Eiropas Komisija: Par elastīgumu struktūrfondu izmantošanā

Saistībā ar finanšu un ekonomikas krīzi reģionālās politikas komisāre Danuta Hībnere ir informējusi par Eiropas Komisijas lēmumu kopumu, kuri vērsti uz to, lai dalībvalstīm piešķirtu lielāku elastīgumu struktūrfondu izmantošanā. Ar šīm izmaiņām pagarina termiņu, kurā ES valstīm jāizmanto piešķīrumi par 2000.–2006.gada finansējuma periodu, un nodrošina, lai visi pieejamie līdzekļi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvi.

Par lēmumu pagarināt projektu un maksājumu termiņu par sešiem mēnešiem – līdz 2009.gada 30.jūnijam, komisāre D.Hībnere teica: “Mūsu pūliņi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka visi struktūrfondu līdzekļi tiek efektīvi izmantoti. Mēs pielāgojam kohēzijas politiku, lai rastu risinājumu jaunai ekonomikas realitātei un lai dalībvalstis varētu optimizēt ES ieguldījumu kā sekmīgu krīzes novēršanas veidu.”

Termiņš pagarināts četriem struktūrfondiem

Pēc Komisijas aicinājuma dalībvalstis ir pieprasījušas finansējuma atbilstīguma termiņa pagarinājumu 385 no 555 kohēzijas politikas programmām laikposmam no 2000. līdz 2006.gadam, kuru līdzekļi vēl nav pilnībā izmantoti. Pagarinātais atbilstīguma termiņš attiecas uz četriem esošiem struktūrfondiem: Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu (ELVGF) un Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI).

Elastīgums dalībvalstīm un reģioniem dos iespēju īstenot un pabeigt vairāk aktuālu projektu. Komisija rosina dalībvalstis pievērsties īpaši rentablām nozarēm un pasākumiem, piemēram, ieguldījumiem energoefektivitātē, lai radītu “zaļas” darba vietas un taupītu enerģiju, kā arī atbalstīt tīru tehnoloģiju, lai stimulētu, piemēram, celtniecības un automobiļu rūpniecības nozari.

Piecreiz elastīgāk

Komisija ir arī pieņēmusi pasākumu, kas dalībvalstīm un reģioniem dod lielāku elastīgumu, piešķirot finansējumu dažādām prioritātēm. Līdz šim pārvaldes iestādēm bija 2% elastīguma robeža, ja tās vēlējās pārcelt līdzekļus starp “prioritāšu virzieniem”, kuri nosaka katras kohēzijas politikas darbības programmas stratēģiskās izdevumu jomas.

“Pašreizējā situācija ir pavisam citāda nekā ekonomiskā vide 2000.gadā, kad tika panākta vienošanās par prioritātēm. Ņemot vērā īpašos apstākļus, ar kuriem dalībvalstis saskaras, Komisija ir nolēmusi piecreiz palielināt elastīgumu starp prioritātēm, t.i., no 2% līdz 10%. Tādējādi dalībvalstis varēs izmantot atlikušo finansējumu tur, kur tas sniegtu vislielāko labumu,” norādīja komisāre D.Hībnere.

Dalībvalstīm piešķirtais finansējums

Komisija izskata visas iespējas, kā palielināt un paātrināt Kopienas ieguldījumu un vienkāršot finanšu pārvedumus uz dalībvalstīm un attiecīgi struktūrfondu galasaņēmējiem. Saistībā ar šo ir pieņemti vai ir pieņemšanas procesā vairāki tiesību aktu priekšlikumi un ar tiesību aktiem nesaistīti pasākumi, kas attiecas gan uz iepriekšējo, gan pašreizējo plānošanas periodu (2007.–2013.gads).

Kopējais dalībvalstīm piešķirtais finansējums 2000.–2006.gada budžeta periodā bija 257 miljardi eiro. Līdz šim ir izmaksāti 225 miljardi eiro, proti, 87,5% no kopējās summas. Tagad dalībvalstis var veikt maksājumus līdz 2009.gada 30.jūnijam. Vairumā gadījumu Kohēzijas fonda maksājumu termiņš par 2000.–2006.gada periodu ir 2010.gada beigas.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa