterāzes aktivitāte asins plazmā - strādājot ar fosfororganiskajiem savienojumiem vai karbamīnskābes savienojumiem

1.13.2.

Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA, Protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), APTL (strādājošajiem ar antikoagulantiem)

PAA, Protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), APTL (strādājošajiem ar antikoagulantiem)

nenosaka

1.13.2.1.

Antibiotikas

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.2.2.

Fermentu preparāti un biostimulatori

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.3.

Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinon-krāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, oftalmologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.

Plastmasas, sintētiskie sveķi

1.13.4.1.

Akrila materiāli

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.2.

Epoksīdmateriāli

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, neirologs

PAA, Piramidona reakcija

PAA, Piramidona reakcija

nenosaka

1.13.4.3.

Formaldehīda sveķi, fenola — formaldehīda materiāli

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, neirologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.13.4.4.

Fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.5.

Poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.6.

Poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēr - atvasinājumi)

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.7.

Polietilēns, polipropilēns

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.8.

Polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.9.

Poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.10.

Polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA, Rtg plaušām

nenosaka

1.13.4.11.

Sintētiskais kaučuks

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.12.

Silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.14.

Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

2.

Putekļi

Obligātās veselības pārbaudes kartē, norādot kaitīgo faktoru pie šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7.1. un 2.7.2.apakšpunkta, papildus norāda, konkrēti kādas vielas putekļiem, nodarbinātais pakļauts

2.1.

Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs, oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, Rtg plaušām

-

2.2.

Augu, tajā skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tajā skaitā dzīvnieku un putnu spalvu, u.c. organiskās izcelsmes putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.3.

Metālu un to sakausējumu putekļi – ja darbā saskare ar metālu pulveriem

Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas pie šī pielikuma 1.punkta

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.4.

Metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosols

Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas, kas ir metināšanas aerosola sastāvā, pie šī pielikuma 1.punkta

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.5.

Kaļķa un krīta putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.6.

Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.7.

Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi

2.7.1.

Silīcija dioksīdu saturošie putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,
oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.7.2.

Silikātus saturošie putekļi, tajā skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestu

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,
oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.7.3.

Azbests

Jāveic pārbaudes arī pēc azbesta iedarbības pārtraukšanas

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

PAA, ĀEF, Rtg plaušām

PAA, Rtg plaušām

-

3.

Bioloģiskie faktori

3.1.

Bioloģiskie faktori ar alergēnu īpašībām, tajā skaitā alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparāti

arodslimību ārsts

otorinolaringologs,

oftalmologs

PAA, ĀEF, Rtg plaušām

PAA, ĀEF

-

3.2.

Bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt inficēšanos, tajā skaitā 2., 3. un 4.grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti)

Ja veikta veselības pārbaude saskaņā ar normatīviem aktiem par veselības pārbaudēm nodarbinātajiem, kuri veic darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, obligātā veselības pārbaude atbilstoši šim punktam nav jāveic

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai

PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai

-

3.3.

Lateks izstrādājumi, tajā skaitā darbs izmantojot lateks cimdus

arodslimību ārsts

PAA

PAA

-

4.

Fizikālie faktori

4.1.

Jonizējošais starojums (rentgenstarojums un gamma starojums); radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma avoti

Nodarbinātiem, kas iekļaujas A kategorijā (paredzamā efektīvā doza var pārsniegt 6 mSv gadā) veselības pārbaudes jāveic reizi gadā;

nodarbinātiem, kas iekļaujas B kategorijā (paredzamā efektīvā doza nedrīkst pārsniegt 6 mSv gadā) veselības pārbaudes jāveic reizi divos gados

arodslimību ārsts

neirologs; hematologs; dermatologs; oftalmologs

PAA, leikocītu formula

PAA, leikocītu formula

-

4.2.

Nejonizējošie starojumi

4.2.1.

Mākslīgais optiskais starojums

4.2.1.1.

Mākslīgais ultravioletais starojums (UV), tajā skaitā UV starojums, kas izdalās metināšanas procesā

arodslimību ārsts, oftlamologs

dermatologs

KAA

KAA

-

4.2.1.2.

Lāzera starojums

arodslimību ārsts, oftlamologs

dermatologs, neirologs

KAA

KAA

-

4.2.1.3.

Cits mākslīgais optiskais starojums

arodslimību ārsts

oftlamologs

KAA

KAA

-

4.2.2.

Dabīgais starojums, ja darbs notiek tiešu saules staru ietekmē vairāk kā 50% no darba laika

arodslimību ārsts

dermatologs, oftlamologs

KAA

KAA

-

4.2.3.

Elektromagnētiskie lauki: radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

KAA

-

4.3.

Atmosfēras spiediena izmaiņas

4.3.1.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens līdz 12 metru dziļumam.

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, dermatologs

PAA, elektrokardiogramma

PAA, elektro­kardiogramma

-

4.3.2.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens 12 līdz 60 metru dziļumā.

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

-

4.3.3.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens dziļāk par 60 metriem.

Divas reizes gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

-

4.3.4.

Pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m virs jūras līmeņa vai zemāks.

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

-

4.4.

Temperatūras izmaiņas

4.4.1.

Pazemināta temperatūra, kas zemāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet virs + 5⁰ C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk kā 50% no darba laika

arodslimību ārsts

neirologs

KAA, aukstuma prove

KAA

-

4.4.2.

Pazemināta temperatūra zem + 5⁰ C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk kā 50% no darba laika

arodslimību ārsts, neirologs

KAA, aukstuma prove

KAA, aukstuma prove

-

4.4.3.

Paaugstināta temperatūra, kas augstāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet zem + 39⁰ C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk kā 50% no darba laika

arodslimību ārsts

neirologs

KAA

KAA

-

4.4.4.

Paaugstināta temperatūra virs + 39⁰ C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk kā 50% no darba laika

arodslimību ārsts, neirologs

PAA

PAA

-

4.4.5.

Intensīvs siltuma izstarojums, ja darbs saistīts ar atrašanos tiešā siltuma izstarojuma ietekmē, tajā skaitā darbs karstajos cehos

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs

dermatologs

PAA

PAA

-

4.5.

Troksnis

Audiometriju var neveikt, ja ir pilnīgs abpusējs dzirdes zudums

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

KAA, audiometrija

KAA, audiometrija

-

4.6.

Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokām

veselības pārbaudi veic, ja ultraskaņas intensitāte ir virs 1,5 W/cm²

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

KAA

-

4.7.

Vibrācija

4.7.1.

Rokas – plaukstas vibrācija

arodslimību ārsts, neirologs

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

-

4.7.2.

Visa ķermeņa vibrācija

arodslimību ārsts, neirologs

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

-

4.8.

Balss saišu aparāta pārslodze, ja darbs saistīts ar ilgstošu runāšanu paaugstinātā vai modificētā balsī vai dziedāšanu

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

KAA

KAA

-

4.9.

Fiziskas pārslodzes

4.9.1.

Smagumu pārvietošana bez mehāniskām palīgierīcēm, smaguma celšana un noturēšana

Periodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku):

Vīriešiem – vairāk par 10 kg (5 kg);

Sievietēm – vairāk par 7 kg (3 kg).

arodslimību ārsts, ginekologs, dzemdību speciālists, neirologs

KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)

KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)

-

4.9.2.

Atrašanās piespiedu pozā ilgāk kā 50% no darba laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums, tajā skaitā darbs stāvot kājās

Atbilstoši šim punktam nav jānosūta uz veselības pārbaudi nodarbinātie, kuri veic darbu pie datora

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

KAA

-

4.9.3.

Biežas kustības, ātra pārvietošanās, kas prasa izteiktu fizisku piepūli ilgāk kā 50% no darba laika, tajā skaitā iešana, skriešana, braukšana ar velosipēdu

arodslimību ārsts

neirologs

KAA

KAA

-

4.9.4.

Bieža, periodiska, atkārtota noliekšanās

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

KAA

-

4.9.5.

Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs, kas saistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tajā skaitā darbs ar rokām un rokas instrumentiem

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

KAA

-

4.10.

Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tajā skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana

Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**

arodslimību ārsts, oftalmologs

neirologs, optometrists

-

4.11.

Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)

Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**

arodslimību ārsts, oftalmologs

neirologs, optometrists

KAA

KAA

-

5.

Psihoemocionālie faktori

5.1.

Nakts darbs

arodslimību ārsts

KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)

KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)

-

5.2.

Paaugstināta atbildība, bieža tādu svarīgu lēmumu pieņemšana, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību, vai arī daudzu cilvēku dzīves kvalitāti, atbildība par lielām materiālām vērtībām

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

KAA

-

5.3.

Cits augsts psihoemocionālais stress darbā, tajā skaitā psihoemocionāla pārslodze

arodslimību ārsts

neirologs

KAA

KAA

-

6.

Citi darba vides riska faktori

6.1.

Darbs, kas saistīts ar dzirdes sasprindzināšanu, kad skaņa tiek novadīta tieši ausī (audio austiņu lietošana)

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

KAA, audiometrija

KAA

-

6.2.

Darbs, kas saistīts ar saldu, skābu pārtikas produktu iedarbību uz zobu emalju, tajā skaitā vīnu, saldumu degustācija

Reizi gadā

arodslimību ārsts, stomatologs

KAA

KAA

-

6.3.

Citi iepriekš neminēti darba vides kaitīgie faktori

Obligātās veselības pārbaudes kartē, norādīt konkrēto kaitīgo faktoru kuram nodarbinātais pakļauts

arodslimību ārsts

KAA

KAA

-

Nr.
p.k.

Veicamo darbu vispārīgs raksturojums

Piezīmes

ārstu – speciālistu apskates

Obligāti veicamie laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi

Medicīniskās kontrindikācijas veicamajam darbam (veselības traucējumi, kuru gadījumā pastāv risks attīstīties situācijām darbā, kas rada nelaimes gadījumu risku pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem)

Obligāti nepieciešamās speciālistu apskates

Papildus nepieciešamās speciālistu apskates

Pirmreizējā veselības pārbaude

Periodiskā veselības pārbaude

Absolūtās*

Izvērtējamās

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Darbs, kas tiek veikts vairāk kā 1,5 m, bet mazāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsarg­nožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsarg­nožogojuma.

arodslimību ārsts,

neirologs

oftalmologs, otorinolaringologs

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Acu slimības ar izteiktu redzes funkcijas pazemināšanos (redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij).
Koronārā sirds slimība.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

2.

Darbs, kas tiek veikts vairāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsarg­nožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsarg­nožogojuma.

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs,

otorinolaringologs

Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība, kas rada nelaimes gadījumu risku.

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi­nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), ja šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu, kad tāda nepieciešama.

3.

Dažādu kravas celtņu vadītāji, dažādu iekārtu, kas paredzētas cilvēku pacelšanai augstāk kā 1,5 m virs zemes, apkalpošana.

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs

narkologs

Epilepsija.

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi­nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), ja šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu.

4.

Stropēšanas darbi

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība.
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi­nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu.

5.

Darbs uz pārvietojamām kāpnēm, ja jāpakāpjas augstāk kā 1,5 m

Ja nodarbinātais nosūtīts uz veselības pārbaudi atbilstoši šī pielikuma 1. vai 2.punktam, šis punkts nav jānorāda

arodslimību ārsts, neirologs

oftalmologs,otorinolaringologs

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu.
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

6.

Darbi ekspluatācijā esošās elektroietaisēs ar spriegumu 50 V un lielāku

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs

otorinolaringologs

Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk – KAA)

KAA

Smaga encefalopātija.

Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi­nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu.
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība, kas rada nelaimes gadījumu risku.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Sirds un asinsrites sistēmas slimības.
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, noturīga acu asarošana, kas nepadodas ārstēšanai, ierobežots redzes lauks vairāk par 20°.

7.

Darbi, kas tiek veikti slēgtās pazemes telpās, šahtās, slēgtās cisternās

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs

otorinolaringologs,

oftalmologs

Pilna asins aina (turpmāk – PAA)

PAA

Klaustrofobija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.

8.

Darbs ar bīstamām iekārtām, kas atrodas zem spiediena, tajā skaitā katliekārtu apkalpošana

arodslimību ārsts, neirologs

psihiatrs,

otorinolaringologs,

oftalmologs,

narkologs

KAA

KAA

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par

0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku.

Koronārā sirds slimība.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

9.

Spridzināšanas darbi, arī pirotehnikas spridzināšanas darbi

arodslimību ārsts, neirologs

psihiatrs,

otorinolaringologs,

oftalmologs,

narkologs

PAA

PAA

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku.

Koronārā sirds slimība.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

10.

Darbi, kurus veicot nepieciešams lietot gāzmaskas

Reizi gadā

arodslimību ārsts, neirologs,
oftalmologs

otorinolaringologs,

ķirurgs,

narkologs, psihiatrs

PAA, plaušu rentgenogramma (turpmāk - plaušu Rtg), ārējās elpošanas fukcijas novērtēšana (turpmāk – ĀEF), elektrokardiogramma (turpmāk – EKG)

PAA, ĀEF, EKG

Epilepsija.

Smaga psihoze, neiroze, encefalopātija.

Slodzes stenokardija.

Hroniskas plaušu slimības ar elpošanas funkcijas traucējumiem.

Krūšu kurvja deformācija, kas apgrūtina elpošanu un darbu gāzmaskā vai individuālajos aizsargtērpos.

Redzes asuma pazemināšanās zem 0,8 vienai acij un zem 0,5 otrai acij (bez korekcijas).

Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi­nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).

Grūtniecība.

Alkohola, narkotisko vielu atkarība.
Hroniskas centrālās, perifērās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Sirds asinsvadu slimības, perifēro artēriju slimības.
Iegūti vai iedzimti sirdsdarbības traucējumi.
Hroniskas elpošanas sistēmas slimības.
Deguna starpsienas izliekums, kas traucē darbam gāzmaskā.
Balsta - kustību aparāta attīstības traucējumi.
Kaulu, locītavu, muskuļu saišu slimības.
Audzēji, kas traucē darbam gāzmaskā.
Akūti vai hroniski recidivējoši iekšējās auss vai vidusauss iekaisumi.
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.
Endokrinoloģiskās slimības, cukura diabēts.
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos.
Kuņģa–zarnu trakta slimības ar funkciju traucējumiem un vēdera dobuma orgānu slimības, kas apgrūtina fiziska darba izpildi.
Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).

11.

autoiekrāvēju un motobloku vadīšana

Līdz 60 gadu vecumam – reizi piecos gados;

no 60 gadu vecuma – reizi trijos gados.

Ja vienlaicīgi nodarbinātajam ir transporta līdzekļa vadītāja apliecība, šī veselības pārbaude nav jāveic.

arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs

neirologs

KAA

KAA

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku.

Epilepsija.

Koronārā sirds slimība.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), ja šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

12.

Vilcienu vadīšana

12.1.

Vilces līdzekļa vadītāji
instruktori, vilces
līdzekļa vadītāji
(mašīnisti) un vilces līdzekļa vadītāji palīgi.

Līdz 55 gadu vecumam reizi trīs gados, pēc 55 gadu vecuma reizi gadā

arodslimību ārsts,

neirologs,

oftalmologs,

otorinolaringologs,

ginekologs, dzemdību speciālists,

ķirurgs,

psihiatrs,

narkologs

psihologs

Asins klīniskā analīze, urīna analīze (turpmāk – UA), EKG, plaušu Rtg, audio­gramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterio­loģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterio­loģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi.
Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.
Vājredzība.
Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3,5 dioptrijām.
Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.
Plakstiņu parēze vai paralīze.
A vai B veida krāsu redzes anomālija.
Vienas vai abu ausu kurlums.
Personām, kuras pieņem darbā – ja čukstus runu uztver attālumā, ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem – ja čukstus runu uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).
Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes
Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.

Iekšķīgās slimības:

1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa.
saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja);
2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;
3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;
4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;
5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;
6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;
7. persistējoša bronhiālā astma;
8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;
9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;
10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;
11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;
12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.

Ginekoloģiskās slimības:

1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;
2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;
3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;
4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;
5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem.

Ķirurģiskās slimības:

1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;
2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;
3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;
4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;
5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;
6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla.

12.2.

Vilcienu kustības vadība:

vilcienu kustības, lokomotīvju darba
organizācijas vecākie dispečeri, dispečeri, energodispečeri,
dežuranti, operatori dzelzceļa staciju,
šķirošanas uzkalnu, parku dežuranti un operatori, manevru dispečeri, centralizācijas un pārmiju posteņu
operatori
kravas vilcienu galvenie konduktori, konduktori, vilcienu sastādītāji un viņu
palīgi, vagonu kustības ātruma regulētāji, signalizētāji, vilcienu
un kravu pieņēmēji.

Reizi trijos
gados

arodslimību ārsts,

neirologs,

oftalmologs,

otorinolaringologs,

ginekologs, dzemdību speciālists,

ķirurgs,

psihiatrs,

narkologs

psihologs

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi.
Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.
Vājredzība.
Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3,5 dioptrijām.
Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.
Plakstiņu parēze vai paralīze.
A vai B veida krāsu redzes anomālija.
Vienas vai abu ausu kurlums.
Personām, kuras pieņem darbā – ja čukstus runu uztver attālumā, ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem – ja čukstus runu uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).
Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes
Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.

Iekšķīgās slimības:

1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa.
saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja);
2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;
3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;
4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;
5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;
6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;
7. persistējoša bronhiālā astma;
8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;
9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;
10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;
11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;
12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.

Ginekoloģiskās slimības:

1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;
2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;
3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;
4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;
5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem.

Ķirurģiskās slimības:

1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;
2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;
3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;
4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;
5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;
6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla.

12.3.

Dzelzceļa
infrastruktūras
uzturēšana:

sliežu ceļu vecākie
meistari, ceļu meistari,
brigadieri, montētāji un apgaitnieki
pārbrauktuvju
dežuranti
signalizācijas, centralizācijas un “bloķēšanas lauku” ierīču vecākie elektromehāniķi, elektromehāniķi un elektromontieri
kontakttīkla un elektroapgādes rajonu vecākie elektromehāniķi, elektromehāniķi un elektromontieri.

arodslimību ārsts,

neirologs,

oftalmologs,

otorinolaringologs,

ginekologs, dzemdību speciālists,

ķirurgs,

psihiatrs,

narkologs

psihologs

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audio­gramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterio­loģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg,
audiogramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi.
Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.
Vājredzība.
Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3,5 dioptrijām.
Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.
Plakstiņu parēze vai paralīze.
A vai B veida krāsu redzes anomālija.
Vienas vai abu ausu kurlums.
Personām, kuras pieņem darbā – ja čukstus runu uztver attālumā, ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem – ja čukstus runu uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).
Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes
Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.

Iekšķīgās slimības:

1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa.
saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja);
2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;
3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;
4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;
5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;
6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;
7. persistējoša bronhiālā astma;
8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;
9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;
10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;
11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;
12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.

Ginekoloģiskās slimības:

1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;
2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;
3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;
4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;
5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem.

Ķirurģiskās slimības:

1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;
2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;
3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;
4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;
5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;
6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla.

12.4.

Ritošā sastāva apkope:
(vagonu tehniskās apkopes punktu vecākie vagonu apskatītāji
(remontētāji),
vagonu apskatītāji (remontētāji),
operatori).

Reizi trijos gados

arodslimību ārsts,

neirologs,

oftalmologs,

otorinolaringologs,

ginekologs, dzemdību speciālists,

ķirurgs,

psihiatrs,

narkologs

psihologs

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audio­gramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audio­gramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi.
Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.
Vājredzība.
Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3,5 dioptrijām.
Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.
Plakstiņu parēze vai paralīze.
A vai B veida krāsu redzes anomālija.
Vienas vai abu ausu kurlums.
Personām, kuras pieņem darbā – ja čukstus runu uztver attālumā, ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem – ja čukstus runu uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).
Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes
Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.

Iekšķīgās slimības:

1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa.
saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja);
2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;
3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;
4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;
5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;
6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;
7. persistējoša bronhiālā astma;
8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;
9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;
10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;
11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;
12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.

Ginekoloģiskās slimības:

1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;
2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;
3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;
4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;
5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem.

Ķirurģiskās slimības:

1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;
2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;
3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;
4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;
5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;
6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla.

12.5.

Pasažieru pārvadājumu nodrošināšana:

pasažieru vilcienu priekšnieki,

revidenti–kontrolieri, konduktori–kontrolieri

pasažieru vagonu pavadoņi.

Reizi trijos gados

arodslimību ārsts, neirologs,

oftalmologs,

otorinolaringologs,

ginekologs, dzemdību speciālists,

ķirurgs,

psihiatrs,

narkologs

psihologs

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audio­gramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audio­gramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšanas (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi.
Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.
Vājredzība.
Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3,5 dioptrijām.
Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.
Plakstiņu parēze vai paralīze.
A vai B veida krāsu redzes anomālija.
Vienas vai abu ausu kurlums.
Personām, kuras pieņem darbā – ja čukstus runu uztver attālumā, ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem – ja čukstus runu uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).
Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes
Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.

Iekšķīgās slimības:

1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa.
saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja);
2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;
3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;
4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;
5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;
6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;
7. persistējoša bronhiālā astma;
8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;
9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;
10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;
11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;
12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.

Ginekoloģiskās slimības:

1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;
2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;
3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;
4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;
5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem.

Ķirurģiskās slimības:

1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;
2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;
3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;
4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;
5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;
6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla.

13.

Gaisa kuģu tehniskās apkopes apliecības īpašnieki un apliecības saņemšanas pretendenti.

Pēc 40 gadiem reizi gadā

arodslimību ārsts,

internists,

oftalmologs,

otorino­laringologs,

neirologs,

ķirurgs,

psihiatrs (veicot pirmreizējo pārbaudi),

narkologs (veicot pirmreizējo pārbaudi)

Asins klīniskā analīze,

UA,

EKG,

Plaušu Rtg, tonālā audio­gramma

Asins klīniskā analīze,

UA,

EKG,

Plaušu Rtg, tonālā audio­gramma

Alkohola, narkotisko vielu atkarība.
Epilepsija.
Psihoze, neiroze.

Prasības redzei:

a) acs āboli un to piedēkļi normas robežās bez akūtām vai hroniskām saslimšanām;
b) normāls redzeslauks;
c) redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez tās katrai acij atsevišķi. Ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katrā acī redzei jābūt ne mazākai par 0,1. Refrakcija nedrīkst pārsniegt + 5,0/ - 6,0 dioptrijas, ieskaitot cilindru lielākajā asī.

Prasības dzirdei:

a) tonālā audiogramma reizi piecos gados vecumā līdz 40 gadiem;
b) tonālā audiogramma reizi divos gados vecumā pēc 40 gadiem;
c) ja audiogrammā nav konstatēts dzirdes zudums uz katru ausi atsevišķi vairāk par 35 DB uz frekvencēm 500, 1000 un 2000 Hz vai vairāk par 50 DB uz frekvences 3000 Hz vai 40 DB uz 4000–8000 Hz, pretendents atbilst veselības prasībām.

Sirds asinsvadu slimības.

Iegūti vai iedzimti sirdsdarbības traucējumi.

Hroniskas plaušu slimības.

Akūta plaušu tuberkuloze.

Kuņģa–zarnu trakta slimības ar funkciju traucējumiem.

Endokrinoloģiskās slimības.

Nieru, urīnceļu, dzimumorgānu slimības.

Grūtniecība.

Kaulu, locītavu, muskuļu saišu slimības. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru iemeslu no medicīnas viedokļa.

Akūti vai hroniski recidivējoši iekšējās auss vai vidusauss iekaisumi.

Vestibulārā aparāta traucējumi.

Runas defekti un stostīšanās.