Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 24.februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.02.2009., Nr. 31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188266

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Igaunijas Republikas neatkarības deviņdesmit pirmajā gadadienā

Vēl šajā numurā

25.02.2009., Nr. 31

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 24.februārī

 

FM: Par valsts galvojumu izsniegšanas un uzraudzības kārtību

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par galvojumu izsniegšanas un uzraudzības kārtību vispārējo ekonomisko risku un sociālekonomiskās krīzes mazināšanai. 24.februārī tiesību akts tika atbalstīts valdībā.

MK noteikumi reglamentē kārtību, kādā finanšu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus bankām par Latvijā reģistrētu komersantu kredītiem un par komersantu kredītiem, kuriem saņemta sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra” garantija. Tāpat noteikta kārtība, kādā tiek veikta galvojumu apkalpošana un uzraudzība.

Galvojumu, kurus sniedz bankām par kredītņēmēju kredītiem, kopējais apjoms nepārsniegs 250 miljonus latu. Savukārt galvojumu, kurus sniedz par kredītņēmēju kredītiem, par kuriem saņemta Latvijas Garantiju aģentūras garantija, kopējais apjoms nepārsniegs 100 miljonus latu.

Finanšu ministrijai noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par Parex bankas akciju nodošanu profesionālam pārvaldītājam

24.februārī valdība atbalstīja akciju sabiedrības “Parex banka” akciju nodošanu profesionālam kapitāla daļu pārvaldītājam – valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra”, kurai ir gan atbilstoša pieredze, gan resursi valsts īpašumā esošo kapitāla daļu atsavināšanai, ieskaitot pieredzi kredītiestāžu, piemēram, Latvijas Krājbankas un Latvijas Unibankas, valsts kapitāla daļu atsavināšanā.

Sarunās ar potenciālajiem investoriem secināts, ka Parex bankas akciju pārdošana šābrīža ekonomiskajos apstākļos var nenotikt tuvāko 12 mēnešu laikā. Lai izvairītos no nepieciešamības Parex banku iekļaut VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” konsolidācijas grupā, valdība pieņēma lēmumu par akciju nodošanu Privatizācijas aģentūrai.

Hipotēku bankai šobrīd ir stratēģiski svarīgi strādāt ar tām specializētajām atbalsta programmām, kas izstrādātas uzņēmējdarbības veicināšanai. Līdz ar to būtiski ir mazināt darba apjomu, kas nav saistīts ar šo funkciju veikšanu.

Sēdes laikā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informāciju par sadarbību ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB). Sākotnējā ERAB interese ieguldīt finanšu līdzekļus Parex bankā nav mazinājusies.

Šobrīd notiek diskusijas par piemērotākajiem risinājumiem. Tiek turpināts darbs pie galapozīcijas izstrādāšanas ERAB piedāvājumam, analizējot riska faktorus, iespējamos ieguvumus vai zaudējumus.

Tāpat valdība uzdeva finanšu ministram izveidot starpinstitūciju darba grupu, kas vestu sarunas ar vadošo Parex bankas pārdošanas konsultantu – “Nomura International plc.” – par tā darba konkrētiem uzdevumiem, sagatavotu vienošanos ar to un risinātu jautājumus par visu potenciālo investoru, tai skaitā ERAB, izteiktajiem piedāvājumiem iesaistei Parex bankas pamatkapitālā.

Kā ziņots iepriekš, lai stabilizētu Latvijas finanšu sistēmu, valdība pagājušā gada nogalē pārņēma 84,83% Parex bankas akciju ar valsts a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka” starpniecību.

 

FM: Par grozījumiem likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”

24.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”.

FM izstrādātais likumprojekts reglamentē vienotu kārtību, kādā pensiju fonds var nodot savas funkcijas trešajām personām. Likumprojekts paredz izslēgt no likuma ierobežojošu normu, kas noteica, ka slēgtos pensiju fondos līdzekļu pārvaldītājs un pensiju fonda dibinātājs, kā arī līdzekļu turētājs un fonda dibinātājs nedrīkst būt saistītās personas. Tomēr, lai tiktu ievērota lēmumu pieņemšanas, uzraudzības un izpildes funkciju nodalīšana pensiju fondā un ar to saistītos uzņēmumos, likumu plānots papildināt ar normām par interešu konflikta novēršanu.

Tāpat projekts paplašina pensiju plāna pārvaldītāju loku, nosakot, ka pensiju fonds, kas izpilda likumā noteiktās prasības attiecībā uz pašu līdzekļiem, var pats veikt savu pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāju funkcijas. Likumprojektā precizēta arī nekustamo īpašumu, kuros ir ieguldīti pensiju plāna līdzekļi, reģistrācijas kārtība publiskā reģistrā. Vienlaikus privātajiem pensiju fondiem un pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājiem plānots aizliegt pašiem apsaimniekot nekustamo īpašumu, kurā ir ieguldīti pensiju plāna līdzekļi.

Likumprojektā tiek precizēta nodaļa par soda sankcijām, papildinot to ar soda naudu un termiņa noteikšanu pārkāpumu novēršanai. Likumprojekts paredz papildināt likumu ar normām, kas regulē pārrobežu darbības uzraudzību, nosakot kārtību gadījumā, kad dalībvalsts pensiju fonds ir nodevis līdzekļus turēšanā Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam, kā arī apgrieztā kārtībā, kad Latvijā reģistrēts pensiju fonds ir nodevis pensiju plāna līdzekļus turēšanā dalībvalstī reģistrētam līdzekļu turētājam un tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības vai tiek piemērotas soda sankcijas.

Pēc Ministru kabineta akcepta par likumprojektu vēl lems Saeima.

 

FM: Par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”

24.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Likumprojektā iestrādāta apbūves zemes definīcija, un tas paredz, ka apbūves zemes pārdošanai vairs netiks piemērots atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Pašreiz likums nosaka, ka no PVN tiek atbrīvota nekustamā īpašuma pārdošana, tajā skaitā zemes pārdošana. Tas ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) direktīvai, kas neparedz PVN atbrīvojumu apbūves zemes pārdošanai. Lai ieviestu direktīvas prasības par apbūves zemi un izpildītu Latvijas apņemšanos saistībā ar Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru, FM izstrādājusi grozījumus likumā.

Lai veiktie likuma grozījumi atbilstu ES tiesību normu prasībām un vienlaikus nodrošinātu vismazāko ietekmi uz valsts ekonomiku tiesību normas ieviešanas brīdī, par apbūves zemi iecerēts noteikt tikai tos zemesgabalus, kuriem ir izsniegta būvatļauja vai atļauja inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu piebūvei. Tādējādi plānots sašaurināt ar PVN apliekamo objektu loku, jo šajā gadījumā par apbūves zemi tiek noteikti tie zemesgabali, kurus reāli iecerēts apbūvēt.

Lai nodokļa maksātājiem dotu iespēju iepazīties ar likumprojektu, kā arī ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, kad novērojama nekustamā īpašuma tirgus apjoma samazināšanās, likumprojekts paredz pārejas noteikumus. Tie nosaka, ka zemesgabals kļūst par apbūves zemi, ja atļauja šā zemesgabala apbūvēšanai, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu, vai inženierkomunikāciju piebūvei ir izsniegta pēc 2010.gada 31.decembra.

Pēc Ministru kabineta akcepta par likumprojektu vēl lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!