Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par gatavošanos Eiropadomes 19.–20.marta sanāksmei un Latvijas ārlietu ministru tajā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.2009., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188550

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

03.03.2009., Nr. 34

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par gatavošanos Eiropadomes 19.–20.marta sanāksmei

un Latvijas ārlietu ministru tajā

 

23.februārī Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksme, kurā piedalījās ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. VLĀAP sāka gatavošanos 19.–20.marta Eiropadomes sanāksmei, kā arī pārrunāja aktuālos ārējo attiecību jautājumus.

ES ārlietu ministri vienojās par plānoto 19. un 20.marta Eiropadomes darba kārtību, kas paredz koncentrēties uz trīs jautājumu blokiem – ES ekonomikas un finanšu situāciju; enerģētikas politiku un klimata pārmaiņām; ārējām attiecībām. Saistībā ar pašreizējo ES ekonomikas un finanšu situāciju Eiropadome vērtēs Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ieviešanu un lems par turpmāk nepieciešamajiem īstermiņa un ilgtermiņa pasākumiem ekonomikas un finanšu sistēmas stabilizēšanai un stimulēšanai.

Attiecībā uz enerģētiku un klimata pārmaiņām Eiropadomes uzmanības centrā būs jautājumi par Eiropas Savienības energoapgādes drošības stiprināšanu, ES iekšējā enerģētikas tirgus darbību, kā arī gatavošanos klimata pārmaiņām veltītajai konferencei Kopenhāgenā, Dānijā. Ārējo attiecību jomā Eiropadomē ir plānots vienoties par Austrumu partnerības iniciatīvas īstenošanu.

Gatavojoties 19.–20.marta Eiropadomei, VLĀAP tika sākta diskusija par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros iecerētajiem pasākumiem enerģētikas un lauku attīstības jomā, šīm jomām papildus no ES budžeta piesaistot piecus miljardus eiro. Enerģētikas jomā ir iecerēts ES līmenī atbalstīt enerģētikas starpsavienojumu, vēja enerģijas un oglekļa dioksīda uzglabāšanas projektus. Savukārt lauku attīstības veicināšanai tiek plānots piesaistīt papildu finansējumu jaunajiem izaicinājumiem lauku attīstībā, tai skaitā platjoslas interneta infrastruktūras stiprināšanai.

Piedaloties diskusijā, ārlietu ministrs M.Riekstiņš uzsvēra, ka ir svarīgi ar šā papildu finansējuma palīdzību atbalstīt gan lauku attīstības pasākumus, gan enerģētikas projektus. Šobrīd ES enerģētikas prioritāro projektu sarakstā ar kopējo finansējumu 175 miljoni eiro ir minēts Zviedrijas un Baltijas starpsavienojums un Baltijas valstu iekšējo elektrības pārvades sistēmu nostiprināšana, kas ļautu piesaistīt ES finansējumu arī Latvijas rietumdaļas elektrotīklu modernizācijas projektam jeb tā sauktajam Kurzemes loka projektam. M.Riekstiņš norādīja, ka šie projekti ir nozīmīgi gan vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveides procesā, gan ES energoapgādes drošības nostiprināšanā.

Ārējo attiecību sesijā ES dalībvalstis diskutēja par situāciju Gazas joslā un ES dalībvalstu līdzdalību 2.martā Ēģiptes Arābu Republikas pilsētā Šarmelšeihā plānotajā donoru konferencē Gazas joslas atbalstam. Ministri apmainījās ar viedokļiem par situāciju Afganistānā un sāka diskusiju par ES turpmāko darbību Afganistānā un sadarbību ar citiem starptautiskajiem partneriem (NATO u.c.).

VLĀAP darba pusdienu laikā notika padziļināta ES ārlietu ministru diskusija par Austrumu partnerības iniciatīvu, lai politiski iezīmētu Austrumu partnerības konceptuālos elementus un īstenošanas ceļus. Vienošanos par Austrumu partnerības īstenošanu ir plānots pieņemt 19.–20.marta Eiropadomē, bet maijā paredzēts sasaukt pirmo partnervalstu samitu.

Darba pusdienās notika arī ES dalībvalstu viedokļu apmaiņa par aktualitātēm Rietumbalkānu valstīs – par attiecībām ar Serbiju, kā arī par turpmāko rīcību pēc Melnkalnes pieteikuma dalībai ES.

 

Inese Allika, Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!