Par tikšanos Eiropas Parlamenta ikgadējā forumā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentārieši 16. un 17.februārī Eiropas Parlamentā (EP) Briselē bija pulcējušies uz ikgadējo forumu, kurā sprieda par ES vēsturē lielāko ekonomisko lejupslīdi un veidiem, kā to pārvarēt. Latviju forumā pārstāvēja Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

K.Pētersone iepazīstināja kolēģus ar Latvijā pieņemto Rīcības plānu ekonomikas atdzīvināšanai. Viņa uzsvēra, ka, neraugoties uz ievērojami samazinātiem budžeta izdevumiem, ir domāts par finansējumu fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem prioritārajās zinātņu nozarēs, proaktīvu darba tirgus politiku, profesionālās izglītības sistēmas pārkārtošanu, piemērojot to darba tirgus prasībām. Rīcības plāns tiek īstenots, konsultējoties ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem.

Diskusijās izskanējušās idejas Latvijā pārsvarā jau apspriestas un izanalizētas, gatavojot pasākumu kompleksu ekonomikas atjaunošanai, secināja K.Pētersone. Latvija ir ātrāk par citām valstīm sagatavojusies tādu finanšu atbalsta instrumentu ieviešanai kā Eiropas Investīciju fonda finansētie riska kapitāla un garantiju fonda līdzekļi, kas ļaus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un arī eksportētājiem piekļūt finanšu līdzekļiem. Ja tos izdosies iedarbināt, ir cerības apturēt straujo lejupslīdi.

Forumā daudzkārt izskanēja doma, ka pašlaik veicamie pasākumi nedrīkst būt uz nākamo paaudžu rēķina. Izdevumiem jākoncentrējas uz tām jomām, kuras ilgtermiņā veicinātu ES valstu ekonomiku, proti, inovatīvas tehnoloģijas, uzņēmumi, kas rada augstu pievienoto vērtību, atjaunojamo energoresursu izmantošana, energoefektivitātes pasākumi, jaunu darba vietu radīšana.

Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks uzsvēra, ka šobrīd nepieciešama prātīga un visaptveroša rīcība, kas tiek koordinēta ES līmenī. “Mēs visi esam vienā laivā, bet protekcionisms un populistiska rīcība mūs gremdēs,” teica Čehijas premjerministrs.

Forumā izskanēja ass protekcionisma mēģinājumu nosodījums. EP prezidents Hanss Gerts Pēterings brīdināja nesagraut 50 gadu laikā uzcelto kopējo tirgu un labumus, ko tas nes visām dalībvalstīm. Viņš aicināja kopīgi meklēt atbildes uz šo jaunā veida krīzi. Tirgus ekonomika ir jāatbalsta, bet tai ir jākalpo cilvēkam, atgādināja H.G.Pēterings. Viņš norādīja, ka kopējā Eiropas valūta ir pasargājusi Eiropu no vēl dziļākas krīzes, tādēļ jādara viss, lai saglabātu eiro stabilitāti.

Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu atgādināja, ka ES ir ātri reaģējusi uz šo krīzi, jau rudenī izstrādājot Eiropas ekonomikas atdzīvināšanas plānu. Tajā mēģināts ņemt vērā 27 dažādu valstu situācijas. Ž.M.Barrozu brīdināja, ka situācija var vēl pasliktināties, jo ieviešamo pasākumu kopums dos jūtamas sekas tikai pēc laika.

Eiropas Komisijas prezidents informēja par priekšlikumu novirzīt piecus miljardus eiro no neiztērētā ES budžeta būtiskiem enerģētikas un infrastruktūras projektiem. Par to jālemj ES valstu vadītāju samitā 19. un 20.martā, kad tiks apspriests ekonomikas atdzīvināšanas plāns. Tomēr galvenais mērķis ir pasargāt iedzīvotājus no smagākajām krīzes sekām, piemēram, rast risinājumus, kā neatlaist darbiniekus, kā no jauna integrēt darba tirgū atlaistos darbiniekus, kā palīdzēt jauniešiem uzsākt karjeru šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā. Daudzas atbildes rodamas Lisabonas stratēģijā, kas ne visās valstīs tiek pietiekami īstenota.

Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis koncentrēties uz jau pieņemto pasākumu plāniem, nevis nākt klajā ar arvien jauniem risinājumiem. Svarīgi ir domāt par to, lai īstermiņa plāni nenonāktu pretrunā ar vidēja un ilgtermiņa vīziju.

Saeimas preses dienests