Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 24.februārī

 

AM: Par EDSO Gruzijas novērošanas misijas mandāta pagarināšanu

24.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie grozījumi MK rīkojumā Nr.502 “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu nosūtīšanu uz Gruziju Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērošanas misijas sastāvā”.

Apstiprinātie grozījumi nosaka pagarināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīra dalības termiņu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērošanas misijā Gruzijā līdz 2009.gada 30.jūnijam.

2008.gada 19.augustā EDSO Pastāvīgā padome pieņēma lēmumu nekavējoties nosūtīt uz EDSO novērošanas misiju Gruzijā 20 militāros novērotājus uz sešu mēnešu periodu līdz 2009.gada 18.februārim.

2008.gada 26.augustā MK ar rīkojumu Nr.502 “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu nosūtīšanu uz Gruziju Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērošanas misijas sastāvā” nosūtīja vienu Latvijas NBS karavīru dalībai humānajā operācijā EDSO novērošanas misijā Gruzijā uz sešiem mēnešiem.

2009.gada 12.februārī EDSO Pastāvīgā padome pieņēma lēmumu, ar kuru EDSO novērošanas misijas Gruzijā mandāts tika pagarināts līdz 2009.gada 30.jūnijam.

Saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 1.panta otro daļu un 2.pantu NBS vienības ir tiesīgas piedalīties starptautiskajās operācijās EDSO apstiprinātā mandāta ietvaros, ja ir pieņemts attiecīgais Ministru kabineta lēmums.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

LM: Par Sociālās integrācijas valsts aģentūras jauniem pakalpojumiem

Lai uzlabotu izglītības, profesionālās apmācības un rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti, Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) pilnveidos sociālās rehabilitācijas programmas un piedāvās jaunus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti.

Turpmāk SIVA būs pieejami vairāki jauni pakalpojumu veidi sociālajā un medicīniskajā rehabilitācijā arī cilvēkiem, kas pakalpojumus saņem par maksu, piemēram, hidroterapijā, termoterapijā un fizikālajā terapijā.

Savukārt kopš 2007.gada par 10% ir pieaugušas SIVA sniegto pakalpojumu tiešās izmaksas, ko veido energoresursu, apkures, ūdens, pārtikas preču un citi izdevumi, tāpēc tiks paaugstināta maksa atsevišķām maksas mācību programmām un maksas rehabilitācijas pakalpojumiem.

To paredz 24.februārī valdībā pieņemtie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi noteikumos par Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi.

SIVA ir LM padotības iestāde, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti atgriezties sabiedrībā kā tās pilnvērtīgiem locekļiem. 

Šobrīd SIVA var apgūt 21 izglītības programmu – tiek piedāvātas 14 profesionālās vidējās, arodizglītības un profesionālās pamatizglītības programmas, kā arī 7 pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Visas SIVA apgūstamās izglītības un studiju programmas ir akreditētas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par Latvijas pamatnostādņu projektu gaisa telpas elastīgai izmantošanai

Valdībā apstiprinātas pamatnostādnes, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu civilo un militāro sadarbību Latvijas gaisa telpas izmantošanā un sākt elastīgāku gaisa telpas pārvaldības principu piemērošanu un ieviešanu Latvijā.

Latvijas pamatnostādņu projekts gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009.–2014.gadam 24.februārī tika apstiprināts Ministru kabinetā.

Izstrādātās pamatnostādnes paredz izveidot efektīvu mehānismu, kādā sadarbosies atbildīgās institūcijas, nodrošinot savietojamību starp gaisa telpas civilajiem un militārajiem lietotājiem ar mērķi integrēties Eiropas vienotajā gaisa telpā.

Līdz ar pievienošanos automatizētajai centrālajai Eiropas lidojumu datu apmaiņu sistēmai civilajā aviācijā tiks nodrošināta Eiropas Kopienas aizlieguma prasību īstenošana attiecībā uz aviācijas drošības standartiem neatbilstošu gaisa kuģu “melnā saraksta” operatoru identificēšanu un neielaišanu Eiropas Savienības gaisa telpā.

Salīdzinot ar vecajām ES dalībvalstīm, kurās gaisa telpa ir intensīvi noslogota, Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kapacitāte pieļauj palielināt lidojumu intensitāti gan militārajām, gan civilajām vajadzībām.

Gaisa telpas elastīgas izmantošanas princips paredz gaisa telpu uztvert kā vienu veselumu. Tā ievērošana radīs apstākļus Latvijas Republikas gaisa telpas aizsardzības būtiskai uzlabošanai, piesaistot NATO dalībvalstu militāro aviāciju uz divpusēju un daudzpusēju līgumu pamata, kā arī būtiski paaugstinās gaisa telpas izmantošanas drošību.

Lai efektivizētu civilo un militāro sadarbību gaisa telpas pārvaldības jomā, ir paredzēts, ka tā notiks trijos līmeņos. Pamatnostādnēs ietverta arī civilās un militārās aviācijas atbildīgo institūciju kompetence un savstarpējās sadarbības principi.

 

SM: Par aviācijas izglītības un apmācības ilgtermiņa attīstības koncepciju

Lai sagatavotu profesionālus speciālistus un attīstītu nozari, Rīgas Tehniskajā koledžā plānots izveidot aviācijas tehniskās apmācības centru. To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātā koncepcija par aviācijas izglītības un apmācības ilgtermiņa attīstību. Koncepcijas projekts un piedāvātais risinājums 24.februārī guvis atbalstu arī Ministru kabinetā.

Koncepcijas mērķis ir piedāvāt risinājumu, kā Latvijā attīstīt aviācijas izglītību un apmācību, ņemot vērā straujo nozares attīstību. Projektā sākotnēji tika ietverti trīs risinājumi – (A) stiprināt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aviācijas institūta kapacitāti; (B) izveidot kopuzņēmumu, kurā ietilptu Rīgas Tehniskā koledža (RTK), vietējās aviācijas nozares pārstāvniecība un starptautiski atzīts aviācijas tehniskās izglītības pakalpojumu sniedzējs un (C) stiprināt RTU Aviācijas institūta kapacitāti un izveidot RTK aviācijas tehniskās apmācības centru sadarbībā ar nozares pārstāvjiem un starptautiski atzītu aviācijas tehniskās izglītības pakalpojumu sniedzēju. Satiksmes ministrija valdības atbalstam virzīja C variantu.

Dokumentā izvērtēta pašreizējā situācija un secināts, ka aviācijas izglītības kvalitāte un speciālistu sagatavošana neatbilst pašreizējām tirgus prasībām. Vairāki lieli starptautiski uzņēmumi ir atlikuši savus plānus Rīgā atvērt lidmašīnu tehniskās apkopes centrus galvenokārt kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ. Īpaša uzmanība koncepcijā pievērsta kā augsta līmeņa aviācijas inženieru, tā arī vidēja līmeņa tehnisko darbinieku apmācībai. Izveidotajam aviācijas centram būtu sava biznesa niša nākotnē, orientējoties uz austrumu un NVS valstu tirgu, kur šāda veida apmācības un Eiropas līmeņa sertifikāts tiek ļoti augstu novērtēts.

Līdzekļus mācību centra izveidei plānots piesaistīt ar ES struktūrfondu atbalstu.

Operatīvi risinot finansējuma jautājumus, apstiprināto risinājuma variantu būtu iespējams īstenot, jau 2009.gada rudenī uzņemtot studentus A kategorijas aviācijas mehāniķu studiju programmā.

Koncepcija jāīsteno Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

 

SM: Par motodeltaplānu un motoparaplānu reģistrēšanas kārtību

No šā gada marta motodeltaplānu un motoparaplānu īpašniekiem savi gaisa kuģi būs jāreģistrē Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrācijas kārtību un nacionālās zīmes un reģistrācijas zīmes izvietošanas kārtību uz Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētajiem gaisa kuģiem, kas 24.februārī tika apstiprināti valdībā.

Līdz šim motodeltaplāni un motoparaplāni Latvijā netika reģistrēti vispār, jo Konvencija par starptautisko civilo aviāciju un citiem civilo aviāciju regulējošiem starptautiskiem tiesību aktiem, kas ir viens no šīs nozares pamatdokumentiem, neparedz obligāti reģistrēt gaisa kuģus, kas ir vieglāki par 450 kilogramiem (izņemot gaisa balonus). Nepieciešamību reģistrēt šos gaisa kuģus noteikusi esošā situācija, jo pēdējo gadu laikā strauji pieaug ultravieglo gaisa kuģu lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā.

Ar grozījumiem noteikumos valdība arī apstiprinājusi gaisa kuģu reģistrācijas apliecību, kā arī izstrādāto iesnieguma formu motodeltaplānu un motoparaplānu reģistrācijai. Tāpat izstrādāta un apstiprināta reģistrācijas apliecība tieši šiem gaisa kuģiem.

17.februārī valdībā tika pieņemta ultravieglo gaisa kuģu ekspluatācijas kārtība, kas sekmēs gaisa kuģu lidojumu un Latvijas gaisa telpas izmantošanas drošības palielināšanos. Izstrādātā kārtība nosaka gaisa kuģu aprīkojuma un citas lidojumu drošības prasības, lai ar tiem varētu veikt lidojumus Latvijas gaisa telpā. Arī tā stāsies spēkā šā gada 1.martā.

Noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar likumu “Par aviāciju” un saskaņoti ar VAS “Latvijas gaisa satiksme” un biedrību “Latvijas Aeroklubs”.

Līdz šim Latvijā ultravieglo gaisa kuģu ekspluatācija un reģistrācija netika regulēta, jo lielākā daļa to īpašnieku vai lietotāju ir apvienojušies dažādās aviācijas sporta biedrībās, kas nodrošina, ka to biedri šos gaisa kuģus ekspluatē atbilstoši Starptautiskās aviācijas sporta federācijas noteiktajām prasībām.

Tomēr federācijas prasību ievērošana neattiecas uz personām, kas nav šo organizāciju biedri.

 

SM: Par kuģošanas līdzekļu kustības ātruma ierobežošanu iekšējos ūdeņos

Valsts iekšējo ūdeņu satiksmes drošības paaugstināšanai atsevišķos Latvijas rajonos noteiks kuģošanas līdzekļu kustības ātruma ierobežojumus.

Pasākumu kopums iekšējo ūdeņu satiksmes uzlabošanai ir noteikts 24.februārī valdībā apstiprinātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos.

Grozījumi paredz kārtību, kādā plānots uzstādīt navigācijas zīmes un ierobežot kustības ātrumu iekšējos ūdeņos ar redzamības ierobežojumiem, lielu satiksmes intensitāti vai vietās, kur notikuši vairāki negadījumi.

Navigācijas zīmes noteiks ātruma ierobežojumus Lielupē, Buļļupē, Ķīšezerā, Juglas kanālā un kanālā starp Lielo un Mazo Baltezeru. Šeit kuģošanas līdzekļu kustības ātrums nedrīkstēs pārsniegt 18 km/h.

Šī ir pirmā reize, kad VAS “Latvijas Jūras administrācija”, sadarbojoties ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, ir definējusi konkrētas iekšējo ūdeņu vietas, kurās satiksme ir bīstama, līdz ar to ir nepieciešamas navigācijas zīmes ātruma ierobežošanai un papildu apgaismojums.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Olaines cietuma ēku un būvju saglabāšanu valsts īpašumā

24.februārī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par nekustamā īpašuma Olainē, Rīgas ielā 10, saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Tieslietu ministrijas valdījumā. Rīkojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) speciālisti.

Uz zemesgabala atrodas IeVP Olaines cietumam piederošās ēkas un būves.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, minētā nekustamā īpašuma sastāvā ir viena zemes vienība 126 818 m2 platībā un 30 būves. Būvju īpašumtiesības apliecina izziņa par IeVP Olaines cietuma bilancē esošām ēkām jeb būvēm. Savukārt zeme atrodas uz bijušo īpašnieku saimniecību zemēm: “Priedes”, “Rutku Romi”, “Ispašu–Kalēji”, “Rutku–Alupi”, “Ispašu Grūbes”, “Zaķi”, “Mazgailīši” un Rīgas pilsētas Olaines saimniecības zemes.

Olaines pilsētas zemes komisijā saņemti “Ispašu–Grūbu” un “Rutku–Alupu” bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumi zemes īpašuma tiesību atjaunošanai. Komisija ir atjaunojusi šo zemes īpašnieku īpašuma tiesības, piešķirot zemi citā vietā Olaines pilsētas teritorijā.

Pārējie bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki pieprasījumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Olaines pilsētas zemes komisijā nav iesnieguši, turklāt nav saņemti citi pieprasījumi uz šo zemesgabalu.

Līdz ar to saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” zemesgabals Olainē, Rīgas ielā 10, piekrīt valstij.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un specialitāšu sarakstu

24.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un sertificējamo profesiju sarakstu, kā arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu.

Lai mazinātu medicīnas nozares sadrumstalotību un pārlieku šauro specializāciju, izmaiņas noteikumos par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu nosaka septiņas medicīnas māsas profesijas pamatspecialitātes (līdzšinējo 34 specialitāšu vietā) un piecas profesijas papildspecialitātes.

Izmaiņas veiktas, konsultējoties ar Latvijas Māsu asociācijas, Medicīnas profesionālās izglītības centra un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas pārstāvjiem.

Savukārt ar jaunajiem noteikumiem noteikta ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtība. Par ārstniecības atbalsta personām uzskatāmas personas, kurām nav tiesību nodarboties ar ārstniecību, bet kuras ir tieši iesaistītas veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, piemēram, ārstniecības iestāžu laboratorijas speciālisti, medicīnas iekārtu inženieri, protēžu meistari, sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji u.c.

Lai minētā persona iegūtu tiesības ārstniecības iestādē praktizēt izvēlētajā profesijā, tai jāiegūst sertifikāts, kas apliecina profesionālo sagatavotību darbam ar pacientiem un to, ka ārstniecības atbalsta persona ir kompetenta iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā konkrētajā nozarē.

Par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas institūciju noteikta Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, kas izstrādās sertifikācijas eksāmenu programmas, informēs par sertifikācijas prasībām, nodrošinās sertifikācijas komisijas sastāvu, kā arī sertifikātu izsniegšanu un resertifikāciju.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par valsts nodevu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem

24.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem”.

Noteikumu projekts ir sagatavots saskaņā ar 2008.gada 25.septembrī pieņemtajiem grozījumiem likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 11.panta piektajā daļā.

Ministru kabineta noteikumi aizstās Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumus Nr.289 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem”, kuri ir izdoti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniedz Radiācijas drošības centrs, kas ir Vides ministrijas padotībā esoša institūcija.

Noteikumu projekts nosaka valsts nodevas maksāšanas kārtību un valsts nodevas likmes par licences vai atļaujas izsniegšanu.

Atšķirībā no noteikumiem Nr.289 noteikumu projektā tiek paredzēta valsts nodevas likme, ja tiek veikti grozījumi licencē vai atļaujā, piecu latu apmērā. Šādi grozījumi licencēs un atļaujās tiek veikti regulāri – 2006.gadā 230 reizes, 2007.gadā 283 reizes, bet 2008.gada – 192 reizes, kas ievērojami palielina Radiācijas drošības centra darbības apjomu. Noteikumu projektā tiek arī precizēti termini “eksportēšana” un “importēšana”, aizstājot tos ar terminiem “izvešana” un “ievešana”, ņemot vērā, ka šie termini aptver visas darbības preču pārvietošanai uz/no Latvijas.

 

VidM: Par nacionālajiem vides indikatoriem

24.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Nacionālie vides indikatori”. Noteikumu projektā noteikti nacionālie vides indikatori, kurus izmanto vides politikas ieviešanas efektivitātes un vides stāvokļa atbilstības politikas mērķiem novērtējumam. Indikatoriem norādītas mērvienības un datu avots.

 

VidM: Par ūdenssaimniecības attīstību apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000

24.februārī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Vides ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 28.jūlija noteikumos Nr.606 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000””.

Grozījumi veikti saistībā ar pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai projektu iesniedzējiem ūdenssaimniecības projektu ietvaros, vienkāršojot ES fondu projektu iesniegšanas procedūras jau izsludinātajā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atklātas projektu iesniegumu atlases I kārtas projektu iesniegumu iesniegšanā.

Lielākās izmaiņas skar projektus, kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 702 804 latus, nosakot, ka projektam ar maksimālo attiecināmo izmaksu summu līdz 351 402 latiem un kopējām izmaksām zem 702 804 latiem, atbalsta likme no Eiropas Reģionālās attīstības fonda sastādīs 85%. Izmaiņas veiktas, jo Eiropas Komisija ir atteikusies no finansējuma deficīta metodes principa, nosakot projekta atbalsta likmi, projektiem, kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 702 804 latus.

Grozījumi paredz arī vienkāršotus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kuri ļaus atteikties no atsevišķiem iesniedzamiem dokumentiem un atvieglot projektu iesniegumu sagatavošanu.

Pēc grozījumu spēkā stāšanās aicinām pārbaudīt, lai tiktu aizpildīta ar grozījumiem apstiprinātā projekta iesnieguma veidlapa.

Pēc Ministru kabineta noteikumu grozījumu apstiprināšanas tiks publicētas precizētās vadlīnijas projektu iesniegumu sagatavotājiem, un 2009.gada marta sākumā tiks organizēts noslēguma seminārs projektu iesniedzējiem par aktuālajiem jautājumiem projektu iesniegumu aizpildīšanā.

Projektu iesniegumus 3.4.1.1.aktivitātē “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” var iesniegt Vides ministrijā līdz 27.martam. Informācija par projektu iesniegumu sagatavošanu ir pieejama Vides ministrijas mājaslapas sadaļā “Fondi un investīcijas”.

Jautājumus par aktivitātes īstenošanu var uzdot pa e-pastu esfondi@vid.gov.lv.

3.4.1.1.aktivitātes “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” mērķis ir ūdenssaimniecības pakalpojumu – ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas – kvalitātes uzlabošana un ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības paplašināšana, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazinot vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju, sekmējot ūdens resursu un energoresursu racionālu izmantošanu.

