Ministru kabineta rīkojums Nr.97

Rīgā 2009.gada 11.februārī (prot. Nr.7 24.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Rīgā, Augšielā 1

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ivega Pluss” (vienotais reģistrācijas Nr.40003564281) 2006.gada 13.februārī iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūrā privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 13.februārī ar Nr.1.58).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ivega Pluss” ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu – ēdnīcu (būves kadastra apzīmējums 0100 037 0172 006) 115,7 m² platībā Rīgā, Augšielā 1, un tai piekrītošo zemesgabalu Rīgā, Augšielā bez numura (turpmāk – valsts īpašuma objekts).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts īpašuma objekts atrodas valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 037 0172) Rīgā, Augšielā bez numura (turpmāk – valsts nekustamais īpašums), sastāvā. Valsts nekustamais īpašums 2000.gada 12.jūnijā ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.25827 uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā. Valsts nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala 82 245 m² platībā un 14 ēkām (būvju kadastra apzīmējumi 0100 037 0172 001, 0100 037 0172 002, 0100 037 0172 004, 0100 037 0172 005, 0100 037 0172 006, 0100 037 0172 007, 0100 037 0172 008, 0100 037 0172 009, 0100 037 0172 010, 0100 037 0172 011, 0100 037 0172 012, 0100 037 0172 013, 0100 037 0172 016 un 0100 037 0172 023);

3.2. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.3. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.pantu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma tiesības uz valsts īpašuma objektu;

3.4. saskaņā ar 2005.gada 4.martā noslēgto Valsts mantas pārvaldīšanas līgumu (Izglītības un zinātnes ministrijas reģistrācijas Nr.1-28/2) (turpmāk – līgums) valsts īpašuma objekts ir nodots valsts sabiedrības ar ierobežotu at­bildību “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” (turpmāk – Daugavas stadions) pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma, tajā skaitā valsts īpašuma objekta, primāro izmantošanu Latvijas sporta nozares attīstībai atbilstoši Eiropas Sporta hartas nosacījumiem un valsts sporta politikas mērķu īstenošanai saskaņā ar Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 “Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam”) un Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 “Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam”). Daugavas stadiona pienākumos ietilpst arī valsts īpašuma objekta kā publiskas apbūves – valsts nozīmes sporta būves – uzturēšana;

3.5. valsts īpašuma objektā ietilpstošā ēka nav atsevišķa, arhitektoniski patstāvīga ēka, bet gan Daugavas stadiona arhitektūras ansambļa sastāvdaļa – daļa no ieejas zonas būvēm, kas veido simetrisku arhitektonisku kompozīciju pret stadiona priekšlaukumu un galveno fasādi. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2008.gada 23.septembra atzinumā norādīts, ka taisnstūra garenplāna ēka ir vienotā kompozīcijā ar Daugavas stadiona galvenajiem vārtiem, kas arī ir veidoti kā masīva kolonāde. Vienstāva ēdnīcas mūra ēka ir veidota 20.gadsimta piecdesmito gadu arhitektūras tradīcijās, izmantojot fasāžu apdarē tolaik populāro vieglo kolonādi, ēka ir labā tehniskā stāvoklī un kopumā raksturojama kā arhitektoniski veiksmīgs, sava laikmeta detaļās labi izstrādāts projekts;

3.6. valsts nekustamais īpašums atrodas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Minētās zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošās prasības nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumi Nr.127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”. Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 5.panta pirmo daļu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu. Savukārt minētā likuma 5.panta otrajā daļā ir noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir saglabājamas un aizsargājamas tādas autentiskas kultūrvēsturiskas vērtības kā vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem), panorāma un siluets, skatu perspektīvas, publiskā ārtelpa, un tās jāņem vērā, veicot jebkuru saimniecisko darbību un būvdarbus minētajā objektā. Tādējādi atsevišķas arhitektoniskajā ansamblī ietilpstošas ēkas un tai piekrītoša zemesgabala atdalīšana var radīt publiskā objekta sociālo vērtību degradāciju un negatīvu precedentu turpmākai Daugavas stadiona teritorijas dalīšanai, kā arī var izraisīt Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas saglabājamās un aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības iznīcināšanu vai pazemināšanu;

