Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidents un Finanšu ministrs: Par Latvijas ekonomisko situāciju un budžeta grozījumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.2009., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188544

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas Aizsardzības koledžas 10 gadu jubilejā Tartu, Igaunijā

Vēl šajā numurā

03.03.2009., Nr. 34

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents un Finanšu ministrs: Par Latvijas ekonomisko situāciju un budžeta grozījumiem

 

FINANSES.JPG (17305 bytes)
Vakar, 2.martā, Ministru prezidents Ivars Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris preses konferencē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus informēja par savu skatījumu par valsts finansiālo stāvokli, sarunu rezultātiem ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem un iepazīstināja ar sagatavoto 2009.gada budžeta grozījumu projektu
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pēc iekšzemes kopprodukta aktualizētās prognozes jau ar mīnus 12% samazinājumu valdība bija gatavojusies šā gada pirmajā ceturksnī veikt ievērojamus valsts budžeta grozījumus, lai netiktu apdraudēta starptautiskā finanšu aizdevumu plūsma Latvijai ekonomikas stabilizācijas triju gadu programmas izpildei.

Demisionējušais premjers Ivars Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris preses konferencē 2.martā informēja par sarunām ar Starptautisko valūtas fondu, kā arī iepazīstināja ar makroekonomiskās attīstības aktuālajām prognozēm, 2009.gada budžeta, viņuprāt, nepieciešamajiem grozījumiem un motivāciju.

 

Korekcijas veic visā Eiropā

I.Godmanis: Vakar [1.martā] piedalījos Eiropas Padomes neformālajā sanāksmē. Tiek prognozēts, ka ES kopprodukts šogad samazināsies vismaz par 2 procentiem. Visas ES dalībvalstis ir veikušas pasākumus ekonomiskās situācijas stabilizēšanai – tā ir budžeta samazināšana, reorganizācija un citi. Vairākās valstīs dati ir satraucoši, liecinot par ļoti strauju ekonomikas samazinājumu. Vakar runāju ar Īrijas premjeru, Īrijā deficīts ir -10,2%. Kādus pasākumus veic Īrijas valdība? Par vienu procentu palielina iedzīvotāju ienākuma nodokli, no 21% uz 21,5% palielina pievienotās vērtības nodokli, palielina akcīzi. Īrijā par 1,4 miljardiem eiro samazinātas algas, tas izpaužas kā nodeva, un šo samazinājumu novirza nevis tērēšanai, bet pensiju fondam. Par 75 miljoniem eiro samazinājums skāris bērnu kopšanas pabalstus, par 80 miljoniem – honorārus valsts apmaksātiem ārstiem un juristiem, par 140 miljoniem eiro – administratīvos izdevumus. Polijā, lai saglabātu budžeta deficīta līmeni, valsts pārvaldē samazina visus izdevumus. Spānijā, kur arī budžeta deficīts pārsniedz Māstrihtas kritēriju, samazina izdevumus šādi: ja kāds atstāj darbu valsts pārvaldē, vietā vairs citu darbinieku neņem, iesaldē administrācijas augsto amatpersonu algas. Vairākas valstis domā paaugstināt PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Bagātajās ekonomikās notiek arī nodokļu samazināšana, tas – uz lielāka ārējā parāda rēķina.

Eiropā apsprieda arī vairākas praktiskas lietas. Piemēram, kas attiecas uz bankām, mātesbankas, ja tām tiks piešķirta nauda, nevarēs piemērot diskriminējošu politiku pret meitasbankām citās zemēs.

Un nekāds īpašs papildu atbalsts jaunajām ES zemēm nav paredzēts – tikai struktūrfondi un viss.

 

Jānovāc šķēršļi tranzītam

I.Godmanis: Dati rāda, ka Latvijā decembris vairs neizskatās tik dramatiski, salīdzinot ar novembri, kaut arī apgrozījums kritās visos sektoros, apjoms pieauga vienīgi “Liepājas metalurgam”, jo viņi cīnās par slēgtajiem tirgiem.

