Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Ginta Sniedzīte. Detālplānojumu spēkā esamības kontinuitātes aspekti 

Raksts ir veltīts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un detālplānojumu savstarpējās saiknes juridisko aspektu analīzei un detālplānojumu spēkā esamības kontinuitātes aspektiem pēc tā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma spēka zaudēšanas, kuru detalizēšanai detālplānojumi izstrādāti. Latvijā šobrīd nepastāv expressis verbis formulēts tiesiskais regulējums par detālplānojumu spēku laikā, proti, ir regulēts to spēkā esamības sākuma brīdis un procedūra, bet ne tālākās spēkā esamības tiesiskuma nodrošināšanas un spēka zaudēšanas procedūra.

Tā kā detālplānojums tiek izstrādāts kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma detalizācija, rodas jautājums, vai tas ir tik cieši ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu saistīts dokuments, ka zaudē spēku līdz ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma spēka zaudēšanu, vai tomēr abi šie plānojumu dokumenti ir patstāvīgi un attiecīgi nosakāms arī to spēks laikā. Meklējot atbildi uz šo jautājumu, rakstā tiks noskaidrots vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojuma juridiskais statuss un savstarpējā saikne teritorijas plānošanas aspektā. Ministru kabineta 2004.gada 19. oktobra noteikumu Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 25.35.punkts nosaka, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos iekļauj spēkā esošo detālplānojumu sarakstu, kura papildinājumi nav grozījumi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

• Jānis Griķis. Šaujamieroču lietošanas nosacījumu izpratne 

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus – aplaupītas spēļu zāles un degvielas uzpildes stacijas, nogalināti inkasenti, ielās lidojoši bruģakmeņi, pakaļdzīšanās ar šaujamieroču izmantošanu –, īpaši aktuāls kļūst jautājums par sabiedrisko drošību, kā arī individuālām tiesībām uz pašaizsardzību tās galējā izpausmē – šaujamieroču lietošanu.

Statistika liecina, ka Latvijā pašaizsardzībai reģistrēti 11 322 ieroči, t.sk. īsstobra vītņstobra (pistoles, revolveri) – 10 658, no tiem nēsāšanai – 9144 un garstobra gludstobra (medību bises pašaizsardzībai) – 664, kā arī 22 garstobra lielas enerģijas pneimatiskie ieroči. Šie skaitļi ir minami blakus tiem, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, tomēr plašākai publikai nav pieejami, jo ir valsts noslēpuma objekts saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts”. Minētie skaitļi mudina uzskatīt, ka tēma ir aktuāla, ar perspektīvu pieaugt, tādēļ raksta mērķis ir komentēt minētās jomas normatīvo regulējumu, rosinot atsevišķus grozījumus, un paust viedokli par šaujamieroču nēsātāju praktisko iemaņu nozīmi.

• Jūlija Kolomijceva. Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas process par noziedzīgi iegūtu mantu 

Kriminālprocesa likumā (KPL) jautājumam par noziedzīgi iegūtu mantu ir veltītas divas nodaļas: divdesmit septītā un piecdesmit devītā. Mantu var atzīt par noziedzīgi iegūtu pirmstiesas un tiesas kriminālprocesa ietvaros. KPL 356.panta pirmā daļa nosaka, ka mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai ar prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.

Pirmstiesas procesā procesa virzītājs var atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu ar savu lēmumu, ja mantas īpašnieks iepriekš pieteicis mantas zudumu un pēc atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierādījis savas tiesības (KPL 356.panta otrās daļas 2.punkts), kā arī par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu pirmstiesas kriminālprocesa laikā var lemt KPL 59.nodaļas procesā.

“Jurista Vārda” redakcija