3.7. šā rīkojuma 3.5.apakšpunktā minēto apstākļu kontekstā jāņem vērā, ka saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 1.panta pirmo daļu Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā jāsaglabā tie objekti, kas demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību mijiedarbību noteiktā laikposmā vai vietā saistībā ar arhitektūras un tehnoloģijas attīstību, monumentālo mākslu, ainavu dizainu, pilsētas plānošanu, kas tieši vai materiāli ir saistīti ar notikumiem, dzīvām tradīcijām, mākslas vai literāriem darbiem, kam piemīt īpaša, universāla vērtība un kas nav jaunāki par 25 gadiem;

3.8. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2008.gada 23.septembra atzinumā norādīts, ka Daugavas stadionu kopumā veido daudzas līdzās esošas ēkas un būves, līdz ar to iespējamā tām piesaistīto zemesgabalu sadale un norobežošana, kā arī izmantošanas funkciju maiņa apdraudētu Daugavas stadiona kā vienota arhitektūras ansambļa veselumu, jo tā vēsturiskā plānojuma struktūra un ēku izvietojums prasa saglabāt kopēju sākotnējo veidolu;

3.9. Daugavas stadionam ir noteikta valsts nekustamā īpašuma adrese. Saskaņā ar likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 6.panta 8.punktu, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (turpmāk – Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 8.apakšpunktu, Daugavas stadionam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome, tās privatizācijas vai atsavināšanas noteikumos paredzot, ka objekta ieguvēja pienākums ir saglabāt attiecīgās sporta bāzes darbības profilu, to ekonomiski un finansiāli garantēt, kā arī paredzot tajos nosacījumus starptautisko un valsts nozīmes sporta sacensību rīkošanai;

3.10. Latvijas Nacionālā sporta padome 2006.gada 13.decembra sēdē (prot. Nr.7  4.§), izskatot iesniegtos privatizācijas ierosinājumus par Daugavas stadiona un tā sastāvā esošo valsts īpašuma objektu privatizāciju, nolēma neatbalstīt Daugavas stadiona un tā sastāvā esošo valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai;

3.11. saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 5.jūnija sēdes protokol­lēmuma (prot. Nr.33  45.§) “Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un gatavību XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem” 2.punktu tika atbalstīta Daugavas stadiona (nekustamā īpašuma Rīgā, Augšielā 1) nodošana Rīgas domes īpašumā pēc XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem. Saskaņā ar minētā Ministru kabineta protokollēmuma 4.punktu Izglītības un zinātnes ministrija tika pilnvarota uzsākt sarunas ar Rīgas domi par Daugavas stadiona nodošanu Rīgas domes īpašumā pēc XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem;

3.12. nododot valsts īpašuma objektu privatizācijai, netiktu saglabāta pilnīga kontrole pār valstij un sabiedrībai svarīgiem resursiem sporta nozarē, kā arī būtu apdraudēta valsts nekustamā īpašuma turpmākā attīstība un sporta bāzes pieejamība visām sabiedrības grupām;

3.13. turpmāko gadu laikā Daugavas stadionā tiek plānots izveidot valsts nozīmes kultūras un sporta centru, rīkot treniņus un sacensības dažādos sporta veidos un vispārējos un skolēnu deju svētkus, kā arī organizēt koncertus un izstādes. Vienlaikus tiek plānots nodrošināt iespēju ikvienam pavadīt brīvo laiku Daugavas stadionā, iesaistīties organizētās vai individuālās fiziskajās aktivitātēs, izmantojot nacionālās sporta bāzes piedāvātās iespējas;

3.14. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Augšielā 1, Rīgā, – ēdnīcu (būves kadastra apzīmējums 0100 037 0172 006) un tai piekrītošo zemi” tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājai – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Ivega Pluss” – viedokļa sniegšanai. Iebildumi un priekšlikumi par minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu netika saņemti.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm. Ņemot vērā iepriekš minētos apgrūtinājumus un ierobežojumus, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, netiktu ierobežotas personas tiesiskās intereses, jo kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas interesēm atbilst vienotu arhitektūras ansambļu (pat ja tiem nav piešķirts kultūras pieminekļu statuss) nesadrumstalota apsaimniekošana, kas nodrošina harmonisku un kvalitatīvu turpmāko attīstību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ivega Pluss” – tiesisko interešu ierobežojums.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, kā arī ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē pieņemto lēmumu (prot. Nr.7 4.§ 2.p.) neatbalstīt valsts īpašuma objekta privatizācijas pieteikumus, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, zinātnes un sporta politikas jomā.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe