Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Slakteris

Uz jaut.nr. 133/J9 – dok. nr.3702

Par Latvijas Radio finansējumu

Finanšu ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju, izpildot Ministru prezidenta š.g. 30.janvāra rezolūcijā Nr.45/SAN-434 doto uzdevumu, izskatīja rezolūcijai pievienoto Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 29.janvāra vēstuli Nr.8/3-2-10-(9/09) “Par Latvijas Radio finansējumu”, kurā tiek lūgts atbildēt uz šādu jautājumu: vai ir iespējama līdzekļu piešķiršana 1,05 milj. latu apmērā valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Radio” darbības nodrošināšanai un 744 000 latu parāda dzēšana no VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” uzkrājumiem.

Atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) ir valsts kapitālsabiedrība, kurā Satiksmes ministrija ir kapitāla daļu turētāja un kura ir reģistrēta Komercreģistrā. LVRTC darbojas kā dalībnieks brīvā elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū, un tam ir saistoši visi nosacījumi, kas attiecas uz brīvu, nediskriminējošu un konkurences tiesībām atbilstošu pieeju visiem attiecīgā tirgus dalībniekiem.

Saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 3.panta piekto daļu ir noteikts, ka LVRTC nav tiesīgs atteikties no raidīšanas, ja ir Nacionālās radio un televīzijas padomes izdota apraides atļauja vai retranslācijas atļauja. Turklāt šī likuma 58.panta pirmā daļa paredz, ka LVRTC saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju nodrošina pilnībā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas nacionālās sabiedriskās apraides uzdevuma programmas izplatīšanu auditorijai visā valsts teritorijā, kā arī mērķauditorijai ārpus valsts robežām.

Vienlaikus LVRTC ir saistošas Konkurences likuma normas, tai skaitā šī likuma 11.panta pirmās daļas 6.punkts, kas nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

Pamatojoties uz Konkurences likumā noteikto, LVRTC nav tiesīgs sniegt atsevišķiem tirgus dalībniekiem, tai skaitā Latvijas Radio, tiešu finansiālu atbalstu jebkādā formā (tarifu samazināšana, tieša aizdevuma izsniegšana u.tml.), ja tam nav tiesiska pamata.

Ņemot vērā iepriekšminēto, lai neradītu strīdus situāciju Konkurences likuma kontekstā, kad finanšu līdzekļi tieši tiek novirzīti konkrētam tirgus dalībniekam, š.g. 3.februāra Ministru kabineta sēdē, izskatot jautājumu par iespējamiem risinājumiem valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Radio” finanšu sistēmas stabilizācijai, tika nolemts:

1. Atļaut Nacionālajai radio un televīzijas padomei par 372 889 latiem programmā 02.00.00 “Radioprogrammu veidošana un izplatīšana” pārsniegt 2009.gada I ceturksnim noteikto apropriāciju 21 procenta apmērā no kopējās gada summas, lai nodrošinātu finansējumu valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Radio” daļējai nodokļu parādu segšanai, izdevumiem darba algām un atlaišanas pabalstiem sakarā ar amata vietu skaita samazināšanu, kā arī autoratlīdzības izmaksām un citiem neatliekamiem izdevumiem.

2. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Radio”, lai segtu apraides izmaksu parādus, izskatīt, sagatavojot priekšlikumu grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”, vienlaikus par attiecīgu finansējuma apmēru paredzot uzdevumu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos papildu maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm).

3. Sagatavojot priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”, izskatīt iespēju valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Radio” sniegt valsts galvojumu kredīta saistībām finanšu sistēmas stabilizācijas pasākumu īstenošanai.

Pielikumā: Satiksmes ministrijas 2009.gada 3.februāra vēstules Nr.03-07/13 kopija Ministru prezidentam I.Godmaņa kungam.

Ar cieņu,

finanšu ministrs A.Slakteris

Rīgā 2009.gada 4.februārī

Pielikums

Par Ministru prezidenta 2009.gada 30.janvāra rezolūciju Nr.45/SAN-434

Satiksmes ministrija, izpildot Ministru prezidenta 2009.gada 30.janvāra rezolūcijā Nr.45/SAN-434 doto uzdevumu, ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu 2009.gada 29.janvāra vēstulē Nr.8/3-2-10-(9/09) uzdoto jautājumu par Latvijas Radio finansējumu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra sēdes protokola Nr.7 78.§ 2.punktā minētajam valdība ir atzinusi par nepieciešamu sniegt valsts palīdzību valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Radio” (turpmāk – Latvijas Radio) finanšu sistēmas stabilizācijai, ņemot vērā, ka palīdzībai piešķirtie līdzekļi būs jāatmaksā valsts budžetā. Pamatojoties uz minētā protokola 3.punktu, Satiksmes ministrija ir izvērtējusi iespējamos Latvijas Radio finanšu sistēmas stabilizācijas risinājumus un sniedz savus priekšlikumus.

Atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) ir valsts kapitālsabiedrība, kurā Satiksmes ministrija ir kapitāla daļu turētāja un kura ir reģistrēta Komercreģistrā. LVRTC darbojas kā dalībnieks brīvā elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū un tam ir saistoši visi nosacījumi, kas attiecas uz brīvu, nediskriminējošu un konkurences tiesībām atbilstošu pieeju visiem attiecīgā tirgus dalībniekiem.

Saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 3.panta piekto daļu ir noteikts, ka LVRTC nav tiesīgs atteikties no raidīšanas, ja ir Nacionālās radio un televīzijas padomes izdota apraides atļauja vai retranslācijas atļauja. Turklāt šī likuma 58.panta pirmā daļa paredz, ka LVRTC saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju nodrošina pilnībā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas nacionālās sabiedriskās apraides uzdevuma programmas izplatīšanu auditorijai visā valsts teritorijā, kā arī mērķauditorijai ārpus valsts robežām.

Vienlaikus LVRTC ir saistošas Konkurences likuma normas, tai skaitā šī likuma 11.panta pirmās daļas 6.punkts, kas nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

Pamatojoties uz Konkurences likumā noteikto, LVRTC nav tiesīgs sniegt atsevišķiem tirgus dalībniekiem, tai skaitā Latvijas Radio, tiešu finansiālu atbalstu jebkādā formā (tarifu samazināšana, tieša aizdevuma izsniegšana u.tml.), ja tam nav tiesiska pamata.

Ņemot vērā iepriekšminēto un lai neradītu strīdus situāciju Konkurences likuma kontekstā, kad finanšu līdzekļi tieši tiek novirzīti konkrētam tirgus dalībniekam, Satiksmes ministrija izsaka priekšlikumu Latvijas Radio finanšu sistēmas stabilizācijai piešķiramos finanšu līdzekļus no LVRTC peļņas veidotā uzkrājuma 1,4 miljonu latu apmērā ieskaitīt valsts budžetā.

Attiecībā uz deputātu vēstulē minēto saistībā ar droša elektroniskā paraksta ieviešanu, informējam, ka Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa sēdē (prot. Nr.21 53.§) tika atbalstīts Satiksmes ministrijas izvirzītais priekšlikums par to, ka VAS “Latvijas Pasts” neturpinās sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu. Savukārt Ministru kabineta 2008.gada 28.maija sēdē (prot. Nr.35 2.§) tika uzdots turpināt darbu, lai sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas funkciju nodotu citai institūcijai, proti, LVRTC. Tādējādi LVRTC savā kompetencē pārņem sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas funkciju, attiecīgi atlīdzinot VAS “Latvijas Pasts” sertifikācijas pakalpojumu sistēmas izveidošanā un uzturēšanā ieguldītos līdzekļus.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Rīgā 2009.gada 3.februārī

Ministrs M.Roze

Uz jaut.nr.134/J9 – dok. nr.3694

Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta samazinājuma sekām

Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi Jūsu 2009.gada 29.janvāra vēstuli Nr.8/7-2-8-(9/09) ar jautājumiem par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta samazinājuma sekām.

Sniedzam atbildes uz Jūs interesējošajiem jautājumiem.

1. Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk – IZM) ļoti satrauc 2009.gada izglītības budžeta kopējais samazinājums par 93 miljoniem latu, kas attiecīgi ir ietekmējis finansējumu dažādām izglītības pakāpēm. Kā zināms, Ministru kabinets (turpmāk – MK) 2008.gada 9.decembrī pieņēma “Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu”, kurā norādīts, ka ekonomikas izaugsme Latvijā ir strauji palēninājusies, tādēļ būtiski samazinājušies valsts budžeta ieņēmumi. Šīs programmas II sadaļas 6.punktā ir norādīts, ka valsts izdevumi ir jāsamazina vidēji par 25%. Šīs Programmas nostādnes ir iekļautas Saeimas pieņemtajā likumā “Grozījumi likumā par valsts budžetu 2009.gadam”, proti, par 15% tika samazināti līdzekļi darba samaksai un par 25% – valsts padotības izglītības iestāžu uzturēšanai.

Turklāt MK 2008.gada 29.decembra rīkojumā Nr.882 “Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem” (turpmāk – Rīkojums Nr.882) 2009.gada pirmajā ceturksnī valsts budžeta dotācijas apropriācija tika noteikta 21% apmērā (nepieciešamo 25% vietā) un finanšu nodrošināšanas rezerve – 10% apmērā.

Šo Saeimas un MK pieņemto lēmumu, ar kuriem vairāk nekā par 40% tika samazināts finansējums valsts padotības izglītības iestādēm, izpilde neapšaubāmi rada apdraudējumu audzēkņu un studentu sociālajam nodrošinājumam.

Apzinoties situācijas nopietnību, IZM jau savlaicīgi ir vērsusies Finanšu ministrijā (turpmāk – FM) ar lūgumu atļaut pārsniegt 2009.gada I ceturksnim noteikto apropriāciju 21% apmērā, tas ir, par 4,31 miljonu latu, lai nodrošinātu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas janvārī.

Savukārt 2009.gada 28.janvārī IZM ir iesniegusi FM lūgumu atļaut pārsniegt 2009.gada I ceturksnim noteikto apropriāciju no kopējās gada summas par 2,13 miljoniem latu un atļaut izmantot 10% rezerves fondu (14,73 miljonu latu apmērā), lai nodrošinātu pedagogu un darbinieku darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, atlaišanas pabalstu un neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju izmaksas atbrīvojamiem darbiniekiem atbilstoši Darba likuma prasībām, precēm un pakalpojumiem (piemēram, profesionālās izglītības iestāžu komunālajiem maksājumiem, kurināmā un produktu iegādei u.c.), stipendiju un transporta kompensāciju izmaksām izglītojamiem, subsīdijām un dotācijām profesionālās izglītības mācību iestādēs, sociālās korekcijas izglītības iestādēs, sanatorijas tipa internātskolās, augstskolās, koledžās, profesionālās ievirzes izglītības iestādēs u.c.

Saskaņā ar iepriekš minēto visas pašvaldības saņems tām iedalītās valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai un obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pilnā apmērā.

Saskaņā ar “Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu” un 2008.gada 11.decembra Saeimas sēdē pieņemto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” noteikto finanšu samazinājumu, IZM veikusi visu iespējamo, lai saglabātu pašreizējās pedagogu darba algas. Lai gan no 2009.gada 1.janvāra par 3% tika samazināts fonds piemaksām par pedagoģiskā darba kvalitāti. Pašlaik IZM neplāno veikt citas izmaiņas vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksā.

2. Privātās izglītības iestādes 2009.gadā tiks finansētas atbilstoši MK 2001.gada 27.novembra noteikumu Nr.498 “Kārtība, kādā valsts finansē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes” noteiktajai kārtībai. Likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” plānotā dotācija privātajām izglītības iestādēm Ls 1 968 284 apmērā atbilstoši IZM 2009.gada izglītības budžeta kopējam samazinājumam ir samazināta par 25% un tiek plānota
Ls 1 476 213 apmērā.

3. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai šajā mācību gadā pašvaldības sadarbībā ar IZM virtuāli modelē un izvērtē jaunā finansēšanas modeļa “Nauda seko skolēnam” īstenošanas iespējas. Modeļa reālā ieviešanas procesā, kad nauda sekos bērnam uz novadu (nevis uz skolu!), novadu pašvaldības skolu tīkla attīstības jautājumus, tajā skaitā lauku skolu finansēšanu, varēs risināt pakāpeniski, jo finansēšanas modelis paredz gan iedzīvotāju blīvuma, gan izglītības pakāpes, gan izglītības programmas specifikas koeficientus.

4. IZM budžetā nav iekšēju resursu, kas varētu tikt novirzīti pedagogu darba samaksai. Esošajos apstākļos ir svarīgi, lai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, rūpīgi plānojot līdzekļu izlietojumu un informējot sabiedrību par sasniegtajiem rezultātiem.

Saskaņā ar valdības dotajiem uzdevumiem IZM izvērtē iespējas optimizēt pieejamo valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu, ieviešot principu “Nauda seko skolēnam” vispārējā izglītībā, kā arī pārskatot profesionālās izglītības programmas un profesionālās izglītības iestāžu tīklu atbilstoši darba tirgus prasībām.

Izglītības un zinātnes ministres vietā – zemkopības ministrs M.Roze

Rīgā 2009.gada 3.februārī