Par otru kopprodukta sastāvdaļu. Ostu valdē izskatījām janvāra rezultātus. Liepājā janvāris bijis slikts. Rīgā strādāts ar plus 12% apjoma pieaugumu, lielākoties oglēm. Ventspilī arī apmēram plus 4–5%. 2008.gadu ostas pabeidza ar 4,5% vairāk kravu nekā 2007.gadā. Tas ir pakalpojumu sektors, kas mūs var glābt. Jo Eiropas Savienībā daudzām valūtām ir izmainīti, pazemināti kursi – poļu zlotam pāri par 20%, forints ir lejup par 20%, arī Zviedrijā un Dānijā, kur ir brīvais kurss, tas nogāja uz leju. Mēs, trīs Baltijas valstis un Bulgārija, kas esam piesaistījušies eiro, atrodamies pasmagā situācijā. Mūsu eksportētājiem iet tajos tirgos un iegūt lielāku daļu nav vienkārši, un no tām valstīm, kur valūta ir devalvēta, preces šeit ievest ir vieglāk. Savukārt mūsu eksports uz austrumiem ir apgrūtināts, jo tur valūta nokritusi ļoti nopietni – pāri par 30–35%.

Tas nozīmē, ka mūsu izdzīvošanai svarīgi, lai maksimāli noņemam visus ierobežojumus, kas saistīti ar tranzītu, ar eksporta–importa operācijām. Domāju, ka šajā sakarā pat jāpieņem kādi ārkārtēji pasākumi, ir atceļami visi ierobežojumi, kas jebkādā veidā bremzē preču plūsmu caur Latviju. Nav ieviešamas papildu maksas, piemēram, eirovinjetes, mēs to nevaram atļauties. Jo patlaban ir labs laiks pakalpojuma apjoma palielināšanai caur Latviju abos virzienos. Tas ir saistīts ar to, ka tām valstīm, kam ir izejvielas, ir izmisīgi nepieciešams transportēt cauri Latvijai iespējami lielāku daudzumu. Tā ir mūsu izdevība.

 

Budžeta ieņēmumi sarūk

I.Godmanis: Decembrī bija ļoti smags PVN periods – 63 miljonus atmaksājām uzņēmējiem. Janvārī atmaksas ir samazinājušās. Vēl atmaksājamais PVN uzkrāts 400 miljonu latu apmērā. Summa ir liela, un tas iespaidos budžetu. Ar PVN ieņēmumiem šogad esam apmēram 2007.gada līmenī – togad janvārī ieņēmumi bija 139 miljoni, šogad janvārī – 134 miljoni. Kāpēc samazinās ieņēmumi, iespējami vairāki varianti – varbūt iet uz pelēko ekonomiku, ir kādi, kas uzskata, ka 21% likme ir par augstu, tāpēc nevar samaksāt.

Nodokļos samazinājums pret 2008.gadu bija plānots 5%, bet ir mīnus 15%, starpība ir 10%. Labāk, nekā plānots, sokas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu. Par akcīzi spriest pāragri, jo akcīzes ieņēmumi būs objektīvi vērtējami pēc likmes palielinājuma – no 1.februāra. Taču vērojama nepatīkama tendence, ka mazāk tiek tērēts benzīnam.

Speciālajā budžetā bija plānots, ka sociālās iemaksas samazināsies par 12%, bet samazinās vairāk nekā par 16%.

Vienlīdz ar ieņēmumu mazināšanos jāskata arī izdevumi. Samazinājums tika plānots mīnus 24%, taču panākts tikai mīnus 7,3%. Tas ir saistīts ar to, ka janvārī nācās izmaksāt decembra algas un atlaist darbiniekus, atlīdzībās bija jāizdod lielākas summas. Februārī tiek reāli sasniegts 20% samazinājums.

Neizdodas panākt plānoto 25% samazinājumu izdevumiem precēm un pakalpojumiem, samazinājums ir 10–11%. Tas nozīmē, ka īres maksa, siltums un elektrība ir pozīcijas, ko nevar samazināt tik, cik plānoja.

 

Jārespektē aizdevumi

A.Slakteris: Kopējā aina kopš pagājušā rudens ir tāda, ka Finanšu ministrijai paralēli bija jāveic vairāki darbi. Pirmais smagākais trieciens bija pārņemt vienu lielo [Parex] banku, kas, protams, atstāja iespaidu uz naudas plūsmām, un tāpēc mums ātrā tempā bija jārisina jautājumi, lai tiktu pie starptautiskā aizdevuma. Jau kopš pagājušā gada vidus bija arī jāveic budžeta grozījumi, rēķinoties ar ekonomikas palēlinājumu, ar ieņēmumu samazināšanos. Kāpēc par to atgādinu? Jo pašlaik izskan doma, ka nu ir iestājies smagākais finanšu brīdis. Nekā tamlīdzīga. Valstij smags finanšu brīdis bija tajā brīdī, kad pārņēmām [Parex] banku, mums trūka līdzekļu, un mēs strauji organizējām aizņemšanos. Palīdzēja zviedru centrālā banka, pēc tam bija Valūtas fonda aizdevums. Pagājušās nedēļas vidū esam saņēmuši no Eiropas Komisijas vienu miljardu eiro. Un finanšu situācija no finanšu pieejamības viedokļa ir labākā pēdējo mēnešu laikā. Nekas īpaši labs jau tas nav. Bet ir iegūts laiks. Un, lai starptautisko aizņemšanos varētu turpināt, ir jāveic konkrēti darbi. Šajā valdībā tas bija plānots. Visa pasaule ar to rēķinās, un arī Latvijai ir jārēķinās, ka nepieciešama īstermiņa prognozēšana, jo situācija mainās ļoti ātri. ECOFIN vēl februārī Latvijai prognozēja IKP mīnus 6,9%. Šodien mēs paši sakām – būs mīnus 12%, un, balstoties uz šādiem pieņēmumiem, mums ir jāskatās uz savu budžetu.

Tagad saka: vajadzēja jau uzreiz straujāk samazināt izdevumus. Tas ir ļoti diskutabli. Tāpēc ka, pārāk strauji mazinot izdevumus, tas mazina arī ieņēmumus. Nav jāskrien notikumiem pa priekšu. Taču vajag ātri reaģēt. Jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāpieņem lēmums, balstoties uz tiem skaitļiem, kādi ir.

Stabilizācijas programma tika būvēta ar domu, ka 2011.gadā mūsu valsts atgriežas pie pozitīva kopprodukta, bet ne šā gada beigās un nākamajā gadā arī vēl ne.

 

Deflācijas bieds

A.Slakteris: Ja vēl nesen inflācija bija lielākais bieds, tad šā gada beigās gaidāma deflācija, ar kopējo inflāciju gadā 3,3%, tāds ir vidējais novērtējums.

I.Godmanis: Deflācija izpaužas tādējādi, ka cilvēks pērk arvien mazāk, gaidot, kad tiks samazinātas cenas. Uzņēmēji spiesti samazināt cenas, taču cilvēki vienalga nepērk, uzņēmēji vēl aizvien samazina cenas, un tad pienāk kritisks brīdis, kad uzņēmējs cenu vairs pazemināt nevar, un tad viņa vairs nav. Tas ir daudz nepatīkamāk par inflāciju.

Vienīgais pozitīvais situācijā ir tas, ka līdz 7% samazinās tekošā konta deficīts.

A.Slakteris: Mēs prognozējam, ka ieņēmumi nokritīs 2006./2007.gada ieņēmumu līmenī, PVN prognoze šobrīd jau ir zem 2006.gada līmeņa. Būs kritums arī sociālajā budžetā.

I.Godmanis: Ja paliekam pie budžeta, kāds ir pašreiz, un nekādus pasākumus neveicam, mums papildus ieņēmumos pietrūkst 432 miljoni latu. Pie mīnus 12% IKP krituma ieņēmumu samazinājums ir 8,1%.

 

Mazinās ieņēmumi, palielinās izdevumi

A.Slakteris: Finanšu ministrijā esam sarēķinājuši: lai nepārsniegtu 4,7% budžeta deficītu, pie esošās IKP prognozes iznāk, ka izdevumi jāsamazina par 712 miljoniem latu. Šī summa veidojas ne tikai tāpēc, ka ieņēmumi strauji krītas, bet arī tāpēc, ka rodas papildu izdevumi, kas jāfinansē: 75 miljoni latu papildus nepieciešami ES fondu finansēšanai, iespējams, ka vajadzēs pat vairāk, jo tas ir tautsaimniecības dzīvināšanai, 74,4 miljoni latu – valsts parāda vadībai, jo, augot parādiem, aug arī parāda apkalpošanas izdevumi. Sociālajam budžetam jārēķinās ar bezdarba aktuālajām prasībām, tam papildu jāierēķina 67 miljoni. Kopumā papildu izdevumi šogad varētu būt 233 miljoni latu.

Jaunajai politiskajai varai būs jāpieņem lēmums, kurā virzienā un kādā apjomā mazināt tēriņus. Tad var runāt ar starptautiskajiem naudas aizdevējiem.Tā ir politiska izšķiršanās.

Šobrīd Latvijā finanses ir pietiekamā apjomā, lai varētu sagatavot kvalitatīvus budžeta grozījumus. Pagājušajā nedēļā tikos ar Valūtas fondu, viņi arī saprot, ka tas jādara jaunajai valdībai. Vienošanās arī bija, ka budžeta grozījumi jāsagatavo līdz 31.martam. Valūtas fonds pieļauj, ka labāk sagatavot kvalitatīvus grozījumus, bet mazliet vēlāk. Bet, ja kāds spēj piedāvāt risinājumu līdz 31.martam, tas nāk tikai par labu. Pašlaik no finanšu drošības viedokļa finansējums ir stabilākais pēdējos 3–4 mēnešos, bet tas nepieciešams, lai programma turpinātos un lai ienāktu nākamā nauda. Neliels naudas ieplūdums paredzēts aprīlī no Valūtas fonda, liela summa – jūnijā. Ar to finansējumu, kas pašlaik ir Latvijas valsts rīcībā, izpildoties vairākiem nosacījumiem, mums pietiek līdzekļu (arī pie samazinātajiem ieņēmumiem) līdz jūnijam. Bet skaidrs, ka lēmumi jāpieņem ātrāk.

I.Godmanis: Ja izdevumi būtu jāsamazina par 700 miljoniem, tas būtu par tikpat daudz, cik mēs darījām pirmajā piegājienā. Otrreiz to izdarīt ir samērā grūti. Jāmēģina pierādīt Valūtas fondam, ka vismaz 2009.gadā mēs varētu finansēt lielāku deficītu, lai 2010.gadā tas būtu mazāks.

Un jāskatās, kur var iegūt lielākas summas: Ceļu fonds, vairākas dotācijas, kas paredzētas reģionālām lidostām, subsīdijas, kas neaiziet pašiem ražotājiem. Varētu mazināt izdevumus tiem pabalstiem, ko saņem visi, nevis tos likvidēt, bet piemērot izmaksu tikai atkarībā no ienākumiem, kā to dara Lietuvā. Labklājības ministrija allaž iebildusi, ka to grūti administrēt. Bet kāpēc Lietuva to var?

Par algām. Līdz šim pasaudzējām vairākas sfēras, skolotājiem algas netika samazinātas, bet noņemtas prēmijas un 3% no kvalifikācijas piemaksas, pamatalgas visas palika. No strukturālām izmaiņām nevarēs izvairīties – tās IZM ir sagatavojusi par 2000 slodžu samazinājumu, tā pirmajā, vēl negrozītajā budžetā var ietaupīt 47 miljonus latu.

Ja situācija pasliktinās, domāju, diez vai būs iespējams kādai iedzīvotāju grupai algas nemazināt.

Pēc sarunas ar SVF atziņa ir šāda: pirms runāt par deficīta palielināšanu, ir svarīgi pārliecināties, ka šai valstī vispār var izturēt finanšu disciplīnu. Lai nav aizbildinājumu, ka decembra algas tiek pārceltas uz janvāri, ka atlaiž gan no 1.janvāra, bet janvārī vēl meklē naudu, lai samaksātu atlaišanas pabalstu, ka nemēģina ieviest pusprēmijas un ka vadības līgumi tiek likvidēti, bet vietā neparādās uzņēmuma vadības līgumi.

Par jauniem iespējamiem nodokļiem. Ja runā par nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamai platībai, tad tas nav izdarāms agrāk par augustu, jo jūnijā ir jānosaka kadastrs un vēl jau arī jānosaka minimālā nepaliekamā platība utt.

Par dividenžu aplikšanu ar nodokli, tas ir akcionāru jautājums – ar kādu peļņu beidz 2009.gadu. Es šaubos, ka var tagad iedibināt nodokli un aplikt 2008.gada dividendes ar atpakaļejošu datumu. Bet par 2009.gadu tas ir iespējams. Tā arī ir jaunās valdības izšķiršanās.

A.Slakteris: Vai valstī ir bankrots? Joprojām no katra lata 67 santīmus tērējam pašu nopelnīto naudu, pārējais ir aizņēmums. Nekāds valsts bankrots šais dienās nav gaidāms.

I.Godmanis: Racionāli rīkojoties, krīzi mēs pārvarēsim, es par to nešaubos.

Lidija Dārziņa, “LV”, pēc ieraksta diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!