• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2009. gada 26. februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.03.2009., Nr. 38 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188810

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 26. februāra sēdes

Vēl šajā numurā

10.03.2009., Nr. 38

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2009. gada 26. februārī

 

Saeimas Prezidijs nolemj:

 

1. Deputātu A.K.Kariņa, I.Circenes, U.I.Gravas, J.Reira un I.Rībenas jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram (jautājumu reģistra Nr.137/J9)

“Par starptautiskās lidostas “Rīga” darbību”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 

2. Deputātu A.K.Kariņa, Dz.Zaķa, S.Bendrātes, S.Āboltiņas un I.Rībenas jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (jautājumu reģistra Nr.140/J9)

“Par Latvijas ārpolitiku enerģētikas jautājumos”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 

3. Deputātu Dz.Zaķa, A.K.Kariņa, S.Bendrātes, I.Rībenas un A.Ziedones-Kantānes jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (jautājumu reģistra Nr.141/J9)

“Par AS “Parex banka” glābšanu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 

4. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, M.Mitrofanova un V.Buhvalova jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (jautājumu reģistra Nr.142/J9)

“Par valsts institūciju gatavību ieviest 2008.gada 29.jūlija MK noteikumus Nr.612 un Tieslietu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 

5. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, M.Mitrofanova, J.Sokolovska un V.Buzajeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (jautājumu reģistra Nr.143/J9)

“Par situāciju izglītībā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

 Rīgā 2009.gada 23.februārī


 

Pielikums

Par starptautiskās lidostas “Rīga” darbību

Publiski ir izskanējusi neviennozīmīga informācija par starptautiskās lidostas “Rīga” saimniecisko darbību. Jau otro gadu pēc kārtas lidostai ir bijusi nepieciešama būtiska valsts dotācija, savukārt, piemērojot normatīvajos aktos paredzētās atlaides, 2007.gadā lidosta “Rīga” nav guvusi vairāk nekā 11 miljonu latu ieņēmumu. Lidostā “Rīga” veiktajā revīzijā Valsts kontrole ir secinājusi, ka lidosta saimniecisko darbību nodrošina ar valsts budžeta dotāciju. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzu, sniedziet atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Kādi ir lidostas ieņēmumi no nodevām un nenodevu ieņēmumi pēdējos trijos gados?

2) Kāds ir bijis pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa un valsts sniegtā dotācija 2008.gadā?

9.Saeimas deputāti: A.K.Kariņš, I.Circene,
U.I.Grava, J.Reirs, I.Rībena

Rīgā 2009.gada 12.februārī  

 

Par Latvijas ārpolitiku enerģētikas jautājumos

Pēc kārtējām problēmām ar gāzes piegādēm Centrāleiropas valstīm Eiropas Savienībā ir aktualizējies jautājums par gāzesvada “NordStream” projekta realizāciju. 2009.gada 29.janvārī Vācijas kanclere Angela Merkele izplatīja paziņojumu, kurā aicināja visas Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstīt Baltijas jūras gāzesvada “NordStream” projektu. Vācijas kanclere šo gāzesvada projektu saista ar lielāku piegāžu drošību Eiropas patērētājiem, kaut gan nesenie notikumi gada sākumā apliecina, ka Eiropas Savienība nedrīkst paļauties uz Krievijas Federāciju kā stabilu gāzes piegādātāju. Latvija ir pilnībā atkarīga no Krievijas Federācijas gāzes piegādēm, līdz ar to jebkāda Eiropas Savienības rīcība šajā jautājumā ir īpaši nozīmīga.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kā gāzesvada “NordStream” projekts ietekmē Latvijas ārpolitikas stratēģiju?

2. Kāda ir jūsu nostāja par gāzesvada “NordStream” realizāciju?

Saeimas deputāti: A.K.Kariņš, Dz.Zaķis,
S.Bendrāte, S.Āboltiņa, I.Rībena

Rīgā 2009.gada 19.februārī  

 

Par AS “Parex banka” glābšanu

Sabiedrībā arvien neviennozīmīgāk tiek vērtēta Ministru kabineta rīcība ar AS “Parex banka”. Ministru kabineta pārstāvji līdz šim ir atturējušies sniegt skaidru informāciju par kopējiem valsts ieguldījumiem AS “Parex banka”, tamdēļ lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādas valsts iestādes un kapitālsabiedrības un cik lielus noguldījumus ir veikušas AS “Parex banka”, un uz kādiem termiņiem un procentiem šie depozīti ir noguldīti?

2. Par kādu kopējo summu valsts ir izsniegusi vai plāno izsniegt galvojumus AS “Parex banka”?

3. Pamatojoties uz kādiem apsvērumiem un cik lielus līdzekļus valsts plāno ieguldīt AS “Parex banka” kapitālā un subordinētajā kapitālā?

4. Cik lielu aizdevumu un uz kādiem procentiem valsts ir izsniegusi vai plāno izsniegt AS “Parex banka”?

Saeimas deputāti: Dz.Zaķis, A.K.Kariņš, S.Bendrāte,
I.Rībena, A.Ziedone-Kantāne

Rīgā 2009.gada 19.februārī

 

Par valsts institūciju gatavību ieviest 2008.gada 29.jūlija MK noteikumus Nr.612 un Tieslietu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā

2008.gada 29.jūlijā tika pieņemti MK noteikumi Nr.612, kas groza 2000.gada 22.augusta MK noteikumus Nr.296 “Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes kārtību”. Rezultātā no 48 līdz 1200 tika palielināts to privāto uzņēmumu amatu un profesiju skaits, kurām valsts nosaka valsts valodas prasmes līmeni. Maksimālais grozījumos noteiktais termiņš, kurā personas, kuru profesijas un amati no jauna iekļauti šo noteikumu 2.pielikumā, apgūst profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, ir 2010.gada 1.janvāris. Tātad visiem strādājošiem, kas tiks pakļauti valsts valodas prasmes atestācijai, saskaņā ar šiem grozījumiem būs ne vairāk kā 1 gads, lai to izdarītu.

Savā anotācijā 2009.gada 16.februārī Ministru kabineta sēdē izskatītajam likumprojektam “Grozījumi Darba likumā” (Projekts: VSS-1776 TA-198) Tieslietu ministrija norāda, ka minēto MK noteikumu Nr.612 pieņemšanas rezultātā aptuveni 200 000 strādājošo krievvalodīgo ir pakļauti valsts valodas prasmes atestācijai.

Savos aprēķinos Jūs esat secinājuši, ka pēc MK noteikumu Nr.612 pieņemšanas atestācijai ir pakļaujami 27% no privātajā sfērā strādājošiem. Ja tālāk balstās uz Jūsu secinājumiem par to, ka visi 400 000 krievvalodīgo strādā privātajā sfērā, tad to personu skaits, kurām tiks piemēroti papildu nosacījumi, sastāda 0,4 x 0,27 x 106 = 108 000. Pat tajā (nereālajā) gadījumā, ja krieviski runājošie ir vienmērīgi sadalīti starp valsts un privāto sektoru, tad šo personu skaits būs ne mazāks par 0,4 x 0,27 x 106 x 0,7 = 76 000.

Ar valsts valodas prasmes pārbaudes organizēšanu Latvijā nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē strādājošā Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) Valsts valodas atestācijas daļa, kurā pašreiz strādā 20 cilvēki. Pagājušajā gadā šajā struktūrvienībā strādājošie darbinieki pieņēma eksāmenu aptuveni 6000 personām, kas pēc ISEC sniegtās informācijas ir tuvu tās maksimālajai kapacitātei.

Tātad pārbaudei pakļauto cilvēku skaits no 13 līdz 33 reizēm pārsniedz attiecīgās iestādes iespējas.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzu atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Tieslietu ministrija, gan piedāvājot šos grozījumus Darba likumā, gan izstrādājot grozījumus 2000.gada 22.augusta MK noteikumos Nr.296 “Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes kārtību”, ņēma vērā reālo valsts valodas prasmes pārbaudē iesaistīto iestāžu iespējas apkalpot tik lielu atestējamo skaitu?

2. Jautājums par iespējamo atestējamo skaitu pēc MK noteikumu Nr.296 grozīšanas tika uzdots 2008.gada 18.septembrī frakcijas PCTVL deputātu jautājumā tieslietu ministram un 2008.gada 16.oktobra deputātu jautājumā Ministru prezidentam. Atbilde uz to netika saņemta. Ar ko ir izskaidrojama Tieslietu ministrijas nevēlēšanās sniegt tās rīcībā esošu un sabiedrībai aktuālu informāciju Saeimas deputātiem? Vai Jūs neuzskatāt, ka šīs informācijas apzināšana varētu būt par pamatu minēto MK noteikumu Nr.612 atcelšanai pilnībā vai to atbilstošai grozīšanai?

3. Vai Jūs neuzskatāt, ka Tieslietu ministrija, ekonomiskās krīzes laikā piedāvājot iepriekšminētos grozījumus MK noteikumos Nr.612 un grozījumus Darba likumā, kā arī apzinoties, ka tas var negatīvi ietekmēt gandrīz 200 000 krievvalodīgo (pusi no viņu kopskaita – pēc jūsu aprēķiniem) vai pat tikai 76 000 (jeb 20% no kopskaita) stāvokli darba tirgū, necenšas mākslīgi paaugstināt sociālo spriedzi sabiedrībā un destabilizēt situāciju valstī?

4. Kāda izeja no izveidojušās situācijas Jums šķiet vispieņemamākā:

– MK noteikumu Nr.612 atcelšana;

– šo noteikumu ieviešanas laika pagarināšana;

– ISEC Valsts valodas atestācijas daļas kapacitātes paaugstināšana 33 reizes;

– MK noteikumu Nr.612 neattiecināšana uz tām personām, kuras jau strādā šajos amatos un profesijās.

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
V.Buzajevs, M.Mitrofanovs, V.Buhvalovs

Rīgā 2009.gada 19.februārī

 

Par situāciju izglītībā

Saskaņā ar ziņu aģentūrai LETA sniegto informāciju (15.02.2009.) Jūsu rīcībā ir 33 Latvijas skolu saraksts, kuras nekvalitatīvi strādā, kurām ir zemi mācību sasniegumi un kuras, Jūsuprāt, neattaisno savu pastāvēšanu. Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kuras ir šīs Jūsu intervijā minētās 33 skolas, lūdzam dot iespēju ar šo sarakstu iepazīties!

2. Kādas konkrēti valsts izglītības standartu prasības šīs skolas nespēj izpildīt?

3. Ko plāno darīt Izglītības un zinātnes ministrija, lai saglabātu iepriekšminēto skolu audzēkņiem iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību un nodrošinātu šo skolu pedagogus ar darbu?

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs,
M.Mitrofanovs, J.Sokolovskis, V.Buzajevs

Rīgā 2009.gada 19.februārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!