Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
ES Ministru padome: Par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības vides ministru padomē un Latvijas vides ministru tajā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.2009., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188551

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par gatavošanos Eiropadomes 19.–20.marta sanāksmei
un Latvijas ārlietu ministru tajā

Vēl šajā numurā

03.03.2009., Nr. 34

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ES Ministru padome: Par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības vides ministru padomē

un Latvijas vides ministru tajā

 

2.martā vides ministrs Raimonds Vējonis devās uz Briselē notiekošo Eiropas Savienības vides ministru padomi. Atbilstoši padomes darba kārtībai sanāksmē tika izskatīti jautājumi, par kuriem Vides ministrija un Zemkopības ministrija ir sagatavojusi nacionālās pozīcijas.

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā paziņojumā “Kopenhāgenas sarunu mērķis – visaptverošs nolīgums par klimata pārmaiņām” ietverto analīzi, prezidentūra ir sagatavojusi padomes secinājumu projektu “Eiropas Savienības pozīcijas tālāka attīstība par visaptverošu klimata nolīgumu pēc 2012.gada”.

Latvija kopumā atbalsta padomes secinājumu projekta tālāku virzību un tajos izteikto nostāju, ka emisiju samazinājuma vai ierobežojuma mērķi būtu jāuzņemas gan pašreizējām ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 1.pielikuma valstīm, gan visām pašreizējām ES dalībvalstīm, ES kandidātvalstīm, ES potenciālajām kandidātvalstīm un citām valstīm. Tāpat Latvija atbalsta, ka secinājumos tiek uzskaitīti konkrēti kritēriji, uz kuriem balstīt attīstīto valstu individuālos emisiju samazināšanas mērķus.

Latvija kopumā atbalsta padomes secinājumu projekta tālāku virzību un to, ka emisiju samazinājuma vai ierobežojuma mērķi būtu jāuzņemas gan pašreizējām ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 1.pielikuma valstīm, gan tām valstīm, kuru attīstības līmenis ir salīdzināms ar UNFCCC 1.pielikuma valstu attīstības līmeni, gan visām pašreizējām ES dalībvalstīm, ES kandidātvalstīm un ES potenciālajām kandidātvalstīm.

Latvija piekrīt secinājumu projektā izteiktajai pamatidejai par nepieciešamību ES uzņemties taisnīgu līdzdalību finansiāla atbalsta sniegšanā kā daļu no globālas un visaptverošas Kopenhāgenas vienošanās. Attiecībā uz klimata politikas finansiālo nodrošinājumu Latvijai ir jāsaglabā tāda teksta redakcija, kas neparedz obligātas finanšu saistības dalībvalstīm.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) tiks apspriests politiskajās debatēs. Latvijai nav iebildumu pret to, ka vadlīniju dokumenti attiecībā uz labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (BREF dokumenti) tiek izmantoti kā references dokumenti saistībā ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) piesārņojošas darbības atļaujas robežvērtību nosacījumu izvirzīšanā. Tomēr pirms lemt par BREF dokumentu lomas stiprināšanu direktīvas projekta kontekstā, Latvija vērš uzmanību uz to, ka pašreizējā dokumenta redakcija nenodrošina skaidru, viennozīmīgi izprotamu, piemērojamu un transparentu regulējumu attiecībā uz ar LPTP asociēto emisiju robežvērtību piemērošanu. Latvija iestājas par tāda regulējuma iestrādi, kas nodrošina, ka robežvērtības tiek apstiprinātas procedūrā, kura nodrošinātu gan skaidrāku robežvērtību juridisko statusu, gan to pieejamību dalībvalstu valodās.

Latvijai ir svarīgi, lai pašreizējām lielajām sadedzināšanas iekārtām kā labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanas gads tiek noteikts 2020.gada janvāris, jo tas nodrošinās dalībvalstu attiecīgās nozares uzņēmumiem iespēju secīgi un efektīvi plānot attiecīgo tehnisko paņēmienu īstenošanu ilgtermiņa vides prasību nodrošināšanā.

Latvija nemaina pozīciju un neatbalsta lēmuma priekšlikumus, ar ko paredz atcelt Ungārijas un Austrijas pagaidu aizliegumu vai ierobežojumu izplatīt tirgū ģenētiski modificēto kukurūzu. Latvija uzskata, ka ir jāatzīst dalībvalstu tiesības noteikt nacionālos aizliegumus, ņemot vērā specifiskus vides aspektus un iespējamo negatīvo ietekmi uz citām lauksaimniecības praksēm. Tā kā ģenētiski modificētu organismu aprite joprojām ir sabiedrībai jutīgs jautājums, Latvija ir ieinteresēta saglabāt no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas brīvas zonas un atbalstīt risinājumus, kas palielinātu dalībvalstu tiesības un iespējas lemt par ģenētiski modificētu organismu izplatīšanu tirgū un vidē tās teritorijā un īpaši tās teritorijas jutīgajās ekosistēmās.

Latvija jau iepriekš ir atbalstījusi valstis, kuras ir vērsušas padomes uzmanību uz pašreizējo situāciju otrreizējo izejvielu tirgū, kur ir samazinājies pieprasījums pēc otrreizējām izejvielām. Arī nacionālā līmenī Latvija ir saskārusies ar šo problēmu, it īpaši attiecībā uz papīra un kartona vākšanu un pārstrādi. Jāatzīmē, ka Latvija ir ieguldījusi un vēl plāno ieguldīt līdzekļus atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstībā, kas ir priekšnoteikums ES direktīvās noteikto atkritumu savākšanas un pārstrādes mērķu sasniegšanai, tāpēc Latvija vēlas saglabāt izveidotās sistēmas atkritumu apsaimniekošanā, kā arī sabiedrības attieksmi pret atkritumu dalīto vākšanu.

 

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!