Tās ietvaros tiks atbalstīta ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektu realizācija apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu no 200 līdz 2000 un apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 200, kā arī autonomas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (skolas un citi) attīstība, ja ir būtiski vides piesārņojuma riski, sabiedrības veselības riski vai arī ieguvumi reģionālās attīstības veicināšanai.

Aktivitāte “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” tiek īstenota atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Tas nozīmē, ka projekta iesniedzējs var būt jebkurš ieinteresētais ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas saskaņā ar pārvaldes lēmumu, pārvaldes līgumu vai pašvaldības un kapitālsabiedrības līgumu (atkarībā no projekta iesniedzēja juridiskā statusa) sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus projekta teritorijā.

Šos projektus līdzfinansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par fitosanitāro pasākumu izpildes kompensācijas piešķiršanas kārtību

Valdība 24.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir kompensāciju par fitosanitāro pasākumu izpildi”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir kompensāciju par fitosanitāro pasākumu izpildi, ja noteikti augu karantīnas un kaitīgie organismi, par kuru apkarošanu un izplatības ierobežošanu maksājama kompensācija, kā arī kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību.

Noteikumos noteikta arī kārtība, kādos gadījumos kompensācija netiek piešķirta. Kompensāciju nesaņem, ja persona atsakās veikt fitosanitāros pasākumus vai pēc to noteikšanas bakteriālās iedegas perēklī ieved un stāda bakteriālās iedegas saimniekaugus.

Kompensācijas saņemšanai būs jāaizpilda iesnieguma veidlapa, un tā jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par atbalstu meža ugunsdrošības uzlabošanai

Valdība 24.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana” aktivitātē “Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana””.

Noteikumos noteikta Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma “Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana” aktivitātei “Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana”.

Atbalsts nepieciešams, lai pilnveidotu ugunsdrošības profilaktiskos pasākumus Latvijas mežos, samazinot mežam nodarītos postījumus.

Uz atbalstu varēs pretendēt valsts pārvaldes iestāde, un atbalsts tiks piešķirts meža apsardzības infrastruktūras ierīkošanai, preventīvu ugunsdrošības mežsaimniecisku pasākumu īstenošanai, uguns novērošanas torņu būvniecībai un rekonstrukcijai, kā arī sakaru un novērošanas iekārtu tīkla izveidošanai un pilnveidošanai.

Atbalsta pasākuma īstenošanas vieta būs visa Latvijas teritorija. Tomēr būs jāņem vērā, ka minētās darbības varēs veikt teritorijās, kas attiecas uz paaugstinātas, augstas vai vidējas ugunsbīstamības klases mežiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību.

Atbalsta pasākumu finansēs no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par kārtību nelielai atbalsta uzskaitei un administrēšanai zivsaimniecības nozarē

Valdība 24.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) 2007.gada 24.jūlija Regulu Nr.875/2007 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr.1860/2004 grozīšanu”.

Atsaucoties uz Eiropas Komisijas normatīvajiem aktiem, dalībvalstis atbilstoši savām finanšu iespējām un pēc pašu noteiktiem kritērijiem un nosacījumiem var piešķirt neliela apmēra jeb de minimis atbalstu zivsaimniecības nozares uzņēmumiem (zivsaimniecības produktu ražošanai, apstrādei un tirdzniecībai), nesaskaņojot to ar EK.

Šie noteikumi nosaka tikai de minimis atbalsta uzskaites un administrēšanas kārtību, bet ne detalizētus atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

Atbalsta, kurš tiks uzskaitīts kā de minimis atbalsts, piešķiršanas nosacījumi un finansējuma apmērs tiks noteikts atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, kā arī var tikt īstenots no citiem atbalsta sniedzējiem.

Lai saņemtu de minimis atbalstu, atbalsta pretendentam būs jāiesniedz atbalsta sniedzējam iesniegums šā atbalsta saņemšanai. Iesniegumā jānorāda informācija par kārtējā gadā un iepriekšējos divos finanšu gados saņemto de minimis atbalstu neatkarīgi no atbalsta veida vai atbalsta sniedzēja.

Savukārt atbalsta sniedzējam, pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegto informāciju par iepriekš saņemto de minimis atbalstu, būs jānosaka atbalsta pretendentam pieļaujamais de minimis atbalsta apmērs, jo kopējā de minimis atbalsta summa trīs gados nedrīkstēs pārsniegt 30 000 eiro.

Gan atbalsta saņēmējs, gan sniedzējs de minimis informāciju par atbalsta piešķiršanu glabās 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa