Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija: Skatījums uz situāciju Latvijas ekonomikā.

Īstermiņa un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi. – Tēzes

Šobrīd būtiskākais:

* Starptautiskā valūtas fonda prasību izpilde

• Latvijas valstij šobrīd vairs nav iespējams aizņemties lielu apjomu līdzekļu finanšu tirgos. Ja starptautiskās finanšu institūcijas nepiešķirtu Latvijai aizdevumu, budžeta izdevumi būtu jāsamazina līdz līmenim, kas atbilst ieņēmumiem.

• Svarīgākais īstermiņa mērķis ir aizdevuma līgumos ar starptautiskajām finanšu institūcijām noteikto prasību izpilde attiecībā uz budžeta grozījumu pieņemšanu un veicamajām reformām.

• Reformu īstenošanai būs nepieciešams visaptverošs sociālais kontrakts.

* Sociālie jautājumi (I)

• Ņemot vērā ļoti iespējamo krīzes turpināšanos vairākus ceturkšņus pēc kārtas, kā arī prognozēto bezdarba būtisku pieaugumu tuvākā gada laikā, ir skaidrs, ka nozīmīgai Latvijas iedzīvotāju daļai, kas kļūs par darba meklētājiem, būs grūti atrast darbu bezdarba pabalsta noteiktajā termiņā. Pēc šī perioda beigām un pie maziem vai nekādiem uzkrājumiem šie cilvēki un viņu ģimenes var eventuāli palikt bez iztikas līdzekļiem.

• Šī nav tikai konkrēto cilvēku un viņu ģimeņu problēma. Krīzes apmēri un eventuālās sekas sociālās drošības, veselības un izglītības jomā to padara par sabiedriski risināmu jautājumu.

* Sociālie jautājumi (II)

• Valstij neatliekami jāizstrādā apjomīga sociālās aizsardzības programma, paredzot bezdarba pabalsta saņemšanas laika pagarināšanu vienlaicīgi ar tā ikmēneša apjoma vienmērīgu sadalījumu pagarinātajā periodā. Programmā jāparedz iztikas minimuma nodrošināšana gadījumā, ja cilvēks nav atradis darbu pabalsta saņemšanas periodā.

• Tajā pašā posmā jāparedz nodrošināt ar sabiedriskajiem darbiem tos, kuri nav spējuši atrast darbu līdz pabalsta izmaksas beigām.

* Sociālie jautājumi (III)

• Sociālā budžeta ierobežojumi un problēmas lielā sabiedriskā nozīmība paredz aktīvi iesaistīt biznesu, nevalstiskās organizācijas, kā arī dibināt sociālos uzņēmumus, kas sadarbībā ar valsts un pašvaldības sociālās palīdzības iestādēm īstenotu programmu.

• Svarīgi ir koncentrēt piekritīgo ES struktūrfondu līdzekļus prioritāri šajā virzienā un īstenot jau LM izstrādāto pārkvalifikācijas programmu aktivitātes.

Ekonomikas politikas mērķi 2009.–2011.gadam

* Ekonomikas politikas mērķi (I)

* Ekonomikas politikas mērķi (II)

* Ekonomikas politikas mērķi (III)

Darbības mērķu sasniegšanai

* Maksājumu plūsmas nepārtrauktības nodrošināšana

• Novērst vai vismaz būtiski ierobežot situāciju, kad uzņēmumi kreditē valsti saistībā ar PVN un UIN maksājumiem. Paātrināt PVN atgūšanas procesu debitora maksātnespējas gadījumā.

• Pieņemt izmaiņas likumdošanā, kas veicina uzņēmumu restrukturizāciju, neierosinot maksātnespējas procesu.

* Eiropas Savienības fondu līdzekļu apgūšanas nodrošināšana pilnā mērā un uzņēmumu pašu investīciju kapitāla veicināšana

• Nodrošināt ES fondu līdzekļu apgūšanai nepieciešamo priekšfinansējumu/līdzfinansējumu, novēršot situāciju, kad projekti netiek īstenoti īstermiņa naudas plūsmas grūtību dēļ.

• Minimizēt ES fondu apgūšanā iesaistīto iestāžu skaitu.

• Mainīt ES fondu apgūšanā iesaistīto ierēdņu motivāciju, samazinot fiksēto atalgojumu, vienlaikus nosakot būtisku atalgojuma mainīgo daļu, kas atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem.

* Importa aizvietošanas veicināšana līdz ar eksporta atbalsta pasākumiem

• Novirzīt būtiski lielāku apjomu ERAF līdzekļu mājokļu siltināšanas programmai, mainīt likumdošanu, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu iedzīvotājiem saistībā ar mājokļu siltināšanu.

• Nekavējoties ieviest eksporta kredītu garantiju sistēmu un mainīt procesā iesaistīto ierēdņu motivāciju, samazinot fiksēto atalgojumu, vienlaikus nosakot būtisku atalgojuma mainīgo daļu, kas atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem.

* Publiskā sektora darbības efektivitātes uzlabošana

• Likvidēt valsts aģentūras, izvērtēt to veikto funkciju nepieciešamību, nepieciešamās funkcijas nododot privātajam sektoram, izņemot gadījumus, kad funkcijām ir stratēģiska nozīme.

• Būtiski samazināt publiskajā sektorā izmantoto dažādo informācijas sistēmu skaitu un nodrošināt atlikušo informācijas sistēmu savietojamību.

• Nodrošināt efektīvu nekustamā īpašuma izmantošanu publiskajā sektorā, vajadzības gadījumā pārvietojot iestādes vai izvietojot vairākas iestādes vienuviet. Veikt publiskā sektora nekustamā īpašuma apsaimniekošanas efektivitātes auditu.

* Pašvaldību aktīvāka iesaistīšana uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Aktīvu efektīvas izmantošanas veicināšana

• Nodot daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pašvaldību rīcībā, to kompensējot ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu, tādējādi palielinot motivāciju uzlabot uzņēmējdarbības vidi konkrētās pašvaldības teritorijā.

• Vienkāršot un saīsināt juridisko personu maksātnespējas procesu, tādējādi būtiski samazinot ar to saistītās izmaksas.

• Vienkāršot investīciju projektu sabiedriskās apspriešanas procesu.

* Godīgas konkurences nodrošināšana un no konkurences viedokļa efektīvas un ilgtspējīgas tautsaimniecības nozaru mikrostruktūras veidošana

• Valsts ieņēmumu dienestam koncentrēt savu darbību uz to nodokļu iekasēšanu, kuri veido lielāko daļu budžeta ieņēmumu un kuru nenomaksāšana rada vislielākos konkurences izkropļojumus (PVN, IIN, VSAOI).

• Aktīvi aizstāvēt Latvijas uzņēmumus pret negodīgu konkurenci ārvalstu tirgos un vērsties pret dempingu Latvijas tirgū.

• Nepieļaut neregulētu monopolu izveidošanos un/vai pārmērīgas tirgus varas koncentrēšanos lejupslīdes fāzē, nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas likumdošanā un/vai stiprinot Konkurences padomes kapacitāti.

* Energoresursu cenu nodrošināšana atbilstīgi pasaules tirgus tendencēm

• Samazināt elektrības, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus atbilstoši tendencēm pasaules tirgos.

• Izveidot vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulatoru.

M.Phil., PhD. Roberts Ķīlis,

Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asoc. profesors;

MSc. Andris Strazds,

Stratēģiskās analīzes komisijas loceklis,  Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs

2009.gada 4.martā